Kroders.lv 02.01.2019

IN MEMORIAM. Maiga Grīnberga

Ivars Puga, Maiga Grīnberga izrādē "Sensācija" (2004)

Mūžībā devusies ilggadīga Nacionālā teātra aktrise Maiga Grīnberga, izvadīšana 5. janvārī plkst. 12.00 no 2. Meža kapu kapličas.

Maiga Grīnberga dzimusi 1924.g. 25. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī strādā kopš 1947. gada.

Savā veidā reta talanta īpašniece – spoža bērnu un pusaudžu lomu atveidotāja.  Jau visi ārējie dotumi liecināja par jaunās aktrises atbilstību tā sauktajam „travesti” ampluā.  Augusi Nacionālā teātra tradīcijās, izcilās latviešu aktrises Ludmilas Špīlbergas pēdējo dzīves gadu tuva līdzgaitniece. Pēc toreizējā Drāmas teātra studijas absolvēšanas jaunā aktrise izredzēm bagātās karjeras Jaunatnes teātrī vietā izvēlējās savām dotībām nepateicīgāko – Nacionālā teātra skatuvi, kurai palikusi uzticīga vairāk nekā sešdesmit gadus, un pat pēc astoņdesmit gadiem savam teātrim bija vajadzīga kā spilgta raksturotāja un dziedošā aktrise. Maigu Grīnbergu vēl varēja sastapt R. Vaivara izrādē „Visiem zināmais Lācis un viņa dr.”, kā arī Blaumaņa „Skroderdienās  Silmačos” kā Līgo vakara viešņu.

Apbrīnojami precīzi, ar emocionālu tīrību un naivitāti, ar bērna pasaules uztveres izpratni, reizēm pat ar labsirdīgu humoru viņa spēja radīt savas neaizmirstamās pusauga meitenes un zēnus – Tāli A. Upīša „Zaļajā zemē” (1950), titullomu A. Afinogenova „Mašeņkā” (1952), Sašu Ļ. Tolstoja „Dzīvajā mironī” (1952), Janku, Edžiņu, Ieviņu R. Blaumaņa „Ļaunajā garā” (1953), „Indrānos” (1954), „Skroderdienās Silmačos” (1955), Mīcīti V. Lāča „Zītaru dzimtā” (1958). Gadiem ejot, aktrise, pilnībā pārvaldīdama raksturošanas mākslu, spēja pāriet uz raksturlomām. Ar pieredzējuša meistara roku veidotas viņas neaizmirstamās naivās un aizrautīgās savādnieces kā Skolas direktore H. Gulbja „Aijā, žūžū, bērns kā lācis” (1968), misis Kviklija V. Šēkspīra „Henrijā VI” (1970), Māte M. Fermo „Krīt, klaudzot durvis” (1973), Mildiņa P. Putniņa „Ar būdu uz baznīcu” (1987) un „Ar Dievu pie zemes” (1991). M. Grīnberga ir ne tikai „garo distanču” māksliniece, bet arī spilgta epizodes meistare – Vecā dāma Ž. Kokto Burvīgajos briesmoņos” (1991) vai Vecāmāte A. Upīša „Zaļajā zemē” (1996).

Maiga Grīnberga par ilgo un radošo mūža darbu tikusi apbalvota ar Nacionālā teātra māksliniekiem tik nozīmīgo Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju un augstāko Latvijas Valsts apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.

Šeit  Nacionālā teātra mājaslapā fotogrāfijas un intervija ar aktrisi Maigu Grīnbergu. 

 

Drukāt 

Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt