Anna Šuvajeva 10.09.2019

Turēt roku uz pulsa

verte
Jauno skatuves un kino mākslinieku darbu maratons "Jaunās asinis" DDT // Foto – Anna Priede

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros 7. septembrī Dirty Deal Teatro (DDT) norisinājās jauno skatuves un kino mākslinieku darbu maratons “Jaunās asinis”. Nezinātājam nosaukums vien var izraisīt veselu emociju gammu. Katrā ziņā intriģējošs pieteikums foruma programmā, tāpēc ar cerībām devos noskaidrot, kas lācītim vēderā.

Ierodoties Talsu ielā 1, kultūras baudītāju uzmanību vispirms saista no griestiem krītošie dažādu krāsu vadi. Pirmo izbrīnu nomaina atskārsme, ka tie droši vien ir asinsvadi un esam nokļuvuši kādas radības iekšās. Scenogrāfiju veidojusi māksliniece Gundega Evelone, un tās ideja un izpildījums, manuprāt, ir labi izdevies. Skatītājus sagaida dāmas tumšās drēbēs, acu plaksti nokrāsoti melni. Viņu sejas gan rotā draudzīgs smaids, tāpēc pavisam bailīgi nepaliek. Kad pulkstenis nosit septiņi, teātrī sanākušos cilvēkus uzrunā DDT direktore Anna Sīle. Cik forši, ka tā! Saprotams, ka teātra direktora pienākumos neietilpst informēt publiku pirms katras izrādes, tomēr šajā gadījumā kā skatītāja uzreiz jutos gaidīta un novērtēta. Vienmēr ir patīkami, ja teātris nāk pie skatītāja, nevis otrādi, kā pierasts. “Lai garšo asinis!” novēl teātra direktore un paver durvis uz melnā tumsā tītu telpu.

Tā kā esmu diezgan lielā sajūsmā par nule Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) absolvējušo Leļļu teātra aktieru kursu, prieks uz skatuves ieraudzīt nesenos studentus. Etīdēs piedalās aktieri Matīss Budovskis, Mārtiņš Gailis, Una Eglīte, Alīda Pērkone, Māra Uzuliņa, Elizabete Skrastiņa, Agris Krapivņickis, Rihards Zelezņevs. Etīde “Citplanētu asinis” ir brīnišķīgs programmas sākums. Leģendā par Lauri un viņa omi, kura nerunā, tvertas aktuālas tēmas, piemēram, par 5G mobilo sakaru tehnoloģiju. Visus priekšnesumus vieno mūsdienīgs skatījums un asprātīgi joki. Sevišķi gribas izcelt krimiķa stilā veidoto etīdi “Jaunie kaimiņi”, kuras centrālais tēls ir hokejists Gunārs. Smejas lieli un mazi un dara to cits par citu skaļāk. Tēmu izvēle šķiet piemērotāka pieaugušam skatītājam, bet arī bērnu attieksmē var manīt neviltotu interesi. Tas ir zīmīgi, īpaši, ja ņem vērā Latvijas Leļļu teātra repertuāra iesīkstējušo tradīciju. Iestudēt klasiskus un mūžīgi aktuālus darbus ir svarīgi, bet arī ļoti droši, liekot jautāt – vai un kad pienāks laiks izkāpt no komforta zonas?  

Leļļu skatuves mākslā apbrīnu izraisa fakts, ka teju jebkurš objekts var kļūt par būtisku performances elementu. “Citplanētu asinīs” šāds priekšmets ir alumīnija folija, savukārt etīdē “Jaunais skūpsts” aktieri rokās uzvelk sārtas zeķes un atdarina mēles kustības. Vienā no ainām aktieri Una Eglīte un Agris Krapivņickis stāsta par savu pirmo skatuves skūpstu. Nav pat daudz jārunā – aktieris iemērc zeķēs sastīvētās rokas ūdenī un ar tām slauka aktrises seju, vēlāk zeķes kārtīgi izžmiedzot. Viss ģeniālais ir vienkāršs, taču apgūt leļļu tehniku nav viegli. Ne katrs dramatiskā teātra aktieris var kļūt par leļļu teātra aktieri, taču, manuprāt, tieši šī kursa pārstāvji var spēlēt arī dramatiskajā teātrī. Piemēram, noskatoties diplomdarbu izrādes “Medības” un “Brīvības garša”, top skaidrs, ka Matīss Budovskis ir jauna sevišķi spilgta zvaigzne Latvijas teātra debesīs.

Aktieri, kas piedalās “Baltās nakts” skatuves maratonā “Jaunās asinis”, visi kā viens atklāj kādu patiesi apbrīnojamu talantu – prasmi spēlēt ansamblī. Viņi ir ārkārtīgi jūtīgi, cits citu atbalstoši skatuves partneri, kas nemēģina izlekt ar savu unikalitāti. Bet īpaši ir viņi visi. Nudien žēl, ka šis kurss nedarbosies vienuviet, proti, Latvijas Leļļu teātrī, kas pagaidām šķiet zaudējis iespēju gūt otru elpu. Paldies vismaz par to, ka štatā uzņemti četri šā kursa pārstāvji, kuriem gribas novēlēt degsmi un strādātprieku. Bet runa jau nav par štatu...

Mazliet pārfrāzējot, varētu teikt, ka teātrim nevajag telpu, jo mākslinieki un viņu māksla jau nekur nepazudīs. Tomēr teātrim vajag jaunus aktierus un režisorus, lai tas turpinātu pastāvēt un darītu to ne zem sava goda.

DDT “Baltās nakts” programmā bija vieta arī LKA Nacionālās filmu skolas absolventu īsfilmām un dramaturgu darbu lasījumiem. Būtībā ļoti laba ideja arī turpmākiem pasākumiem: pirmkārt, šādi skatītājam tiek dota izvēle, kā arī iespēja negarlaikoties; otrkārt, regulāra savu darbu parādīšana plašākai auditorijai ir labs treniņš māksliniekiem; treškārt, dažādas mākslas jomas un to adepti satiekas vienuviet. Ievērības cienīgi, manuprāt, ir jauno rakstnieku centieni – pieredzējušā dramaturga Jāņa Baloža paspārnē pasākuma ietvaros notika jauno autoru lugu lasījumi. Saturiski ieintriģēja LKA Drāmas un tekstu studiju II kursa studentes Martas Mazures-Siliņas darbs “Melnā Bībele”, jo šausmenes žanrs vismaz Latvijas teātrī ir reta parādība. Pēc lasījuma klausītājiem tika dota iespēja pārrunāt dzirdēto un uzdot jautājumus lugas autoram. Šī bija lieliska izdevība jaunajiem censoņiem parādīt savus darbus publikai, bet publikai – tos novērtēt.

Jauno skatuves un kino mākslinieku darbu maratons "Jaunās asinis" DDT // Foto – Anna Priede

DDT direktores novēlējums piepildās – asinis garšo. Jaunās asinis pulsē stipri, skaļi un ritmiski. Radītā dzīvība nešķiet trausla un vārga, bet dzīvotspējīga un dzīvotgriboša. Gribas cerēt, ka mākslinieki turpinās ik pa laikam nodot asinis. Cik dzirdēts, tas esot veselīgi pašam donoram un ir absolūti nepieciešams tam, kuram asinis tiek ziedotas.            

 

Raksta autore – LU HZF Baltu filoloģijas studiju programmas 2. kursa studente

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt