Kroders ziņo

Aug
18
2017

Jaunais Rīgas teātris sāk 2017./2018. gada sezonu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) 2017. gada augustā sāk darbu Miera ielā 58a, kur uzturēsies teātra pastāvīgās mītnes – ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 – rekonstrukcijas laikā. Miera ielā 58a būs divas skatītāju zāles: Lielā zāle ar 304 skatītāju vietām un Mazā zāle ar 253 skatītāju vietām.

Jaunajā sezonā JRT izrādes iestudēs režisori Alvis Hermanis, Uldis Tīrons, Mārcis Lācis, Vladislavs Nastavševs, Viesturs Meikšāns, Kristīne Krūze un Māra Ķimele. JRT sezonu uzsāks ar 16 štata aktieriem (Inga Alsiņa-Lasmane, Baiba Broka, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Kristīne Krūze, Regīna Razuma, Inga Tropa, Toms Veličko, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš).

1. septembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Alvja Hermaņa iestudējums – Jukio Mišimas “Marķīze de Sada”. Iestudējuma scenogrāfs – Alvis Hermanis, kostīmu  mākslinieks – Jozs Statkevičs (Juozas Statkevicius), gaismu mākslinieks – Lauris Johansons, skaņu noformējumu veido Andris Jarāns, iestudējumā piedalās Elita Kļaviņa, Kristīne Krūze, Regīna Razuma, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele un Simona Orinska.

Alvis Hermanis: “Nobela prēmijas laureāts Jukio Mišima vēsturē iegājis ne tikai sava rafinēti dekadentiskā poētisma dēļ, bet arī pateicoties savai ārkārtīgi īpašajai biogrāfijai. Nespēdams samierināties ar Japānas likteni pēckara gados, kad karā kapitulējusī agrārā valsts ar arhaisku tradicionālo kultūru spēji sāka kopēt rietumu sabiedriski politisko modeli, Mišima 1970. gadā vadīja militāru apvērsumu. Šis mēģinājums atgriezt Japānas tradicionālo identitāti izgāzās, un Mišima tai pašā dienā veica japāņu samuraju rituālo pašnāvību – seppuku jeb harakiri. Ļoti iespējams, ka viņa luga “Marķīze de Sada”, kas stilizē 18. gadsimta franču rokoko laika literatūru, ir bijis mēģinājums salīdzināt Francijas aristokrātu kolektīvo giljotinēšanu ar Japānas likteni un tās kolektīvo pašnāvību.”

20. oktobrī gaidāma režisora Ulda Tīrona iestudējuma “Pēdējā Ļeņina eglīte” (pēc Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām) pirmizrāde. Scenogrāfi – Rūdolfs Baltiņš un Dace Sloka, gaismu mākslinieks – Jānis Sniķers.

Uldis Tīrons: “Iestudējums “Pēdējā Ļeņina eglīte” veidots, balstoties uz vēsturiskiem dokumentiem par Ļeņina slimību un viņa dzīves pēdējiem mirkļiem latviešu strēlnieku apsardzībā. Īsi pirms Ļeņina nāves tika rīkota mītiska eglīte vietējiem bērniem un pieaugušajiem: neviens nezina, kas notika īstenībā, taču izrādē šis saviesīgais pasākums izvēršas revolūcijas vadoņa nāves ainu fantasmagorijā. Šīs ainas ievada rituālu, kuru izveidoja apsardzes priekšnieks Pēteris Pakalns Ļeņina mūmijas pielūgšanai Mauzolejā.”

2017. gada nogalē Alvis Hermanis iestudēs izrādi ar Aivara Neibarta dzeju “Dieviņš pillā”. Alvis Hermanis: “Izrāde par latviešu dieviņa grūto ikdienu. Par viņa sadzīvi, ilgām, vientulību un mēģinājumiem pilnveidot un uzlabot latviešu valodu. Izrādē tiks izmantoti Aivara Neibarta dzejoļi un Ingus Baušķenieka speciāli šim gadījumam sacerēta mūzika.”

2018. gada janvārī gaidāmas divas pirmizrādes. Vladislavs Nastavševs iestudēs izrādi “Cerību ezers aizsalis”. Savukārt Mārcis Lācis – Franca Kafkas “Procesu” kopā ar kostīmu māksliniekiem MAREUNROL’S, gaismu mākslinieku Lauri Johansonu un komponistu Tomu Auniņu.

Mārcis Lācis: “Iestudēšu Franca Kafkas, manuprāt, dižāko romānu – “tumšās literatūras” meistardarbu “Process”, kas ir ar zināmu devu mistikas piesātināts birokrātiskā labirinta atspoguļojums. Viss sākas brīdī, kad galvenais varonis saņem tiesas pavēsti, kurā nav uzrādīta pati apsūdzība.”

2018. gada aprīlī taps režisora Viestura Meikšāna iestudējums – Mihaila Ļermontova “Dēmons” sadarbībā ar scenogrāfi Moniku Pormali un komponistu Kasparu Rolšteinu.

Viesturs Meikšāns: “Šī būs izrāde dzīvās mūzikas pavadījumā jeb izrāde, kurā mūzika, skaņa, troksnis būs tēls, kuru nebūs iespējams ignorēt. Šī būs Kaspara Rolšteina trešā opera, kas balstīta Ļermontova stāstā par iemīlējušos Dēmonu.”

Jaunus iestudējumus veidos arī režisores Kristīne Krūze un Māra Ķimele. Informācija par jauniestudējumiem tiks papildināta.

Atskatoties uz 2016./2017. gada sezonu, nospēlētas 459 izrādes, no tām 434 izrādes JRT telpās, 6 viesizrādes Latvijā un 19 viesizrādes pasaulē. Populārākās izrādes Lielajā zālē bijušas “Pakļaušanās” (režisors Alvis Hermanis, nospēlētas 40 izrādes) un “Kārkli” (režisors Gatis Šmits, nospēlētas 38 izrādes); Mazajā zālē – “Lakstīgalu māja” (režisore Kristīne Krūze, nospēlētas 36 izrādes) un “Rīga. Urbānie mīti” (režisors Mārcis Lācis, nospēlētas 25 izrādes); Talsu ielā – “Īsumā par Visumu” (režisors Gatis Šmits, nospēlētas 27 izrādes), “Soņa” (režisors Alvis Hermanis, nospēlētas 10 izrādes) un “Tēvs” (režisore Māra Ķimele, nospēlētas 10 izrādes). JRT izrādes aizvadītajā sezonā noskatījušies 122 842 skatītāji (salīdzinājumam – 2015./2016. gada sezonā 109 505 skatītāji). Vidējais zāļu piepildījums JRT telpās bijis 93%, vidējā biļetes cena – 15 eiro.

Biļešu tirdzniecība uz septembra izrādēm sāksies 21. augustā. Visa jaunākā informācija – www.jrt.lv, https://www.facebook.com/jaunais.rigasteatris, Twitter (@jrt­_lv).

JRT pateicas sadarbības partneriem – teātra lieldraugam AS LATVENERGO, kā arī atbalstītājiem AS SWEDBANK, AS ANTALIS, SIA GANDRS POLIGRĀFIJA un citiem.

JRT ir valsts kapitālsabiedrība, kas pilda Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģētās kultūras funkcijas.

 
 
 

  Mūs atbalsta