Lauma Mellēna-Bartkeviča 15.06.2018

Trauslā sarkanā līnija starp mākslu un sportu

Attēlā: starptautiskās mediju žūrijas balvu finālā par izcilu Ļenska ārijas izpildījumu no P. Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" izpelnījās tenors Boriss Stepanovs no Krievijas // Publicitātes foto

 

“Operas stūrītis” ir rubrika par žanru, kas ir tilts starp divām paralēlām pasaulēm – mūziku un teātri, jo vienlīdz saistīts gan ar vienu, gan otru. Laiku pa laikam speciālisti lauž šķēpus, kurai no mākslām pieder virsroka visaptverošākajā no mākslas žanriem, kurā līdzās divām minētajām mūsdienās pievienojušās arī daudzas citas mākslinieciskas izpausmes. “Operas stūrītis” piedāvā ieskatīties operas pasaulē ar ieinteresēta klausītāja-skatītāja acīm.

Trauslo sarkano līniju starp mākslu un sportu iezīmē vairāki fenomeni. Pirmie droši vien prātā nāk daiļslidošana, mākslas vingrošana, balets, cirks. Opera un sports? Jā gan. Runa ir par vokālajiem konkursiem. Konkurss šajā gadījumā nozīmē profesionālu sacensību starp dziedātājiem, un lielākoties tie tiek uzskatīti par atspēriena dēlīti starptautiskai karjerai. Šie pasākumi dziedātājiem sniedz iespēju “izsisties” lielajā operas industrijas tirgū, tikt pie angažementiem un popularitātes. Tas ir arī instruments, ar kā palīdzību ieinteresētā puse (operteātri) var atlasīt jaunus kadrus, ar kuriem pelnīt naudu nākotnē. Savdabīga parādība mākslas industrijā, ko grūti iedomāties teātra vidē, lai gan daudzās Eiropas valstīs populāri komplektēt aktieru sastāvu izrādēm, atlasot aktierus speciālos kastingos, tomēr tajā gadījumā aktieri pretendē uz konkrētu lomu konkrētā izrādē, nevis sacenšas profesionālajā prasmē dažādā repertuārā un dažādos skatuves ampluā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā bija unikāla iespēja sekot līdzi Hansa Gabora Belvederas konkursa fināla kārtām Dzintaru koncertzālē. Belvederas konkurss, kas līdz 2013. gadam notika Austrijas galvaspilsētā Vīnē, bet jau piecus gadus fināla kārtas notiek dažādās pilsētās (līdz šim divreiz Amsterdamā, pa vienai reizei Keiptaunā, Diseldorfā un Maskavā), līdzās Plāsido Domingo Operalia un konkursam Neue Stimmen ir viens no lielākajiem un prestižākajiem vokālajiem konkursiem Eiropā un pasaulē, kurā piedalās dziedātāji no visas pasaules. Atlases kārtas notiek 71 pilsētā visos kontinentos. Šogad reģionālajās atlasēs piedalījās 1125 operdziedātāji no 78 valstīm, bet uz fināla kārtām Jūrmalā ieradās 147 operdziedātāji no 54 valstīm. Pēc rīkotāju aplēsēm trešdaļa – 63 dalībnieki – kvalificējās pusfinālam, bet finālā tika atlasīti 16 – trīs soprāni, viens mecosoprāns, pieci tenori, pieci baritoni un divi basi. Atšķirībā no fināla atlases kārtām un pusfināliem, kur operu ārijas izskanēja ar klavierpavadījumu, fināls bija publisks koncerts ar orķestri, kas svētdienas vakarā tika translēts LR3 “Klasika” un straumēts interneta tiešraidē, kopumā piesaistot ap 10 000 skatītāju visā pasaulē.

Hansa Gabora Belvederas jauno operdziedātāju konkursa rīkotāji Holgers Bleks (Austrija) un Izabella Gabora // Publicitātes foto

Belvederas vokālistu konkursa žūrija tradicionāli sastāv no operu intendantiem un tā dziedātāju sastāvu komplektētājiem jeb kāstmenedžeriem. Tā kā konkursa dibinātāji Hanss un Izabella Gabori konkursu 1981. gadā izveidoja ar mērķi atlasīt dziedātājus Vīnes Kameroperai, viņi nolēma, ka konkursam jāpilda kontaktbiržas funkcijas starp jauniem profesionāļiem, aģentiem un potenciālajiem darba devējiem. Dalībnieki netiek dalīti pēc dzimuma vai balss tipa, vecuma ierobežojums noteikts no 17 līdz 32 gadiem. Katrs dalībnieks konkursā piesaka piecas ārijas, no kurām divas izvēlētas no obligātā repertuāra saraksta konkrētajam balss tipam, bet trīs dziedātājs var izraudzīties pats. Konkursa fināla pirmajā atlases kārtā solists pats izlemj, ko dziedāt, pusfinālā un finālā repertuāra izvēle ir žūrijas rokās. Jaunos dziedātājus konkursā vērtēja prestižāko pasaules opernamu direktori no Londonas Karaliskā Koventgārdena, Berlīnes, Drēzdenes, Diseldorfas, Madrides, Hamburgas, Maskavas Lielā teātra un citiem opernamiem. Līdz konkursa pusfinālam šogad tika arī trīs dziedātāji no Latvijas – Kalvis Kalniņš, Līga Gita Zīriņa un Rihards Millers. Finālā sīvā konkurencē pirmo vietu ieguva tenors Sungo Kims (Sungho Kim) no Dienvidkorejas, otro – bass Georgioss Aleksandross Stavrakakis (Georgios Alexandros Stavrakakis) no Grieķijas, bet trešo vietu – tenors Pāvels Petrovs no Baltkrievijas.

Operdziedātāji konkursus vērtē dažādi. Tas atkarīgs gan no psihoemocionālā tipa, gan profesionālajiem mērķiem. Ir tādi dziedātāji, kas konkursus uztver kā naudas pelnīšanas iespēju. Lielākoties konkursos tiek piešķirtas arī naudas balvas, piemēram, Belvederes konkursa uzvarētājs saņēma 7000 eiro, otrās vietas ieguvējs – 3500 eiro, bet trešās vietas ieguvējs – 1500 eiro. Citiem tā ir iespēja sevi pieteikt Eiropas un Amerikas operas tirgū, kurā, starp citu, ienāk arvien vairāk operdziedātāju no, piemēram, Dienvidāfrikas Krievijas, Dienvidkorejas, arī Latīņamerikas valstīm.

Konkursi ir siets, ar kuru var paātrināt ilgstošu un nogurdinošu noklausīšanos virkni, kas prasa daudz fizisko un finansiālo resursu.

Konkursu mākslinieciski profesionālais līmenis mēdz būt dažāds. Belvederas vokālistu konkursā tas ir ļoti augsts un konkurence ir liela, tāpēc izšķiroša nozīme var būt ne tikai vokālajai tehnikai, muzikalitātei un interpretācijai, bet arī skatuves harismai, dziedātāja personībai un koptēlam. No mākslinieciskā viedokļa nepieciešamība sacensties var mulsināt – nu kā var salīdzināt, piemēram, dzirkstošu koloratūrsoprānu Volfganga Amadeja Mocarta Nakts karalienes ārijā no “Burvju flautas” un sulīgu, dramatisku basu Filipa II ārijā no Džezupes Verdi “Dona Karlosa”, atraktīvu baritonu Figaro un samtainu mecosoprānu Dalilas tēlā? 

Šogad konkursa līderi ir kungi. No kreisās: 2. vietas ieguvējs  Georgioss Aleksandross Stavrakakis (bass, Grieķija), 1. vietas ieguvējs  Songs Kims (tenors, Dienvidkoreja) un 3. vietas ieguvējs Pāvels Petrovs  (tenors, Baltkrievija) // Publicitātes foto

Atšķirībā no sporta, kur visu izšķir centimetri un sekundes tūkstošdaļas, vokālajā mākslā konkursos objektīvo kritēriju iespējas tiek izsmeltas jau pirmajās atlases kārtās.

Tālāk jau cīnās vērtētāju pieredze, gaume un intereses, ne bez diskusijām, intrigām un kompromisiem. Un pa vidu, lai cik patētiski tas neizklausītos, bieži vien tiek izlemts jaunu mākslinieku turpmākais liktenis.

Latviešu operdziedātājas Inga Kalna un Marina Rebeka vairākkārt salīdzinājušas operdziedātājus ar atlētiem. Lai arī cilvēka balss kā instruments apvīta ar dažādiem mītiem un poētismiem, tas tomēr ir sarežģīts darbs ar ķermeni – muskuļiem, elpu, psihofizioloģiju. Sēžot operteātrī un gremdējoties izrādes realitātē, par to domāt praktiski nenākas. Tā ir teātra maģija. Vokālie konkursi vairāk salīdzināmi ar daiļslidošanu, kur vērojumā unikālu līdzpārdzīvojumu veido māksla, sports un cilvēka daba.

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt