Kroders Runā

Sep
13
2017

Koncerts bērzam palmu audzē

Laikā no 2017. gada 18. augusta līdz 31. oktobrim Kroders.lv organizē sociālo tīklu zibakciju, kurā teātra kritiķi īsā formātā sociālajos tīklos Twitter un Facebook, kā arī portāla sadaļā RUNĀ aicināti paust savu viedokli par apmeklētājiem 2017./2018. gada sezonas jauniestudējumiem vai citiem šajā laikā aktuāliem notikumiem un parādībām (viesizrādēm, pasākumiem, ar teātri saistītām grāmatām, radio/TV raidījumiem, publikācijām utt.).

Zibakcijas ietvaros publicētos viedokļus varēs atpazīt pēc mirkļbirkas #krodersrunā, ļaujot apkopot dažādu paaudžu teātra kritiķu sociālajos tīklos pausto viedokli vienā informatīvā platformā. Vienlaikus šī akcija iecerēta kā eksperiments, aicinot Kroders.lv pastāvīgos autorus aktīvi paust savas domas par sezonas sākuma notikumiem nedaudz atšķirīgā formātā.

Zibakcijas mērķis ir apzināta spēle/spēlēšanās ar 21. gadsimta interneta piedāvātājām iespējām paust viedokli par jebkuru notikumu pāris sekunžu laikā, sasniedzot plašu mērķauditoriju. Arī Kroders.lv kā elektronisks medijs nākotnē tieksies uz maksimāli ātru teātra aktuālo procesu atspoguļojumu, tādēļ šī zibakcija iecerēta kā nosacīta iesildīšanās turpmākajam darbam.

 
 

Jaunā Rīgas teātra jauniestudējums "Marķīze de Sada" Alvja Hermaņa režijā (pirmizrāde – 2017. gada 1. septembrī)

Ilze KļaviņaFacebook,  7. sept. 2017
"Marķīze de Sada" 21. gs. Tabakas fabrikā Rīgā. Vairākslāņu izrāde, kuras centrā atkailinoši baltās gaismās notiek aktieru meistarības eksāmens. Vienlaicīgas individuāli artistiskas monoizrādes. 3. cēlienā nolasāmas sasauces uz līdzīgu sabiedrības domāšanas veidu mūsdienu un 18. gs. Eiropā. Fināla monologā pārliecinoša baudas un ciešanu ekstāze K. Krūzes izpildījumā. #krodersrunā
 
Edgars Lipors izrādē-lekcijā "Putni" // Publicitātes foto
 
Izrāde-lekcija “Putni” Lilijas Liporas režijā Latvijas Dabas muzejā (2017. gada 1. septembrī)
 
Dita JonīteFacebook, 8. sept. 2017
Palaimējās izrādi “Putni” noskatīties Dabas muzejā. Piemērotāku vietu šim stāstam pat grūti iedomāties. Un tagad šķiet, ka šo izrādi te vajadzētu spēlēt regulāri. Vismaz tikmēr, kamēr nebūs nomainīta neticami pelēcīgā un senā muzeja ekspozīcija. Taču 1. septembra izrāde kopā ar tematiskajām spēlēm un nodarbībām, kā noprotu, bija vienreizēja akcija. Nu jau esam drusku “izlutināti’’ ar mūsdienīgu un mērķtiecīgi atraktīvu muzeju darbību. Šādā kontekstā, uzaicinot pie sevis teātra projektu “Putni”, Dabas muzejs bijis tiešām drosmīgs.
Četri mākslinieki – aktieris Edgars Lipors, režisore un horeogrāfe Lilija Lipora, mūziķis Goran Gora un dramaturgs Edgars Niklasons 
 kopā radījuši izzinošu teatrālu priekšnesumu, kas reizē iepazīstina gan ar putnu, gan ar teātra dabu. Izmantojot visdažādākos teātra instrumentus (video, ēnu un objektu teātra elementi, pieredzes stāsti utt.), izrādes stāstu par putniem un cilvēka attiecībām ar dabu tomēr izdevies izveidot vienkāršu, emocionālu un bērniem viegli uztveramu. Īstenībā tas ir lielisks pasākums, ko skolām vajadzētu burtiski izķert, lai nevajadzētu lietot apšaubāmos “teātra izstrādājumus”, kas nereti šur tur visai uzstājīgi pavīd. Jā, tas varētu būt nedaudz dārgāk. Bet 3-4 švaku pasākumu vietā labāk taču izvēlēties vienu kvalitatīvu. #krodersrunā
 
Starptautiskais Jaunā teātra festivāls "Homo Novus" (2017. gada 1.-9. septembris)
 
Skats no izrādes "Patētiskā. Par redzamo valodu" // Foto – Andrejs Strokins
 
Kristas un Reiņa Dzudzilo debijas izrāde "Patētiskā. Par redzamo valodu" Mākslas un tehnoloģiju kvartālā "Sporta 2"
 
Vēsma LēvaldeFacebook, 6. sept. 2017
Reiņa un Kristas Dzudzilo "Patētiskā. Par redzamo valodu". Simfoniskā mūzika kā augstākā skaniskā izpausme un absolūtā klusuma telpa bināri veido garīgo dimensiju, kas mums paveras kā caurspīdīgs paradīzes dārzs. Žilbinošs baltums un melnās frakas  vēl viena binārā opozīcija. Lūkojies trauslajā skaistumā, vēro izteiksmīgos, emocionālos žestus, nezinot šo valodu, līdz saproti, ka nedzirdīgie taču dzīvo pavisam citā, atšķirīgā pasaulē, un acīmredzamais skaistums iegūst nežēlīgu toni. Ticība, cerība, mīlestība  krāsās mainīgā emocionālā stīga, kas ļauj ieraudzīt no iekšienes to otro, kluso pasauli, kura tikai iluzori šķitusi tāda pati kā mūsējā. Starp citu  daudzas "lielas" aktrises varētu apskaust mazās Elfrīdas Geidmanes ķermeņa valodas izteiksmīgumu. Lai gan  šī nav teātra izrāde, drīzāk  rituāla vizualizācija. #krodersrunā par #Homonovus
 
Skats no izrādes "Koncerts augiem" // Foto – Pēteris Vīksna
 
Toma Treiņa un Mārtiņa Zariņa izrāde "Koncerts augiem" LU Botāniskā dārza Palmu mājā
 
Toms Čevers  @klzirgiTwitter, 7. sept. 2017
Mulsinošs jau nu gan tas koncerts bērzam palmu audzē, bet nenoliegt, ka I. Poles un E. Samīša klātbūtne Tava soļa attālumā fascinē. #krodersrunā
 
Ilze Kļaviņa  @IlzeKlavinaTwitter, 7. sept. 2017
Koncerts augiem ļauj ieelpot zaļo pasauli. Brīnišķu gaisotni rada ekrāni, skaņu partitūra. Pārdzīvojuma plūdumam brīžiem traucē tekstu īsums #krodersrunā
 
Ieva Rodiņa  @ierodies_Twitter, 7. sept. 2017
"Koncerts augiem" @homonovus. Zaļš, tumšs piedzīvojums ar negaidītu blakusvēstījumu  lieliski Iveta Pole un Edgars Samītis. #krodersrunā
 
Ahilana Ratnamohana un Matīsa Gricmaņa "Valodas triloģija". Ahilana Ratnamohana solo izrāde "Perfektais migrants" 
 
Zane Radzobe  @kripazTwitter, 7. sept. 2017
"Perfektais migrants" @homonovus: mākslinieks pats LV ar ksenofobiju īsti nesaskārās, tāpēc  mīlīgi un drusku bezmērķīgi. Bet dažu mēnešu laikā "Perfektā migranta" puisis latv. val. apguvis tā, ka ir saprotams un pats saprot. Satriecoši! #krodersrunā
 
Skats no izrādes "Perfektais migrants" // Foto – Andrejs Strokins
 
Apvienības "Rimini Protokoll" izrāde-pārgājiens "Remote Rīga"
 
Ērika Zirne  @RZirneTwitter, 8. sept. 2017
"Remote Rīga" @homonovus: "Šādi izskatās grupa, kas nemaz nevēlas būt grupa," konstatē mākslīgā balss. Pārsteigums! Nogurums... #krodersrunā
 

Milo Rau/ Schaubühne Berlin viesizrāde "Līdzjūtība. Ložmetēja stāsts" Rīgas kinostudijā (2017. gada 9. septembrī)

Armands Kalniņš ("Skatītājs VĒRTĒ"), Facebook, 10. sept. 2017
"Homo Novus" programmā iekļautā izrāde "Līdzjūtība. Ložmetēja stāsts", Milo Rau/ Schaubühne Berlin  rafinēts, labi „nostrādāts” iestudējums, kuru noskatoties katram no skatītājiem, kuriem ir savs viedoklis par, piemēram, bēgļu lietām vai situāciju nemierīgajās valstīs, tas var nostiprināties vai tomēr mainīties (tātad – domājiet, ko un kā vēlaties). Grūti gan iedomāties, ka tā var atstāt vienaldzīgu. Iedarbīgas problēmu risinājumu receptes tā, "par laimi", tomēr nesniedz. Protams, ja dziļi pārdzīvosim par visiem baisajiem notikumiem, kas pasaulē notiek, var iedzīvoties depresijā. Zīmīga detaļa, kas parādās izrādes stāstījumā, – būtībā izveidojies savdabīgs bizness, kas izriet no eiropiešu sniegtās palīdzības, ko mēģina sniegt kara/genocīda upuriem, faktiski nespējot tiem palīdzēt un tā veicinot ļaunā turpinājumu. Gribējās noticēt, ka galvenās varones stāstījums ir spontāns, top izrādes laikā, bet šo ilūziju mazināja tulkojuma subtitri, kuros rādītais teksts ir gandrīz tas pats, kas tiek norunāts. Tātad – "izskaitļots/aprēķināts", ne "pārdzīvojuma teātris". Bija vērts piedalīties. #krodersrunā
 
Skats no izrādes "Līdzjūtība. Ložmetēja stāsts" // "Schaubühne Berlin" publicitātes foto
 
Liepājas teātra jauniestudējums "Bella Figura" Dž. Dž. Džilindžera režijā (pirmizrāde – 2017. gada 9. septembrī)
 
Ilze KļaviņaFacebook,  12. sept. 2017
Katra izrāde ir kā iekšējs ceļojums. Liepājas teātra BELLA FIGURA neaizved tālu. Auto uz skatuves stāv sākumā un beigās nekustīgi. Redzam nemainīgas attiecības starp laulātajiem ģimenē, nervozas mīļākās scēnas, kas neko neizmaina. Sekss mašīnā aiz garlaicības. Jasmīnas Rezā izaicinošā un elegantā luga ved uz jautājumiem par sociāliem refleksiem, kuros tik ērti dzīvojam. Asprātīgie dialogi ļauj ielūkoties bezdibenī starp vārdiem, jūtot, ka tur nekā nav. Visizteiksmīgākā šķiet ainiņa pieciem cilvēkiem tualetē – centimetru attālumā saspiestie ir tik apjukuši. Ne vien situācijā, bet arī dzīvē. Ir smieklīgi un sāpīgi. Neatbildēti jautājumi  vai tiešām Agneses Jēkabsones Andrē nesamākslotais dabiskums un “plosīšanās” spējusi noturēt Edgara Pujāta Borisa uzmanību četru gadu garumā? Un kāpēc Andas Albužes Ivonnai tik ļoti svarīga somiņa, vai kā strausa ādas izstrādājums vai atmiņu pierakstu dēļ? Intriga paliek. #krodersrunā
 
Skats no izrādes "Bella Figura". Andrea – Agnese Jēkabsone, Boriss – Edgars Pujāts // Foto – Ziedonis Safronovs
 
Vēsma LēvaldeFacebook, 13. sept. 2017
Ar "Bella Figura" Liepājas teātrī Džilindžers apliecina savu perfekto stila izjūtu. Labi otrā plāna aktierdarbi, īpaši  Kaspars Gods. Darvas karote ir nožēlojamie, acīmredzami neērtie sieviešu kostīmi. Varbūt tā ir gribēts? Zibakcija #krodersrunā
 

 


  Citi autora raksti 

 
 
Netīra prāta kritika
Netīra prāta kritika
13. septembris, 2017 · Atbildēt
Par Dzudzilo "Patētiskā. P."
"Mazie diriģenti" izskatījās uz skatuves organiski un nesamāksloti, bet vai tiešām izrādes kontekstā cien. kritiķei Vēsmai Lēvaldei Elfrīdas Geidmanes plastiskums likās vairāk izcelšanas vērts nekā nedzirdīgās aktrises Jolantas Znotiņas aktierdarbs, kas ne tikai norunā monologu par ticību un cerību, bet arī nospēlē mīlestību?
 
 
Sūtīt
 
 
 
 
 

  Mūs atbalsta