Ilze Folkmane 21.06.2019

Mēs esam lelles

Skats no izrādes "Brīvības garša" // Foto – Vika Eksta

20. jūnijā 13 Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi saņēma dramatiskā teātra aktiera mākslas diplomus ar specializāciju leļļu teātra mākslā, tādējādi noslēgdami četru gadu ilgu mācību posmu. Bet vēl tikai pagājušajā nedēļā Dirty Deal Teatro bija vērojama šī kursa noslēdzošā diplomdarba izrāde kursa vadītāja Ģirta Šoļa režijā. “Brīvības garša” ir ironiska stāstu virkne, kas veidota objektu teātra tehnikā un stāsta par cilvēkiem, kuri spēj sevī rast kādas izjūtas tikai ar apreibinošu vielu palīdzību.

Izrādi veido četras nevienmērīga garuma epizodes – draugu dzerstiņš, vientuļas dzimšanas dienas svinības, ieskats Latvijā labi pazīstama Andra un Lienes attiecībās un lidojums kosmosā. Šīs situācijas iz dzīves izspēlē Elizabete Skrastiņa, Agris Krapivņickis, Matīss Millers vai Jēkabs Reinis, Matīss Budovskis, Māris Skrodis un Mārtiņš Gailis. Talkā aktieri ņēmuši virkni objektu, bet centrālo lomu ieņem vairākas zīdaiņu lelles, kas funkcionē kā cilvēku prototipi. Šāda bērnišķīgu leļļu izvēle šķiet daudznozīmīgi trāpīga, jo, pirmkārt, atgādina par to, ka apreibinošas vielas cilvēka domāšanas līmeni nereti samazina līdz zīdaiņa statusam, otrkārt, ļauj katram skatītājam projicēt uz lelles vecumu, kas pašam šķiet piemērotākais attēlotajām dzīves situācijām, un, treškārt, gluži vienkārši izskatās stilīgi un nereti arī smieklīgi.

Lelles un citi izmantotie objekti (rotaļu mašīna, pudeles, cigaretes, brilles u. c.) atradušas vietu scenogrāfes Ievas Kauliņas radītajā skatuves telpā, kuras trīs sienas ar leļļu izmēra durvīm un logiem un divām izbīdāmām virsmām krāsotas spilgti zaļā krāsā. Skatuves krāsa un aktieru ietērpi (zaļi džemperi) vieš asociācijas ar daudzgalvaino zaļo pūķi, un tieši alkohols kā pieejamākais un populārākais no apreibinātājiem arī ir galvenais katalizators trim no četriem “Brīvības garšas” stāstiem. Par spīti tēmas nopietnībai epizodes nav veidotas didaktiski, drīzāk uzsvērta to humoristiskā daba, atklājot ainiņas, kas savā absurdumā šķiet neticamas, ja nebūtu tik pazīstamas.

Skatuves telpu skaisti papildina gaismu mākslinieks Lauris Johansons, kura darbu sevišķi labi var novērtēt izrādes noslēdzošajā epizodē. Visa skatuve un skatītāju rindas ieslīgst biezā dūmu kārtā, bet lelles, tērptas astronautu kostīmos un savu meistaru vadītas, lidinās pa gaisu, spriedelējot par dzīves jēgu. Ar gaismas palīdzību Johansons rada patiesi pārpasaulīgu efektu, kas arī skatītājus var novest līdz transam līdzīgām, nedaudz klaustrofobiskām sajūtām.

Aktieru spēju iedvest lellēs konkrētu tēlu raksturu ļauj novērtēt ainas, kurās tās uz brīdi it kā tiek aizmirstas, dažām tēlu īpašībām pārejot pašos leļļu vadītājos. Tieši šajos brīžos top patiesi skaidrs, cik dzīvi un īsti visu izrādi šķituši plastmasas zīdainīši un cik nenovērtējama ir šī aktieru kursa prasme atdzīvināt priekšmetus, nepazaudējot tēlu cilvēcisko stīgu.

Tomēr šādi izrādes priecīgie mirkļi un pārdomas nespēj pilnībā aizsegt to, ka epizodes ir asprātīgas tikai atsevišķās izpausmēs. Piemēram, interpretējot alkohola dzeršanu ar mazu bumbiņu palīdzību, kas aumaļām vien birst no pudelēm, vai metaforiski piemiedzot skatītājam ar aci, kad viens no epizodes varoņiem afekta stāvoklī uzstāj, ka viņš ir lelle, kuru kāds vada. Kopumā stāsti šķiet pašmērķīgi un bez kādas augstākas domas, tāpēc šeit lieti būtu noderējusi dramaturga stingrā roka, kas tos vienotu kopīgā veselumā un attīrītu radošās komandas veidotos tekstus, kuri nereti iet uz riņķi, tā arī neko saturīgu nepasakot.

Skats no izrādes "Brīvības garša" // Foto – Vika Eksta

“Brīvības garša” noteikti nav labākais, uz ko šie jaunie aktieri vai režisors ir spējīgi. Bet iestudējums iezīmē daudzsološu tendenci, kurai, cerams, būs arī turpinājums par spīti peripetijām, kas ar sevišķu skaļumu pavadījušas šī kursa pēdējos mācību mēnešus. Šī tendence ir eksperimenti ar teātra formu, kuras attīstība Latvijā nav tik strauja, cik varētu vēlēties. Ne vienmēr šādi eksperimenti izdosies, bet svarīgi tiem dot telpu un uzmanību, lai kopīgiem spēkiem izaugtu kaut kas stabils un skaists.

 

Raksta autore – LU HZF Baltu filoloģijas Teātra zinātnes moduļa MSP absolvente

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt