Kroders.lv 27.03.2018

Visa pasaule – teātris

27. marts, Teātra diena, ir ikgadēji svētki ne tikai “redzamajām” teātra profesijām – aktieriem, režisoriem, scenogrāfiem, kritiķiem, direktoriem u. tml., bet arī daudzu citu skatītāju acīm ikdienā apslēptu profesiju pārstāvjiem. Sagaidot ikgadējo Starptautisko Teātra dienu, Kroders.lv* uzrunāja visdažādāko ar teātri saistītu profesiju pārstāvjus, aicinot atbildēt uz it kā vienkāršu, taču būtībā ļoti sarežģītu jautājumu: “Kas ir teātris?” Atbildes, ko saņēmām, ir tikpat daudzveidīgas un neparedzamas kā pati teātra pasaule.

Priecīgus svētkus visiem, kas teātrī un skatās teātri!

 

Marija Linarte, aktrise: Teātris ir process, kontrasti, mainība. Man teātris ir vieta, kur nesajukt prātā. Kur tu vari būt viss un nekas reizē.

Dmitrijs Petrenko, režisors: Domāju, ka teātris šodien palīdz uzturēt cilvēciskās vērtības, tas atgādina, ka ētiska eksistence ir iespējama, neskatoties uz sadzīviskām un cita rakstura grūtībām. Mēs stāstām stāstus, kas palīdz ticēt, ka katrs esam atbildīgi par to, lai dzīvotu ētiski.

Kristiāna Drevinska, bijusī izrāžu vadītāja Dirty Deal Teatro, režisora asistente Eksperimentālajā skatuvē Rīgas Krievu teātrī: Teātris ir mans pulss, kas ikdienu padara dinamisku un piedzīvojumiem pilnu. Teātris ir mana ikdiena, mani svētki, mans darbs un mana atpūta. Jūtos kā daļiņa no teātra, jo ik dienu atrodos priviliģētā situācijā, redzot, kā aktieris pārtop tēlā, kā piedzimst izrādes burvība.

Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe: Teātrim un dramaturģijai nevienu brīdi nav jābūt par izrādīšanos, bet gan par “izpētīšanos”. Gan tā radīšanas laikā, gan skatīšanās laikā teātris un dramaturģija ir iespēja ielīst tajos savas iekšējās pasaules kaktos, par kuriem mēs pat nenojaušam ikdienas skrējienā. Un skaistākais tajā visā ir tas, ka sevis izpētīšana, skatoties kādu teātra izrādi, notiek neatkarīgi no tā, vai to ar prātu apzinies, vai ne. Teātris ir kā greizais spogulis, ko uzlūkojot metaforiskā veidā tiek pētīta mūsdienu sabiedrība, kuras centrā katram ir viņš pats. Patiesībā ārkārtīgi grūti formulēt domu šajā jautājumā, jo teātris ir absolūti netverams fenomens. Izjūtu kopums un nezināmais.

Ilze Vītoliņa, kostīmu māksliniece: Pirmkārt, teātris jau 20 gadus vienkārši ir mana darbavieta. Otrkārt, tā ir visinteresantākā lieta, ar ko dzīvē nodarboties. Treškārt, teātris ir lieliska vieta, kur radoši plosīties!

Kārlis Lācis, komponists: Teātris man, pirmkārt, ir cilvēki un vide, kurā nu jau esmu iemantojis draugus, kurā jūtos kā zivs ūdenī un kur man ir komfortabli, pat labāk nekā mūziķu vidē. Sevi uztveru kā daļu no teātra. Lai visiem mums jauki Teātra svētki!

Sergejs Vasiļjevs, Daugavpils teātra tehniskais direktors un gaismu mākslinieks: Teātris ir... gaisma. 

Katrīna Neiburga, video māksliniece: Darbs teātrī man ir iespēja izkāpt no savas komforta zonas. Domāt par tēmām, kurām, iespējams, nekad nebūtu pievērsusi uzmanību. Strādāt ar ļoti īpašiem un interesantiem cilvēkiem, kurus citādi varbūt nekad nebūtu iepazinusi. Iespēja mācīties kompromisus kolektīvā darbā. Pats teātris man kā skatītājai  ir reālā laika notikums, kurā man ir iespēja piedalīties.

Agate Bankava, horeogrāfe: Man teātris ir ķermeņa un prāta domu un ideju apkopojums telpā, kur bez mistikas neiztikt. Tajā dzimst un mirst jaunas pasaules.

Valda Čakare, teātra kritiķe un zinātniece: Ko man kā kritiķei nozīmē teātris? To pašu, ko dzīve kopumā. Reizēm prieku, reizēm vilšanos. Palaikam arī pienākumu.

Ilona Matvejeva, Nacionālā teātra izrāžu producente: Teātris producentam ir bezgalīgu radoši organizatorisku iespēju zeme. Pacietības, atjautības un humora izjūtas treniņnometne, kuru var izturēt ar beznosacījuma mīlestību.

Ivars Vanags, VDT trupas vadītājs: Teātris ir dzīve bez robežām, bez telpas... dzīve, kas iedvesmo, kaitina, sajūsmina un satriec.

Ēriks Gertners, Liepājas teātra skatuves meistars: Man teātris ir kultūras templis, radošs mehānisms, kurā, piedaloties pašam, smagā darbā un kopīgiem spēkiem ar teātra darbiniekiem veidojam izrādi. Gandarījums par labi uzbūvētu scenogrāfiju, uz kuras aktieri droši var spēlēt izrādes, ko skatītāji atzinīgi novērtē.

Sarmīte Beriņa, VDT vecākā friziere: Teātris ir liela daļa no manas dzīves un sirds. Teātris ir kā velosipēds – kur katrai detaļai, katram riteņa spieķītim ir sava – ļoti liela nozīme. Man patīk būt vienai no tām. Darbs šeit ir interesants, radošs un arī atbildīgs. Visi cilvēki, kas šeit strādā, ļoti mīl to, ko dara. Man teātris reizēm ir viss, jo šeit es pavadu lielāko diennakts daļu – sekundes, minūtes, stundas...

Gunita Eņģele, Ģertrūdes ielas teātra izrāžu vadītāja: Pirms sāku strādāt teātrī, tas man bija kultūras baudījums ar patīkamo satraukuma sajūtu. Patlaban, kad strādāju teātrī jau ilgāku laiku, esmu sapratusi, ka teātris ir ne tikai māksla, bet arī smags darbs – kā no radošās komandas, tā no teātra organizatoriskās puses. Darbs teātrī kļūst par dzīvesveidu, kura pamatā ir vēlme dot iespēju skatītājam izbaudīt patīkamu vakaru.

Einārs Kokins, Liepājas teātra skaņu operators: Teātris – tas ir dzīvesveids (arī skaņu operatoram). Interesants un radošs darbs – ne tikai izrādes tapšanas procesā, bet arī ikdienā. Teātris – tā ir kopā būšana ar jaukiem, radošiem un inteliģentiem cilvēkiem.

Dina Beināre, gaismotāja Ģertrūdes ielas teātrī: Teātris – tie ir sviedri, asaras, nervi un tūkstošiem nostaigātu soļu. Teātris ir dzīves, kas rit uz un aiz skatuves, un katra no tām ir ķieģelītis teātra brīnuma tapšanā.

Astra Ansone, Latvijas Nacionālās operas un baleta rekvizitore: Teātris ir ne tikai vieta, kurā es strādāju un kurā man maksā algu, vieta, kurā es pavadu visas sestdienas un svētdienas, teātris ir arī tā vieta, kur mēs pavadām laiku spēlējoties. Mēs rotaļājamies cauri dažādiem laikmetiem, cauri dažādām operām un baletiem, pasākumiem. Mēs veicam vēstures studijas, ļoti daudz lasām literatūru, lai varētu iejusties operas un baleta izrādēs, un mums katram ir sava vīzija par darbu, ko darām. Vislielāko prieku mums sagādā, kad pirms pēdējā cēliena paveras priekškars un atskan aplausi. Tie ir aplausi diriģentam, un tie ir aplausi arī mūsu darbam, mūsu priekam. Teātris mums visiem ir kā liela ģimene, jo mēs kopā spēlējamies, mūsu iekšējie bērni staro priekā. Katru reizi pēc atvaļinājuma sastopot savus kolēģus, sākot no priekšniecības un beidzot ar apkopējām, mēs jūtam patiesu prieku.

Tatjana Antonova, VDT kasiere: Man ļoti patīk strādāt teātrī. Darbs ir interesants, dažāds, atbildīgs. Patīk satikt dažādus interesantus cilvēkus, personības. Patīk ļoti radošā, brīvā atmosfēra. Darbs teātrī aizņem manu lielāko dienas daļu. Noskatoties izrādes, gūstu daudz iedvesmas, radošumu. Ir bauda un patiess prieks strādāt teātrī tādā kolektīvā!

Inese Zelmene, Leļļu teātra māksliniece-butafore: Teātris ir dzīve, ko var nodzīvot krāsaini, aizraujoši un jēgpilni. Teātris ir liela ģimene, kur cilvēki strādā un palīdz viens otram dēļ/ap/par augstāku ideju. Teātris ir mūžīgu ideju meklējums, ko sapratīs un novērtēs citi.

Madara Mieriņa, Leļļu teātra māksliniece-butafore: Man teātris ir vesela pasaule, kurā dzimst brīnums. Jo sevišķi Leļļu teātris – tā ir vieta, kur notiek brīnumi, kam mazie skatītāji notic, un man ir iespēja būt daļai no tā.

Ričards Vorobjovs, Nacionālā teātra vecākais biļešu kontrolieris: Teātris ir vieta, kur patverties, – domājot gan par izrādi, gan par ēku. Man teātrī bieži ir sajūta, ka esmu citā pasaulē, kur kāds par mani rūpējas – kaut vai teātra jumts. Esmu arī dzirdējis no citiem kolēģiem, ka ir ļoti grūti aiziet prom. Teātris absolūti ievelk. Ir pierasts, ka teātris ir tādas lielas ķepas, kas pasargā.

Māris Čečulins, Daugavpils teātra garderobists: Ikkatrs teātra apmeklējums sākas no garderobes. Tāpēc cilvēkam, kurš sagaida viesus, ar savu smaidu un laipnību jānoskaņo skatītāji uz pozitīvas nots pirms izrādes, kā arī pēc tās. Man teātris ir satikšanās ar jaunu pasauli, kur es varu pieskarties pie brīnišķīgā.

Zanda Borga, Liepājas teātra literārā padomniece: Teātris – tas ir brīnums un maģija, kas rodas mistiskā veidā... no daudzu lugu lasīšanas, lielas šaubīšanās, vai būs īstās, sadarbošanās ar autortiesību pārstāvjiem, atvieglojuma sajūtas, kad līgumi parakstīti un atļaujas saņemtas; garām darba stundām, talantīgiem cilvēkiem, pašatdeves, disciplīnas un ļoti liela mīlestības daudzuma. Jā, teātris patiešām ir brīnums, ja nekļūsti pašpietiekams, gribi rakt arvien dziļāk un dziļāk, neskaiti darba stundas, reizēm aizmirsti par sevi kopīgā mērķa vārdā, lai pēc tam pilnībā atbrīvotos, baudītu gala rezultātu un saņemtu atpakaļ visu darba procesā iztērēto enerģiju!

Dana Bjorka, Rīgas Krievu teātra valdes locekle, direktore: Teātris ir vieta, kur cilvēks (skatītājs) var noņemt no sejas savas ierastās maskas, un pavērot dzīvi (sevi) no malas.

Juris Vaivods, Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs: “Teātris ir mana otrā ģimene. Ar visām no tā izrietošajām sekām.”

Agita Mačuka, VDT mārketinga direktore: Teātris ir māksla, kas var eksistēt tikai tad, ja ir kaut viens skatītājs. Tie, kas atrod ceļu uz teātri, nekad no tā nenovērsīsies. Teātris ir greizsirdīgs uz citām nodarbēm, tas ir kā sūklis, kas sasūc visu, ko mēs saucam par dzīvi. Teātris ir mīlestība tiem, kas staigā ar atvērtiem nervu galiem. Galvenais, lai teātrim nekad netrūkst skatītāja!

Irbe Treile, Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja: Kad biju operā nostrādājusi pāris gadu, kādā ballītē viena no mūsu kora māksliniecēm teica apmēram tā: šis ir melnais caurums, tu pat nepamanīsi, kā būsi aprīts un apkārtējā pasaule tevi vairs nesatiks. Latvijas Nacionālā opera un balets ar saviem sešiem simtiem darbinieku ir lielākais Latvijas teātris. Katram, ieskaitot mani, ir savas ambīcijas un sapņi, bieži vien pretrunīgi. Kā jau teātrī (un labā dramaturģijā) pienākas, konflikts un raksturu sadursmes ir dzinējspēks, kas ved uz rezultātu, un šis ceļš bieži vien ir ērkšķiem kaisīts. Un tomēr – tā laimes sajūta, kad esi skatītāju zālē vai stāvi pie izrāžu vadītājas aizkulisēs izrādē vai koncertā, kurā visiem sapņiem un ambīcijām ir izdevies savienoties kopējā strāvā, nav salīdzināma ne ar ko citu. Un tas ir iemesls palikt šajā kaislīgajā un aizraujošajā melnajā caurumā vēl kādu laiku.

 

* Viedokļus apkopoja Ieva Rodiņa, Eva Škenderska (Kroders.lv), Agita Mačuka (VDT), Irbe Treile (LNOB), Zanda Borga (Liepājas teātris), Janīna Ivanova (Daugavpils teātris).
Foto – Jānis Deinats, Daina Geidmane, Edgars Groševs, Matīss Markovskis, Lilita Baumane un no autoru personīgā arhīva.
Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt