Kultūrmarka 10.02.2019

24. februārī izrāde "Meistars un Aleksandra" LR1 mājā

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas iestudēts viencēliens par Aleksandru Beļcovu (1892–1981) "Meistars un Aleksandra", režisore Ināra Slucka. Tuvākās izrādes 24. februārī plkst. 17.00 un 20.00 LR1 studijā, Doma laukumā 8.

Aleksandra Beļcova Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896–1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu val. – ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa.... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību.” (no Mihaila Bulgakova romāna Meistars un Margarita”)

Cikls tiek rādīts sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ir papildinājums izstādei “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kas apskatāma trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1), izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26).

Izrādes radošajā komandā: dramaturģe: Inga Ābele; režisore, scenogrāfe, kostīmu māksliniece Ināra Slucka; aktieri Zane Dombrovska un Jānis Kronis; video: Uldis Jancis; gaismas: Rauls Lorencis. Īsteno: nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds (MMAF) /  www.kulturmarka.lv

Izrādi atbalsta VKKF, Rīgas Dome, E.Smiļģa Teātra muzejs, MD grupa, SIA No Manis, kultūras telpa 3MĀSAS.Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un „specializācija” iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku „Pauļuks. Rāmji”, kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē „Arsenāls”. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā „Parīze-Rīga-Parīze” par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014.gada gada sākumā izstāžu zālē Arsenāls pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu „PADEGS un PADEGS”, bet 2016. gadā – izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi „Uga Skulme. Ceļojums uz vietas” un Jani Rozentālu „No Rozentāla”, 2018. gadā par Voldemāru Irbi „Zibeņu domas. Irbīte”.

Vairāk informācijas šeit.  

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt