Vēsma Lēvalde 18.12.2017

Vēstules no Romas I

13. decembris. Romā kopā ar Laumu Mellēnu-Bartkeviču airBaltic lidojumu grafika dēļ ierodamies 13. decembrī. Forums, kas norisinās kā Eiropas prestižāko teātra balvu pasniegšanas ceremonijas ievadnedēļa, sācies jau 12. decembrī ar Itālijas nacionālās teātra kritiķu balvas ieguvēju – “Karali Līru” Džordžo Korseti (Giorgio Barberio Corsetti) režijā. Žēl, protams, taču nokļūstam tieši uz mūsu tuvāko kaimiņu – igauņu NO99 teātra izrādi NO43 – Filth (tulk. no angļu val. – netīrumi, mēsli, dubļi, cūcība, morāls pagrimums), kam piešķirta Eiropas teātra Jaunās realitātes balva. (Jā, jā, igauņi atkal mums iekabina. Bet baltiešu vienotības vārdā piliens lepnuma tiek arī Latvijai.)

Teatro Argentino greznās zāles parters ir pilns, arī pirmajos balkonos ir daudz skatītāju – reģistrēto viesu sarakstā ir vairāk nekā 400 teātra kritiķu, žurnālistu, pētnieku, aktieru un režisoru. Izrāde faktiski sākas 15 minūtes pirms noliktā laika – no brīža, kad publiku ielaiž zālē. Uz skatuves ir dubļiem piepildīta arēna, ko no visām pusēm ieskauj stikla sienas. Pareizāk sakot – logi, jo tiem ir palodzes, uz kurām stāv plastmasas spaiņi ar ūdeni. Dubļos spriguļa rakstā sinhroni lēkā deviņi aktieri, vīrieši – uzvalkos, sievietes – krāsainās kleitas. Kustība uz brīdi aprimst, un viens no aktieriem uzrunā publiku – lūdzu, izslēdziet sevi no visiem mobilajiem tīkliem, jo mēs sākam! Frāze nav joks – tas ir kā kods tālākajām norisēm uz skatuves, kas nepārprotami rada asociāciju ar interneta un politisko kolīziju laikmeta sabiedrību.

Izrādes dalībnieki ir ierobežoti telpā, taču tieša kontakta starp cilvēkiem nav. Neviens neskatās citam acīs, neviens nesaskaras, nesarunājas, taču vienlaikus cits citu uzmana.

Skanot Sibēliusa Skumjajam valsim, aktieri turpina kustēties, taču jau individuāli, pamazām nošķiežot drēbes, sienas, ķermeņus. Ja kāds nespēkā atslīgst stūrī, uzgriezis muguru, citi to tūlīt piespiež atgriezties laukumā. Pirmā komunicēt mēģina kāda blonda meitene – bez skaņas uzrunā vecāku sievieti, kas bēg, izvairās, meitene kļūst uzstājīgāka, uzrunā citus, mūzikas un kustību dramatisms aug, līdz pārvēršas vardarbībā pret blondo meiteni. Pazemota, dubļos izvārtīta, viņa pieceļas un vēršas pie vienīgā puiša, kurš palicis neitrāls un sēž malā. Liekas, ka viņa lūgs palīdzību, taču meitene sēdošajam… uzspļauj. Sibēliusu nomaina baznīcas zvani, tiek aizdedzinātas sveces, vairāki aktieri viens pēc otra attēlo krustā sistā Jēzus pozu, vēlāk tiek imitēti musulmaņu lūgšanu rituāli, taču garīgās vertikāles nav, un jebkurš komunikācijas mēģinājums – glāsts, skatiens, čuksts – pāraug vardarbībā, kāda iemešanā ar seju dubļos. Mainās reliģiju simboli, taču ne būtība, drīz jau izrādes varoņi rāpo kā tārpi, lokoties sakultajos mēslos. Seko tehnomūzika ar dzirdētu frāzi – Mūzika ir manas narkotikas! Trakā dejā cilvēki mēģina rast citu realitāti, taču tādas nav. Ir tikai mēsli, kuros viņi kuļas, pamazām zaudējot cilvēcību. Izrādes fināls ir satriecošs – visi barā klimst uz riņķi kā mamutu bars, skumji taurējot, līdz barvedis mirst, bet citi turpina slāt pa apli. No zemes tu esi nācis, par zemi tev jāpaliek… Bezcerība, garīgās vertikāles neesamība. Daļa publikas aplaudējot ceļas kājās. Iespaidīgi, aktieru ķermeņa plastika ir izcila, vēstījums nesaudzīgs, režija – pārliecinoša.

14. decembris. Paneļdiskusija par NO99 (balva piešķirta tieši teātrim, nevis konkrētajai izrādei) veidota meistarīgi – uz skatuves ir 11 krēsli, kurus pamazām pēc moderatora Štefana Šmitkes (Stefan Schmidtke) aicinājuma aizpilda diskusijas dalībnieki – sākumā izrādes veidotāji Ene Līsa Sempere (Ene-Liis Semper) un Tīts Ojaso (Tiit Ojasoo), tad Igaunijas teātra eksperti un ārvalstu eksperti. Publika uzzina gan Baltijas valstu teātra vēstures īso kursu padomju un postpadomju kontekstā, gan teātra NO99 specifiku, gan skatījumu no “ārpuses”. Lielisks paraugdemonstrējums, ko vērts pārņemt arī Latvijas konferencēs. Tiek rādīta arī dokumentālā filma par NO99 veidoto sociāli aso projektu Unified Estonia (2010) – jaunas politiskās partijas pompozu pseidodibināšanu gadu pirms Igaunijas parlamenta vēlēšanām, smalki izāzējot Igaunijas sabiedrību, kura visā nopietnībā gaidījusi mākslinieku iesaisti politikā.

Nākamā paneļdiskusija ir veltīta otram Jaunās teātra realitātes balvas laureātam Kirilam Serebreņņikovam, kurš visiem zināmu iemeslu dēļ Romā nevar būt klāt. Viņu pārstāv teātra zinātniece, žurnāla Teatr galvenā redaktore Marina Davidova, kuru var uzteikt par drosmi un atklātību, auditorijai detalizēti stāstot par to, kādā izolācijā mājas arestā spiests dzīvot talantīgais režisors. Tiek rādīti fragmenti no agrīnajiem Serebreņņikova iestudējumiem, raksturots viņa režijas stils. Vēlāk privātā sarunā Davidova atzīst, ka situācija šobrīd rādās gauži pesimistiska un var izvērsties ļaunākajā scenārijā. Taču viņa turpinās jundīt pasaules teatrāļu sabiedrību paust morālu atbalstu Serebreņņikovam.

Skats no Igaunijas teātrim NO99 veltītās paneļdiskusijas // Publicitātes foto

Pirms vakara izrādes – Pētera Šteina hrestomātiskā iestudējuma Ričards II atjaunojuma – uzzinām vēl kādu bēdīgu ziņu. Nebūs slovēņa Jerneja Lorenci režisētā Karaļa Ibī, jo pēkšņi miris titullomas tēlotājs – tikai 48 gadus vecais Jernejs Šugmans, pazīstams teātra un kino aktieris.

Pētera Šteina 80. dzimšanas dienai veltītā izrāde lai paliek nākamajai vēstulei, jo programma ir tik blīva, ka rakstīšanai atliek tikai nakts stundas, taču rītdiena jau atkal sola milzums iespaidu…

Eiropas Teātra balvas laureāti:

Aktrise Izabella Ipēra (Isabella Huppert)
Aktieris Džeremijs Aironss (Jeremy Irons)
 

Īpašās balvas:

Dramaturgs, dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Vole Sojinka (Wole Soyinka)
Horeogrāfs, režisors Dimitris Papaioannou
 

Īpašā atzinība:

Režisors Fadhels Žaibi (Fadhel Jaïbi)

Eiropas teātra Jaunās realitātes balvas:

Berlīnes Volksbühne režisore Sūzena Kenedija (Susanne Kenedy)
Režisors Jernejs Lorenci
Režisore Jaela Ronena (Yael Ronen)
Vizuālais mākslinieks Alesandro Skiaroni (Alessandro Sciaroni)
Režisors Kirils Serbreņņikovs
Teātris NO99
Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt