Lauma Mellēna-Bartkeviča 29.12.2018

Gada nogale operā Vīnē, Ņujorkā un Rīgā

Elīna Garanča un Roberto Alaņa operas "Samsons un  Dalila" uzvedumā Metropolitan Opera, NY, 2018

“Operas stūrītis” ir rubrika par žanru, kas ir tilts starp divām paralēlām pasaulēm – mūziku un teātri, jo vienlīdz saistīts gan ar vienu, gan otru. Laiku pa laikam speciālisti lauž šķēpus, kurai no mākslām pieder virsroka visaptverošākajā no mākslas žanriem, kurā līdzās divām minētajām mūsdienās pievienojušās arī daudzas citas mākslinieciskas izpausmes. “Operas stūrītis” piedāvā ieskatīties operas pasaulē ar ieinteresēta klausītāja-skatītāja acīm. 

Publikāciju cikls tapis ar VKKF atbalstu pētījumu veikšanai kultūras medijos.

 

2018. gada nogale opermūzikā pienāk ar tradicionālajiem Vecgada koncertiem Latvijas Nacionālajā operā un baletā veselus četrus vakarus pēc kārtas. Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncertos, ko diriģē itāļu jaunais maestro Sesto Kvatrīni, ir vieta vokālajai mūzikai svētku mundierī – kuplināt koncertu aicināts meksikāņu izcelsmes tenors Djego Silva. Tāpat 2018. gada novembris un decembris bijuši mēneši, kuros latviešu operdīvas par sevi atgādinājušas arī pasaules opermūzikas citadelēm, atkal un atkal ar panākumiem uzstājoties Vīnes Valsts operā un Metropoles operā Ņujorkā. Savukārt Rīgā ar lieliskiem viessolistiem un Maskavas Lielā teātra zvaigzni Dināru Alijevu titullomā decembra sākumā notika Džakomo Pučīni operas “Bezdelīga” koncertuzvedums. Vecgada “operas stūrītī” atceramies dažus no spilgtākajiem decembra notikumiem.

Pašā decembra sākumā Rīgas opermīļi varēja ielūkoties Vīnes Valsts operā ar tiešraides ieraksta palīdzību, ko 2. decembrī demonstrēja kinoteātris “Splendid Palace”. Tur leģendārā 20. gadsimta operu un operfilmu režisora Franko Dzefirelli ļoti klasiski veidotajā Džakomo Pučīni operas “Bohēma” iestudējumā galvenajā – Mimī – lomā varēja klausīties latviešu soprānu Marinu Rebeku. “Bohēmas” uzvedums ir viens no spilgtākajiem un hrestomātiskākajiem režisora rokraksta piemēriem, kas pasaules slavenāko operteātru repertuārā ir vairākus gadu desmitus. Taču šo izrāžu īpašais šarms slēpās sastāvā – Marinas Rebekas skatuves partneris Rūdolfa lomā bija franču tenors Benžamēns Bernhaims. 2016. gadā Rebeka kopā ar viņu Rīgā debitēja Margaritas lomā Šarla Guno operas “Fausts” uzvedumā, kur jaunais francūzis savukārt dziedāja titullomu. Aika Karapetjana godalgotais iestudējums ar abiem pieminētajiem solistiem kļuva arī par vienu no skatītākajām izrādēm operas tiešsaistes platformā www.operavision.lv.

Marinas Rebekas balss šobrīd ieguvusi pilnskanīgāku, dramatiskāku tembru un krāsas, ļaujot pievērsties arī dramatiskākam repertuāram nekā līdz šim, un Mimī ir partija, kurā jāsavieno lirisms ar dramatismu. “Bohēmā” šis soprāna un tenora duets priecēja ne tikai ar abiem dziedātājiem raksturīgu izsmalcinātu vokālo interpretāciju, bet arī ar spožu aktierspēli, izvairoties no pārlieka sentimenta un atsedzot “Bohēmas” varoņu mazāk populāras psiholoģiskās šķautnes. Piemēram, Mimī Marinas Rebekas tēlojumā daudz vairāk nekā citos iestudējumos ir koķeta parīziete, kura gan nopūš sveci, gan izmet no rokām atslēgu ar nolūku ilgāk uzkavēties dedzīgā un pilnīgi noteikti mazliet egoistiskā dzejnieka sabiedrībā. Pirmā cēliena viena otrai sekojošās galveno varoņu ārijas ir kā jautājums un atbilde, kur neviens no solistiem nemēģina ar otru konkurēt meistarībā, bet elegantā partnerībā piešķir jaunu dzirksti simtkārt dzirdētajām melodijām.

Marina Rebeka un albāņu tenors Rame Lahajs, fragmenti no Dž. Pučīni  operas "Bohēma". Diriģente: Speranca Skapuči. Liepāja, 2015

Iestudējuma muzikālais lasījums šoreiz bija uzticēts dāmai – burvīgajai itāļu diriģentei Sperancai Skapuči, kura viesojusies arī Latvijā un kopā ar Marinu Rebeku veidojusi koncertprogrammu Liepājas “Lielajā Dzintarā”. Sperancai Skapuči neticamā kārtā izdodas atvērt “Bohēmu” no jauna, atklājot Pučīni instrumentācijas smalkākās nianses gan orķestrī, gan solistu ansambļos. Līdzās galveno lomu atveidotājiem Vīnes “Bohēmā” mirdzēja arī vācu baritons Klemenss Unterainers – dziedātājs ar ārkārtīgi plašu diapazonu un unikālu balsi, kurai droši var uzticēt gan basbaritonam, gan varoņtenoram paredzētas partijas.

Lai arī kinoteātris un mediju pastarpinājums nespēj aizstāt klātbūtnes efektu teātrī, labas kvalitātes iestudējuma un profesionāla tehniskā izpildījuma gadījumā līdzpārdzīvojuma efekts noteikti ir salīdzināms, sevišķi, ja runa ir par tradicionālu iestudējumu.

Jāpiebilst, decembrī Marina Rebeka Mimī lomu dziedāja arī Teatro Massimo Palermo pilsētā Sicīlijā ar citu izcilu maestro – Danielu Orenu pie diriģenta pults.

Elīna Garanča un Kristīne Opolais 2018. gada nogalē priecē Ņujorkas Metropoles operas publiku. Elīna Garanča turpina iekarot pasaules opermūzikas skatuves ar Dalilas partiju dažādos Kamila Sensānsa operas “Samsons un Dalila” iestudējumos, 2018. gada septembrī un oktobrī atkal ar kopā ar savu Vīnes operas Samsonu – franču tenoru Roberto Alaņju dziedot Metropoles jauniestudējumā. To veidojis serbu izcelsmes režisors Darko Tresņaks, kurš pirms pāris gadiem (2014) ieguva prestižo Tony balvu par režiju Stīvena Lutvaka mūziklam “Džentlmeņa ceļvedis mīlā un slepkavībā” (Gentleman’s Guide to Love and Murder) Brodvejā. 2018. gada jauniestudējumu diriģēja sers Marks Elders. Tiešraide ar Garanču bija skatāma kinoteātrī “Citadele” šī gada oktobrī, un, kā ierasts, vairākās zālēs pulcēja latviešu mecosoprāna fanus, kas aktīvi seko viņas karjeras attīstībai. 2019. gada martā Samsona tēlā Ņujorkā iejutīsies mūsu tenors Aleksandrs Antoņenko, bet Dalilas lomu dziedās gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelašvili.

Dž. Pučīni "Triptihs", Metropolitan Opera, NU, 2018 // Publicitātes foto

Savukārt novembra beigās citā MET jauniestudējumā – vienā no Džakomo Pučīni “Triptiha” viencēlieniem – “Māsā Andželikā” – titullomā sevi spilgti parādīja Kristīne Opolais, iejūtoties jau piektajā Pučīni lomā uz prestižā operteātra skatuves un saņemot kritikas uzslavas galvenokārt par neaizmirstamu tēlojumu psiholoģiski pretrunīgajā un sarežģītajā māsas Andželikas tēlā. Neapšaubāmi – aktiermeistarība operā ir viens no Kristīnes Opolais lielākajiem trumpjiem, sevišķi Pučīni operu uzvedumos. Ņujorkas “Triptihs” saistās arī ar īpašu notikumu – trešajā no viencēlieniem, proti, komiskajā “Džanni Skiki”, titullomā savu 50. sezonu uz Metropoles operas skatuves atzīmēja viena no 20. gadsimta leģendām – tenors Plāsido Domingo. Kritiķi saskaitījuši, ka kopš 1968. gada tenors nodziedājis 150 lomu, un šobrīd, 77 gadu vecumā, viņš joprojām ir apskaužamā vokālajā formā, turpinot uzstāties operu iestudējumos un koncertos.

Pēc vērienīgajiem simtgades pasākumiem 7. decembrī Rīgas opernamā izskanēja Pučīni operas “Bezdelīga” koncertuzvedums. Patiesībā koncertuzvedums kā forma būtu jāaplūko atsevišķā publikācijā, iztirzājot dažādas priekšrocības un trūkumus.

Koncertuzvedumā vairāk nekā iestudējumā iespējams pievērst uzmanību tieši balss kvalitātei un muzikālajai interpretācijai, jo ir mazāk vizuālā kairinājuma, kam mūsdienu cilvēks ir vispakļāvīgākais. Koncertuzvedums arī mazāk apdala to klausītāju daļu, kas klausās tiešraides radio.

Jāatzīst, ka no muzikālās kvalitātes viedokļa tieši koncertuzvedumi ir kļuvuši par LNOB kalendārā gada spilgtākajiem brīžiem. Šī gada janvārī Daniela Orena vadībā izskanēja spožs Džezupes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedums, kur azerbaidžāņu soprāns Dināra Alijeva interpretēja Elvīras partiju. “Ernani” koncertuzvedums uz Rīgu atveda arī itāļu baritonu Franko Vasallo, kuram publika uzgavilēja gan Latvijas simtgadei veltītajā koncertā, gan titullomā operā “Nabuko” novembra beigās.

Dž. Pučīni "Bezdelīga" - koncertuzvedums LNOB, 2018 // Publicitātes foto

Decembrī diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā Dināra Alijeva atkal dziedāja koncertuzvedumā, šoreiz titullomu Pučīni operā “Bezdelīga”, ieskandinot gada nogales svētku sezonu. Operetiskais raksturs instrumentācijā šo Pučīni opusu no citiem atšķir stilistiski, un, lai arī noskaņa ir bezrūpīgāka nekā dramatiskajās Pučīni operās, tas tomēr neatceļ augstās prasības pret solistiem, kuri ar saviem uzdevumiem tika galā lieliski. “Bezdelīgu” Pučīni savulaik sarakstījis pēc Vīnes Carltheater pasūtījuma 1913. gadā, taču karš atliek pirmizrādi līdz 1917. gadam Montekarlo teātrī. Eiropā tolaik operetes ir modē, un Pučīni ļaujas laikmeta stila vingrinājumiem un eksperimentiem – džeziskiem ritmiem, modes dejām utt. Līdzās Dinārai Alijevai “Bezdelīgā” Rīgas publikai bija iespēja pirmoreiz dzirdēt divus spilgtus tenorus – Plāsido Domingo organizētā vokālistu konkursa Operalia 2018. gada uzvarētāju, baltkrievu Pāvelu Petrovu Prunjē tēlā un amerikāni Džonu Ērvinu romantiskā mīlētāja Rudžēro lomā, kuri kopā ar azerbaidžāņu soprānu koncertuzvedumā ienesa arī dramatiskās darbības dinamiku un pievilcīgu teatralitāti. Iespējams, koncertuzvedumi opernamā pulcē arī citu publiku nekā operas pirmizrādes vai Vecgada koncerti. Tāpēc jācer, ka šī tradīcija tiks turpināta arī Jaunajā gadā, kad pilnā sparā turpināsies LNOB 100. sezonas svinēšana. Laimīgu Jauno gadu!

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt