Kristiāna Štrāle - Dreika 06.01.2015

Atrast, ko vēlas, nevis tikai to, ko var atrast

Rakstot lugas un attīstot vietni tekstiteatrim.wordpress.com, jau pirms laba laika radās doma vairāk uzzināt, kā teātra režisori Latvijā atrod dramaturģisko materiālu savām izrādēm. Lai to noskaidrotu, no 2014. gada 16. jūnija līdz Vecgada vakaram norisinājās elektroniska aptauja par lugu izvēles principiem, kurā tika aicināti piedalīties latviešu profesionālā un amatierteātra režisori.

Anketa tika izsūtīta uz vairāk nekā 500 e-pasta adresēm – zināmām no personīgiem kontaktiem vai pieejamām publiski. Atsaucās 146 Latvijas režisori vecumā no 21 līdz 76 gadiem, sākot no tikko režisora gaitas sākušiem līdz šajā jomā ļoti pieredzējušiem kolēģiem, pat ar 45 gadu stāžu. Vismaz 10 no aptaujas anketu aizpildījušajiem ir profesionālā teātra režisori. Pārējie – amatieru, skolu, jauniešu teātru/teātra studiju režisori. Vismaz divas atbildējušās režisores pārstāv latviešu amatieru teātra kolektīvus Lielbritānijā.

Aptaujas rezultāti varētu būt interesanti:

   - lugu autoriem, lai izvērtētu, ko varētu darīt vēl labāk, lai viņu darbus iestudētu;
   - režisoriem, jo ļauj uzzināt kolēģu viedokli;
  - teātru un teātra procesus ietekmējošu organizāciju administratīvajam personālam, jo aptauja norāda uz aktuālām problēmām autoru un režisoru sadarbībā;
   - teātra zinātniekiem un kritiķiem.
 
Turpinājumā ieskats režisoru viedokļos.

Vai Jums ir viegli atrast iestudēšanai piemērotu materiālu?

51,37 % jeb 75 atbildēja „nē”, 42,47 % – „kā kuru reizi”.

Tie 9, kas atbildēja „jā”, paskaidro, ka meklē lugas citās valodās (sevišķi profesionālo teātru režisori – šajā gadījumā vismaz 3), tulko, kā arī raksta lugas paši, piemēram: „Rakstu pati scenārijus pēc filmām un multfilmām.” Gandrīz puse no tiem, kas atbildēja „jā”, ir skolu, jauniešu un bērnu teātru režisori.

Jums svarīgākie kritēriji, pēc kuriem izvēlaties iestudējamo materiālu. Kritērija svarīgumu novērtējiet ar 1, 2 vai 3 (jo svarīgāks, jo lielāks cipars)!

Būtiskākais kritērijs lielākajai daļai ir lugas darbības personu skaits un dzimums (vidējais punktu skaits 2,71). Otrā vietā – tēma (2,58). Trešā – žanrs (2,5).

Tālāk seko:

- lugas piemērotība dažādiem iestudēšanas veidiem – skatuve, radio, leļļu teātris utt. (2,44);
-  mērķauditorija un teksta apjoms (2,41 un 2,34);
autortiesības (ir ierobežojumi vai nav) – 2,26;
pasākuma veids (2,04). Te domāta lugu piemērotība īpašiem pasākumiem, svētkiem, piemēram, Valsts svētkiem, Ziemassvētkiem u.tml.;
- lielai daļai (2,01) svarīgs lugas norises vietu skaits;
- mazāk svarīgi kritēriji ir: lugas norises laiks; lugas rašanās laiks; autors (1,65); vai luga iepriekš iestudēta; tās saņemtās godalgas, kā arī autora nacionalitāte. Lai kā netiktu runāts par latviešu dramaturģijas nenovērtējamo lomu, lielai daļai iestudētāju patiesībā ir vienalga, kuras valsts pilsonis šo lugu sarakstījis.
 

Atsevišķi apskatot profesionālo teātru režisoru atbildes, tās atklāja, ka viņus mazāk ierobežo resursu trūkums. Kā pats būtiskākais atlases kritērijs tiek minēta tēma, tad žanrs. Daudz vairāk nekā pārējos režisorus viņus iespaido lugas autora vārds, mazāk – lugas personu skaits un dzimums, autortiesību ierobežojumi.

Aptaujā netika iekļauts tāds kritērijs kā kvalitāte, kas nenoliedzami ir būtisks. Tomēr piekrītu domai, ka lugas vērtību vislabāk var atklāt tās iestudējums. Un, lai cik zinošs būtu kvalitātes izvērtētājs, vai viņš, lasot lugu, var iztēloties visas iespējamās režisoru interpretācijas?

Vai nepieciešama dramaturģisku tekstu datu bāze internetā, kur pēc iepriekš minētajiem atlases kritērijiem būtu iespējams atrast dramaturģiskus tekstus?

„Nē” atbildēja 6. Daļa no tiem raksta paši. Profesionālo teātru režisori atbildēja „jā”, izņemot vienu, kas aiz „nē” piebilst: „Latviski nepieciešama /datu bāzeKr.Š.-D./ par Latvijā radītajiem dramaturģiskajiem materiāliem”, tā kā būtībā ideju atbalsta. Jāpiebilst, ka 8 no 9, kuri atzina, ka viņiem nav problēmu atrast materiālu iestudēšanai, tomēr atzīmējuši, ka lugu datu bāzi latviski vajadzētu.

Vai esat izmantojis šādas datu bāzes citās valodās?

„Bieži” atbild 15, no tiem vismaz 5 profesionālā teātra režisori, savukārt 1 sevi nosauc par pusprofesionālā teātra režisoru. „Dažreiz” atbildējuši 25,34 % jeb 37, „nekad” – 64,38 % jeb 94.

Kāpēc vēl līdz šim Latvijā neeksistē atbilstošā līmenī izveidota elektroniska lugu datu bāze?

Jautājuma iecerē runa ir par apjomīgu lugu datu bāzi ar atbilstošu, detalizētu meklētāju, kā piemēram, http://www.findaplay.com/ vai http://espanol.dramaturgiamexicana.com/. Latviski nekā tāda nav. Lapā tekstiteatrim.wordpress.com ir dalījums kategorijās pēc lugu žanra, apjoma, personu skaita utt., tomēr, dramaturģisko darbu skaitam pieaugot, lapa kļuvusi nepārskatāma. Ir arī citas mājaslapas latviešu valodā, kurās ir lugas, bet arī tajās nav detalizētu meklēšanas iespēju.

Atbildes uz šo jautājumu ir dažādas. Kāds no aptaujātajiem raksta, ka „Latvijā viss vēl aug”. Bet visvairāk respondentu dažādos veidos pateikuši: Nav, kas to dara” (49 atbildes). Minēts kompetences, uzņēmības, ieinteresētības trūkums, nevēlēšanās uzņemties atbildību un veikt tik lielu darba apjomu, piemēram: „Nav iestādes vai institūcijas, kas to virzītu un kūrētu”.

Otra populārākā atbilde ir problēmas ar autortiesībām (16 atbildes). Tas gan ir risināms – nevis publicējot internetā lugu tekstus, bet gan veidojot metadatus, ievietojot lugu aprakstus ar kontaktinformāciju, kā interesentam tikt pie teksta lasīšanas un iestudēšanas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daži autori mēdz savu lugu tekstos šo to ik pa laikam uzlabot, tādēļ publicēšana viņiem nav ērta.

16 aptaujātie minējuši finanšu trūkumu kā šķērsli šādas datu bāzes izveidei. 6 nosauc pieprasījuma trūkumu: „mazs tirgus”, „profesionālas vides trūkums un auditorijas diktāts”.

8 min materiāla trūkumu, piemēram: „Nav lugu”; „Ir ierobežots šādu darbu skaits gan orģināldarbu, gan tulkojumu – un latviskā nevēlēšanās dalīties, ja kaut ko izdodas atrast.” Lugas ir! Man vien datorā ir vairāki tūkstoši latviešu autoru lugu, lielākā daļa visai jaunas. Kroders.lv lugu bibliotēkā pilns ar ārvalstu autoru lugām latviski, kas ir digitalizētas. Domāju, ka izvēle ir gana plaša, lai režisori vismaz mēģinātu kaut ko atbilstošu meklēt. Problēma drīzāk ir šī lielā lugu apjoma sistematizēšana un savienošana ar praktisku meklēšanas rīku.

Tālāk – sadarbības trūkums: „Dramaturgu nevēlēšanās sadarboties ar režisoriem-iesācējiem; dramaturģisko tekstu kritikas neesamība (nav bijis nozares speciālistu kritisks izvērtējums jaunajiem dramaturgiem)”. Kāds režisors rakstījis – „autoru sadarbības trūkums”. Piekrītu. Un izteikšu pieņēmumu, ka lugu autoram lielāka iespēja tikt pamanītam un atrastam ir kopējā lugu vietnē, nevis savā mājaslapā, lai cik tas paradoksāli neizklausītos. Kaut arī, protams, ir ļoti labi, ka autori veido savas mājaslapas.

Vēl daži citāti no atbildēm:

- „Diemžēl teātru dzīve mūsu laikā nav priekšrocībā, salīdzinot ar jautriem pasākumiem un šoviem.”
- „Sastādītājiem varētu būt dažāda pieeja. Visi teksti nav pieejami.”
- „Trūkst uzņēmības un resursu, mēģinājumi ir bijuši, bet ne visai veiksmīgi.”
- „Būtu labi, ja būtu informācija, vai autori raksta arī pasūtījuma lugas.”
- „Tādēļ, ka teātris, līdzīgi kā dramaturģija, ir mākslas forma, kuru ir grūti pakārtot racionalitātei. Pareizais darbs ar pareizo režisoru ir ģeniāls. „Kaija” nepieredzējušu cilvēku rokās ir nāve no garlaicības divu stundu garumā.”
 
 

Secinājumi

Kamēr ir pietiekami daudz kvalitatīvu lugu, kuras par maz iestudē, un ir režisori, kas saka, ka ir grūti atrast labu iestudējamo materiālu, nepieciešama efektīvāka lugu autoru sadarbība – gan savā starpā, gan ar režisoriem. Un lugu mājaslapa ar detalizētu meklēšanas rīku ir mūsdienīgs veids, kā šādu sadarbību veicināt. Lugas ir, autortiesību jautājumi ir risināmi, cilvēki, kas to dara, domājams, atrastos, par finansējumu gan grūti teikt.

Nobeigumā daži aptaujāto komentāri:

„Tēma ir ļoti sāpīga, jo jaunās lugas netiek publicētas, un, ja ir publicētas, tad mazajiem teātriem neder.”

„Būtu jauki,ja centralizēti arī piedāvātu dramatizējumus.”

„Ļoti ceru, ka beidzot kaut kas tiks darīts, lai režisoram nevajadzētu tērēt laiku, braukājot un meklējot lugas pa visu Latviju. Ļoti bieži mazie amatierteātru režisori vispār nezina, kur vēl kaut ko var meklēt, izņemot vietējās bibliotēkas vai paziņas.”

„Internetā var atrast mēģinājumus to darīt, taču ne vienmēr tie sniedz kāroto informāciju un lasāmmateriālu, tādēļ būtu labi, ja šāda, jaunizveidota, datu bāze būtu augstā līmenī un attiecīgi tiktu arī reklamēta sociālajos tīklos, kā rezultātā pieeja būtu it visiem.”

„Lauku amatierteātriem ir reālas problēmas ar repertuāra atrašanu, kas būtu atbilstošs attiecīgam aktieru skaitam; problēma – vīriešu trūkums, kas vēlētos spēlēt teātri. Teātris nav koris, kur visi dzied vienu dziesmu, ja kāds iztrūkst, koris nodziedās. Teātra specifika ir cita! Noteikti ir nepieciešama sadarbība starp autoriem un režisoriem!”

„Datu bāze dramaturģijas darbiem palīdzētu režisoriem lugu atlasē un popularizētu latviešu autorus, jo vietējos mūsdienu autorus mēs bieži vien nemaz nezinām.”

„Ja kāds uzņemsies izveidot šādu saiti un būs autori, kas to izmantos savu gara darbu izvietošanai, MĒS – REŽISORI BŪSIM ĀRKĀRTĪGI LAIMĪGI UN PATEICĪGI!”

„Lai cilvēki var atrast, ko vēlas, nevis to, ko var atrast.”

 

* Aptaujas rezultāti murvey.com redzami šeit.
Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt