Lauma Mellēna-Bartkeviča 21.02.2019

Pieminekļi gaistošajām mākslām

2019. gada sākums iezīmējas ar fundamentālu izdevumu atvēršanas svētkiem, liecinot par valsts simtgades atzīmēšanā ieguldītām pūlēm un līdzekļiem. Viens pēc otra taustāmu veidolu iegūst smagi sējumi. Proti, runa ir par jaunākajām grāmatām, kas saistītas ar efemērajām skatuves mākslām, tādām kā opera, balets un teātris. Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā nule kā iznākusi Silvijas Radzobes sastādītais darbs “100 izcili Latvijas aktieri”, kurā vairāk nekā 20 autori veidojuši detalizētus aktieru portretus. Pirms aptuveni mēneša jaunu enciklopēdiju ieguva dejas nozare, klajā nākot Guntas Bāliņas sastādītajai “Latvijas baleta un dejas enciklopēdijai”, kas ietver ziņas ne vien par baleta, bet arī operetes, laikmetīgās dejas, skatuviskās tautas dejas māksliniekiem un Rīgas Horeogrāfijas skolas absolventiem. Savukārt pagājušā gada nogalē operā, sākot 100. sezonas svinības, iznāca vēl viena smaga, bieza un ļoti vērtīga grāmata, kurā gan vairāk runā bildes, nevis vārdi. Tas ir albums “No skices līdz izrādei. Latvijas Nacionālā opera un balets 100”. Laiku pa laikam ļaudis mēdz ironizēt, ka tās lielās grāmatas jau pārsvarā tikai krāj putekļus plauktos. Un tomēr visi minētie izdevumi ir pelnījuši, lai tos lasītu, šķirstītu, uzzinātu ko jaunu, un galu galā – tie dokumentē to, kas nesaglabātos citādi kā vien atmiņās un arhīva materiālos, kuriem piekļūt ar laika distanci ir vienlīdz sarežģīti. Un neviltots prieks par to, ka ir gan valsts, gan privātie fondi, gan mecenāti, kas apzinās, cik tomēr būtiski ir kādā nozīmīgā laika nogrieznī palīdzēt tapt liecībām par laikmetu, par kuru viss tomēr nav un, visticamāk, arī nekad nebūs atrodams internetā.

“No skices līdz izrādei” pirmoreiz tik plaši atspoguļo reti aprakstītu nozari – scenogrāfiju un kostīmu mākslu, turklāt tieši operā un baletā. Pirms trim gadiem Margarita Zieda veltīja monogrāfiju Andrim Freibergam (“Andris Freibergs”, izdevniecība “Neputns”, 2015), vienam no spilgtākajiem vecākās paaudzes scenogrāfiem, sevišķi operas žanrā, kuram ir prāvs skolnieku pulciņš, kas pārliecinoši darbojas uz visām Latvijas teātru skatuvēm. Taču šis albums drīzāk ir kompakta izstāde, kurā līdzās fotogrāfijām no operas un baleta iestudējumiem var aplūkot daudzu un dažādu mākslinieku veidotus dekorāciju un kostīmu metus, skices, zīmējumus un ieceres, kas, iespējams, tā arī palikušas uz papīra. Albuma “No skices līdz izrādei” 368 lappusēs pirmo reizi apkopotas vizuālās liecības par izcilāko veikumu scenogrāfijas un kostīmu mākslas jomā Latvijas Nacionālās operas un baleta pastāvēšanas laikā – kopš trupas dibināšanas 1918. gadā līdz pat mūsdienām. Gredzenveida kompozīcijā par galu un sākumu ir kļuvis Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – Latvju operas pirmais uzvedums 1918. gada 15. oktobrī. Iestudējumu veidoja diriģents Teodors Reiters, režisors Dmitrijs Arbeņins, dekorāciju un kostīmu mākslinieks Jānis Kuga, un šīs, 100. sezonas pirmais jauniestudējums, kura pirmizrāde notika 2018. gada 28. septembrī un ko veidojuši diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs Reinis Dzudzilo un kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo. Tas ir kā ceļojums arī latviešu mākslas vēsturē, jo savulaik dekorācijas gleznojuši gan Jānis Kuga, gan Ludolfs Liberts, gan Oto Skulme, Pēteris Kundziņš, Niklāvs Strunke, Eduards Vītols, Edgars Vārdaunis, Arturs Lapiņš, Kārlis Miezītis un daudzi citi. Nez vai daudzi zina, ka populārās “Laimas” šokolādes “Rigonda” noformējumam savulaik izmantota Edgara Vārdauņa dekorācija Romualda Grīnblata baletam “Rigonda”. Albums atklāj arī dažādas estētikas un stilus, no dažādiem modernisma virzieniem līdz pat pompozam sociālistiskajam reālismam, kas reizē liek pasmaidīt un noskurināties.

Albumā, kura vāku veido Herberta Līkuma veidotais priekškars Jāņa Kalniņa operai “Hamlets” (1937), vēsture satiekas ar mūsdienām, ļaujot ielūkoties pat relatīvi nesen, pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā tapušu jauniestudējumu dekorāciju un kostīmu skicēs, ko veidojuši tādi mākslinieki kā Reinis un Krista Dzudzilo, Reinis Suhanovs, Mārtiņš Vilkārsis, Kristīne Pasternaka, Ieva Jurjāne, Ināra Gauja un citi. Aizkustinošas ir arī fotogrāfijas, kurās dokumentēta mūsu operas un baleta mākslinieku dzīve uz skatuves – piemēram, fotogrāfija no 1985. gada Gaetāno Doniceti “Mīlas dzēriena” ar tolaik jauno Inesi Galanti un pavisam jauniņu Ingu Pētersonu, 1998. gada “Alčīnas” ar Sonoru Vaici un izcilajām Ilmāra Blumberga veidotajām izrādēm “Aīda” (1998) un “Burvju flauta” (2001).

Šis albums vienlaikus ir unikāls katalogs un vēsturisks dokuments, kurā vizuālais materiāls runā par sevi pats, secinājumus ļaujot veidot lasītājam.

Albuma sastādītāji un teksta autori ir mākslas vēsturniece Anita Vanaga un operas vēsturnieks Mikus Čeže, sastādītāja un projekta koordinatore – mākslas vēsturniece, Dr. art. Anna Ancāne, grāmatas mākslinieks – grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Guntars Sietiņš, pirmizrāžu hronikas, kurā uzskaitīti 664 simt gados tapuši iestudējumi, un personu rādītāja sastādītājs – vēsturnieks un arhīvu eksperts Kārlis Zvirgzdiņš.

Šie pieminekļi efemērajām skatuves mākslām ir, iespējams, visilgāk briedinātie un vissmagākie simtgades augļi, kas arī priecēs visilgāk un par sevi liks runāt vēl vairākām paaudzēm, vismaz tiem, kuri pratīs lasīt un šķirstīt grāmatas un kuriem interesēs opera, balets un teātris.

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt