Anna Andersone 20.05.2018

Sekss pieaugušiem bērniem

Ivars Krasts un Armands Berģis izrādē "Dzimumzīme" // Foto – Alfrēds Ulmanis

Dirty Deal Teatro pirmā pirmizrāde jaunajās mājās Pārdaugavā – Mārča Lāča izrāde-lekcija “Dzimumzīme” – sākas jau teātra kafejnīcā. Malkojot dzērienu, nelielā televizora ekrānā var vērot video, kurā kāju fetiša apmierināšanas sesijā pie krēsla piesaitētam vīrietim asistents ar elektrisko zobubirsti masē pēdapakšas. Video nav skaņas, tāpēc grūti saprast, vai tā galvenais varonis smejas vai ekstāzē kliedz, vai – abus reizē. Varētu teikt, ka līdzīgu skatīšanās pieredzi, kurā smiekli un ziņkāre jaucās ar neērtības sajūtu un neizpratni, brīžiem radot jautājumu “ko, pie velna, es skatos?”, raisīja arī pats iestudējums.

Izrādes teksts tapis Mārča Lāča sadarbībā ar neformālo un interneta vidē pazīstamo jokdaru apvienību “Solona klubs”, kurā kopā ar tā redzamāko pārstāvi, Rīgas Domes deputātu un aktieri (Duļķe filmā “Kriminālās ekselences fonds”) Māri Mičerevski darbojas arī Andris Tihomirovs.

Izrāde-lekcija sola iepazīstināt skatītājus ar tādu seksuālo pieredžu pasauli, kuru tie, iespējams, “redzējuši tikai caur atslēgas caurumu”, un savu solījumu tur, vistradicionālākajam no seksa veidiem – heteroseksuālam un privātam – nemaz nepievēršoties (arī aktieru Ivara Krasta un Armanda Berģa atveidotie atraktīvie lektori ir geji).

Iestudējums sadalīts vairākās apakštēmās: “Masturbācija”, “Sekss ar necilvēkiem”, “Ekosekss”, “Publiskais sekss”, “Animal Love” utt., ko aktieri aplūko gan caur vikipēdijai raksturīgiem fun-facts [1], gan internetā atrastiem video un leļļu teātri. Intelektuāli huligāniskā “Solona kluba” un tā galvenās platformas – interneta – radošais pienesums izrādē ir jūtams.

Materiāls jokiem kā tēmu, tā asprātības un gaumes ziņā ņemts gan no augstajiem plauktiem – vēstures, filozofijas, mitoloģijas, Bībeles, literatūras –, gan zemajiem, ko, piemēram, dīvainu video formā plaši piedāvā internets.

Kā jau ierasts Mārča Lāča izrādēs, viss uz skatuves notiekošais risinās aizgrābjošā virtuozitātē un tempā. Savu augstāko punktu šis izrādes aspekts sasniedz Ivara Krasta un Armanda Berģa akrobātiskajās dejās ap stieni, ko abi, tērpti skolnieciski īsos šortos un baltos kreklos, izpilda apburoši šķelmīgi un pašironiski, vienlaikus liekot pārsteigumā noelsties par savu izveicību. No striptīzstieņa pie mācībām – un abi aktieri zibenīgi atkal tērpti uzvalkos un solīdi kā sludinātāji turpina vest skatītājus pa seksualitātes krāsainākajām takām. Izrādes “izglītojošā” daļa brīžiem ir visnotaļ saturīga un papildina zināšanu vāceli ar dažiem interesantiem faktiem, ko izmantot sarunās bārā (piemēram – vai zinājāt, ka Hanss Kristians Andersens bija aizrautīgs onānists, kurš savu pieredzi rūpīgi aprakstījis dienasgrāmatās?).Taču izrādei pietrūcis kādas būtiskas lietas – tās veidotāju pašcenzūras.

Ivars Krasts un Armands Berģis izrādē "Dzimumzīme" // Foto – Alfrēds Ulmanis

Skaidrs, ka ne Mārcim Lācim, ne “Solona kluba” džentlmeņiem ideju un asprātības netrūkst, taču “Dzimumzīmes” gadījumā tās šķiet nākušas sasteigti un pieņemtas nekritiski.

Šaubos, cik asprātīgi ir parādīt, ka Poruka Cibiņa nāvē patiesībā bijis vainojams ziemeļbriedis, kurš viņu izvarojis (un domāju, ka tā uzskatīt man neliek aizvainots latvietes kods). Vai – cik smieklīga ir spēlīte “Griežam melno”, kur kā virzienrādītājs pudeļu griešanā tiek izmantota melnādaina lellīte.

Leļļu etīdes, kas ilustrē dažas no tēmām, ir viens no neveiksmīgākajiem izrādes elementiem. Leļļu teātra izmantošana pati par sevi ir ļoti laba ideja, kas parafrāzē bērnu pirmās ar seksualitātes tēmu saistītās rotaļas un “paraugdemonstrējumus” (jo vai gan lielākā daļa pieaugušo, runājot par seksu, šad tad nejūtas kautrīgi kā bērni?). Tomēr mazās, absurda garā ieturētās etīdes lielākoties ir neizstrādātas un nesmieklīgas un šķiet veidotas, drīzāk lai aizpildītu laiku, nevis lai ko pienestu izrādei. Līdzīgi ir ar internetā atrasto videoklipu demonstrēšanu, kas brīžiem apslāpē izrādes tempu un aktieru fiziskās meistarības radīto enerģiju.

Ejot uz “Dzimumzīmi”, nevajadzētu cerēt, ka tā pavērs jaunus apvāršņus vai liks labāk izprast seksualitāti (iespējams, kādam tā liks justies kripatiņu normālākam). Tā ir izrāde, kas radīta ar mērķi stundas garumā izklaidēt atbrīvotā, poltinekorektā un izaicinošā veidā, un to arī ar kāpumiem un kritumiem dara.

 


[1] Jautri fakti (tulk. no angļu valodas).

 

Atsauksmes

  • andris savrilejs 20.05.2018

    anna,cibiņš jau bija beigts,kad ziemeļbriedis viņu izdrāza.(!!) un griežam melno ir mega asprātīga rotaļa,tapēc paliec vien savos aizspriedumos un kompleksos. un par joku pašcenzūru iesaku paskatīties pāris amīšu anti-šovus,lai labāk saprastu izrādes virzienu. piemēram eric andrē show vai tim&eric,pirms nākamreiz grasīsies ko publisku no sevis prezentēt lasītājam.

  • lūk, Anna, 20.05.2018

    vajag saprast, vai Cibiņu izdrāza dzīvu vai jau beigtu. Vingrojumi bija lieliski. Iesim uz teātri!

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt