Par teātri

Publicitātes foto
13. februāris 2024 / komentāri 0

Juris Kulakovs – arī teātra komponists

12. februāra rītā Latvijas kultūrtelpu pāršalca skumja ziņa – mūžībā devies leģendārais mūziķis, komponists Juris Kulakovs.

Līdzās krāšņajai karjerai rokmūzikā un nozīmīgajam devumam akadēmiskās mūzikas laukā Juris Kulakovs sevi ierakstījis arī Latvijas teātra vēsturē kā daudzu izrāžu mūzikas autors dažādos Latvijas teātros.

Juris Kulakovs dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu un bērnu mūzikas skolu (1975), kur mācījies spēlēt akordeonu un fakultatīvi apguvis trompetes spēli, pēc tam – Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu akordeona specialitātē (1979). Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasi (1984, pedagogi – Raimonds Pauls un Alnis Zaķis) un mācījies kompozīciju pie Pētera Plakida (1985–1990).

J. Kulakovs bijis multiinstrumentālists, lielāko daļu mūzikas instrumentu apguvis pašmācības ceļā. Kopš 1978. gada muzicējis ansamblī "Menuets". 70. gadu beigās izveidojis instrumentālo džezroka grupu "Arka". 1981. gadā nodibinājis rokgrupu "Pērkons", kas kļuva par vienu no jaunatnes iemīļotākajām un padomju kultūrbirokrātijas visvairāk neieredzētajām grupām. Raksturojot Jura Kulakova rokmūziķa darbību, Klāss Vāvere rakstīja: "Sirdī allaž būdams pārliecināts šovmenis, viņš savās dziesmās un "Pērkona" uzstāšanās manierē nemitīgi balansē starp teatrālu ārišķīgumu, sociālgrotesku ironiju un patiesu muzikālu pārdzīvojumu" ("Liesma", 1989, Nr. 12). "Pērkons" izcēlās ar padomju laikam nepierasti skaļu mūziku, trokšņainu uzvedību un bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas sāka lietot pirotehniku. Jaunieši "Pērkona" koncertos jutās brīvi, cēlās kājās un atklāti pauda savas emocijas.

Kā taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs piedalījies dziedātājas Ievas Akurateres, aktiera Edgara Liepiņa soloprogrammās, iesaistījies dažādos rokmūzikas projektos (Kristapa Graša grupā u. c.). Muzicējot kā pianists koncertmeistars un veidojot populāras vokālās mūzikas aranžējumus, sadarbojies ar trim tenoriem Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi. Komponists spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, to vidū Vasiliju Sinaiski, Aleksandru Viļumani, Normundu Šnē.

Kā komponists ar teatrālu muzikālo rokrakstu Juris Kulakovs bieži sadarbojies ar dažādiem Latvijas teātriem, sarakstījis mūziku neskaitāmām teātra izrādēm un filmām. Visbiežāk sadarbojies ar Liepājas teātri, sarakstot mūziku virknei iestudējumu: Dz. Klētniece “Monuments” (1982), J. Janševskis “Dzimtene” (1986), Š. Deleinija “Medus garša” (1987), “Vinnijs Pūks un viņa draugi” (1988), A. Čaks “Psihiskais uzbrukums” (1989), V. Šekspīrs “Sapnis vasaras naktī” (1992), B. Brehts “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati” (1999), “Stikla kalns” (2003, pēc Raiņa lugas “Zelta zirgs”), P. Rozītis "Ceplis" (2010), J. Grušs "Mīla, džezs un velns" (2010), u.c. 2001. gadā saņēmis Latvijas teātra Gada balvu “Spēlmaņu nakts” par mūziku A. Sent-Ekziperī “Mazā prinča” iestudējumam Liepājas teātrī. Atzīts par 2002./2003. gada Liepājas teātra sezonas labāko komponistu.

Komponējis mūziku vairākām Valmieras teātra izrādēm, tostarp “Pīļu medības” (2003), “Dona Žuana savaldīšana” (2001), “Buratīno” (2001), “Alfons Trīcvaidziņš” (1998), “Kaķu nams” (1982).

Rīgas Muzikālajā teātrī iestudēti Jura Kulakova sarakstītie mūzikli “Žilī” (1991) un “Latvijas karalis” (1992), Daugavpils teātrī — rokopera “Čigāns sapnī” (2001). Komponists sarakstījis mūziku arī tādām Jaunā Rīgas teātra izrādēm kā F. Vēdekinda “Pavasara atmoda” (1995), E. Šņore “Livonijas sapņi” (1997), Dailes teātra izrādei “Veismanis un Sarkanģīmis” (1994), kā arī Latvijas Nacionālā teātra iestudējumiem G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982), Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991).

Atveidojis arī vairākas lomas teātrī un kino – tēlojis Eduardu Veidenbaumu televīzijas filmā "... Bet vilciens brauc" (1987, režisors Arvīds Babris), kuras pamatā komponista sarakstītais dziesmu cikls "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem" (1987). Dublējot aktieri Jāni Kaijaku, spēlējis Nēģera pianista lomu Viljama Sarojana lugā "Tavas dzīves laiks" (1995, režisors Juris Rijnieks, Nacionālais teātris). Kopā ar grupu “Pērkons” piedalījies Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā P. Harisa "Bagātību salā" (1992).

 

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem!

Grupa "Pērkons" pēc Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Bagātību sala" (1992, rež. Edmunds Freibergs) // Foto no LNT arhīva

Skats no Liepājas teātra izrādes "Stikla kalns" (rež. Juris Rijnieks, 2003) // Publicitātes foto

Skats no Liepājas teātra izrādes "Ceplis" (rež. Juris Rijnieks, 2010) // Publicitātes foto

Nekrologa sagatavošanā izmantots Mārītes Dombrovskas teksts  https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#work