Latvijas Teātra darbinieku savienība 11.11.2017

“Spēlmaņu nakts 2016/2017” balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā ieguvēji

“Spēlmaņu nakts 2016/2017” balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā ieguvēji

Gada balvas Teātrī “Spēlmaņu Nakts 2016/2017” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 23. novembrī Dailes teātrī balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova un Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis. 

"Talantīgā, savdabīgā teātra aktrise Ņina Ņeznamova ir unikāls M.Čehova Rīgas krievu teātra zīmols. Vēl jo vairāk – viņa ir Latvijas kultūras rota. Personība, kas prot dāvāt. Gan kā māksliniece, gan kā cilvēks. Dzimusi Volgogrādas apgabalā, turpat absolvējusi teātra studiju, Ņeznamova 1963. gadā tika uzaicināta strādāt Rīgas Krievu drāmas teātrī, kura galvenais režisors toreiz bija Arkādijs Kacs – mākslinieks, kas teātrim pavēris unikālu radošo dzīvi, brīvu no socreālisma štampiem. Kaca talanta paspārnē tad arī uzplauka aktrise Ņina Ņeznamova. Aktrise varēja mirdzēt labi kopto dāmu – nežēlīgo uzvarētāju lomās, kāda, piemēram, bija viņas apbrīnojami pievilcīgā un vienlaikus teju ledainā Arkadina izrādē “Kaija” vai, teiksim, godkārīgā Ģertrūde, kas karalienes kroņa dēļ apspiedusi, pat izvarojusi savu dabu, gadiem tēlojot mīlu pret savu vīru Klaudiju (“Hamlets”). Bet līdzās tapa pavisam citas varones – skaistas ne tikai ārēji, bet arī dvēselē. Šajā kontekstā gribas atcerēties aktrises veidoto Antonijas tēlu iestudējumā “Skroderdienas Silmačos” .Viņas saimniece bija labestīga, kaut stingra, garīgi ļoti dziļa, inteliģenta. Tāda ir arī pati Ņeznamova. Ne velti viņa bija tā, kas Atmodu nenicināja, saprata un, pretstatā daudziem Rīgas krievu drāmas aktieriem, Arkādijam Kacam nopakaļ uz Krieviju neaizbrauca. Nē, Ņina Ņeznamova ir Latvijas krievu aktrise, māksliniece, kas dāsni turpina bagātināt mūsu zemes māksliniecisko jaunradi." (Teātra zinātniece Maija Svarinska)

"Latvijas Nacionālais teātris ir režisora Mihaila Kublinska vienīgā darba vieta. Šeit viņš ienāca tūlīt pēc 2. vidusskolas beigšanas un sāka strādāt par mēbeļnieku rekvizītoru. Sekoja piedalīšanās masu skatos un epizodiskas lomiņas, bet kopš 1965. gada Kublinskis ir šī teātra režisors. Absolvējot toreizējās Latvijas Valsts Konservatorijas režijas nodaļu, viņa diplomu parakstījis Eduards Smiļģis. Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava „posteņa” pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987-1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem NT aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu- Trīs Zvaigžņu ordeni. (Nacionālā teātra literārā konsultante Rita Melnace) 

 

Gada balva teātrī “Spēlmaņu nakts” šogad notiks jau 24. reizi un tās norises atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

 

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt