Maija Svarinska 09.02.2018

Vientulības skaņas. Uzmetums recenzijai

Vlads – Kaspars Znotiņš, Ome – Vilis Daudziņš // Foto – Ansis Starks

Sākšu ar apgalvojumu: Vilis Daudziņš ir ģeniāls aktieris. Mēdz būt, protams, atkārtošanās, arī savi štampi, bet visumā viņam piemīt apbrīnojams pārtapšanas spēks. Nesen, piemēram, viņš mūs satrieca ar savu Ļeņinu (“Pēdējā Ļeņina eglīte”), bet tagad ar veču Vladislava Nastavševa izrādē “Cerību ezers aizsalis”. Viņam raksturīgs pārsteidzošs iemiesošanās diapazons. Kaut vai: Vectēvs un jau minētā veča – Ome. Divi dažādi dzimumi un divas principiāli atšķirīgas pasaules. Spēlēt veci, bet pēc tam sievišķi – tas ir ierasts aktiera ikdienas darbs. Bet, lūk, tā nospēlēt sievieti, lai tēls izstarotu sievišķo substanci un auru, turklāt pašam būt par vīrieti, tā sakot, bez problēmām, – tā, manuprāt, ir ģenialitātes pazīme. Inokentijs Smoktunovskis, piemēram, pārvaldīja noslēpumu, kā ietiekties dažādu cilvēku garīgi intelektuālajā slānī. Arī Vilis Daudziņš pārzina kodu, kā atklāt konkrētā vēsturiskā laika konkrētu indivīdu. Tieši tas piešķir tēlam ticamības un reizē vispārinājuma vērienu. Piemēram, Ome – vecmāmiņa itin visiem padomju laikiem. Kad viņa sākumā parādās uz skatuves, iedomājos, ka režisors nolēmis vispirms mūs iepazīstināt ar kādu savu paziņu kā konkrētu tipāžu, lai vēlāk šīs lomas stafeti nodotu tālāk Vilim Daudziņam. Ieskatos: nu jā, Daudziņš tas nav. Bet darbība rit uz priekšu, un nākas “samierināties”: krievu Ome – tas tiešām ir viņš, proti, Daudziņš, kurš spēlē (cik šoreiz būtībai neatbilstošs vārds!) sievieti gados, pensionāri, kas dzīvo neatkarīgajā Latvijā, sirdī lolodama cerību uz labākiem, tas ir, krievu, laikiem. Ko vēl lai saka, Viļa Daudziņa darba dēļ šī izrāde ir noteikti jāredz.

Tagad par iestudējumu. Piedāvājums to recenzēt man – tas, protams, ir sava veida izaicinājums. Piemēram, homoseksuālismu drīzāk uzskatu nevis par iedzimto orientāciju, bet seksuālā potenciāla problēmu, kas  pārtop izvirtībā.* Turklāt kā kritiķei man daudz tuvāki ir tādi režisori kā Elmārs Seņkovs un Valters Sīlis, Reinis Suhanovs un Georgijs Surkovs, kā arī Kirils Serebreņņikovs, jo viņi iestudē izrādes nevis par sevi, bet par nopietnām mūsdienu tēmām. Viņi negaužas un neskumdinās, bet no sirds skaišas par to, kas notiek pasaulē.

Vlads – Kaspars Znotiņš, Ome – Vilis Daudziņš // Foto – Ansis Starks

Vladislavs Nastavševs ar pasauli ir vairāk uz “jūs”. Viņš elš vai smīkņā pats par savu sāpi. Un dara to visumā talantīgi. Kaut arī, vaļsirdīgi sakot, reizēm mani tas garlaiko.

Taču! Atceros, cik vēsi un pat aizkaitināti rakstīju par viņa izrādi “Cerību ezers” Latvijas avīzes Kultūrzīmēs (9.- 15.VI 2015, skat. šeit). Bet pēc tam par šo pašu režisora darbu mūsu Teātra Vēstnesim (2015/III, skat. šeit) rakstīja Undīne Adamaite, recenziju nosaukdama “Neraudi, Vlad!”. Izlasīju to un nodomāju: “Bet kura no mums ir kristiete?” Es, kura izrādes autoru teju izpļaukājusi, vai viņa, kas rakstījusi ar patiesu iejūtību gan pret tēmu, gan režisoru un līdz ar to mierīgi un dziļi. Mana jautājuma atbilde, domāju, ir skaidra, tāpēc mēģināšu sevi turēt grožos.

Atklāti sakot, šo jauno Nastavševa izrādi gaidīju ar īgnumu. Tā kā iestudējums tika prezentēts kā turpinājums “Cerību ezeram”, kur liela uzmanība tika pievērsta integrācijas problēmai, krievu stāvoklim un noskaņojumam, dzīvojot mūsdienu Latvijā, es domāju, ka, izrādes nosaukumā parādoties apgalvojumam “ezers aizsalis”, Vladislavs Nastavševs savā jaunajā darbā mēģinās pierādīt – integrācijas, tuvināšanās process ir sastindzis un nav zināms, kad iestāsies pavasaris. Manu pieņēmumu stiprināja arī fakts, ka tagad viena no galvenajām varonēm būs Vlada vecmāmiņa, tas ir, cilvēks, kas nāk no dziļiem padomju laikiem un dzīvo, gandrīz vai burtiskajā nozīmē neizejot laukā no savas mājas.

Taču jau izrādes pirmās ainas vedina uz atskārsmi, ka “aizsalušais ezers” ir metafora, kas nebūt nav uztverama šauri vēsturiskā nozīmē, bet būtībā ir daudz dziļāka un mums visiem – neatkarīgi no nacionalitātes – saprotama un tuva. Aizsalušais ezers ir slidotava, un, kā savā lieliskajā recenzijā raksta Zane Radzobe: “Slidotava – aizsalušā ezera virsma – kļūst par dzīves simbolu.” (IR, 7.II, 2018, skat. šeit) Nepiepildītas, neīstenotas cerības – nu kurš gan no mums to nav pieredzējis, izdzīvojis. Arī Kaspara Znotiņa lieliski atveidotais Vlads. It kā tik droši, eleganti slīd uz slidām, bet tad pēkšņi kritiens. Pieceļas un atkal dodas uz priekšu, liekas, gluži vai lido, bet varbūt tā ir dzīve, kas aizslīd garām.

Tieši par to arī Vlads Nastavševs iestudējis savu izrādi. Un izmanto līdzīgu režijas paņēmienu kā “Cerību ezerā”. Proti, ir atmiņas un vienlaikus ris itin kā izrādes “Cerību ezers aizsalis” mēģinājums. Tomēr šoreiz šis princips nestrādā. Galvenā tēma ir dzīva, tā vieno cilvēkus, un to nevajag mēģināt, tajā ir jāiedzīvojas, jāiekļaujas.

Vientulības tēma ir aktuāla un visaptveroša, un, domāju, vēstīt par to, citējot un pozicionējot savu personisko pieredzi, ir egocentrisks režisora izaicinājums un vienlaikus viņa dvēseles godīgums. Tikai kādēļ gan to vajag publiski mēģināt? Režisors Vlads un viņa kolēģi – jaunie aktieri Marija Linarte un Āris Matesovičs – gandrīz visu izrādes laiku mēģina to vai citu ainu, kas varētu vizuāli vai domas ziņā iederēties iestudējumā par aizsalušo ezeru. Piemēram, uz Angliju aizbraukušo latviešu rūgtā pieredze vai nepamanītais seksuālais mājiens, vai arī, teiksim, sievietes mīlas gaudas. Kopumā aktieri piedāvā un izspēlē epizodi pēc epizodes, kas varētu paust vientulības sāpi.

Kaspars Znotiņš (Vlads) un Āris Matesovičs // Foto – Ansis Starks

Linarte un Matesovičs spēlē atdevīgi; viņu darbā jaušams profesionālisms. Tādēļ žēl, ka šie skiču uzmetumi, kā arī ideju aizsalums kļūst nevis par galveno izrādes tēmu, bet par Nastavševa inscenējuma galveno problēmu.

Domāju, ka izrādes “Cerību ezers aizsalis” neauglība saistīta tieši ar Omes tēlu. Jau krietnu brīdi pirms pirmizrādes Nastavševs informēja, ka tagad viņa galvenā varone būs vecmāmiņa. Tomēr šajā Omes un viņas laikabiedru tēlā sevi piesaka laiks, kas principiāli nav tuvs pašam Nastavševam, un tas, manuprāt, atklājies tieši dramatizējuma tapšanas gaitā. Tādēļ tik maz darbības personu, izteikts epizožu konspektējums un no tā izrietoša visas izrādes darbība kā punktēta līnija. Žēl. Tik interesanti, precīzāk, saviļņojoši, būtu iejusties Vlada dvēselē – cilvēkā, kas no stindzinošā aukstuma meklē ceļu uz pavasarīgo atkusni, un man nav ne mazāko šaubu, ka to intelektuāli un emocionāli izcili būtu atklājis Kaspars Znotiņš. Ne velti arī šajā izrādē aktiera tēlojums vilina ar savu psiholoģisko smalkumu, jo ir gan ieskats dvēseles dziļumā, gan humora plīvurs, kas neļauj ļauties pārliecībai par Vlada vaļsirdību.

Bet Omei, iespējams, būtu vērts uzdāvināt sava veida izrādi-monologu Krievu drāmā. Teātra jaunā direktore Dana Bjorka, domāju, ar prieku atvēlētu skatuvi integrācijas tēmai. Viņa, tāpat kā Nastavševs, ir absolūti mūsējā. Tādēļ, manuprāt, no sirds akceptētu šo ideju un varbūt pat vēl nospēlētu galveno lomu.

 

* No sirds lūdzu piedot manu neveiklo joku par kristiešu SS. Uz to mani pamudināja nieks, proti, režisoru uzvārdi, jo tie visi sākas ar "S" burtu: Seņkovs, Sīlis, Suhanovs, Surkovs, Serebreņņikovs. Es biju pārliecināta, ka lasītājs uztvers manu pazobošanos pašai par sevi. Ne velti rakstīju, ka daru to, lai sasmīdinātu gejus, no kuriem, starp citu, daudzus pazīstu un cienu. Vēlreiz lūdzu piedot.

Atsauksmes

  • GitaVGM 09.02.2018

    Ja Omi - citēju: "būtu vērts uzdāvināt kā sava veida izrādi-monologu jeb monoizrādi Krievu drāmai," tad, kāpēc ne ar Daudziņu Omes lomā??? [Un, kak poņaķ - "Dana Bjorka tāpat kā Nastavševs ir ABSOLŪTI MŪSĒJIE"? - - - Vai tiešām teātra kritikā būtu vieta šādiem (autores personīgiem) etnopolitiskiem novērojumiem? Vai nepietiktu ar talanta un mākslinieciskā snieguma vērtējumu?]

  • Afigejeva Figovičbauma, no sirds mīl teātri 09.02.2018

    Woooow.

    Kas tas tagad ir, ko es tikko izlasīju? Kādas kundzes garastāvokļu un projekciju pieraksts vai vidusskolnieces mēģinājumi "rakstīt par kultūru?" Zināms, švaki ar teātra kritiku un analīzi kopš zināmā brīža, bet dieniņtētiņ, no šāda līmeņa un kvalitātes teksta ekrānam izdeg simts pikseļi sekundē. Par ko, lūdzu, bija izrāde? Kādas varoņu drāmas un kādā veidā tika risinātas?

  • Kāds gejs 09.02.2018

    Ļoti muļķīga un aizvainojoša recenzija. Joks par kristiešu SS nav smieklīgs. Autore pati vispār nesaprot, kā šāds joks izklausās no malas. Varbūt nevajag rakstīt par režisoru, pret kuru ir tik daudz aizspriedumu?

  • Driķeris 09.02.2018

    Spilgts neprofesionālas un klačubābības ne-recenzijas piemērs. Svarinskas kundze gan, pašas feisbukā redzams, mēdz sēdēt pie konjaka galda ar pašu Zbigņebvu un citiem zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem, tas protams, apstiprina, ka ir "tuvu pati lielākā kristiete", bet šāda līmeņa teksti grauj Kroders.lv līmeni, lomu un ideju par te;ātra kritikas uzdevumu, būtību. Kauns.

  • SS?????????? 10.02.2018

    "Kristiešu SS" - neveiksmīga līdzība, kura trivializē visu kas slēpjas aiz šiem vārdiem - sajauc tos šķebīgā masā. Politkorektajā Amerikā pēc šādas izrunāšanās būtu jāmeklē jauns darbs. Un homoseksuālismu uzskatīt par "izvirtību ... - trūkst vārdu. Šāda vulgāra recenzija var maksāt karjeru.

  • līdzības SS 10.02.2018

    Izlasīju Vikipēdijā - "The SS was built on a culture of violence, which was exhibited in its most extreme form by the mass murder of civilians and prisoners of war.." Recenzijas vārdu spēles izraisa trulu izbrīnu. Vai tā vajadzētu būt?

  • Ādolf?! 10.02.2018

    KRISTIEŠU SS?

  • asmtz 10.02.2018

    nopietni? homofobija? not ok.

  • Eihe 10.02.2018

    Apsveicu savus kolēğus! Ceru, ka būsiet spējīgi sniegt motivētu atbildi šim "recenzijas uzmetumam"

  • Krista Burāne 10.02.2018

    Vai Kroders.lv redakcija varētu lūdzu paskaidrot, kāpēc tika izmainīts recenzijas uzmetuma teksts, jau pēc publicēšanas. Jo šobrīd klusiņām izņemot ļoti apšaubāmos teikumus par kristiešu SS un homoseksualitāti, nekas taču netiek atrisināts. Tā teikt - izlietu ūdeni nesasmelsi. Tomēr, ja nu kaut kas tāds ir noticis, tad varbūt auglīgāk tajos dubļos pamīcīties un pamācīties, sarīkojot sarunu par kritiķa profesionālās ?ētikas? principiem.

  • Kroders.lv 10.02.2018

    Kroders.lv ir vietne, kuras pamatprincips ir neviena neietekmēti un dažādi viedokļi, kas var arī nesakrist ar redakcijas viedokli. http://www.kroders.lv/par_mums
    Konkrētajā gadījumā pēc autores lēmuma esam publicējuši autores atvainošanos un komentāru par diskusijas izraisījušo izteikumu, kā arī esam gatavi publicēt dažādus (pretējus) viedokļus par izrādi.

  • Vēsma 10.02.2018

    Pārmetumi portālam ir nevietā. Mēs dzīvojam brīvā valstī, un cenzūru aizliedz 100.pants. Tāpēc es cienu kroders. lv redakciju, ka tā respektē vārda brīvību. Kā rakstos, tā komentāros. Bet ideja par sarunu, kuras temats būtu teksta autoru ētika, ir vērā ņemama

  • SS??? 10.02.2018

    Teikums ar Seņkova, Suhanova, Surkova un Serebreņņikova, un arī Sīļa nosaukšana par "Katoļu SS" ir izdzēsts no recenzijas tikai pēc tam kad lasītāji to pamanīja. Portālam vajadzētu būt augstām prasībām ne tikai pret izrādēm, bet arī pret tiem kuri tās analizē.

  • GitaVGM 10.02.2018

    Vārda brīvība un cenzūras aizliegums neizslēdz tekstu rediģēšanu un koriģēšanu. Proti, šajā gadījumā redaktora vai redaktrises pienākums bija atgādināt autorei, ka homoseksualitātes definīciju joprojām mēģina izstrādāt pētnieki fizioloģijas, psihiatrijas, endokrinoloģijas un ģenētikas jomās, tāpēc teātra apskatnieces personīgā definīcija - "homoseksuālismu drīzāk uzskatu nevis par iedzimto orientāciju, bet seksuālā potenciāla problēmu, kas pārtop izvirtībā" - būtu SVĪTROJAMA, jo tai vienkārši nav zinātniska seguma. Atsauce uz "SS" liecina par vēstures nezināšanu, jo hitleriskajā Vācijā anihilācijai bija nolemti arī homoseksuālisti. Nav skaidrs, kur te autore saskatījusi iespēju "sasmīdināt gejus," (no kuriem daudzi esot viņas draugi)..., kas arī kroders. lv redaktoram būtu bijis jānorāda autorei, nevis jāpublicē materiāls, kas grauj izdevuma autoritāti un (uz)ticamību!

  • Vēsmai< Viesulis 11.02.2018

    Nekādas vārda brīvības kroderā lv. NAV. Dzēš komentārus, labo komentētāju uzrādītās kļūdas.
    Savlaik "Sievietē" varēja lasīt humoresku: "Uz visiem interesantajiem mironiem nemaz nevar paspēt. " Tā tagad Svarinska. Kam tiek gatavota? Spēlm. N. aizstās Radzobi?

  • Arno 16.02.2018

    Šī "recenzija" ir kas neticams. Kā jau augstāk tika minēts-Amerikā par šādiem izteicieniem atbrīvo no darba nekavējoties. Uzskatu,ka to vajadzētu darīt arī šajā gadījumā,nu,nedrīkst dot vārdu cilvēkam ar tik tumsonīgiem un emocionāli nestabiliem uzskatiem. Šeit publiski tiek pazemota liela un svarīga sabiedrības dała.
    Mosties, Latvija! Bez pieńemšanas nebūs arī attīstības!
    Un kroderam.lv šāda publikācija godu nedara.

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt