Kristiāna Tīlika 07.06.2018

Aizved mani uz Tallinas ielas radošo kvartālu

Instalācijas publicitātes foto

Šķiet, tie laiki, kad Latvijas kultūras mīļi paniski bijās no nepastarpinātas teātra un mākslas pieredzes, ir ja ne pagājuši, tad vismaz uz kādas robežšķirtnes. Redzam gan performances izstādēs, gan arvien vairāk iznirstam izrādes, kas izaicina skatītājus un iesaista tos izrādēs (piemēram, Kristas Burānes “Robežas”, Latvijas Jaunā teātra institūta organizētais festivāls “Homo Novus” u.c.). “Iekļaujošā teātra” estētika vairs nav svešvārdi mūsu ausīm, tie ir izzināmi, aptaustāmi jēdzieni. Performatīvo instalāciju “Uzdzist” veidojis dejotājs, horeogrāfs un topošais scenogrāfs Krišjānis Sants un lietuviešu dejas māksliniece Ieva Gaurilčikaite, kura šobrīd LMA studē scenogrāfiju, kopā ar radošo komandu (mūzikas autoru Reini Indānu, video mākslinieci Inetu Sipunovu u.c.). “Uzdzist” sevi piesaka kā iespēju katram apmeklētājam gūt savu – personīgu – skatīšanās un līdzdalības pieredzi. Gribas gan mazliet oponēt, ka personīga pieredze ir mākslas iepazīšanas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr “Uzdzist” ir arī starpdisciplinārs mākslas notikums, un, kā to norāda jau pieteikums, – performatīva instalācija. Tieši šis šķiet ļoti precīzs izrādes apzīmējums, gluži kā tās kalambūriskais nosaukums, kas reizē apvieno gan tumsu, gan gaismu.

“Uzdzist” ietver vēl daudz ko vairāk – noslēpumu, privāto un publisko telpu, kā arī vidi kā tēlu.

“Uzdzist” norit četrās jaunatvērtā Tallinas ielas radošā kvartāla telpās. Mani uz tām ved pats izrādes veidotājs, stāstot par to, kas turpmāk sagaida. Es varot justies droši un brīvi (tas gan vēlāk man mazliet atspēlējas) un doties svētceļojumā, kā viņi to dēvē. Mani gaida izteikti poli – liela un gaiša telpa, šaura un tumša, kā arī liela un tumša istaba ar nelielām gaismas ligzdiņām, tādējādi iezīmējot ceļu, kam varu sekot. Gaisma ir vadmotīvs, kas ved ceļojumā. Katrā telpā man tiek dots laiks to apgūt un tajā būt – vai iepazīt tajā izvietotās instalācijas, ieklausīties mūzikā, vai, tumsā maldoties, pieķerties katram gaismas stariņam, kas ļauj veidot savu stāstu, iet savu ceļu.

Instalācijas publicitātes foto

Lai gan “Uzdzist” veidotāji uzsver, ka rosina aizdomāties gan par laika, gan par telpas relativitāti, jāuzsver tieši telpa. Tā atklājas daudzpusīgi un nevienkāršoti. Nav runa tikai par fizisko telpu, lai gan arī vides aspektā tā ir nozīmīga. Būtisks ir tieši izteiktais pretstats starp privāto un publisko telpu, starp drošības saliņu un peldēšanu jūrā. Šeit nākas atklāt kādu noslēpumu par “Uzdzist” – kad tumsā šķietami praktiski viens izdzīvo šo jauno pieredzi, tu patiesībā tiec novērots. Mani, pēcāk sēžot novērotāja krēslā, nepameta sajūta, ka iejaucos cita cilvēka privātajā telpā, pārkāpju robežas. “Uzdzist” veidotāji pamanās radīt mūsos ilūziju par telpu, kas, lai gan ir vēsa un atsvešināta, šķiet, uz mirkli pieder tev. Un pēcāk šo ilūziju sagraut. “Uzdzist” arī vide spēlē savu lomu, jo šīs Tallinas ielas radošā kvartāla sienas, kas daudz piedzīvojušas, it kā atdzimst no jauna, jo īpaši pirmajā telpā. Tur redzam, kā podos ar atkritumiem aug koki, tātad kaut kas dzīvs, auglīgs. Otrajā telpā gaida liecības par šo telpu un  izziņas ceļš ap tām. Nav skaidrs, kas ir daļa no procesa un kas nav. Vide ar notiekošo un pieredzamo veido saspēli.

Tieši saspēle ir būtisks atslēgas vārds, jo performatīvajā instalācijā “Uzdzist” satiekas scenogrāfija ar gaismu, mūziku un video, un tas viss neveido harmonisku simbiozi, bet cits citu papildina, radot kaleidoskopisku efektu. Daudz krāsu, un katram skatītājam sava kārtība.

Iespējams, “Uzdzist” pieslēdzos lielākā mērā tieši racionāli, nevis piedzīvoju svētceļojuma sajūtu. Tomēr redzu, ka tajā katrs patiesi varēja atrast ko savu.  Man tā bija video projekcijas saspēle ar manām darbībām, kad video uz milzu rampas šķita ienesam pašā dzīvē. Gribas piekrist Tallinas ielas telpās uz sienas lasītajam uzrakstam – Forssa Riga. Forša ir Rīga, kurā kāds jūt nepieciešamību pievērsties pamestām, aizlaistām ēkām un iepūst tajās dzīvību. Un forša ir Rīga, kurā mākslinieki vēlas runāt ar skatītāju un viņam uzticēties.

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt