Mūzikas un mākslas atbalsta fonds 29.06.2018

Izrāžu cikls par Latvijas māksliniekiem "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas"

Šī gada 26., 27. un 29. jūnijā LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" varēs redzēt 2018. gadā apbalvojuma "Laiks Ziedonim" nominētās izrādes no cikla "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas" par izciliem Latvijas māksliniekiem. 

Izrādes atbalsta VKKF, Rīgas Dome, Gulbenes novada pašvaldība, Teātra muzejs, MD grupa, kultūras telpa 3MĀSAS. Producē: Mūzikas un mākslas atbalsta fonds  www.kulturmarka.lv. Biļešu cena: 15 eiro. Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs un  www.bilesuparadize.lv.

26. jūnijā pl. 19:00 izrāde "Padegs un Padegs" - iestudējums par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu (1911-1940).

Režisors: Varis Piņķis
Dramaturgs: Ivo Briedis
Lomās: Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa
Mākslinieks: Māris Ruskulis
Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis
Producē: Mūzikas un mākslas atbalsta fonds

„Kārlis Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi. ... Viņa mākslas lielākās vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība, dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien.” Jānis Kalnačs, „Kārlis Padegs”, Neputns, 2014, 6.lpp.

Varis Piņkis: „Kā režisoru un radošu personu, mani saista un interesē radoša personība Kārlis Padegs – viņa raksturs, uzskati, dzīves izpratne, laikmeta redzējums, idealizētā dekadence, drosmīgais erotisms dzīvē un kā tas viss krustojas un veido viņa mākslu. Ir sajuta, ka viņš sevi ir izdomājis. Mēģinājis savu privāto dzīvi, savu publisko personu veidot kā mākslas objektu. Manuprāt, viņa dzīve ir mēģinājums radīt artefaktu, kuru viņš tā arī nesasniedz..”

Kārlis Padegs (1911. gada 8. oktobris — 1940. gada 19. aprīlis) - latviešu grafiķis un gleznotājs bija ekstravaganta, savrupa un leģendāra personība Latvijas mākslas vēsturē. Plaši pazīstams kā 30. gadu Rīgas dendijs. 16 gadu vecumā Kārlis Padegs ieguva tiesības apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa nodarbības. Akadēmiju un Vilhelma Purvīša vadīto dabasskatu meistardarbnīcu Kārlis Padegs pabeidza 1933.gadā. Jau agros studiju gados Padegam patika šokēt un pārsteigt publiku. Mākslinieks daudz zīmē sevi un dara to līdz pat mūža beigām, kļūdams par vienu no raksturīgākajiem savas mākslas tēliem.

Starpkaru laikmeta Latvijas mākslā Kārlis Padegs tematiskā un formālā ziņā bija neparasts, šokējošs. Atveidojis modernās lielpilsētas dzīvi, ideālu sapņu pasauli, pievērsies pretkara tēmai, darinājis pašportretus. Raksturīga dzēlīga ironija, groteska, paradoksi, pretstati. Ekspresīva deformācija apvienojas ar estetizētu līniju. Kārļa Padega nozīmi lielā mērā nosaka tas, ka viņš bija pirmais mākslinieks, kurš konsekventi pievērsās visaptverošai ironijai. Turklāt skepse un ironija Padega darbos ir augstas kultūras pazīme, jo pauž nevis tiešu, bet pastarpinātu attieksmi pret pasauli.

27. jūnijā pl. 19:00 izrāde "No Rozentāla" - iestudējums par gleznotāju Jani Rozentālu (1866 – 1917).

Režisore: Paula Pļavniece
Dramaturgs: Ivo Briedis
Lomās: Rūta Dišlere (VDT) un Jānis Znotiņš
Māksliniece: Liene Pavlovska
Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis

Janis Rozentāls: "Kad es par maz kur eju, kā viesībās, ballēs, teātrī un citās vietās, tad priekš sevis, zinādams, aizbildinos ar to, ka man nav melno svārku vai naudas un laika, bet tas ir diezgan mazs iemesls un lielākais kavēklis ir kūtrība. Kustēties vajag, jo es redzu, kādus nelāgus augļus tāda istabā tupēšana izaudzina - pedantus, iedomīgus, vienpusīgus un netaisnus skābputras. Kamēr turpretim kustoties, dabū jaunus iespaidus, idejas un pamudinājumus, un, kas priekš jauna mākslinieka svarīgākais - darbus, protekcijas un iepazīšanas."

29. jūnijā pl. 19:00 tiks rādīta izrāde "Zibeņu domas. Irbīte" - iestudējums par vienu no Latvijas pasteļglezniecības tradīciju aizsācējiem un savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem, tautā sauktu Baskāji Irbīti.

Dramaturģe: Rasa Bugavičute-Pēce
Režisore: Inga Tropa
Aktieris: Juris Bartkevičs ( DT)
Operatore: Elīna Matvejeva
Scenogrāfe: Ūna Laukmane
Komponists: Edgars Raginskis
Horeogrāfe: Liene Grava
Gaismas: Rauls Lorencis

Voldemārs Irbe: „Kas attiecas uz zīmēšanu – tad es esmu reālists, jo zīmēju tikai to, ko redzu. Pagātnes un nākotnes zīmēšana glezniecībā nav pareiza. Viņai pieder tikai tagadne– tā kā cilvēkam ar...."

Voldemārs Irbe dzimis 1893. gada 13. novembrī Beļavas pagastā, amatnieka ģimenē. Latviešu pasteļa glezniecības meistara mākslinieciskais briedums veidojās 20.gs. sākumā pēc pirmā pasaules kara un pastelim viņš palika uzticīgs līdz mūža galam. Acīmredzot darbs ar pasteli bija tuvāks mākslinieka nervozajai, nemierīgajai un kustīgajai dabai. Voldemārs Irbe bija ļoti savdabīgs cilvēks ar askētisku dzīvesveidu. Rīgas ielās bieži uzmanību saistīja neliela auguma cilvēks ar izspūrušiem matiem, pinkainu bārdu, basām kājām, ģērbies noskrandušās biksēs un virsvalkā, kurš teciņus skrēja iespiedis kasti un papīra mapi padusē. Tādu mākslinieku redzēja darbdienās un svētkos.

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt