Līga Ulberte 30.10.2019

Ātrāk, augstāk, tālāk

VKKF regulārā projektu konkursa noslēgums šonedēļ atnesa ziņu, ka pilnībā atteikts finansējums teātra aktuālo procesu vietnes kroders.lv darbībai nākamajā gadā.

Esmu bijusi abās pusēs – gan vairākkārt VKKF ekspertos, gan kroders.lv galvenā redaktore pirmos sešus tā pastāvēšanas gadus. Nu jau divarpus gadus esmu tikai portāla lasītāja, bet pēc inerces ik pa brīdim joprojām saņemu kroderam adresētus jautājumus vai piedāvājumus. Tāpēc nevaru par šo situāciju neko nepateikt. Piedodiet, būs gari, izlasīs tie, kam tas liksies būtiski.

Kroders.lv ideja dzima 2010. gada Ziemassvētkos draugu vakariņās, klātesot vienam dramaturgam, vienam scenogrāfam, vienai aktrisei un trim kritiķēm. Nesaku to sentimenta dēļ, bet lai uzsvērtu, ka šādas vietnes nepieciešamība bija objektīvi nobriedusi visās pusēs un nebija tikai kritiķu izdomājums, lai “būtu, kur publicēties” (ir gadījies dzirdēt šādu viedokli). Paldies, ka 2011. gada sākumā toreizējā VKKF Teātra nozares padome šai idejai noticēja, un mums izdevās portālu radīt faktiski tukšā vietā. Pāris gadu laikā notika tas, uz ko klusībā cerējām – nosaukums kroders bija iegājies teātra ļaužu sarunvalodā kā pašsaprotams, ar mums labprāt sadarbojās ne tikai kritiķi, bet arī teātra praktiķi, un lasītāju skaits pamazām, bet auga. Pa vidu ir gājis visādi, bet kopumā šķiet, – tā notiek arī tagad.

Brīžos, kad bijis gods un atbildība būt naudas dalītāju pusē, ātri top skaidrs, ka naudas allaž ir maz, vajadzību daudz un teātra radīšanas process vienmēr būs prioritārāks par tā analizēšanu/fiksēšanu.

Emociju karstumā ir nācies no kāda cienījama režisora dzirdēt tiešā tekstā izteiktu viedokli: "Tas kroders ir sū...s, ko neviens nelasa!" Un no cita tikpat cienījama režisora tikpat tiešā tekstā kolēģim adresētu kontrviedokli: "Tās ir pilnīgas muļķības, kroders aptver tik lielu teātra informācijas un auditorijas lauku, kam līdzīga Latvijā nav!" Sava taisnība bija un ir abiem.

No vienas puses, objektīvi kroders.lv joprojām ir vienīgais elektroniskais teātrim veltītais latviešu medijs un būs grūti atrast tādu Latvijas teātrim būtisku tēmu vai aspektu, par ko kroderā nebūtu rakstīts nemaz un nekad. No otras puses, tikpat objektīvi – lasītāju tiešām varētu būt daudz vairāk un ieradums pie brokastu kafijas atvērt ne tikai delfus, bet arī kroderu varētu būt krietni plašāk izplatīts. Portāls diemžēl kā bija, tā ir smagnēji lietojams un grūti pārskatāms. Tomēr zīmīgi, ka neviens elektroniskais konkurents, kas gan gribētu, gan spētu reaģēt, analizēt, informēt, provocēt, vienvārdsakot, darīt visu ātrāk, augstāk, tālāk, tā arī pa šiem gadiem nav pat mēģinājis rasties. Idejām taču visas durvis ir vaļā – ja kādam būtu konstruktīvs plāns, kā ne tikai uztaisīt, bet arī diendienā uzturēt dinamisku, daudzveidīgu un stilīgu teātra vietni, neticu, ka VKKF eksperti to neatbalstītu. Bet šādam plānam ir grūti rasties, apzinoties realitāti: kroders.lv redaktori vienmēr ir strādājuši no algas darbiem brīvajā laikā, veicot vienlaikus visas funkcijas – autora, korektora, mājaslapas administratora un redaktora. Es no krodera pēc sešu gadu darba demisionēju galvenokārt divu iemeslu dēļ: 1) iztēlē saprotot, kā šādam portālam vajadzētu darboties, realitātē neredzēju veidu, kā to sasniegt; 2) redaktora atbildības un darba apjoma slodze bija tik liela, ka pati gandrīz pilnībā pārstāju rakstīt. Bet rakstīt man joprojām patīk daudz vairāk, kā jebko vadīt vai rediģēt.

VKKF ekspertu pienākums nav publiski un detalizēti skaidrot finansējuma atteikuma iemeslus, jo konkurss ir konkurss, kurā nevienam nekas nav garantēts. Tomēr diviem netieši izskanējušiem kritiskiem argumentiem nevaru piekrist nekādā gadījumā. Pirmkārt, par studentu rakstu lielo īpatsvaru. Tas bija viens no apzinātiem kroders.lv mērķiem jau tā dibināšanas brīdī – dot balsi un iespējas jauniem vārdiem. Esmu lepna, ka kroderā publicēti Toma Čevera, Evarta Melnalkšņa, Artura Skuteļa, Annas Andersones un citu šobrīd labi zināmu kultūras cilvēku teksti brīdī, kad viņi tikai mācījās. Kā studente 2011. gadā kroderā sāka arī tagadējā tā galvenā redaktore Ieva Rodiņa, un esmu lepna, ka studenti raksta kroderā arī šobrīd, nu jau Ievas aizgādībā. Jā, ne vienmēr tie ir žilbinoši teksti un lielākoties tie ir lasītājam nepazīstami uzvārdi. Tas ir risks, bet reti kurš autors ir gatavs uzreiz. Ir gana daudz talantīgu un motivētu jaunu cilvēku, kuri var rakstīt, bet viņiem ir jāpalīdz. Bieži ir bijis tā, ka man pašai uzrakstīt rakstu būtu vieglāk un ātrāk, nekā garas stundas rediģēt un apspriest ar jaunu autoru jau nez kuro viņa teksta versiju. Bet esmu to darījusi un darītu atkal, jo citādi attīstība nenotiek. Tāpēc tā ir kvalitāte, nevis trūkums.

Otrkārt, krodera netieša salīdzināšana ar žurnālu Teātra Vēstnesis. Sak’, kāpēc mums divi teātra mediji, ja vienam knapi naudas pietiek. Lieliski, ka žurnāls ir, un par tā vajadzību diskutēt ir lieki. Bet četras reizes gadā iznākošs drukāts izdevums nekad nevarēs to, ko var interneta portāls (pat, ja tas nestrādā ideāli). Arī par to diskutēt ir diezgan lieki.

Kāds ir sausais atlikums? Rainisks, jo, protams, pastāvēs, kas pārvērtīsies. Bet naudas mums ir tik, cik ir. Un cilvēku arī ir tik, cik ir. Ja šis ir brīdis, kad tiek dota iespēja rasties kam jaunam un izcilam, brīnišķīgi. Bet, ja šis ir brīdis, kad izbeigsies kaut kas, kas nav perfekts, bet tomēr ir vērtīgs un paliekošs, tad būs ļoti skumji. Pat, ja Rainis saka, ka gals ir sākums.

Drukāt 

Atsauksmes

  • :) 30.10.2019

    Ja man būtu jāizvēlas starp iespēju saņemt un lasīt jaunu Teātra Vēstneša numuru katru mēnesi vai turpināt sekot ļoti neregulārām un neprognozējām recenziju publikācijām kroders.lv, es, nešauboties ne mirkli, izvēlētos pirmo, jo tas ir rūpīgs un pārdomāts izdevums, kuru prieks lasīt.
    Turklāt mūsdienu IT laikmetā daudz parocīgāk par autores vārdiem smagnēja portāla uzturēšanu būtu attiecīgas teātra mīļotāju un kritizētāju grupas izveide Facebook, to administrējot un ievietojot jaunākās publikācijas, arī lasītāju loks uzreiz paplašinātos un atsaucība būtu lielāka. Protams, tas viss pie nosacījuma, ja tiešām svarīgāka ir augstā māksla, nevis nauda.

  • :)) 30.10.2019

    Ja man būtu jāizvēlas, tad noteikti tas notiktu, izvēloties lasīt ikdienā kroders.lv, bet brīvdienās Teātra Vēstnesi. Nav jāpārliecina par manu izvēli, tā dara daudzi. Un salīdzināt, izvēlēties it kā labāko, diezvai ir īsti gudri. Man arī tagad patīk portāls, patīk brīdis, kad tiek publicēta ātrā ekspresrecenzija par tikko notikušu izrādi vai lielā recenzija, bet patīk pāršķirtīt un izlasīt jaunākās ziņas (to daru tiešām regulāri) un priecāties, ka nav atkal jāmeklē citur, kaut vai delfos, tvnet u.tml., kur "jāpārrullē" ziņām par Kiviča aktivitātēm vai līdzīga satura aktivitātēm, lai varbūt atrastu kādu recenziju. Patīk studentu darbi un raksti, apskati par konferencēm, festivāliem, pārdomas par teātra procesiem. Ļoti patīk, ka kroders.lv nav ''viena cilvēka" portāls, te pastāv viedokļu dažādība, cieņa pret rakstīto vārdu.

  • :) 30.10.2019

    Katram savs, protams, bet ierobežotā budžeta apstākļos uzskatīt projekta finansējumu par pašsaprotamu lietu, kā dēļ pat vairs nav jāpacenšas izdomāt kaut ko tiešām svaigu un auditoriju uzrunājošu, arī nav īsti gudri.

  • DA 30.10.2019

    KUR paliks "Kroderā" publicētā LUGU bibliotēka?

  • IB 30.10.2019

    Diezin vai aicināt kroders.lv kļūt par vietni, kur katram ļaut izkliegt savu, bieži ar pamattekstu pat nesaistītu, sāpi kā tas vērojams delfi.lv, FB un citās uz “demokrātisku kopdzīvošanu” orientētās vietnēs un sociālajos medijos, kur jebkurš var nolaist uzkrājušos tvaiku, gudri izpaužoties par tēmām, kurās neko nejēdz, ir prāta darbs. Tā, protams, iespējams radīt lielāku auditorijas piesaisti, taču komentāru skaits, ar ko tādā gadījumā varētu operēt, formāli pierādot “dziļo” interesi par portālu, neko neizteiks ne par tā satura kvalitāti, ne to, cik katrs komentēt kārojošais būs iedziļinājies rakstu saturā un vai viņu vispār konkrētā tēma interesē.

    Vai tiešām viss, kas publicējams internetā, būtu jānonivelē līdz soctīklu līmenim?

    P.S. Nesaprotu, kādēļ tiek runāts par “smagnēju portālu”. Man viss darbojas brīnišķīgi. Tad jau FB “uzkaras” krietni vien biežāk.

  • PS 30.10.2019

    "Portāls diemžēl kā bija, tā ir smagnēji lietojams un grūti pārskatāms" - citāts no raksta, kam pilnībā piekrītu. Jautājums jau nav par tehnisku "uzkāršanos", bet par to, ka aizvien vairāk un biežāk datoru vietā lietojot viedtālruņus, portāls ne vizuāli, ne funkcionāli nav parocīgs.
    Turklāt, cik man ir nācies saskarties ar projektiem, to finansējums ir paredzēts kaut kā jauna ieviešanai, nevis tā paša uzturēšanai.

  • IB 30.10.2019

    Par "jauna ieviešanu" varētu diskutēt. Arī teātri taču saņem finansējumu, kaut arī telpas, aktieri un režisori paliek tie paši. Jebkurā gadījumā tiek domāts jauns saturs nevis jauna to nodrošinošā struktūra. Bet tie viens bez otra nepastāv. Te nekādu pretrunu nav.

    Par tehniskajiem uzlabojumiem ir jādomā, taču tas tad ir atsevišķs projekts ar atsevišķu (nebūt ne mazu) finansējumu, kam pēc būtības nav tiešas korelācijas ar portāla satura kvalitāti.

  • A Z 30.10.2019

    Bēdīgi. Šo portālu es vēru katru dienu, lai paskatīties, vai nav "kas jauns"...

  • PS 30.10.2019

    Projektu finansējumam nav nekāda sakara ne ar tehniskajiem uzlabojumiem, ne ar uzturēšanu, ne ar teātru administrēšanas izdevumiem. Turklāt projekti ir tikai uz laiku, to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par pastāvīgu finansējuma avotu. Tas, ka Kroders.lv nav laicīgi piesaistījuši citus finanšu līdzekļus, ir ļoti tuvredzīgi un neliecina par ekonomistu izglītības iztrūkumu.

  • PS 30.10.2019

    Precizēju - liecina, nevis neliecina

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt