Dailes teātris 01.08.2017

Dailes teātra 2017./2018. gada sezonas aktualitātes

Dailes teātra 2017./2018. gada sezonas aktualitātes

12. septembrī Dailes teātra Kamerzālē notika preses konference, kurā teātris informēja par gaidāmajām 2017./2018. gada sezonas aktualitātēm. Jaunajā sezonā Dailes teātrī būs 17 pirmizrādes, to skaitā ikgadējais Vecgada koncerts un par tradīciju kļuvušais sezonas noslēguma uzvedums “Spanovska ballīte – 4. sērija”.

Iepriekšējā, 2016./2017. gada sezonā Dailes teātrī nospēlētas kopumā nospēlētas 463 izrādes. Kopējais skatītāju skaits - 202 738. Pirmizrāžu skaits – 17. Vidējā biļetes cena – 11.96 EUR. Zāles piepildījums – 91%. Par skatītāju apmeklētāko un visvairāk spēlēto izrādi kļuvis iestudējums bērniem – “Toma Sojera piedzīvojumi” Dmitrija Petrenko režijā (33 izrādes, 28 942 skatītāji).

Dailes teātra izziņotie 2017./2018. gada sezonas jauniestudējumi

LIELĀ ZĀLE

Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs SVINĪBAS

Traģikomēdija 2 cēlienos. Filmas scenārija adaptācijas autors – Bo Hr. Hansens. No angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja. Pirmizrāde – 2017. gada 20. septembrī.

Lielas un bagātas ģimenes patriarhs Helge svin savu apaļo dzimšanas dienu, un visi radi, draugi un kolēģi ir ieradušies, lai godinātu šo īpašo cilvēku. Tiek teiktas daudzas un slavinošas runas. Un arī kāds no Helges dēliem izlemj, ka vairs nevar un negrib klusēt.

Pagātne slēpj tumšus noslēpumus, kas met ēnu uz tik gaišo, patīkamo tagadni. Ir jānolaiž asinis, lai varētu brīvi elpot. Ģimenes trillerī farss mijas ar traģēdiju, emocijām virpuļojot no klusa nolieguma līdz šokējošam apstulbumam un atpakaļ līdz nevērīgai bezrūpībai. Svinību apreibumā tiek izcīnīta vētraina cīņa ar un par patiesību.

Režisora Aleksandra Morfova pārsteidzoši radošā pasaule un oriģinālā teātra valoda iezīmē spilgtu krāsu Dailes teātra repertuārā – viņa iestudētās izrādes „Finita la comedia!” un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” pulcējušas plašu skatītāju loku, smīdinot caur asarām un aizraujot ar emocijām.

Luga „Svinības” tapusi pēc scenārija filmai „Festen” („Svinības”, 1998, režisors Tomass Vinterbergs), kura ir pirmā filma, kas radīta pēc dāņu kino režisoru izstrādātā „Dogma 95” manifesta.

Darba iestudēšanas atļauja: „Nordiska ApS” Kopenhāgena, Dānija

Lomās: Ģirts Ķesteris (Helge), Indra Briķe (Else, viņa sieva), Artūrs Skrastiņš (Kristians, Helges dēls), Rēzija Kalniņa (Helēne, Helges meita), Lauris Dzelzītis (Mikaēls, Helges dēls), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Mette, Mikaēla sieva), Kristīne Nevarauska (Pija, oficiante),  Aminata Grieta Diarra (Umaima Gbatokai), Dainis Gaidelis (Helmuts, vakara vadītājs), Artis Robežnieks (Kims, šefpavārs), Lauris Subatnieks (Larss), Āris Rozentāls (Vectēvs), Lidija Pupure (Vecāmāte), Juris Bartkevičs (Leifs, Helges biznesa partneris), Ieva Florence (Leifa sieva), Mārtiņš Upenieks (Pouls, Leifa dēls), Lelde Dreimane (Mišela, oficiante), Edijs Zalaks (Bents, Helges biznesa partneris), Rūta Hasnere, Annika Auziņa, Raivis Mediss (Oficianti)

Piedalās mūziķi Gints Žilinskis (taustiņinstrumenti), Bruno Priekulis (bass), Tālis Gžibovskis (sitaminstrumenti)

Režisors – Aleksandrs Morfovs, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, video mākslinieks – Artis Dzērve, gaismu mākslinieks – Jevgeņijs Vinogradovs

 

Jasmīna Rezā ART

Franču izklaide 2 cēlienos. Tulkojis Dž. Dž. Džilindžers. Pirmizrāde – 2017. gada 17. novembrī.

Marks, Seržs un Ivans ir bijuši draugi ilgu laiku. Bet tagad Seržs ir nopircis dārgu gleznu – audeklu, kas nokrāsots baltā krāsā ar šaurām baltām šķērslīnijām. Kad Marks šo gleznu nosauc par „mēslu”, tā ir īsta katastrofa un smags izaicinājums viņu draudzībai. Ivans, kuram nav sava viedokļa un – pēc draugu domām – par visu nospļauties, cenšas samierināt abus savus draugus. Kaut kādam veselajam saprātam taču jābūt!

Franču dramaturģes Jasmīnas Rezā luga „Art” saņēmusi Lorensa Olivjē balvu kā gada labākā komēdija (1998) un Tonija balvu kā gada labākā luga (1998).

Lomās: Artūrs Skrastiņš (Marks), Juris Žagars (Seržs), Ģirts Ķesteris (Ivans). Piedalās: Marija Naumova

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers, scenogrāfs – Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Katja Šehurina, horeogrāfe – Linda Kalniņa

 

Džezs Batervorts JERUZĀLEME

Cilvēka drāma 2 cēlienos. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. Pirmizrāde – 2018. gada 26. janvārī.

Džonijs Bairons ir ekscentrisks dzīves baudītājs un neticamu, fantastisku stāstu stāstītājs. Reiz viņš bijis nevaldāms un, pēc paša teiktā, vēl joprojām daudzās jomās nav pārspēts. Reiz visi vīrieši viņu apbrīnojuši un neviena sieviete nav spējusi pretoties viņa šarmam.

Arī tagad, vietējā lauku gadatirgus dienas rītā, Džonijs ir pieprasīts vīrietis, kurš nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu. Visi no viņa kaut ko grib. Vietējās varas autoritātes grib padzīt viņu no meža midzeņa, viņa dēls grib, lai tētis beidzot aizved viņu uz gadatirgu, kāds tēvs grib ar viņu nopietni izrēķināties, un vesels bars dažādu – bieži nepilngadīgu – sabiedroto grib viņa neizsmeļamos narkotiku un alkohola krājumus.

Pusaudži un dzīvei nepiemērotie, kuri nevēlas vai nespēj pieaugt, pulcējas ap Džoniju. Alkas pēc pirmatnējas mežonības un nepakļaušanās sistēmai atdzīvojas Džonija pārgalvīgi piedauzīgajos un satraucoši aizraujošajos stāstos par senatnes idealizēto mītisko pasauli – tādu pasauli, kurā mājo milži, kas šobrīd nevienam vairs nav vajadzīgi. Bet varbūt kaut kas no Džonija ērmīgajiem stāstiem tomēr varētu izrādīties patiesība?

Lomās: Juris Žagars (Džonijs Bairons), Indra Briķe (Mis Favseta), Anta Aizupe (Fedra), Gints Grāvelis (Misters Pārsons), Lauris Dzelzītis (Džindžers), Pēteris Liepiņš (Profesors), Dainis Grūbe (Lī), Lauris Subatnieks (Deivijs), Ērika Eglija (Pija), Intars Rešetins (Veslijs), Kristīne Nevarauska (Dauna), Raivis Vidzis (Trojs)

Režisore – Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka, komponists – Kārlis Auzāns, video mākslinieks - -8

 

Aina Renda BŪT KEJAI GONDAI

Romantiska drāma 2 cēlienos. Tulkojis Dž.Dž.Džilindžers. Pirmizrāde – 2018. gada 23. martā

Keja Gonda ir galvenā kinostudijas zvaigzne, kuru kopš vakardienas neviens nav redzējis. Viņa ir visas pasaules sapnis. Viņu dievina miljoni. Keja Gonda ir gandrīz reliģija. Viņa zina kādu lielu noslēpumu, ko pārējā cilvēce ir aizmirsusi.

Visi sapņo par ideālu pasauli un ideāliem cilvēkiem. Kas notiks, ja pēkšņi satiecies ar savu ideālu aci pret aci? Izrādās, ka ideāli atšķiras no reālās dzīves, tos nav iespējams sasniegt, tiem nav iespējams sekot. Un cena par saviem ideāliem izrādās pārāk augsta. Bet cilvēki tāpat turpina bezcerīgi meklēt un cerēt un gaidīt to, kas viņus darīs laimīgus.

Lomās: Rēzija Kalniņa (Keja Gonda), Lauris Dzelzītis (Bils Maknits, režisors / Grāfs Dītrihs fon Esterneizijs / Lenglija viesis), Dārta Daneviča (Klēra Pimollere, scenāriste / Fannija Finka), Gints Grāvelis (Sols Salzers, producents / Čaks Finks, sociologs), Lauris Subatnieks (Entonijs Ferovs, kinostudijas boss / Džimijs, Čaka draugs / Klods Ignatiuss Hikss, mācītājs / Lenglija viesis), Ieva Florence (Dreikas jaunkundze, sekretāre / Māsa Esija, sludinātāja / Lenglija viesis), Ērika Eglija (Frederika Saersa / Junisa Hemonda), Kaspars Zāle (Miks Votss, sabiedrisko attiecību pārstāvis / Lenglija viesis), Anete Krasovska (Mis Terensa, Kejas Gondas sekretāre / Leilo Džensa / Lenglija viesis), Aldis Siliņš (Džordžs Pērkinss / Policists / Lenglija viesis), Lelde Dreimane (Pērkinsa kundze, viņa sieva / Lenglija viesis), Mirdza Martinsone (Šlajas kundze, viņas māte / Lenglija viesis), Olga Dreģe (Monogenas kundze), Dainis Gaidelis (Dvaits Lenglijs, mākslinieks / Kalpotājs Kejas Gondas rezidencē), Mārtiņš Upenieks (Ezrijs / Džonijs Dauess / Lenglija viesis)

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers, scenogrāfs – Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Katja Šehurina, horeogrāfe – Linda Kalniņa, video mākslinieks – Artis Dzērve, gaismu mākslinieks – Jevgeņijs Vinogradovs

 

Antons Čehovs IVANOVS

Vasaras nakts 2 rītausmās. No krievu valodas tulkojis Regnārs Vaivars. Pirmizrāde – 2018. gada 18. maijā.

Grandiozi Rubensa gleznu krāšņuma ražas svētki. Krāšņums, lai nojauktu Čehova krievu inteliģences pasteļtoņus. Krievu inteliģences „Skroderdienas Silmačos”.

Lomās: Artūrs Skrastiņš (Ivanovs), Kristīne Nevarauska (Anna (Zāra), Juris Bartkevičs (grāfs Šabeļskis, tēvocis), Juris Žagars (Ļebeģevs), Vita Vārpiņa (Zinaīda Savišna), Anete Krasovska (Saša), Gints Grāvelis (Ļvovs, ārsts), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Babakina), Gints Andžāns (Kosihs, akcīzes darbinieks), Lauris Dzelzītis (Borkins), Indra Briķe (Avdotja Nazarovna), Mārtiņš Upenieks (Jegoruška), Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Kaspars Zāle, Aldis Siliņš (Viesi), Niklāvs Kurpnieks (Pjotrs, Ivanova sulainis), Edijs Zalaks (Gavrila, Ļebeģeva sulainis)

Režisors – Regnārs Vaivars, kostīmu māksliniece – Madara Botmane

 

VECGADA KONCERTS. Pirmizrāde – 2017. gada 21. decembrī.

Improvizētā apsveikumu koncertā ar dziesmām un dejām skatītājus sagaidīs pazīstami latviešu estrādes mākslinieki Dailes teātra aktieru atveidojumā.

Laiks pirms gadu mijas ir īstais brīdis, kad pasmieties pašiem par sevi, jo gada beigas taču jāsagaida ar smaidu sejā un sirdī.

Vadītāji: Vita Vārpiņa, Lauris Subatnieks

Piedalās: Ilze Vazdika, Olga Dreģe, Gunārs Placēns, Artis Robežnieks, Ģirts Ķesteris, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Sarmīte Rubule, Aija Dzērve, Ērika Eglija, Lelde Dreimane

Režisors – Intars Rešetins, scenārija autori – Rasa Bugavičute-Pēce, Intars Rešetins, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfe – Inga Krasovska

 

SPANOVSKA BALLĪTE – 4.SĒRIJA. Koncerts 2 daļās. 2018. gada jūnijā

Dailes teātra sezonas noslēgumā aktieri atkal satiksies jautrā ballītē. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ... Protams, ekskluzīvi – tikai 3 koncertos!

 

MAZĀ ZĀLE

Ella Hiksona ZĒNI. No angļu valodas tulkojis Andris Kuprišs. Pirmizrāde – 2017. gada 22. septembrī. 

Benijs, Maks, Timps un Kems ir labi pavadījuši laiku. Eksāmeni ir garām, draugiem ir jāpamet studentu laiku dzīvoklis, un priekšā ir pieaugušo dzīve. Benijs cenšas sakārtot savu draugu dzīves, kamēr nav par vēlu. Bet varbūt katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi?

Ielās valda neciešams karstums un nav gaisa. Turklāt visur ir atkritumi, kas jāsavāc. Tikai bardaks, diemžēl, ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls. Izrādās, ka jaunība var būt arī sāpīga, kāds jau ir piedzīvojis vilšanos, un smiekli bieži ir nežēlīgi.

Kāda ēra ir beigusies. Viņus gaida beigu sākums. Bet priekšā vēl ir ellīga ballīte.

Lomās: Niklāvs Kurpnieks (Benijs), Gints Andžāns (Maks), Artūrs Dīcis (Timps), Mārtiņš Počs (Kems), Anete Krasovska (Laura), Dārta Daneviča (Sofija)

Režisors – Dmitrijs Petrenko, scenogrāfe – Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko, mūzikas autore – Anna Ķirse

 

Kolins Higinss HAROLDS UN MODA

Komēdija ar pašnāvībām. Tulkojis Pauls Timrots. Pirmizrāde – 2017. gada 16. novembrī.

Haroldam ir 18 gadi un aiz muguras jau 15 pašnāvību inscenējumi. Viņam patīk apmeklēt bēres. Tur arī viņš satiek Modu. Viņiem iet jautri – viņi zog roņus, kokus un automašīnas. Harolds grib Modu precēt, bet viņa māte ir kategoriski pret!

Daudzi skatītāji, iespējams, būs mātes pusē, jo Modai ir 80 gadi! Kā tas viss beigsies?

Lomās: Lilita Ozoliņa (Grāfiene Matilde Šardēna, saukta Moda),  Edijs Zalaks vai Niklāvs Kurpnieks (Harolds), Indra Briķe (Ellena Čeizena, Harolda māte), Pēteris Liepiņš (Finegana tēvs, garīdznieks), Juris Bartkevičs (Doktors Metjūss, psihiatrs), Ērika Eglija (Silvija Gazele, studente / Nensija Mārša, sekretāre / Roza Mandarīni, aktrise), Aldis Siliņš (Dopels, policijas seržants), Sarmīte Rubule (Mērija, Čeizenu istabmeita)   

Režisors – Pauls Timrots, izrādes māksliniece – Ilze Vītoliņa

 

Ēriks Kūlis NIĶA UN RIĶA STIĶI

Rūķu dzīves ainiņas 2 daļās. Kārļa Auškāpa dramatizējums pēc Ērika Kūļa darbu motīviem. Pirmizrāde – 2017.gada 12.decembrī

Šodien gandrīz neviens vairs netic, ka rūķi ir. Jā, ja neskatās uzmanīgi, tos var arī neieraudzīt. Bet jūs taču ticat? Jo viņi ir – rūķi dara labus darbus, spodrina zvaigznes, kļūst iedomīgi, piedalās skaistumkonkursos un pārēdas saldējumu. Un, protams, 1.septembrī iet uz skolu, bet ziemā sagaida Ziemassvētkus. Piedzīvo baismīgu vētru un glābj mīlestību.

Šis ir stāsts par rūķiem un rūķu dzīvi mūsu mīļajiem mazajiem un mūsu mīļajiem lielajiem skatītājiem. Un mīļajiem vidējiem arī.

Lomās: Ivars Auziņš, Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Počs, Kaspars Zāle, Ieva Florence, Anete Krasovska

Režisors – Kārlis Auškāps

 

Jana Dobreva SMILŠU CILVĒCIŅI

Pirmizrāde – 2018. gada 28. janvārī.

Ārsta uzgaidāmajā telpā satiekas četras sievietes: darbaholiķe tiesnese, enerģijas pārpilna māte, viņas klusējošā meita un mūžīgi aizņemta studente. Šķiet, ka viņām nav nekā kopīga.

Bet patiesība ir tāda, ka šajā pasaulē mēs visi esam saistīti vienotā mozaīkā. Ja kāda mozaīkas daļa iztrūkst, viss sabrūk kā smilšu pils. Mēs nevaram viens bez otra. Un labāk taču izjust sāpes no mīlestības nekā no naida.

Lomās: Rēzija Kalniņa, Vita Vārpiņa, Lelde Dreimane, Anete Krasovska

Režisors – Mihails Gruzdovs

 

Patriks Mārbers PĒC JŪLIJAS JAUNKUNDZES

Kaislību drāma. Pirmizrāde – 2018. gada 25. martā.

Vasaras saulgriežu reibinošā nakts atbrīvo dēmonus, kas slēpjas dabā un cilvēkos. Lauku mājā bagātā, skaistā, ambiciozā nama saimniece Jūlija kalpotāju virtuvē uzmeklē Džonu – sava tēva šoferi. Pārbaudot savas jauniegūtās brīvības robežas, attiecības starp nama saimnieci un tēva kalpotāju iegūst jaunus pavērsienus. Kaislīgā nakts izvēršas cīņā uz dzīvību un nāvi, kurā izdzīvos stiprākais. Jūlijas jaunkundzei būs jāatrod izeja no sarežģītā stāvokļa.

Britu dramaturga un režisora Patrika Mārbera luga „Pēc Jūlijas jaunkundzes” (2003) sarakstīta pēc Augusta Strindberga „Jūlijas jaunkundzes” (1888) motīviem.

Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Jūlijas jaunkundze), Dainis Grūbe (Džons), Kristīne Nevarauska (Kristīne)

Režisore – Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs - -8

 

Aleksejs Ščerbaks BALTA VĀRNA MELNĀ KRĀSĀ

Šodienas drāma. Pirmizrāde – 2018. gada 20. maijā.

Kādā Latvijas pilsētā dzīvo parasta ģimene – mājā, kuru uzcēlis vectēvs, lai visa ģimene būtu kopā. Tikai tagad izrādās, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Turklāt vēl Antra ir atradusi kādu, kas ir no citas pasaules. Kādu melno. Nu, ne gluži. Viņš ir sīrietis. Un Latvijas pilsētā vajag pavisam maz, lai kļūtu par vietējo zvaigzni.

Kad mājā ienāk svešs cilvēks, viss izmainās. Nekas vairs nav kā agrāk. Baltajiem vīriešiem acīs parādās bailes. Ģimene vairs nevar visi kopā sēdēt pie viena galda. Izrādās, ka dzīve nav iekārtota pēc noteikumiem. Žēl.

Alekseja Ščerbaka luga „Balta vārna melnā krāsā” ieguvusi 1.vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās” (2017), kas tika rīkots ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas 100-gadei.

Lomās: Inita Sondore (Antra), Pēteris Liepiņš (Georgs), Ilze Vazdika (Gerda), Lauris Subatnieks (Vilis), Dainis Grūbe (Muhameds), Mārtiņš Počs (Valdis), Akvelīna Līvmane (Mirdza), Lidija Pupure (Aija), Āris Rozentāls (Ojka)

Režisors – Intars Rešetins, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone

 

KAMERZĀLE

Radošo meklējumu cikla „Brīva skatuve” ietvaros

Edvards Olbijs KAM NO VILKA KUNDZES BAIL? 

Attiecību drāma 2 daļās. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. Pirmizrāde – 2017. gada 10. oktobrī.

Marta un Džordžs ir laulāts pāris, kurš spēlē bīstamas emocionālas spēles. Kad pēc viesībām viņiem uz dzērienu pievienojas otrs precēts pāris, izrādās, ka Martas un Džordža laulība ir uz sabrukuma robežas. Pazemojošos pārmetumos un agresīvā izsmieklā atklājas viss attiecību rūgtums un pieviltās cerības.

Taču nav jau tā, ka Nika un viņa Dārguma laulībā viss būtu ideāli. Pamazām sagraujot pašu izlolotās ilūzijas un atgriežoties pie sāpīgi neērtās realitātes, viņiem visiem kopā jāpārdzīvo šī „Valpurģu nakts” un eksorcisma rituālā jāizdzen no sevis dziļi slēptie dēmoni.

Luga „Kas baidās no Virdžīnijas Vulfas?” (1962) saņēmusi Tonija balvu kā gada labākā luga.

Lomās: Agnese Zeltiņa (Marta), Ivars Auziņš (Džordžs), Elīna Avotiņa (Dārgums), Andris Bulis (Niks)

Režisors – Toms Treinis, izrādes māksliniece – Pamela Butāne

 

NEGLĪTAIS

Kustību izrāde. Justīnes Kļavas librets pēc H.K.Andersena pasakas „Neglītais pīlēns” motīviem. Pirmizrāde – 2018. gada 23. janvārī.

Jaunais filozofijas students Kristians jūtas iztukšots un nelaimīgs. Savā dzimšanas dienas naktī viņš dodas prom no mājām, lai atrastu veidu, kā dzīvot tālāk. Kristians satiekas ar dažādiem cilvēkiem, bet nesaņem no tiem cerētās atbildes. Tātad viņam vai nu jāsamierinās ar savu bezjēdzīgo dzīvi, vai arī jārada savas dzīves jēga pašam. Jāatrod ceļš pie sevis un savs paša īpašais „es”. H.K.Andersens zināja: „Nav nekāda nelaime piedzimt pīļu pagalmā, ja vien esi dzimis no gulbja olas.”

Piedalās: Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Ieva Florence, Edijs Zalaks, Mārtiņš Počs

Horeogrāfe – Inga Krasovska, scenogrāfs – Kristians Brekte

 

Justīne Kļava ATZĪŠANĀS

Pirmizrāde – 2018. gada 20. martā.

Aurēlijs Augustīns ir arābu izcelsmes imigrants no tagadējās Alžīrijas teritorijas, kurš vienmēr sapņojis kļūt par pasaulslavenu domātāju. Viņam ir ārlaulības dēls, despotiska māte, civilsieva – bijusī berberu kurtizāne, kā arī finansiālas problēmas, dzīve kā elle un atkarība no alkohola un seksa.

Lai pieņemtu sevi tādu, kāds viņš ir, lai uzvarētu savas atkarības, lai iegūtu sirdsmieru, Aurēlijam ir jānoiet garš ceļš. Tagad mēs viņu zinām kā Svēto Augustīnu – vienu no pazīstamākajiem Rietumu filozofiem un baznīcas svētajiem.

Lomās: Ģirts Ķesteris (Aurēlijs Augustīns), Lilita Ozoliņa (Monika), Juris Bartkevičs (Ambrozijs), Artūrs Dīcis (Adeodatus), Aija Dzērve (Alpija)

Režisors – Dmitrijs Petrenko, scenogrāfe – Sintija Jēkabsone

 

Lote Vekemane INDE

Pirmizrāde – 2018. gada 25. maijā.

Viņa un Viņš nav redzējušies deviņus gadus. Viņi ir zaudējuši kaut ko ļoti dārgu un tad arī viens otru. Taču viņiem ir kopīga pagātne, kas nekur nav pazudusi. Ir lietas, kas nekad neaizmirstas.

Vai ir iespējams atstāt visu pagātnē un sākt no jauna? Bet ja tā – tad sākt no kura brīža? Kā lai zina, ka tas, kas sekos tālāk, būs labāks par bijušo?...

Varbūt nebūs. Bet ir vērts mēģināt.

Režisore – Rēzija Kalniņa, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Berta Vilipsone

 

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt