Dirty Deal Teatro 09.03.2013

"36 stundu" dalībnieku lugas

No 11. līdz 17. februārim Dirty Deal Teatro norisinājās praktiskās teātra tekstu izstrādes darbnīcas "36 stundas".

Darbnīcu ietvaros līdz skatuves lasījuma formai tika izstrādāta Justīnes Kļavas luga "Gerač, mans brāli!" (režisors Valters Sīlis) un Ērika Vilsona luga "Laimes mala" (režisors Mārtiņš Eihe).

Abus dramaturģiskos tekstus trīspadsmit iesūtīto darbu konkurencē izvēlējās atlases komisija: Anna Sīle, Rasa Bugavičute, Lauris Gundars, Jānis Balodis. “36 stundu” lugu konkursu un radošo darbnīcu rīkoja biedrība DARBNĪCAS sadarbībā ar Dirty Deal Teatro un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

“36 stundu” darbnīcu nosacījums bija autora klātbūtne viņa dramaturģiskā tekstā sagatavošanā lasījumiem, tādējādi gan režisoram, gan aktieriem bija iespēja jebkurā brīdī uzdot jautājumus autoram saistībā ar viņa radīto tekstu, kā arī autoram komentēt to, kā viņa darbs tiek analizēts.

Pateicoties Justīnes Kļavas un Ērika Vilsona atsaucībai, kroders.lv piedāvā iepazīties gan ar abu autoru radītājiem tekstiem, gan arī piedāvā īsas ekspresintervijas ar viņiem.

 

JUSTĪNE KĻAVA

KRODERS.LV Pirms tava darba notikušajā prezentācijā tu teici, ka tevi interesē “zelta jaunatne” un ka par to daļēji arī ir tava luga “Gerač, mans brāli!”. Ko tu saproti ar vārdiem “zelta jaunatne”?

JUSTĪNE.  Tie būtu bērni, kuru galvenā problēma nav finansiālas grūtības, jo tās jau pārcīnījuši viņu vecāki. Bet, ja man jārunā par zelta paaudzi, tad es teiktu, ka tie ir astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados dzimušie bērni, kas nu jau izauguši lieli.

KRODERS.LV  Vai tu domā “zelta paaudzes” tēmu turpināt risināt savos nākamajos darbos?

JUSTĪNE.  Arī, bet tā nav vienīgā lieta, kurai gribas pieskarties.

KRODERS.LV  Kādi, tavuprāt, bija galvenie ieguvumi, piedaloties radošajā darbnīcā “36 stundas”?

JUSTĪNE.  Personīgais ieguvums – būšana apritē. Tikšanās ar cilvēkiem, kas profesionāli darbojas teātrī un ir mazliet vecāki par mani, tātad ir arī kaut ko vairāk redzējuši un saprot. No viņiem ir, ko mācīties. Uzzināju par dažādām filmām un lugām, kurām citādāk nebūtu pievērsusi uzmanību.

KRODERS.LV  Tava darba prezentācija zināmā mērā atradās starp teksta lasījumu un izrādi. Vai tas tev deva kaut ko vairāk nekā tikai teksta lasījums? Ja jā, tad ko?

JUSTĪNE.  Tas deva ļoti daudz ko. Ļoti forši redzēt, ka cilvēki gatavi strādāt no visas sirds. Pats lielākais labums – saprast, kā tās lietas notiek. Parastā lasījumā tas nebūtu iespējams. Šeit bija tā fantastiskā iespēja redzēt, kā vārds no autora galvas nonāk uz skatuves, izejot caur katru starpposmu. Uzzināju, kas ir galda periods un ko tur dara. Interesanti vērot, ko cilvēki saskata uzrakstītā tekstā, un vai tas ir tas pats, ko rakstot saskata pats autors. No tā var izdarīt vērtīgus secinājumus.

KRODERS.LV  Vai teksts, kuru tu šobrīd piedāvā lasītājiem, ir atšķirīgs no tā, ko varēja dzirdēt „36 stundu” darbnīcas noslēgumā? Ja jā, cik daudz tu to esi mainījusi?

JUSTĪNE. Tekstuāli nekā atšķirīga tur nav. Bet, kas ir svarīgi – beigu daļā pierakstītas klāt pāris lapas, kas mazliet maina kopējo jēgu. Piešķir vēl vienu slāni. Vismaz man tā gribētos domāt.

KRODERS.LV Par kādām tēmām tu vēl gribētu runāt savos darbos?

JUSTĪNE. Par emocionāliem, kaislīgiem cilvēkiem, par pilsētu un par lietām, par kurām mums visiem negribas runāt.

Justīnes lugu iespējams izlasīt  šeit.

 

ĒRIKS VILSONS

KRODERS.LV  Kādi, tavuprāt, bija galvenie ieguvumi, trūkumi, piedaloties radošajā darbnīcā „36 stundas”?

ĒRIKS. Ieguvumi? Tā ir iespēja pārbaudīt darbībā. Strādājot sajust „materiālu”, pats sava darba liekvārdību. To, kas strādā, kas nedarbojas.

Trūkumi? Man liekas, ka tādu nav. Viss ir labs, ko var izmantot kā lakmusa papīru.

KRODERS.LV Vai teksts, kuru tu šobrīd piedāvā lasītājiem, ir atšķirīgs no tā, ko mēs dzirdējām „36 stundu” darbnīcas noslēgumā? Ja jā, cik daudz tu to esi mainījis?

ĒRIKS. Tekstu es mainīju. Diezgan krietni. Gan tīrīju, gan liku klāt, noslīpēju.  Un man ir tāda sajūta, ka tas nav pabeigts. Tas ir kā ar remontu dzīvoklī – to nav iespējams pabeigt, to var tikai pārtraukt. Pie tam tas īstais teksts varētu tapt sadarbībā ar radošo grupu. Uzticoties viens otram. Kopā pārbaudot.

KRODERS.LV Ko dod vai ko varbūt traucē aktiera pieredze, rakstot dramaturģiskus tekstus?

ĒRIKS. Kā aktieris es bieži vien rakstot iztēlojos, kas varētu to un to lomu spēlēt. Varu pats it kā „izlaist caur sava aktiera datoru”. Es spēlējos ar saviem tēliem. Tas ir tāds marionešu teātris. Bet es nezinu, vai tas palīdz. Neesmu pārliecināts. Viens gan – es kā aktieris jūtu materiālu, jūtu „drēbi”.

KRODERS.LV Pirms tava darba notikušajā prezentācijā tu teici, ka “Laimes mala” ir tapusi kādu laiku atpakaļ. Vai uz radīto tekstu skatījies citādāk nekā tad, kad biji tikko to pabeidzis rakstīt? Ja jā, kādi tam ir ieguvumi, trūkumi?

ĒRIKS. Ja nebūtu „36 stundu”, tad tas būtu vēl gulējis plauktiņā. Toreiz es sapinos pats savās ilūzijās. Nu, kā lai saka – tas ir tas, kas traucē aktierim. Viņš labi zina, ka skatītājam šajā vietā ir jāraud, gribētu, lai nāk šim bimbiens, vai arī smiekli utt. Bet pats lāga neizprot tehniskas lietas. Pats bimbā un smejas, bet tam skatītājam ne silts, ne auksts. Darbā ar radošo grupu varu atteikties no savām ilūzijām, pārbaudīt.

KRODERS.LV Tava darba lasījuma režisors Mārtiņš Eihe teica, ka būtiski īsinājis tekstu. Ja pēc lasījumiem plāno darbu uzlabot, cik daudz no svītrotā gribētu saglabāt, cik daudz nē?

ĒRIKS. Viens režisors svītro, cits grib, lai raksta klāt. Es parasti, kā juristi saka, pieņemu zināšanai. Apdomāju, pārbaudu – kāpēc režisoram tā liekas, ko viņš grib panākt utt. Bet izvēli par tekstu izdaru es pats. Tas gan nenozīmē, ka režisoram nav taisnība. Tā ir viņa luga. Sašūta no gabaliņiem, bet man šādā radošā darbā, kas ilgst nedēļu, vēl nav iespējams pārliecināties, ka viņa variants ir labāks. Tas ir ērtāks. Bet viņa piegrieztnei. Man ir savs variants. Es tā to redzu un pie tā arī palieku. Es atbildu par tekstu, režisors par savu redzējumu. Tas var nesakrist.

Arī es, kā dramaturgs, režisēju savu ludziņu, sēžot pie rakstāmgalda. Tas, ka man kaut kas neštimmē ar režisoru, ir normāli. Man liekas, ka tikai kopīgos kompromisos var atrast patiesību. Tas, protams, nenozīmē, ka nevajag svītrot. Vajag, bet mani ne vienmēr pārliecināja režisora argumenti. Tā īsti var pārbaudīt tikai kopīgā darbā, veidojot to redzējumu kopā. Vienojoties.

KRODERS.LV Tu savam darbam “Laimes mala” devi žanru pasaka. Kāpēc tāda izvēle?

ĒRIKS. Man gribējās, lai darbs iegūst tādu panaivu, atklātu stāstījumu. Vienkāršu, nesaštukotu. Es gribēju izstāstīt pasaku par to, ka ar naudu nevar nopirkt mīlestību. Es izvēlējos pasaku.

KRODERS.LV Kādas tēmas, problēmas tu centies, gribētu risināt savos darbos?

ĒRIKS. Man jau viss grozās tikai ap mīlestību. Uzticību un nodevību. Pārējais mani interesē pakārtoti.

Ērika lugu iespējams izlasīt  šeit.

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt