Kroders.lv 17.11.2015

Gada aktrise otrajā plānā

Gaidot ikgadējo „Spēlmaņu nakts” apgalvošanas ceremoniju 23. novembrī, Kroders.lv veido ekspresinterviju ciklu ar visiem 2014./2015. gada teātra sezonas nominantiem.

Šonedēļ aptaujājām sešas nominantes kategorijā „Gada aktrise otrajā plānā”: Aneti Berķi (Vizbulīte izrādē Indulis un Ārija un Veronika izrādē Zelta pods, Liepājas teātris; Anna izrādē Dērbijas vergi, Goda teātris), Daci Eversu (Dore Kalniņa izrādē Balle būs, Valmieras Drāmas teātris), Ievu Segliņu (Žanna izrādē Ugunsgrēki, Dailes teātris), Indru Briķi (Dora Strenga izrādē Equus un Mamma izrādē Pusslepkava, Dailes teātris), Lolitu Cauku* (lomas izrādē Šis bērns, loma izrādē Raiņa sapņi un loma izrādē Šengenas zonas spožums un posts, Nacionālais teātris) un Mariju Bērziņu (Koris izrādē Antigone, Nacionālais teātris). 

 

1. Ko jums nozīmē „Spēlmaņu nakts” nominācija?

Anete Berķe  – Veronika izrādē "Zelta pods" // Foto – Ziedonis SafronovsAnete Berķe: Bērnu izrādē “Bezgalīgo stāstu stāsts” es spēlēju Malduguni, kura dod galvenajam varonim Tomam spīdošu, brīnumainu akmeni, kas tiek saukts par sirdsmiera gabaliņu. Šo nomināciju es uzskatu par šādu sirdsmiera gabaliņu, kas liek justies drosmīgākai, vairāk ticēt sev. Novērtējums apliecina, ka esmu izvēlējusies pareizo ceļu.

Dace Eversa: Paldies, ka mani ieraudzījāt.

Ieva Segliņa: Tas ir patīkami. Prieks, ka šiem konkrētajiem pieciem žūrijas locekļiem mans ieguldītais darbs patika un likās nominācijas vērts. 

Indra Briķe: Tas ir novērtējums, un man šķiet, ka visi nominanti ir izdarījuši labu darbu katrs savā sfērā, tāpēc tas, kurš saņem balvu, ir arī veiksmes spēle, kuras rezultāts atkarīgs no žūrijas garastāvokļa, ambīcijām, patikšanas... Bet tas ir liels novērtējums – tikt nominētam.

Marija Bērziņa: Cilvēkam jebkurā sfērā laiku pa laikam vajag tikt pamanītam un novērtētam, jo tas dod motivāciju darboties tālāk. Prieks!

 

2. Ar ko šis darbs, par ko esat nominēta, jums ir īpašs?

Anete Berķe: Visas lomas ir īpašas, jo tās ir tik ļoti atšķirīgas. “Indulis un Ārija” ir īpašākais, kas var būt, jo pirmo reizi ir izrāde bez vārdiem, kurā viss tiek izspēlēts kustībā. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, un pašlaik nespēju pat iedomāties, kā to varētu citādāk izstāstīt. “Zelta pods” ir īpašs ar tajā uzburto iespaidīgo pasauli. Man patīk būt šajā mistiskajā pasaku pasaules atmosfērā. Tā palīdz ļoti viegli pārtapt daudzos tēlos, šajā gadījumā par tādu kā lelli. Izrāde ir ļoti bagātīga, apjomīga un sevī ievelkoša. Savukārt “Dērbijas vergi” Goda teātrī ir iespēja spēlēt mazās formas izrādē, būt tuvu skatītājiem, komunicēt ar viņiem. Man tas liekas ļoti interesanti, tā man ir arī jauna pieredze.

Ieva Segliņa  – Žanna izrādē "Ugunsgrēki" // Foto – Jānis DeinatsDace Eversa: Es esmu pārsteigta par šo nomināciju.

Ieva Segliņa: “Ugunsgrēki” ir komandas darbs, no sākuma līdz beigām. Izrāde, kurā visiem ir prieks satikties un bauda to spēlēt. Un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Paldies režisoram Mārtiņam Eihem par to.

Indra Briķe: Abās izrādēs („Pusslepkava” un „Equus” – red.) esmu dažādas mammas. „Pusslepkavā” mana lomiņa ir ļoti maza, bet režisors Regnārs Vaivars man to ļoti interesanti palīdzēja izveidot, un man ir prieks, ka skatītājiem patīk. Diemžēl tagad izrāde uz brīdi ir nolikta malā, jo Inita Dzelme gaida bērniņu. Kad Inita atgriezīsimies, spēlēsim izrādi tālāk. „Equus” pati par sevi ir jaudīga, spēcīga izrāde, un es domāju, ka mana loma šajā izrādē ir ļoti grūta, bet arī interesanta; vajadzēja laiku, lai to saprastu un atrastu. Taču grūtās lomas bieži ir arī tās mīļākās. Ar šo izrādi esam braukājuši apkārt pa Latviju, un man ir prieks, kad sveši cilvēki vai kolēģi nāk klāt un izsaka atzinīgus vārdus par šo lomu.

Marija Bērziņa: Lasot eksemplāru (izrādei „Antigone” – red.), sākumā šķita, ka Korim atvēlēts aktieriski diezgan garlaicīgs uzdevums – stāstoši konstatējošs. Tāpēc bija vēlme to padarīt interesantu pašai sev, personificēt. Ar Elmāru (Seņkovu – red.) meklējām tēlu maksimāli attālinātu no manis pašas. Rezultātā – spilgta forma (cerams, ka apvienota ar saturu).

 

3. Kas ir jūsu aizvadītās sezonas prieks?

Dace Eversa – Dore Kalniņa izrādē "Balle būs" // Foto – Matīss MarkovskisAnete Berķe: Mans prieks ir šī nominācija. Prieks, ka pēc tik bagātīgas un sarežģītas sezonas mans darbs ir novērtēts. Liels prieks bija arī Liepājas Kultūras pārvaldes balsojuma rezultāti, kuros skatītāji mani atzina par mīļāko aktrisi otrā plāna lomā.

Dace Eversa: Tas, ka es pagājušajā sezonā strādāju pie ļoti interesantām lomām izrādēs „Saules pelni”, „Sudraba gaisma”. Man bija interesanti strādāt ar šiem lielajiem, nopietnajiem darbiem. „Sudraba gaismā” grūti bija atrast piegājienu, kā savienot kopējā darbībā mirušo un dzīvo pasauli, kā atklāt dvēseles. „Saules pelnos” mēs negājām biogrāfisku ceļu – kurš tad zina, kāda bija Sāra Bernāra? Tā ir izrāde par aktrisi vai jebkuru cilvēku dzīves norietā. Turklāt mēs esam pavisam atšķirīgas. Sārai Bernārai viņas darbs, viņas karjera bija viss, man ir citas lietas, kas ir daudz svarīgākas par teātri. Man prātā nenāktu rakstīt memuārus. Bet viņai tas bija ļoti svarīgi. Viņa bija cita kalibra aktrise.

Ieva Segliņa: Jēgpilns un ļoti interesants darbs kopā ar Janu Villemu van den Bosu, iestudējot izrādi “Vakariņas ar Elvisu”. Tikšanās ar Dostojevski izrādē “Lēnprātīgā”. Mārtiņš Eihe un izrāde “Ugunsgrēki”. Iespēja strādāt ar režisoru Aleksandru Morfovu izrādē “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”. Ļoti liels prieks par kolēģu aktierdarbiem šajā izrādē. Un gribētos cerēt, ka neesošā nominācija Laurim Dzelzītim par Billija lomu ir vienkārši dīvaina kļūda. Laura Groza-Ķibere un izrāde “Equus”.

Indra Briķe – Mamma izrādē "Pusslepkava" // Foto – Jānis DeinatsIndra Briķe: Laikam jau tas, ka „Equus” izdevās. Prieks arī par jauno darbu „Svēta lieta” (rež. Pauls Timrots, DT – red.), kurā mums ar Juri Bartkeviču ir brīnišķīgas lomas. Reti gadās tādi darbi, kuros cilvēkiem pusmūžā uzrakstītas tik spilgtas lomas. Tas ir mans beidzamā laika prieks, taču gribētu pastāstīt arī par pēdējā laika vilšanos. Mēs, nominanti, bijām uzaicināti uz Nacionālo teātri, uz „Uguni un nakti”. Es gāju ar lielu interesi, jo pati esmu kādreiz spēlējusi Spīdolu un divreiz arī iestudējusi šo lugu skolā, tāpēc zinu visu darbu no galvas. Saprotu, ka šajos laikos „Uguni un nakti” vairs nevar iestudēt un spēlēt tā kā agrāk, bet es biju dziļi, dziļi vīlusies šajā izrādē. Lai piedod man kolēģi, bet es aizgāju pēc pirmā cēliena projām, jo tas bija pāri maniem spēkiem. Varbūt neesmu kaut ko sapratusi, jo domāju, ka šis darbs kaut kādā mērā parādīja to, kas notiek mūsu sabiedrībā, bet nav taču tik briesmīgi. Man šķiet – jo vienkāršāk iestudē „Uguni un nakti”, jo intīmāk, godīgāk, precīzāk. Parasti es mēģinu saprast, ko domājuši izrādes veidotāji, bet šoreiz es to nevarēju. Starpbrīdī redzēju pulciņu jauniešu ar mēteļiem, kas bija izgājuši ārā no izrādes, un domāju, kā tie jaunieši tagad uztvēruši šo darbu. To es sapratu, kad viņi attēloja visas tās perversās kustības, ko ir redzējuši, un smiedamies gāja mājās.

Marija Bērziņa: Prieks par „Antigoni”, kur zvaigznes sastājās tā, ka varēja tapt laba izrāde, prieks par kolēģiem Gundaru (Grasbergu – red.) un Maiju (Doveiku – red.), arī Daigu (Kažociņu – red.) izrādē „Prāts”. No citu teātru radītā prieks par Liepājas teātra „1984” un it īpaši par „Induli un Āriju”.

 

4. Vai, jūsuprāt, „Spēlmaņu nakts” balvai piemīt prestižs?

Anete Berķe: Es domāju, ka tas savā veidā ir Latvijas „Oskars”. Domāju, ka cilvēki, kas interesējas par teātri, to gaida ar nepacietību – gan aktieri, gan skatītāji.

Dace Eversa: Kādreiz bija, tagad šaubos. Kaut gan nekā prestižāka jau mums nav.

Marija Bērziņa – Koris izrādē "Antigone" // Foto – Matīss MarkovskisIeva Segliņa: Man „Spēlmaņu nakts” ir svētki. „Spēlmaņu nakts” balva ir šo svētku sastāvdaļa.  

Indra Briķe: Es domāju, ka jā un ka jebkurš aktieris, kas ir izturējis, strādājot šajā jomā, vismaz reizi mūžā pelnījis to saņemt, jo tas ir liels gandarījums un visi aktieri, kas ir kādreiz nominēti, ir izcili. Saprotu, ka žūrijai izlemt, kurš iegūs balvu, ir grūts darbs.

Marija Bērziņa: Grūti atbildams jautājums. Latvija ir maza valsts – saņemt balvas iespējams „Spēlmaņu naktī” un „Lielajā Kristapā”. Aktierdarbu daudz, kritiķi žūrijā tikai pieci, līdz ar to tas vienalga ir diezgan subjektīvs stāsts. Galvenais, ka tas ir svētku vakars teātra darboņiem un iespēja satikties, un būtu pavisam brīnišķīgi, ja kaut kad balvai būtu arī ievērojams finansiālais novērtējums.

 

* Personisku iemeslu dēļ uz jautājumiem atbildēt atteicās aktrise Lolita Cauka

Nominantus intervēja Anna Andersone, Zane Gāle, Madara Lazdiņa un Eva Škenderska

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt