Kultūrmarka 09.01.2019

Top izrāde par mākslinieci Aleksandru Beļcovu

Dramaturģe: Inga Ābele

Režisore: Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka

Aktieri: Zane Dombrovska un Jānis Kronis

Video: Uldis Jancis

Gaismas: Rauls Lorencis

Īsteno: nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds ( MMAF) / www.kulturmarka.lv

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas. ir tapis septītais viencēliens – par Aleksandru Beļcovu (1892–1981), mākslinieci un sievieti, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms.

Cikls tiek rādīts sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ir papildinājums izstādei “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kas apskatāma trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1), izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26).

Pirmizrāde 1. februārī plkst. 19.00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Izrādes 2.februārī 19.00 un 6.februārī 19.00.

Biļetes Biļešu paradīzē

Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa.... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību. ” No grāmatas M. Bulgakovs „Meistars un Margarita”

Aleksandra Beļcova Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā

modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu

(1896–1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc

skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ

uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc

padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās

darbnīcas” (krievu val. – ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu

avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz

Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku.

Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”.

Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Izrādi atbalsta VKKF, Rīgas Dome, E.Smiļģa Teātra muzejs, MD grupa, SIA No Manis, kultūras telpa 3MĀSAS, privātie atbalstītāji

Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un „specializācija” iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku „Pauļuks. Rāmji”, kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē „Arsenāls”. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā „Parīze-Rīga-Parīze” par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014.gada gada sākumā izstāžu zālē Arsenāls pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu „PADEGS un PADEGS”, bet 2016. gadā – izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi „Uga Skulme. Ceļojums uz vietas” un Jani Rozentālu „No Rozentāla”, 2018. gadā par Voldemāru Irbi „Zibeņu domas. Irbīte”.

Pielikumā pieejams izrādes plakāts.

Vairāk informācijas šeit.  

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt