Līga Ulberte 19.07.2013

Kritiķu aptauja 2012/2013

Kroders.lv jau otro gadu aicina Latvijas teātri regulāri vērojošos un vērtējošos kritiķus piedalīties aptaujā par aizvadīto sezonu. Iedvesmas avoti palikuši nemainīgi – vācu teātra žurnāls Theater heute, kurš katra kalendārā gada beigās apkopo vairāk kā 40 (mūsu gadījumā šoreiz - 24) teātra kritiķu nosauktās aizvadītās sezonas virsotnes Vācijas teātrī, un mūsu pašu „Spēlmaņu nakts” nominācijas, kas allaž izraisa gan pamatotas, gan nepamatotas diskusijas. 2011./2012. gada Kroders.lv aptaujā pārliecinoši uzvarējusī izrāde Oblomovs pelnīti triumfēja arī „Spēlmaņu naktī”, kamēr otra, šķietami tikpat neapšaubāmā, aptaujas līdere Indra Briķe „Spēlmaņu naktī” par Gada aktrisi tomēr nekļuva. Līdz ar to Alvja Hermaņa aktualizētais jautājums par vairākumu, kuram nekad neesot taisnība, paliek atvērts. Bet tomēr ir vērts šo vairākuma viedokli uzzināt. Tāpēc šogad piedalīties aptaujā tika aicināti gan teātra kritiķi, gan teātra un citu kultūras procesu vērtētāji no draudzīgajiem medijiem www.satori.lv, žurnāla Ir, Latvijas Radio un radio NABA, kuri Latvijas izrādes skatījušies un pauduši publisku viedokli par tām visas sezonas garumā. Diemžēl pirms gaidāmā novembra balsojuma savus subjektīvos favorītus atklāt un līdz ar to arī aptaujā piedalīties atteicās seši no septiņiem uzrunātajiem „Spēlmaņu nakts” žūrijas locekļiem.

Uzrunātie kritiķi tika aicināti nosaukt, īpaši savu izvēli nekomentējot, vienu favorītu 8 nominācijās – Gada izrāde (nešķirojot dramatiskā vai muzikālā, lielā vai mazā skatuve, valsts vai nevalstisks teātris);  Gada klasiskā latviešu autora un Gada mūsdienu latviešu autora iestudējums (šeit atšķirība no iepriekšējā gada, kad dzīvos un nedzīvos klasiķus vērtējām kopā);  Gada režisorsGada aktrise un  Gada aktieris (nenodalot pirmā, otrā vai trešā plāna lomas);  Gada mākslinieks (scenogrāfija un/vai kostīmi, un/vai gaismas);  Gada teātra mūzikas autors (kaut mērogi atšķirīgi, tomēr muzikālās un dramatiskās izrādes joprojām vērtējām kopā), kā arī brīvi raksturot subjektīvo  Gada prieku un  Gada vilšanos. Pēc tikko dibinātās Oļģerta Krodera fonda valdes (Rihards Rudāks, Artūrs Skrastiņš, Vilis Daudziņš, Mārtiņš Vilkārsis, Evita Sniedze) lūguma eksperti tika aicināti arī ieteikt kandidātus pirmajai Oļģerta Krodera balvai, ko plānots pasniegt katru gadu par iepriekšējās sezonas izcilāko un izaicinošāko sasniegumu teātra mākslā. Uz balvu var pretendēt jebkurš notikums, parādība, personība, grāmata, pētījums teātra jomā, kuras parādīšanās pagājušajā sezonā vērtējama kā izcilība un izaicinājums. Balva ir tikai viena. Tā ir naudas prēmija un piemiņas velte. Balvas gala izvērtējums ir Krodera fonda valdes lēmums, un tā tiek pasniegta janvāra trešajā vai otrajā pirmdienā Valmieras teātrī, svinot Oļģerta Krodera vārda dienu.

Tātad Latvijas kritiķu vērtējumā 2012./2013. gada sezonas (iekavās redzams balsu skaits):

GADA IZRĀDE Stavangera (Pulp people), rež. Konstantīns Bogomolovs, Liepājas teātris (9).

Pieciniekā arī Tumšās alejas, rež. Vladislavs Nastavševs, JRT (5), Finita la comedia!, rež. Aleksandrs Morfovs, DT (3), Vecene, rež. Vladislavs Nastavševs, NT (2), Zojkina kvartira, rež. I. Roga, VDT (2).

GADA KLASISKĀ LATVIEŠU AUTORA IESTUDĒJUMSRūdolfs Blaumanis Raudupiete, rež. Elmārs Seņkovs, Valmieras teātris (20).

Ārpus jebkādas konkurences.

GADA MŪSDIENU LATVIEŠU AUTORA IESTUDĒJUMS - Jānis Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. Valters Sīlis, Dirty Deal Teatro (8).

Vairākas balsis atdotas arī Rasas Bugavičutes, Elmāra Seņkova un Nacionālā teātra aktrišu kopdarbam Meitenes Nacionālajā teātrī (3); Agneses Rutkēvičas Kartupeļēdājiem, rež. Kristīne Vītola, DDT un NT projekts TESTS (2), un Alvja Lapiņa Klaidoņa lūgšanai, rež. Varis Brasla, Valmieras Drāmas teātrī (2). Jāatzīst gan, ka abās „latviešu nominācijās” trīs aptaujātie nenosauca nevienu izrādi.

GADA REŽISORS – Vladislavs Nastavševs (15) ar izrādēm  Tumšās alejas Jaunajā Rīgas teātrī, Vecene Nacionālajā teātrī un Makbets Valmieras teātrī.

Loģisks rezultāts, kas aktualizē neloģisko faktu, ka „Spēlmaņu nakts” Gada režisora nominācijā Nastavševa vārds vispār nav atrodams… Tālāk seko Elmārs Seņkovs (5), Ināra Slucka (2) un Konstantīns Bogomolovs (2).

GADA AKTRISE – Elīna Vāne (15) – Raudupiete izrādē Raudupiete, arī Estere Klaidoņa lūgšanā Valmieras teātrī.

Neapšaubāma uzvara. Vairākas balsis arī Kristīnei Nevarauskai (5) (Skārleta Vējiem līdzi un titulloma Salomē Dailes teātrī). Vēl sešas aktrises ieguvušas pa vienai balsij.

GADA AKTIERIS – Artūrs Skrastiņš (5) – Podsekaļņikovs izrādē Finita la comedia! Dailes teātrī.

Šai nominācijā konkurence vislielākā, jo faktiski tikpat balsu arī Uldim Anžem (4) (Indreks Pāss Zemē un mīlestībā, Edvarts Indrānos, Ņečajevs Rudens Pēterburgā Nacionālajā teātrī), Ivaram Pugam (4) (Dostojevskis Rudens Pēterburgā, Saša Piemiņas dienā Nacionālajā teātrī) un Imantam Stradam (4) (Boriss Semjonovičs Remōnt-Zoss Zojkina kvartira un Filipo Fanti Aprēķina laulībās Valmierā).

GADA TEĀTRA MĀKSLINIEKI – Reinis un Krista Dzudzilo (9) par scenogrāfiju un kostīmiem izrādēm Purva bridējs Nacionālajā teātrī un Raudupiete Valmieras teātrī.

Turpat arī Mārtiņš Vilkārsis (8) par scenogrāfiju izrādēm Finita la comedia! Dailes teātrī un Zojkina kvartira Valmierā. Četriniekā seko Kristīne Abika (2) (scenogrāfija un kostīmi izrādēm Zudušo laiku citējot un Rudens Pēterburgā Nacionālajā teātrī) un Rudolfs Bekičs tandēmā ar Keitu (2) (scenogrāfija un tērpi izrādei  Pirmie aplausi JRT).

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS – Kārlis Lācis par mūziku izrādei  Oņegins Dailes teātrī.

Otro gadu pēc kārtas mūzikla žanrā Kārlis Lācis ir ārpus konkurences. Ļoti augstu novērtēta Goran Goras (8) mūzika izrādēm Purva bridējs Nacionālajā un Raudupiete Valmieras teātrī. Vairākas balsis arī Laimas Jansones (2) oriģinālmūzikai Ģertrūdes ielas teātra izrādē 3/4 ūdens, kā arī Indras Rogas Zojkina kvartira (2) un Vladislava Nastavševa (2) izrāžu muzikālajam noformējumam.

GADA PRIEKI un GADA VILŠANĀS katram savas, bet galvenais prieks, ka vairāki aptaujātie atbildēja, ka vilšanās sajūtas nav. Savukārt jaundibinātās KRODERA BALVAS konkrētās aprises pašlaik vēl grūti apjaušamas, tāpēc arī ieteikumi – visdažādākie. Bet pats Kroders par šo visu, cerams, tikai smaida…

 

Individuālie vērtējumi

GADA IZRĀDE

Kitija Balcare, radio NABAVecene, rež. V. Nastavševs, NT

Anda Buševica, Latvijas RadioTumšās alejas, rež. V. Nastavševs, JRT

Valda ČakareStavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Toms Čevers, Kroders.lv rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Silvija GeikinaAustrumvējš rietumvējš, rež. M. Ķimele, JRT

Mārīte Gulbe - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Linda ĢībieteFinita la comedia!, rež. A. Morfovs, DT

Baiba Kalna - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Ilze Kļaviņa - Tumšās alejas, rež. V. Nastavševs, JRT

Normunds Naumanis, Diena - Zojkina kvartira, rež. I. Roga, VDT

Silvija Radzobe - manā uztverē līdzvērtīgas ir 3 izrādes: Stavangera (Pulp people) Liepājā, Vecene Nacionālajā teātrī un Zojas dzīvoklis Valmierā. Ja tomēr jāizvēlas viena, es priekšroku dodu Zojas dzīvoklim, rež. I. Roga, kas skāra plašākā emociju gammā un personiskāk.

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Finita la comedia!, rež. A. Morfovs, DT

Atis Rozentāls, Diena - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Gundega SaulīteRaudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Gunta Sloga - Vecene, rež. V. Nastavševs, NT

Dace Smildziņa, Ir - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Zudušo laiku citējot, rež. I. Slucka, NT, jo pārsteidza gan iecere, gan tās īstenojums

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Finita la comedia!, rež. A. Morfovs, DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Tumšās alejas, rež. V. Nastavševs, JRT

Maija Treile - Tumšās alejas, rež. V. Nastavševs, JRT

Līga Ulberte, Kroders.lv - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Guna Zeltiņa - Stavangera (Pulp people), rež. K. Bogomolovs, LT

Margarita Zieda - Tumšās alejas, rež. V. Nastavševs, JRT

 

GADA KLASISKĀ LATVIEŠU AUTORA IESTUDĒJUMS

Kitija Balcare, radio NABA R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Anda Buševica, Latvijas Radio – R. Baumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Valda Čakare – R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors – R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Silvija Geikina - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Linda Ģībiete - R. Blaumanis Purva bridējs, rež. E. Seņkovs, NT

Baiba Kalna - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Ilze Kļaviņa - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Normunds Naumanis, Diena - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Silvija Radzobe - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Atis Rozentāls, Diena - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Gundega Saulīte – R. Blaumanis Indrāni, rež. V. Sīlis, NT

Gunta Sloga - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Dace Smildziņa, Ir - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT - vienkārši ļoti laba izrāde, kuru varētu nosaukt arī kā gada izrādi, neizdalot latviešu un cittautu autoru iestudējumos

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Maija Treile - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Līga Ulberte, Kroders.lv - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

Guna Zeltiņa - R. Blaumanis Raudupiete, rež. E. Seņkovs, VDT

 

GADA MŪSDIENU LATVIEŠU AUTORA IESTUDĒJUMS

Kitija Balcare, radio NABA J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Anda Buševica, Latvijas Radio – R. Bugavičute Meitenes, rež. E. Seņkovs, NT

Valda Čakare – A. Rutkēviča Kartupeļēdāji, rež. K. Vītola, DDT un NT projekts TESTS

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors – R. Bugavičute, E. Seņkovs, R. Kalniņa Es par Rēziju, rež. E. Seņkovs, DT

Silvija Geikina - R. Bugavičute Meitenes, rež. E. Seņkovs, NT

Linda Ģībiete - R. Bugavičute Meitenes, rež. E. Seņkovs, NT

Baiba Kalna - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Ilze Kļaviņa – J. Balodis Mārupīte, rež. V. Sīlis, DDT

Normunds Naumanis, Diena - Ērika Vilsona un Ināras Sluckas smalki strukturētais teksts izrādei Zudušo laiku citējot NT. Līdzīga, tikai kolektīvā kopdarbā tapusi jauna latviešu lugas versija Ibsena Tautas naidniekam JRT. Vēl īpaši vēlos atzīmēt Vecenes un Bulgakova Zojkina kvartira latviskojumus – arī tulkojums ir sava veida jaunas dramaturģijas radīšana.

Silvija Radzobe - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv – A. Lapiņš Klaidoņa lūgšana, rež. V. Brasla, VDT

Atis Rozentāls, Diena - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Gundega Saulīte - A. Lapiņš Klaidoņa lūgšana, rež. V. Brasla, VDT

Gunta Sloga - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Dace Smildziņa, Ir – L. Gundars, R. Mings Minga rēgi, rež. L.Gundars, Teātris TT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - A. Rutkēviča Kartupeļēdāji, rež. K. Vītola, DDT un NT projekts TESTS, - jo trāpīja Latvijas šodienas izjūtā.

Ilmārs Šlāpins, satori.lv – J. Elsbergs, E. Mamaja Oņegins, rež. Dž. Dž. Džilindžers, DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - vienu nevaru nosaukt. Mani intriģē Rasas Bugavičutes sadarbība ar Elmāru Seņkovu.

Maija Treile - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

Līga Ulberte, Kroders.lv - J. Balodis Nacionālais attīstības plāns, rež. V. Sīlis, DDT

 

GADA REŽISORS

Kitija Balcare, radio NABA Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT, Vecene NT un Makbets VDT)

Anda Buševica, Latvijas Radio - Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT)

Valda Čakare - Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT, Vecene NT un Makbets VDT)

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors Ināra Slucka (Zudušo laiku citējot NT)

Silvija Geikina Elmārs Seņkovs (Raudupiete VDT un Meitenes NT)

Linda Ģībiete - Elmārs Seņkovs (Raudupiete VDT, Purva bridējs un Meitenes NT)

Baiba KalnaKonstantīns Bogomolovs (Stavangera (Pulp people) LT)

Ilze Kļaviņa - Vladislavs Nastavševs

Normunds Naumanis, Diena - Vladislavs Nastavševs par trim ļoti dažādiem režijas profesijas darba instrumentārija demonstrējumiem (hiperreālisma un “šausmu kabineta” atrakcijas mikss - Vecene NT, liriska groteska - Tumšās alejas JRT, brehtiskā atsvešinātība - Makbets Valmierā)

Silvija Radzobe - Elmārs Seņkovs. Pat ja arī ne viss izdodas simtprocentīgi perfekti, viņš visur, kur strādā, sēj ļoti auglīgu un neparastu šķirņu sēklas. (Atvainojiet par salīdzinājumu ar dārzkopību, bet man Elmārs Seņkovs tieši tāds arī liekas – labais dārznieks teātrī.)

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT, Vecene NT un Makbets VDT)

Atis Rozentāls, Diena - Konstantīns Bogomolovs (Stavangera (Pulp people) LT)

Gundega Saulīte - Elmārs Seņkovs (Raudupiete VDT un Meitenes NT)

Gunta SlogaVladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT un Vecene NT)

Dace Smildziņa, Ir - Ināra Slucka (Zudušo laiku citējot NT). Apzināti neizvēlos kādu no spilgtajiem šīs sezonas viesrežisoriem.

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Elmārs Seņkovs (Raudupiete VDT un Meitenes NT)

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Elmo Niganens un viņa mēģinājumos gūtā pieredze

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Vladislavs Nastavševs

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Vladislavs Nastavševs

Maija Treile - Vladislavs Nastavševs

Līga Ulberte, Kroders.lvVladislavs Nastavševs

Guna Zeltiņa - Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT, Vecene NT un Makbets VDT)

Margarita Zieda - Vladislavs Nastavševs (Tumšās alejas JRT)

 

GADA AKTRISE

Kitija Balcare, radio NABA Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) un Estere (Klaidoņa lūgšana) VDT

Anda Buševica, Latvijas Radio - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Valda Čakare - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Silvija Geikina - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Mārīte GulbeKristīne Nevarauska - Skārleta (Vējiem līdzi) DT

Linda Ģībiete - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Baiba Kalna - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Ilze Kļaviņa - Kristīne Nevarauska Skārleta – (Vējiem līdzi) un Salome (Salome) DT

Normunds Naumanis, Diena - Kristīnes Nevarauskas titāniskais fiziskais un psiholoģiskais varoņdarbs DT izrādē Vējiem līdzi, kur režijas un inscenējuma banalitāšu haosā aktrisei izdodas saglabāt ne tikai profesionālo pašcieņu, bet pat radīt pretrunīgu, vitālu Skārletas – šī traģiskā universālā hameleona - tēlu. Bez Nevarauskas šīs izrādes vērtība = 0.

Silvija RadzobeInese Pudža - Maņuška (Zojas dzīvoklis) un Makbets (Makbets) VDT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) un Estere (Klaidoņa lūgšana) VDT

Atis Rozentāls, Diena - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Gundega Saulīte - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Gunta Sloga - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Dace Smildziņa, IrIeva Segliņa - Hārpere Ameitija Pita (Eņģeļi Amerikā) DT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT un Kristīne Nevarauska - Skārleta (Vējiem līdzi) DT. Elīna Vāne jau sen ir pelnījusi būt labākā aktrise, bet Raudupiete ir īpaša virsotne; savukārt Kristīnei Nevarauskai šī bija īpaša sezona ar Salomi un ar bezgala sarežģīto uzdevumu izrādē Vējiem līdzi, kas viņai izdevās.

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Dita Lūriņa - Kārina (Zeme un mīlestība) un Reičela Arbetnote (Sieviete, kura nav uzmanības vērta) NT - par daudzveidību un pārliecinošu profesionalitāti.

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Kristīne Nevarauska - Skārleta (Vējiem līdzi) un Salome (Salome) DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Maija Treile - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Līga Ulberte, Kroders.lv - Elīna Vāne - Raudupiete (Raudupiete) VDT

Guna ZeltiņaIlze Ķuzule-Skrastiņa - Olga (Oņegins) un Antigone (Antigone) DT

Margarita ZiedaBaiba Broka un Guna Zariņa vairākās lomās izrādē Tumšās alejas JRT

 

GADA AKTIERIS

Kitija Balcare, radio NABA - Imants Strads - Boriss Semjonovičs Remōnt-Zoss (Zojkina kvartira) un Filipo Fanti (Aprēķina laulības) VDT

Anda Buševica, Latvijas RadioKaspars Dumburs - Edgars (Purva bridējs) NT

Valda ČakareAndris Keišs - Pēteris Stokmanis (Tautas naidnieks) JRT

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autorsArturs Krūzkops - loma izrādē Vecene NT

Silvija GeikinaUldis Anže - Indreks Pāss (Zeme un mīlestība) NT

Mārīte GulbeIvars Puga - Fjodors Mihailovičs Dostojevskis (Rudens Pēterburgā) NT

Linda Ģībiete Ģirts Jakovļevs - Indrānu tēvs (Indrāni) NT

Baiba Kalna - Ivars Puga - Fjodors Mihailovičs Dostojevskis (Rudens Pēterburgā) NT

Ilze Kļaviņa - Imants Strads - Boriss Semjonovičs Remōnt-Zoss (Zojkina kvartira) un Filipo Fanti (Aprēķina laulības) VDT

Normunds Naumanis, Diena - vienu līderi nevaru nosaukt. Emocionāli jaudīgus tēlus gudri veidojuši Gundars Āboliņš (Kabalas noslēpumi JRT), Ivars Puga un Uldis Anže (Rudens Pēterburgā NT), Uldis Dumpis (Venēcijas tirgotājs NT), Kaspars Zvīgulis (Zudušo laiku citējot NT), Imants Strads, Kārlis Neimanis, Rihards Rudāks (Zojkina kvartira VDT), Andris Keišs (Tautas naidnieks JRT)

Silvija RadzobeArtūrs Skrastiņš - Podsekaļņikovs (Finita la comedia!) DT

Ieva Rodiņa, Kroders.lvMārtiņš Meiers - Arturs (Klaidoņa lūgšana) VDT

Atis Rozentāls, Diena - Imants Strads - Boriss Semjonovičs Remōnt-Zoss (Zojkina kvartira) VDT

Gundega SaulīteUldis Anže - Edvards (Indrāni) NT

Gunta SlogaIvars Auziņš - Džozefs Porters Pits (Eņģeļi Amerikā) DT

Dace Smildziņa, Ir - Artūrs Skrastiņš - Podsekaļņikovs (Finita la comedia!) DT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Ivars Puga - Fjodors Mihailovičs Dostojevskis (Rudens Pēterburgā) un Saša (Piemiņas diena) NT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Uldis Anže - Indreks Pāss (Zeme un mīlestība), Edvards (Indrāni) un Ņečajevs (Rudens Pēterburgā) NT - par daudzveidību un pārliecinošu profesionalitāti

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Artūrs Skrastiņš - Podsekaļņikovs (Finita la comedia!) un Oņegins (Oņegins) DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Gundars Āboliņš vairākās lomās izrādē Kabalas noslēpumi JRT

Maija TreileKaspars Znotiņš - lomas izrādē Tumšās alejas JRT

Līga Ulberte, Kroders.lv - Artūrs Skrastiņš - Podsekaļņikovs (Finita la comedia!) DT

Guna Zeltiņa - Uldis Dumpis - Šeiloks (Venēcijas tirgotājs) NT

Margarita Zieda - Artūrs Skrastiņš - Podsekaļņikovs (Finita la comedia!) DT; Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš vairākās lomās izrādē Tumšās alejas JRT

 

GADA TEĀTRA MĀKSLINIEKS

Kitija Balcare, radio NABA - Rudolfs Bekičs un Keita - scenogrāfija un kostīmi izrādei Pirmie aplausi JRT

Anda Buševica, Latvijas Radio - Reinis Dzudzilo - scenogrāfija izrādei Raudupiete VDT

Valda ČakareKristīne Vītola - scenogrāfija un kostīmi izrādei Kartupeļēdāji DDT un NT projektā TESTS

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādei Finita la comedia! DT

Silvija Geikina - Reinis Dzudzilo - scenogrāfija izrādei Raudupiete VDT

Mārīte Gulbe - Rudolfs Bekičs un Keita - scenogrāfija un kostīmi izrādei Pirmie aplausi JRT

Linda Ģībiete - Kristīne Abika - scenogrāfija un kostīmi izrādēm Zudušo laiku citējot un Rudens Pēterburgā NT

Baiba Kalna - Reinis Dzudzilo - scenogrāfija izrādei Raudupiete VDT

Ilze Kļaviņa - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādēm Finita la comedia! DT, Zojkina kvartira un Klaidoņa lūgšana VDT

Normunds Naumanis, Diena - Reinis DzudziloRaudupietes kubs Valmieras teātrī; Annas Heinrihsones dekadentisko kostīmu galerija izrādei Zojkina kvartira Valmierā

Silvija Radzobe - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādēm Finita la comedia! DT, Zojas dzīvoklis VDT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādēm Finita la comedia! DT, Zojkina kvartira un Klaidoņa lūgšana VDT, Lilioms NT

Atis Rozentāls, Diena - Reinis Dzudzilo - scenogrāfija izrādei Raudupiete VDT

Gundega Saulīte - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādei Oņegins DT

Gunta Sloga - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādēm Finita la comedia! DT un Zojkina kvartira VDT

Dace Smildziņa, Ir - Reinis Dzudzilo - scenogrāfija izrādei Raudupiete VDT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Reinis un Krista Dzudzilo - scenogrāfija un kostīmi izrādei Raudupiete VDT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Reinis un Krista Dzudzilo - scenogrāfija un kostīmi izrādēm Purva bridējs NT un Raudupiete VDT

Ilmārs Šlāpins, satori.lvMārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādei Finita la comedia! DT

Edīte Tišheizere, Teātra VēstnesisReinis un Krista Dzudzilo - scenogrāfija un kostīmi izrādei Raudupiete VDT

Maija Treile - Kristīne Abika - scenogrāfija un kostīmi izrādei Zudušo laiku citējot NT

Līga Ulberte, Kroders.lv - Mārtiņš Vilkārsis - scenogrāfija izrādēm Finita la comedia! DT un un Zojkina kvartira VDT

Guna ZeltiņaIlze Vītoliņa - kostīmi izrādei Oņegins DT

Margarita ZiedaAndris Freibergs - scenogrāfija izrādei Zeme un mīlestība NT

 

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS

Kitija Balcare, radio NABA - Laima Jansone - 3/4 ūdens ĢIT

Anda Buševica, Latvijas RadioKārlis Lācis - Oņegins DT

Valda ČakareGoran Gora - Raudupiete VDT

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autorsAvi Benjamins - Jakišs un Pupče RKT

Silvija Geikina - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Mārīte Gulbe - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Linda Ģībiete - Goran Gora - Purva bridējs NT

Baiba Kalna - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Ilze Kļaviņa - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Normunds Naumanis, Diena - vēlos atzīmēt oriģinālu mūzikas partitūru izrādēs Zojkina kvartira un Makbets (Vladislavs Nastavševs vispār amizanti integrē mūziku un skaņu izrādēs, arī Vecenē), bet no oriģinālmūzikas teātrim pārsteidza Goran Goras darbs Raudupietē (visi - Valmieras teātris). Daži dikti spēcīgi muzikāli fragmenti izdevušies arī komponistam Kārlim Lācim DT izklaides šovā Oņegins.

Silvija Radzobe - muzikālais noformējums izrādei Zojas dzīvoklis VDT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Goran Gora - Raudupiete VDT, Purva bridējs NT

Atis Rozentāls, Diena - Goran Gora - Raudupiete VDT

Gundega Saulīte - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Gunta SlogaVladislavs Nastavševs - muzikālais noformējums izrādēm Vecene NT, Tumšās alejas JRT un Makbets VDT

Dace Smildziņa, IrAleksejs Peguševs - Antigone DT

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Goran Gora - Raudupiete VDT

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Goran Gora - Purva bridējs NT

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Goran Gora - Raudupiete VDT

Maija Treile - Laima Jansone - 3/4 ūdens ĢIT un dejas izrāde Ornaments. Krustu krusti

Līga Ulberte, Kroders.lv - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Guna Zeltiņa - Kārlis Lācis - Oņegins DT

Margarita ZiedaKārlis Auzāns - Mēdeja. Teātris DT

 

GADA PRIEKS

Kitija Balcare, radio NABA - Viena liela prieka nav, bet ir vairāki mazi prieciņi, kurus kopsavelkot vēlos izcelt. Pirmkārt, izrāde Pirmie aplausi JRT kā skatītāja apziņu un teātra valodu „ķircinoša” izrāde. Otrkārt, izdevuma Teātra Vēstnesis atdzimšana jaunā, dizainiski „garšīgā” veidolā (ja nepievērš uzmanību sākotnēji neprecīzajai komunikācijai par izplatīšanas kanāliem). Treškārt, dejas izrādes, tai skaitā, 3/4 ūdens, Inside un Pietiekami labs, kas paver apvāršņus tiem, kas ar deju ierasti izprot tās klasiskāko izpausmi. Ceturtkārt, aktrises Jolantas Znotiņas debija kā aizraujošs pārsteigums radošās apvienības HArF Dailes teātra izrādē Sabojātie. Piektkārt, Minga rēgi Teātra TT risinājumā, kas ieskicēja jauno aktieru Jurģa Spulenieka un Kristapa Ķeseļa aktierprasmes daudzpusību, ko nākamajā sezonā ceru ieraudzīt jaunās izrādēs.

Anda Buševica, Latvijas RadioDauka LNO

Valda Čakare - Nevaru iedomāties ne vilšanos, ne prieku, kam būtu visa gada notikuma mērogs, bet vispār gan par viena, gan par otra veida pieredzi parūpējās Pēteris Krilovs saistībā ar Pēterburgu. Vilšanos sagādāja Rudens Pēterburgā apātiskais uzvedums NT, bet prieku – ar LKA dramatiskā teātra 2. aktieru kursa studentiem tapušie vitālie un asprātīgie Pēterburgas stāsti.

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Talantīgu ārvalstu režisoru (Aleksandrs Morfovs, Konstatīns Bogomolovs) viesošanās Latvijas teātros, spējot atstāt paliekošus nospiedumus mūsu mākslas pieredzē, ļaujot izjust pasaules mākslas elpu arī uz Latvijas teātru skatuvēm un konstatēt, ka mūsu mākslinieki ir gatavi un spējīgi šādai sadarbībai.

Silvija Geikina -  Lielbritānijas kompānijas "1927" iestudējuma Dzīvnieki un bērni  ieņem ielas viesizrāde  Rīgā

Mārīte Gulbe - R. Vāgnera Nībelungu gredzena cikls LNO

Linda Ģībiete - Gada prieku grūti nosaukt. Tomēr ne tādēļ, ka sezona būtu drūma un nejēdzīga. Tādēļ, ka aizvadīta interesanta, daudziem radošiem skatuves notikumiem pilna sezona un ir sarežģīti izvēlēties vienu spilgtāko izrādi, cilvēku, procesu.

Baiba Kalna - Jauno režisoru un aktieru intriģējošā ienākšana teātros.

Ilze Kļaviņa - Jauno režisoru paaudze (īpaši Seņkovs, Nastavševs, Sīlis), kas ar spītīgu uzstājību īsteno spēcīgas, patstāvīgas un atšķirīgas estētiskas programmas.

Normunds Naumanis, Diena - Iemeslu īpašam priekam nav. Normāla, daudzveidīga teātra sezona, kas kārtējo reizi apliecina vienu – teicamu aktieru, scenogrāfu, kostīmnieku, mūzikas autoru un mūzikas režijas spečuku netrūkst. Visa vaina galvā – režisoru, protams. Un spēcīgus talantus šajā profesijā joprojām Latvijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Silvija Radzobe - Latvijas jaunās režijas jaunā režija

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - V Rūdolfa Blaumaņa festivāls un jauno režisoru spilgtās Blaumaņa darbu interpretācijas Latvijas teātrī.

Atis Rozentāls, Diena - Daudz stabilu izrāžu labā kvalitātē jau pašā sezonas sākumā un arī sezonā kopumā. Kopaina ir bagāta, daudzveidīga, un to papildina arī daudzi viesrežisori no citām valstīm, pat ja daži neattaisno uz viņiem liktās cerības.

Gundega Saulīte - Jauniešu izrāde Minga rēgi Teātrī TT. Iedarbīga ar tēlotāju aizrautīgu atdevību sarežģītu aktierisko uzdevumu veikšanā, ar ieinteresētību problēmas pasniegumā un izvērsumā, režisorisko precizitāti un cilvēcisko sāpi.

Gunta Sloga - Tāpat kā iepriekšējā sezonā, biežāk ar saviem eksperimentiem un centieniem dažādot repertuāru pārsteidza neatkarīgie teātri, tas pats sakāms arī par daļu Nacionālā teātra Jaunajā zālē tapušo iestudējumu. Priecē, ka teātri aizvien vairāk sāk interesēties par visai sabiedrībai aktuāliem sabiedriski politiskiem, vides un valsts nākotnes jautājumiem.

Dace Smildziņa, Ir - Būdama „Spēlmaņu nakts” žūrijā šosezon Latvijas profesionālajos un projektu teātros noskatījos vairāk nekā 100 izrādes. Prieks, ka mums katru sezonu ir tik daudz jaunu iestudējumu un katram ir ko izvēlēties!

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Jaunā režijas viļņa galotņu nostiprināšanās - Seņkovs, Nastavševs, Sīlis. Dailes teātra „atgriešanās” uz Lielās skatuves, iespējams, parādās mākslinieciskās vadības koncepta pirmie rezultāti. Estētiskie (Zudušo laiku citējot) un filozofiskie meklējumi Nacionālā teātra Jaunajā zālē. Jaunas dramaturģijas tapšanas formas. Nacionālā teātra „zvaigžņu” uzplaukums izrādē Meitenes.

Viesrežisoru atradumi un veiksmes dažādos teātros. Jauns, enerģētiski spēcīgs aktieru/režisoru kurss ar saviem diplomdarbiem, un vienlaikus jautājums – kā un kur viņu likteņi attīstīsies tālāk.

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Tumšās alejas – pārsteidza, ka JRT aktieri joprojām apliecina augstākās raudzes meistarību. Zojas dzīvoklītis un Indras Rogas inscenētājas talants un interpretācijas dziļums.

Ilmārs Šlāpins, satori.lv Stavangera LT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Jaunās režisoru paaudzes aizvien intensīvākais darbs lielajos teātros, mainot tajos gan zināmus estētiskos pieradumus, gan auditoriju. Trīs ārkārtīgi dažādie Vladislava Nastavševa iestudējumi trijos atšķirīgos teātros liecina par šā režisora pilnīgi savādāku izrādes, aktiera, skaņas, telpas, skatītāja apziņas un zemapziņas redzējumu.

Maija Treile - Jauno mākslinieku humora izjūta, kas liecina par veselīgu attieksmi pret dzīvi un mākslu. Aizvadītajā sezonā daudzās izrādēs esmu gan smējusies locīdamās, gan klusi hihinājusi, gan priecīgi smaidījusi. Galvenie prieka avoti: Vecene (rež. V. Nastavševs, NT), Labākais cilvēks Tahkurannā (rež. A. Kalnozols, DDT), Lupatas (rež. P. Prozoroviča, DDT), Sen jau tā vajadzēja, Zaķi (rež. D. Petrenko, DDT), Meitenes (rež. E. Seņkovs, NT), laikmetīgās dejas izrādes Pietiekami labs (horeogrāfe K. Vismane, rež. A. Jarovojs, ĢIT) un Stundas (hor. K. Vismane, E. Vancāne un E. Birule, DDT)

Līga Ulberte, Kroders.lv – Izrādes, kurās riskanta iecere pārtapusi pārsteidzošā teātra notikumā:  Minga rēgos (rež. L. Gundars, Teātris TT)  intriģējošajam, bet arī pretrunīgajam Rūdolfa Minga scenārijam atrasta negaidīta skatuves valoda, un ļoti jaunu aktieru izspēlēts stāsts par vientulības un infantilisma izraisītu pusaudžu agresiju precīzi trāpa sabiedrības šķietami neredzamajā segmentā; savukārt Vosorys saulgrīžu burvesteibys (rež. O. Šapošņikovs, DT) ir konsekvents un asprātīgs Šekspīra latgalisks lokalizējums, kurā Rīgas zvaigznes Andris Bulis un Jānis Jarāns piešķir jaunas krāsas Daugavpils latviešu trupai un padara izrādi par vienu no jautrākajām sezonas komēdijām.

Guna Zeltiņa - Indras Rogas un Ināras Sluckas spēcīgās režijas (Zojas dzīvoklis VDT un Zudušo laiku citējot NT), jauno režisoru (V. Nastavševs, V. Sīlis, E. Seņkovs) spīvās un arīdzan mierīgās aktivitātes, Daugavpils teātra vitālais Šekspīra lugas Sapnis vasaras naktī lokalizējums Vosorys saulgrīžu burvesteibys).

Margarita Zieda - Alvja Hermaņa Tautas ienaidnieks

 

GADA VILŠANĀS

Kitija Balcare, radio NABA - Venēcijas tirgotājs (NT), kur ekspektācijas bija lielākas par pievilcīgo scenogrāfiju un par pēcgaršu izrādei, kura beidzās pēkšņi un bez pieturzīmēm beigās.

Anda Buševica, Latvijas Radio - Oņegins, DT

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Maz emocionāli satraucošu un satriecošu izrāžu. Arī sezonas labākās izrādes (kaut arī ar lielu ieguldīto darbu, pamatīgu vēstījumu un spēju to sniegt skatītājam) tomēr ir vairāk ar prātu, nevis sirdi uztveramas, kā rezultātā teātra brīnums izpaliek

Mārīte Gulbe - Augstprātīgums Alvja Hermaņa „Sestdienas” intervijā, šķirojot „lumpeņus” no diplomētajiem.

Linda Ģībiete - Lai gan par vienu no savām kandidātēm uz titulu "Gada izrāde" varu nosaukt Gata Šmita iestudēto izrādi Pirmie aplausi Jaunajā Rīgas teātrī un ļoti pozitīvi vērtēju arī Alvja Hermaņa Tautas ienaidnieku, šosezon rodas jautājums - kur palicis Jaunā Rīgas teātra spožums?

Baiba Kalna - Īpašu vilšanos nebija, izņemot atsevišķas teātru radošās neveiksmes, kādas skatāmas ikvienā sezonā un ir kopējā procesa sastāvdaļa.

Ilze Kļaviņa - Nenovēršamais un neatgriezeniski postošais lielo skatuvju komercizrāžu īpatsvara pieaugums.

Normunds Naumanis, Diena - Dusmojos uz sevi, ka nesavācos, lai redzētu daudzu kolēģu slavēto Konstantīna Bogomolova Stavangeru Liepājā. Iespējams, tas dažas vērtējuma nianses mainītu. Cilvēcīgi ļoti pārdzīvoju, ka “što-to ņe srolsosj” (kaut kā nesaveidojās) kopdarbs Nacionālajam teātrim ar Aiku Karapetjanu un Šekspīra Venēcijas tirgotāju. Esmu šī režisora talanta liels fans.

Silvija Radzobe - Oņegins Dailē. Pēc Pūt, vējiņi! Liepājā radās iespaids, ka Kārlis Lācis+Dž. Dž. Džilindžers var radīt lietas ar mērogu. Gaidīju ko mērogā līdzīgu. Sagaidīju: sīku smīkņāšanu pompozā formā.

Gundega Saulīte - uzkrītošā lielummānija Dailes teātra lielās skatuves iestudējumos, kas sezonas beidzamajos darbos jau veido tendenci. Absolūtā pārrēķināšanās izraudzīto skatuves līdzekļu pārsātinājumā iestudējumā Vējiem līdzi, ko neattaisno pieticīgais izrādes mērķis – izstāstīt populāro romānu kā plāni ilustratīvu dzīvo bilžu virkni. Nevis - mērķis attaisno līdzekļus, bet tieši otrādi – līdzekļi nepiešķir mērķim nekādu nozīmi. Diemžēl koncertuzvedums Ziedonis. Lācis. Sievietes cieš no tās pašas mānijas – piepildīt skatuvi ar visu ko – nenoregulētiem decibeliem, trim (!) ekrāniem, daudzkrāsainām kleitām un mētelīšiem un daudzām ilustratīvām izdarībām, starp tām visnegaumīgākā (arī no Vējiem līdzi ieceļojusi) – lupatu lelle dzejnieka veidolā. Ir piemirsta patiesība, ka, neatkarīgi no skatuves kubatūras, arī viens aktieris var piepildīt telpu ar dzīvu emociju un izraisīt skatītājos līdzpārdzīvojumu. Ja vien saprot, ko grib zālei pateikt…

Gunta Sloga - JRT izrāde Tautas ienaidnieks. Lielā publicitātes kampaņa, kādu vēl pirms pirmizrādes ar saviem dažādi vērtējamajiem paziņojumiem radīja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, izrādījās tikai spožs konfektes papīrītis. Pati konfekte, tas ir, izrāde šoreiz A. Hermanim bija padevusies bālāka par iesaiņojumu. Notikušais radīja jautājumus par to, vai mūsdienu fragmentētajā vidē un sabiedrībā intelektuālis var ietekmēt sabiedrības viedokli. Tāpat tas ļāva apšaubīt teātra iespējas mudināt skatītāju uz aktīvu rīcību.

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Risks, ka Liepājas jauno un talantīgo kursu, kurš var visu, sāk pašmērķīgi izmantot (Lukrēcija Bordžija, Minhauzena precības).

Tendence, ka izrādē ir kāds izcils aktierdarbs vai izcila scenogrāfija/kostīmi, bet pati izrāde nav baudāma kopumā. Vai to var uzskatīt par rādīšanai gatavu izrādi? Vai rādīšanai gatava ir izrāde, kuras radīšanas process, iespējams, bijis bezgala interesants, bet ne galarezultāts (Pirmie aplausi)? Un vispār - radoši delikātais jautājums par izrādes nodošanu skatītājiem (situācija ar Daugavu Valmieras teātrī). Nacionālā teātra lielās zāles izrādes.

Un jautājums - kas sekos pēc Jaunā Rīgas teātra „klusās sezonas”?

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Pirmo aplausu pirmizrāde. Un kaut arī „Spēlmaņu nakts” žūrijas lēmums, izvirzot nominantus, katru gadu sastop zināmus iebildumus no citu vērtētāju puses, šoreiz daži nominanti samulsināja arī mani, bet – lai prieks visiem nominētajiem!!!

Ilmārs Šlāpins, satori.lv - Arī sievietes zaudēja karā DT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Ļoti gaidīju Oņeginu Dailē. Apbēdināja jau pats dramaturģiskais pamats, atņemot varonim iespēju saprast, ko viņš palaidis garām. Tā vietā – sērijveida donžuāns, kas ar vecāko māsu atkārto to pašu triku, ko ar jaunāko. Pārējais jau tikai ir celts uz šā man grūti pieņemamā fundamenta.

Maija Treile - Lumpeņu epopeja. Katram ir tiesības uz savu viedokli, augstu vērtēju Alvja Hermaņa atklātību un spēju provocēt sabiedrību, liekot katram noformulēt savu attieksmi un pārliecību. Vilšanās rodas, saslēdzot Hermaņa publiskos izteikumus ar viņa radošo biogrāfiju, tādām izrādēm kā Garā dzīve, Latviešu mīlestība, Latviešu stāsti. Ja Hermanis to varoņus (kas nereti ir cilvēki bez augstākās izglītības (te, protams, var ilgi un plaši diskutēt, cik adekvāti vispār Latvijas apstākļos ir izvirzīt papīra esamību vai neesamību par kādas cilvēciskas kvalitātes kritēriju)) klasificē kā lumpeņus, tad tas kļūst arī par māksliniecisku jautājumu. Savulaik privātās sarunās esmu aizstāvējusi Hermani pret pārmetumiem, ka viņš šajās izrādēs smejas par „mazo” cilvēku. Iespējams, esmu kļūdījusies. Savukārt, ja Hermaņa attieksme pret savu izrāžu varoņiem ir no pārākuma pozīcijām, tad tās arī mākslinieciski kļūst krietni plakanākas.

Līga Ulberte, Kroders.lv – Vairākas igauņu režisora un aktiera Elmo Niganena izrādes pieder maniem visiedvesmojošākajiem teātra iespaidiem. Tāpēc jo īpaši nelaimīga šķiet šī mākslinieka dramatiskā nesatikšanās ar Nacionālā teātra ansambli (nenoliedzot, ka Dita Lūriņa un Uldis Anže savās lomās izdara neiespējamo) izrādē Zeme un mīlestība.

Guna Zeltiņa - Alvja Hermaņa dīvainā pārvēršanās no mākslinieka par savas izrādes advokātu.

Margarita Zieda - Elmāra Seņkova Meitenes Nacionālajā teātrī. Brīnišķīga ideja, bet diemžēl pats tās autors apstājas pie pirmajiem atradumiem. Ļoti žēl, ka režisors iestrēgst banālā stāstā un tālāk un dziļāk pat nemeklē. Viņa sabiedrotās to nav pelnījušas, jo par izrādes potenciālu liecina izrādes finālā katras aktrises nolasītās personiskās piezīmes un viņu tik atšķirīgās mākslinieciskās un cilvēciskās biogrāfijas. Šiem radošajiem cilvēkiem ir krietni vairāk ko teikt.

 

KRODERA BALVAS PRETENDENTI

Kitija Balcare, radio NABA Valmieras teātra izrāde Raudupiete un tās radošā komanda, lai pirmā Krodera fonda balva paliktu turpat, meistara iecienītākajā vietā.  Spēcīga, radoša un jaudīga komanda, kas nebaidās stāstīt klasiku un izaicināt skatītāja izpratni un ekspektācijas, kas tam, iespējams, ir prātā, nākot uz teātri.  Ar Elmāra Seņkova režisēto izrādi Raudupiete savu izteiksmīgo redzējumu atklāj arī scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, komponists Jānis Holšteins-Upmanis līdzās aktrisei Elīnai Vānei, kuras Raudupietes skatiens un asaras vēl ilgi paliek zemapziņas līmenī, aizveroties priekškaram. Par drosmi, par sadarbību un par stāstīšanas mākslu

Toms Čevers, rubrikas SKATĪTĀJS VĒRTĒ pastāvīgais autors - Elīna Vāne par titullomu VDT izrādē Raudupiete. Absolūta iemiesošanās un pilnīga pārliecība par savu lomas zīmējumu, precīzs tēla psiholoģijas redzējums, uz ko norāda konsekventā, viengabalainā spēle visas izrādes garumā. Kaut arī neredzam izteiktu tēla attīstību, aktrise piedāvā atšķirīgu, ekspresīvu Raudupietes traktējumu, ne brīdi neliekot skatītājam šaubīties, ka arī tāda var būt latviete - jutekliska,  karsta un izslāpusi. Īpaši profesionāla un emocionāli spēcīga ir aina izrādes beigu daļā - kad Raudupiete uzzina, ka viņas un Kārļa nesatikšanās īstais iemesls nav bijis Matīss, pirmajās rindās sēžot, ir acīmredzama aktrises pat, šķiet, fiziska vaibstu izmainīšanās, kad seja bez vārdiem nu jau pauž neiedomājamu tukšuma un nelabojamas vilšanās sajūtu - tik fatāla ir šī Raudupiete, ko meistarīgi atklāj Elīna Vāne. Izcila un izaicinoša.

Silvija Geikina – Režisore Māra Ķimele. Aizvadītajā sezonā divas lieliskas izrādes Tēvs un Austrumvējš rietumvējš Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī vērā ņemama studentu izrāde Pārventas hetēra un izaicinājums - Deju svētku režija.

Mārīte Gulbe - Režisors Elmārs Seņkovs - Oļģertam Kroderam radniecīga inteliģence un mīlestība pret aktieriem izrādēs Raudupiete un Meitenes

Baiba Kalna - Izrāde Raudupiete Valmieras teātrī kā oriģināla un mākslinieciski spilgta klasikas interpretācija.

Ilze Kļaviņa - Projekts Mārupīte un tās idejas autori dramaturgs Jānis Balodis un režisors Valters Sīlis par sociāli azartisku un emocionāli piesātinātu mākslas perofrmanci. Tā ir izrāde – pārgājiens. Tas demonstrē pretestību bezspēcības sajūtai vides aizvien pieaugošā piesārņojuma globālā rakstura priekšā. Projekts, kas ļaut izdzīvot mazas upes nenovērtēto vērtību un kas pārliecina ar autoru personisko iesaistīšanos šajā - formas ziņā estētiskajā ekstrēmismā. Latvijas situācijā tas ir unikāls precedents, kam nav līdzīga (varbūt Hardija Lediņa Bolderājas pārgājieni kā personas brīvības protesti sociālisma režīmā) un vispirmām kārtām apliecina mākslinieka pilsonisko stāju. Vai tās nav tās vērtības, ko savā dzīvē un mākslā nesa Kroders?

Normunds Naumanis, Diena - Tā kā Kroders sava radošā mūža laimīgākos gadus, šķiet, tomēr aizvadīja Valmieras teātrī, kaut kā simboliski pareizi man liktos pirmo Krodera balvu “atstāt mājās” – piešķirt režisorei Indrai Rogai par Zojas istabiņas režiju. Šis lielā ansambļa darbs ir vienlaikus bagāts gan spēcīgiem inscenējuma elementiem, gan izteiktu kamerizrādes intonāciju, turklāt jūtams, ka valmieriešiem prieks spēlēt šo grūto, sarežģīto izrādi. Kas to visu apvieno? Režisors. Arī Indrai Rogai tas ir spēcīgs profesionāls izrāviens un pašapziņas brīvības apliecinājums.

Silvija RadzobeZojas dzīvoklis Valmieras teātrī, jo izrādē ir kvalitātes, kas Oļģertam Kroderam dzīvē un mākslā likās būtiskas: 1) skaistas sievietes, arī pikantās situācijās, 2) mūzika, 3) ironija un asprātība, 4) izrādē ir arī skatuves brīnumi, uz ko Kroders tiecās savos pēdējo gadu  iestudējumos.

Ieva Rodiņa, Kroders.lv - Blaumaņa triloģijas komanda - režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, komponists Goran Gora - par mūsdienīga blaumaniskā visuma radīšanu, atklājot Blaumaņa darbu varoņus kā mūsu laikabiedrus un piedāvājot konceptuāli pilnskanīgus skatuviskos mākslas darbus, kuros visi izrādes līmeņi ne tikai papildina cits citu, bet katrs uztverami arī kā pašvērtība.

Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio - Režisors Elmārs Seņkovs, kurš pagājušajā sezonā ne tikai spoži iestudēja Blaumaņa Raudupieti, turpinot savu Blaumaņa "triloģiju" - Indrānus Rīgas Krievu teātrī un Purva bridēju Nacionālajā, bet arī atrodot īpašu veidu, kā kļūt par jaunatnes "literatūras skolotāju". Kurš turpina apliecināt milzīgu cieņu pret klasiskām vērtībām, pret skatītājiem un aktieriem. Īpašs apliecinājums tam ir izrāde Meitenes Nacionālajā teātrī. Un kopumā šķiet, ka tieši pagājušajā sezonā Elmārs Seņkovs apliecināja "jaunā režijas viļņa" spēku un iedvesmoja ne tikai savus domubiedrus un savu "Blaumaņa komandu", bet arī visu Latvijas teātra sabiedrību un skatītājus.

Ieva Struka, Teātra Vēstnesis - Kristīne Nevarauska par Skārletas lomu izrādē Vējiem līdzi Dailes teātrī: 1. Kroders mīlēja aktierus. Visādā ziņā vairāk nekā režisorus, dramaturgus vai kritiķus, nerunāsim par atsevišķām personībām, bet par profesiju; 2. vēl jo vairāk Kroders mīlēja aktrises; 3. un pilnīgi noteikti Kroders mīlēja skaistas aktrises; 4. Kroders mīlēja Kristīni Nevarausku, neba velti viņš tai uzticēja Almu Vasarā un dūmos, kad viņa vēl bija studente, un pilnīgi zaļam skuķim -  Jeļenu Tēvocī Vaņā; 5. Kroders otrai savai mīlestībai - Indrai Briķei - iestudēja Vējiem līdzi un uzticēja Skārletu; 6. Kristīne Nevarauska uz skatuves ir kopā ar Krodera Skārletu, turklāt nevis kaut kādā, bet Mammītes lomā; 7. Kristīne Nevarauska Skārletu spēlē teicami, pat ja, pēc manām domām, ne izcili, bet ar jēdzienu izcili mēs nereti mētājamies mazliet vieglprātīgi; 8. Kristīnes Nevarauskas Skārleta ir izaicinājums - viņai pašai, bet vēl jo vairāk konkrētās izrādes kontekstā, jo vismaz pirmizrādē viņa savu varoni nospēlēja gandrīz neiespējamos apstākļos - traucējošā scenogrāfijā, pretdabiskā izrādes garumā, nejēdzīgā dramatizējumā utt. Bet izdarīja to tiešām labi; 9. nenoliedzami, man nebūtu/nav iebildumu arī pret citiem kandidātiem, piemēram, Elīnu Vāni vai Zojkas dzīvokli, tomēr uzskatu, ka būtu skaisti un auglīgi pirmajai Krodera balvai ļaut iziet tautās, respektīvi, aizceļot uz citu teātri!!!

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis - Jura Žagara inspirētais un rīkotais Cēsu Mākslas festivāls par izaicinošo vērienu, kvalitāti un darbošanos ārpus Rīgas.

Maija Treile - Ja galvenie balvas kritēriji ir „izcilākais un izaicinošākais sniegums teātra mākslā”, tad, domāju, aizvadītajā sezonā tiem visvairāk atbilst Vladislava Nastavševa veikums, visas trīs izrādes – Tumšās alejas, Vecene un Makbets. Bet tas, ko un kā dara Nastavševs, gan estētiskā, gan cilvēciskā ziņā šķiet pretējs Krodera principiem, tādēļ neesmu pārliecināta, ka viņš šo balvu pelnījis. Citu kandidatūru, kas vienlaikus apvienotu izcilību, izaicinājumu un atbilstu Krodera augstajiem mākslinieciskajiem un cilvēciskajiem standartiem, diemžēl gan nosaukt nevarēšu.

Līga Ulberte, Kroders.lvElīna Vāne par Raudupietes lomu. Arguments ir iracionāls – šķiet, Kroderam patiktu, ko un kā viņa šai lomā spēlē.

Guna ZeltiņaIndra Roga par režiju izrādei Zojkina kvartira Valmieras teātrī.

Margarita Zieda – izrāde Tumšas alejas Jaunajā Rīgas teātrī.

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt