Latvijas Nacionālā opera un balets 01.08.2017

Latvijas Nacionālajā operā un baletā gaidāmi pieci jauniestudējumi

Latvijas Nacionālajā operā un baletā gaidāmi pieci jauniestudējumi

Latvijas Nacionālā opera un balets 2017./2018. gada sezonā veidos piecus jauniestudējumus – Zigmara Liepiņa operu “Turaidas Roze” ar Kaspara Dimitera libretu, baletu “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta un Friderika Šopēna mūziku, Igora Stravinska operu “Izvirtības hronika”, Jura Karlsona baletu “Antonija #Silmači” un Gaetāno Doniceti operu “Dons Paskvāle”. Atjaunojuma pirmizrādi piedzīvos Džakomo Pučīni operas “Turandota” iestudējums. Sezonas laikā varēs baudīt izcilu viesmākslinieku sniegumu. Viņu vidū būs diriģents Daniels Orens, operzvaigznes Dināra Alijeva, Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko, Luks Roberts, Franko Vasallo, Andreass Bauers un citi.

Vairāki jaunās sezonas notikumi ieskandinās arī tuvojošos Latvijas valsts un arī Latvijas Nacionālās operas trupas simtgadi, kas tiks svinēta 2018./2019. gada sezonā.

Sezona tiks atklāta 7. septembrī ar svinīgu Galā koncertu. Skatītājiem būs iespēja atskatīties uz iepriekšējo sezonu izcilākajām virsotnēm, kā arī gūt ieskatu jaunās sezonas iestudējumos.

28. septembrī notiks operas “Turaidas Roze” pirmizrāde. Zigmara Liepiņa opera “Turaidas Roze” ar Kaspara Dimitera libretu ir jauna, muzikāli un dramaturģiski pārveidota redakcija operai “No rozes un asinīm”. Vēstījums par mīlu, kas stiprāka par nāvi, rosinājis diriģentu Mārtiņu Ozoliņu un režisori Ināru Slucku parādīt šo melodisko drāmu kā dzīvu leģendu par Maijas mīlestību un uzticību. Iestudējuma komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, gaismu mākslinieks Damirs Ismagilovs, videomākslinieks -8, horeogrāfe Elita Bukovska un dramaturgs Mikus Čeže.

11. oktobrī notiks “Zigmara Liepiņa autorkoncerts”. Zigmara Liepiņa mūzika ir pazīstama dažādu žanru mīļotājiem: līdzās populārām estrādes dziesmām un teātra mūzikai viņa daiļradē nozīmīga loma ir arī operām un vokāli instrumentāliem darbiem. Komponista jubilejai veltītā autorkoncerta pirmajā daļā skanēs “Transcendentālā oratorija”, kas tapusi pēc 2011. gadā notikušās zemestrīces Japānā. To atskaņos solisti Inga Kalna un Aleksandrs Antoņenko, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Savukārt otrajā daļā fragmentus no operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” interpretēs Inga Šļubovska-Kancēviča, Aleksandrs Antoņenko, Kristīne Zadovska, Krišjānis Norvelis un Rihards Millers. Pie diriģenta pults būs Jānis Liepiņš.

10. novembrī gaidāma baleta “Dons Žuans” pirmizrāde ar Volfganga Amadeja Mocarta un Friderika Šopēna mūziku. Jauniestudējumu veido ievērojamais kubiešu izcelsmes horeogrāfs Hulio Arosarena, sadarbojoties ar dramaturģi Valentīnu Turku, kas Latvijas skatītājiem pazīstama kā iemīļotā baleta “Romeo un Džuljeta” horeogrāfe. Jauniestudējuma scenogrāfs ir Marko Japels, bet kostīmu mākslinieks – Alans Hraniteļs.

19. novembrī notiks “Maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts”. Maestro Aleksandrs Viļumanis ierakstījis spilgtas lappuses latviešu operteātra un ārvalstu opernamu vēsturē. Ar pārliecinošajām operu un baletu interpretācijām, ierakstītajām skaņuplatēm un diskiem izaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. Koncerta pirmajā daļā skanēs nozīmīgākās latviešu opermūzikas lappuses, bet otrā daļa taps maestro Viļumaņa un Egila Siliņa radošajā tandēmā.

1. decembrī atjaunojuma pirmizrādi piedzīvos Džakomo Pučīni operas “Turandota” uzvedums. Pučīni pēdējās operas 1973. gadā tapušais iestudējums LNO piedzīvojis jau vairākus atjaunojumus. Edgara Vārdauņa veidotais krāšņais vizuālais ietērps ved skatītājus līdzi teiksmainā ceļojumā uz Seno Ķīnu, bet skaistā mūzika atkausē visaukstākās sirdis. Atjaunojuma muzikālais vadītājs būs Ģintars Rinkēvičs.

14. janvārī Džuzepes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedums pulcēs izcilu zvaigžņu plejādi. Pie diriģenta pults stāsies pasaulslavenais diriģents Daniels Orens – viens no pasaulē labākajiem Verdi mūzikas interpretiem, kurš Latvijā viesosies pirmo reizi. Galvenās lomas interpretēs latviešu publikai jau pazīstamās operzvaigznes Dināra Alijeva un Andreass Bauers, pirmo reizi pie mums viesosies Luks Roberts un Franko Vasallo, kuru balsis skan pasaules vadošajos opernamos. Savai operai “Ernani” Džuzepe Verdi iedvesmu smēlies Viktora Igo lugā – intriģējošā stāstā par trim vīriešiem, kas mīl vienu sievieti. Rīgā opera “Ernani” visā pilnībā nav skanējusi kopš 1931. gada LNO iestudējuma.

22. janvārī gaidāms īpašs vakars klaviermūzikas mīļotājiem “Trīs Osokini operā: jaunā programma”, kad atkal kopā spēlēs talantīgo pianistu ģimene: tēvs, profesors Sergejs Osokins, un dēli, daudzu starptautisku konkursu laureāti un spilgti mūzikas interpreti Andrejs un Georgijs Osokini.

16. februārī pirmizrāde Igora Stravinska operai “Izvirtības hronika”, ko iestudēs muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš un režisore Margo Zālīte. “Izvirtības hronika” ir stāsts par kādu Tomu Reikvelu, kura atmiņas par iemīļoto Annu Trulovu pakāpeniski izbalē Londonas izpriecu krāšņajā piedāvājumā. Par Toma sabiedroto kļūst Niks Šedovs, kurš izrādās pats Nelabais... Opera pirmoreiz iestudēta 1951. gadā Teatro La Fenice Venēcijā. Latvijas Nacionālajā operā “Izvirtības hronika” tiek iestudēta pirmo reizi. Jauniestudējumu veido arī scenogrāfs Didzis Jaunzems, kostīmu māksliniece YASHI, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un videomākslinieks -8.

No 27. februāra līdz 1. martam Igaunijas un Latvijas simtgades svinību ietvaros notiks abu valstu Nacionālās operas un baleta apmaiņas viesizrādes. Igaunijas Nacionālā opera Latvijas skatītājiem piedāvās Paula Hindemita operu “Kardijaks” un Eduarda Tubina baletu “Naudas gars”, bet Latvijas Nacionālā opera un balets uz Tallinu vedīs Džuzepes Verdi operu “Nabuko”, kā arī baletu “Šeherezāde un viņas stāsti”. Tāpat abas institūcijas viesizrāžu ietvaros sniegs Galā koncertus.

13. aprīlī pirmizrāde Jura Karlsona baletam “Antonija #Silmači”, ko iestudēs horeogrāfs Aivars Leimanis un muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš. Balets “Antonija #Silmači” radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem “Sidraba šķidrauts” un “Karlsons lido...” spilgti papildinās latviešu oriģinālbaletu klāstu. Iestudējuma vizuālo tēlu veidos scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone.

Sezonas pēdējā pirmizrāde – Gaetāno Doniceti opera “Dons Paskvāle” – notiks 25. maijā. Šis dramma buffo meistardarbs ir jautrs stāsts par to, kā padzīvojušu vecpuisi izjoko viņa ārsts un ārsta māsa – jauna, skaista atraitne, kuru finālā apprec mīlas jūtu pārņemtais brāļadēls. Šajā darbā pazīsiet commedia dell’arte raksturīgos tēlus. Jauniestudējumu veidos muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, kā arī radošā komanda no Itālijas – režisors un scenogrāfs Džordžo Korseti, kostīmu mākslinieks Frančesko Espozito un videomākslinieks Igors Renceti.

Rīgas Operas festivāls 2018 notiks no 6. līdz 17. jūnijam. Atzīmējot Latvijas simtgadi, viena festivāla nedēļa būs veltīta latviešu mūsdienu operai un tās ietvaros tiks izrādītas Zigmara Liepiņa “Turaidas Roze”, Ērika Ešenvalda “Iemūrētie”, Artura Maskata “Valentīna” un Andra Dzenīša “Dauka”.  Festivāla otrajā nedēļā notiks visu sezonas jauniestudējumu izrādes, bet festivāls un arī visa sezona izskanēs ar greznu Galā koncertu.

Jaunajā sezonā Latvijas Nacionālā opera turpinās savu iestudējumu popularizēšanu digitālajā vidē gan “Operas platformā”, gan citos starptautiskos un vietējos kanālos. “Operas platformā” līdz šim bijuši skatāmi četri Latvijas Nacionālās operas iestudējumi – Artura Maskata opera “Valentīna” (2015. gadā), sasniedzot 18 434 skatījumu, Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko” un Džuzepes Verdi opera “Makbets” (abi 2016. gadā), gūstot vērienīgu Eiropas un pasaules skatītāju atsaucību. Sešu mēnešu laikā “Manonas Lesko” ierakstu noskatījušies 34 308 cilvēku, savukārt “Makbets” piesaistījis 39 800 skatītāju. 2017. gadā Žorža Bizē operas "Karmena" ieraksts bija iekļauts Eiropas Operas dienām veltītajā digitālajā festivālā "Operas panorāma",  kļūstot par skatītāko no deviņiem festivāla iestudējumiem. No 2018. gada “Operas platformu” gaida pārmaiņas: tā kļūs saturiski bagātāka, plašāka, dinamiskāka, piedāvās vairāk tiešraižu. Sākotnējo 17 opernamu vietā tajā iesaistīsies jau 30 institūcijas. Projekts jau otro reizi ir ieguvis Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” līdzfinansējumu. Pēc veiksmīgās pieredzes “Operas platformā” par Latvijas Nacionālās operas iestudējumiem ieinteresējies arī Eiropas vadošais kultūras kanāls ARTE un šobrīd notiek pārrunas par Šarla Guno operas “Fausts” ieraksta iekļaušanu šī gada ARTE kultūras programmas ietvaros. “Fausts” tika ierakstīts Rīgas Operas festivālā 2017 ar Marinu Rebeku, Benžamēnu Bernhaimu un Andreasu Baueru galvenajās lomās. Tāpat turpmāk augstā kvalitātē tiks ierakstītas visas Latvijas Nacionālās operas pirmizrādes. 

Izglītojošās programmas “Opera tuvplānā” ietvaros visas sezonas garumā skatītāji ir aicināti uz kamermūzikas koncertiem, kā arī tradicionālajām “Sarunām pirms pirmizrādēm”, kas iepazīstinās ar topošajiem jauniestudējumiem. 

Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais patrons kopš 2015. gada ir Latvijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums „Lattelecom”.

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt