Kroders.lv 23.11.2015

Gada aktrise

Gaidot ikgadējo „Spēlmaņu nakts” apgalvošanas ceremoniju 23. novembrī, Kroders.lv veido ekspresinterviju ciklu ar visiem 2014./2015. gada teātra sezonas nominantiem.

Šonedēļ aptaujājām nominantes kategorijā „Gada aktrise”: Baibu Broku (Aspazija izrādē Aspazija. Personīgi, Matrjona izrādē Tumsas vara un loma  izrādē Divpadsmit krēsli, Jaunais Rīgas teātris), Daigu Kažociņu (Vivjena Bēringa izrādē Prāts, Nacionālais teātris), Gunu Zariņu (Aņisja izrādē Tumsas vara, Naģežda izrādē Cerību ezers un loma izrādē Divpadsmit krēsli, Jaunais Rīgas teātris), Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu (Navāla izrādē Ugunsgrēki un  Felicita izrādē Bovarī kundze, Dailes teātris), Jekaterinu Frolovu (Fro izrādē Fro, M. Čehova Rīgas Krievu teātris) un Maiju Doveiku* (Antigone izrādē Antigone, Nacionālais teātris).

 

1. Ko jums nozīmē „Spēlmaņu nakts” nominācija?

Baiba Broka: Nominācija ir teātra kritiķu apliecinājums, ka mans darbs ir bijis precīzāk uztverams un šī gada aktierdarbu vidū ir kā īpašāk iezīmējies.

Daiga Kažociņa: Superīgi forši.

Guna Zariņa – Nadežda izrādē "Cerību ezers" // Foto – Jānis Deinats

Guna Zariņa: „Spēlmaņu nakts” nominācija man nozīmē, ka šiem konkrētajiem cilvēkiem, kas darbojas žūrijā, ir paticis jeb kādu citu iemeslu dēļ šķiet atzīmējams manis paveiktais. 

Ilze Ķuzule-Skrastiņa: Varētu teikt, ka „Spēlmaņu nakts” nominācija man nozīmē atskaites punktu. Man bija patīkami uzzināt par nomināciju, bet vienmēr ir interesanti salīdzināt tos procesus, kādos lomas ir tapušas, un saprast, par kurām lomām piešķirta nominācija. Daži no tiem ir ļoti viegli, jauki un patīkami, daži ir ārkārtīgi grūti, un šķiet, ka tu esi pārkāpis sev pāri, lai arī pats rezultāts varbūt nav tik labs. Mans atskaites punkts ir salīdzināt darba procesu un gala rezultātu.

Jekaterina Frolova: Ir ļoti patīkami, ka tieši izrādei „Fro” ir pievērsta uzmanība – ne tikai manam darbam, bet arī izrādei kopumā.

 

2. Ar ko šis darbs, par ko esat nominēta, jums ir īpašs?

Baiba Broka: Visas trīs lomas, par kurām esmu nominēta, nākušas ar lielu piepūli uzmanīgas materiāla izpētes, tēla un ārējo izpausmju meklējumu, atbildības pret konkrētu (turklāt, visiem zināmu) vēsturisku personu (Aspazija) ziņā, tāpēc man tās ir īpašas, ko joprojām izjūtu spēlējot – tikai pie maksimālas enerģijas koncentrācijas varu cerēt uz skatītājus pārliecinošu rezultātu.

Daiga Kažociņa: Šī ir mana pirmā tiešā, ilgā saruna ar skatītājiem.

Guna Zariņa: Piedalījos „Cerību ezera” idejas un teksta radīšanā. Man tā liekas ļoti būtiska izrāde visādā ziņā. Priecājos, ka tāda tā izrādījusies arī lielai daļai skatītāju. 

Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Navāla izrādē "Ugunsgrēki" // Foto – Jānis Deinats

Ilze Ķuzule-Skrastiņa: Ar Navālu (izrādē „Ugunsgrēki” – red.) bija interesanti, jo lomas tapšana bija viegla, bet viegla cilvēciskā ziņā to personību dēļ, kuras bija iesaistītas izrādes tapšanā. Tas ir absolūts komandas darbs, jo katram no iesaistītajiem bija ļoti liela nozīme. Ir liela laime būt tādā komandā, kurā tu katru tās sastāvdaļu jūti kā līdzvērtīgu un tavā valodā runājošu cilvēku. Šajā gadījumā mēs visi esam vienas paaudzes cilvēki un līdzīgi domājoši attiecībā tieši uz profesiju, līdz ar to mums šis darbs gāja no rokas. Neskatoties uz to, cik smags ir pats stāsts, process bija viegls un gaišs. Mana loma, protams, ir liela un smaga, bet es vienmēr gaidu, kad varēšu spēlēt „Ugunsgrēkus”. To gaida visa komanda, jo izrāde mūsos kaut ko maina.

Ar Felicitu (izrādē „Bovarī kundze” – red.) bija ļoti interesanti, jo režisors ļāva man darīt visu, ko es gribu. Man nav teksta, tiešas partnerības, izņemot ar galvenās lomas atveidotāju, tāpēc bija ļoti interesanti atklāt, kā es varu vienkārši būt, eksistēt uz skatuves. Šobrīd tas, ko es daru izrādē, iespējams, atšķiras no tā, kā spēlēju sākumā, jo visu laiku priekš sevis atklāju jaunas nianses, līmeņus, kādos es varu iesaistīties. Tā kā man no režisora puses ir dota brīvība izpausties, es arī mēģinu to darīt.

Jekaterina Frolova: Pirmkārt, ar pašu lomu, ko režisors (Ruslans Kudašovs – red.) man uzticēja. Man tas ir vēl viens profesionāls pakāpiens uz augšu. Tāpat arī ar režisoru un visu izrādes komandu, ar ko kopā mēs strādājām. Un arī ar izrādes tēmu, protams, – autors Platonovs, stāsts par mīlestību... Skaisti!

Baiba Broka – Aspazija izrādē "Aspazija. Personīgi" // Foto – Jānis Deinats

 

3. Kas ir jūsu aizvadītās sezonas prieks?

Baiba Broka: Prieks par kolēģiem izrādē „Cerību ezers” un pašu izrādi, kurā, manuprāt, atrasts jauns – gudrs un godīgs – veids, kā šodien runāt ar skatītāju. Vēl prieks, ka zinu – daudz prieka mani sagaida, kad radīsies iespēja redzēt savu kolēģu darbu citos teātros.

Daiga Kažociņa: Esmu tikusi galā ar diviem nopietniem izaicinājumiem – izveidojusi lomu izrādē “Prāts” un iestudējusi pati savu izrādi “Lietas” (Dirty Deal Teatro – red.)

Guna Zariņa: Nepārejošu prieku man sagādā spēlēt kopā ar kolēģiem "vecās" izrādes. Un kopā radīt, izdomāt. Liels piedzīvojums bija Rīgā spēlēt Mēdeju – tā savā ziņā arī bija pirmizrāde! Lepojos ar „Cerību ezeru”. Augstu vērtēju savu kolēģu varoņdarbus – Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš „Aspazijā” („Aspazija. Personīgi” – red.), Andris Keišs „Divpadsmit krēslos”. Novērtēju Intara Rešetina profesionalitāti. Žēl, ka aizņemtības dēļ maz ko redzēju ārpus JRT. 

Jekaterina Frolova – Fro izrādē "Fro" // Foto – Aigars Altenbergs

Ilze Ķuzule-Skrastiņa: Tā bija ļoti piepildīta, radoša sezona, jo sāku ar Vendiju „Pīterā Penā” un beidzu ar mis Rečidu „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” – abas lomas ir pilnīgi pretpoli, par ko es ļoti priecājos. Noteikti priecājos arī par „Equus”, bet mans lielais prieks ir Aleksandrs Morfovs, vienkārši tāpēc, ka viņš šeit bija un man bija tā laime strādāt ar viņu kopā. Burtiski pagājušajā nedēļā redzēju Lauras Grozas-Ķiberes izrādi „1984”, par ko arī biju ārkārtīgi priecīga.

Jekaterina Frolova: Mēs ar izrādi „Fro” bijām Voroņežā, piedalījāmies Starptautiskajā Platonova festivālā. Tas bija brīnišķīgi! Tas ir šim konkrētajam autoram veltīts, turklāt ļoti nopietns festivāls. Un arī mums bija tas gods piedalīties. Paldies visiem organizatoriem, Mihailam Bičkovam, arī mūsu teātra direktoram!

 

4. Vai, jūsuprāt, „Spēlmaņu nakts” balvai piemīt prestižs?

Baiba Broka: Gribētos, lai piemīt. Gan sabiedrībā, par ko ir mazāks satraukums, jo to nodrošina translācija Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, gan profesionāļu vidū.

Daiga Kažociņa – Vivjena Bēringa izrādē "Prāts" // Foto – Agnese Zeltiņa

Daiga Kažociņa: Jā.

Guna Zariņa: Racionāli izturos pret jelkādām balvām, par ko jau teicu 1. punktā. Mana svarīgākā balva ir skatītāju cieņa. Es patiešām ļoti priecājos pēc labi nospēlētas izrādes saņemt ziedus! 

Ilze Ķuzule-Skrastiņa: Varbūt kļūdos, bet pieļauju, ka šajā jautājumā ir neliela deva provokācijas, tāpēc atbildēšu, ka „Spēlmaņu naktij” ir prestižs, tai ir jābūt, un tie ir svētki. Latvija ir maza valsts, kurā ir tik daudz profesionālu teātru, un katru sezonu ir ārkārtīgi liels skaits jauniestudējumu. Es teiktu, ka puse no tiem ir ļoti labi un teātris Latvijā vispār šobrīd ir ļoti labā līmenī. Ja mēs darām savu darbu labi un turpināsim to darīt, tad „Spēlmaņu nakts” saglabās savu prestižu.

Jekaterina Frolova: Man liekas, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi, ka, pirmkārt, mums vispār ir tāda balva kā „Spēlmaņu nakts”. Latvijā ir ļoti daudz fantastisku teātra izrāžu, strādā labi režisori un aktieri. Un man liekas ļoti svarīgi, ka ar šīs balvas starpniecību šie darbi tiek vairāk pamanīti. Man kaut kā nepatīk vārds „prestižs”... man negribas to attiecināt uz teātri. Bet man šķiet, ka balva ir svarīga Latvijas teātrim, tāpēc ka bieži vien tā cilvēki uzzina par labām izrādēm, kuras varbūt citādāk nenoskatītos, nezinātu.

 

* Personisku iemeslu dēļ uz jautājumiem atbildēt atteicās aktrise Maija Doveika.

 

Nominantus intervēja Anna Andersone, Zane Gāle, Madara Lazdiņa un Eva Škenderska

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt