Students VĒRTĒ 19.10.2012

Īkstīte Reloaded

Dagnija Vaivode*

Mūsdienu „Īkstīte”

Jāņa Znotiņa izrādi „Īkstīte Reloaded” varētu dēvēt par laikmetīgu pasaku, kuras pamatmotīvs ir Hansa Kristiana Andersena visiem tik zināmais stāsts par mazo, jauko pusīkšķi garo meitenīti. Pasaka ir žanrs, kurā nav ierobežojumu fantāzijai, tādējādi ir iespēja variēt reālo un nereālo pasauli. Jānis Znotiņš mūsdienu sabiedrības realitātē ievij hiperbolizētus tēlus un notikumus, kas liek pasmieties pašiem par sevi.

Zināmā stāsta jauno interpretāciju caurvij asprātīgs humors, liekot uzsvaru uz mūsdienu sabiedrības aktualitātēm un klišejām. Etīžu izspēlē ir jaušama populārā kino un animācijas filmu ietekme. Ainā, kad Īkstīte (Ance Muižniece) skumst par savu sapņu princi, atskanot mūzikai no vampīrsāgas „Krēsla”, skatuves priekšplānā parādās divi tauriņi (Alise Poločenko un Kristaps Ķeselis), kuros ir saskatāma līdzība ar filmas varoņu tēliem – Edvardu un Bellu. Īsā horeogrāfijā viņi izspēlē aktuālo mīlas stāstu, vēršot uzmanību uz to, ka mūsdienu sabiedrības izsapņotais pasaku princis nav vairs iztēlojams kā smaidošs skaistulis baltā zirgā, bet gan kā bāls un drūms vampīrs. Turpretī bezdelīga, ko atveido Rūta Dišlere, tiek animēta. Bezdelīgas ierašanās akcentēta ar skaļu plīstošu trauku troksni, bet tās parādīšanās izpūrušā veidolā atmiņā atsauc kādreiz redzētu animācijas filmu fragmentus. Pasakas neglītais krupis tiek pielīdzināts sabiedrības slānim, kam tīk sporta kostīmi ar baltām strīpām sānos, turpretī sapņu princis - patmīlīgam dendijam, kas pārstāv pārspīlēto skaistuma kultu mūsdienu sabiedrībā. Jaunā Īkstīte nav tā, kas paļaujas iepriekš paredzētajam, bet gan izdara savu izvēli.

Izrādē izmantotas pasakas žanram raksturīgās iezīmes, kad katrs varonis saņem pēc nopelniem. Bet kas tā par pasaku bez laimīgām beigām?! Tādēļ režisors izrādes izskaņā ir mainījis pasakas sižetu, un tas atgādina tīņu filmu noslēgumu – skolas balli, kur sapņi piepildās.

Dzīvelīgums, pārspīlēti kariķētas balsis un kustību plastiskums caurstrāvo katru etīdi, kā arī spēlētāju artistiskums un nemitīgā tēlu maiņa, ko varētu pielīdzināt karnevāliskai spēlei, ir tas, kas notur skatītāja interesi visas izrādes garumā. Tomēr labi apjaušams, ka šī jaunā „Īkstītes” interpretācija, kā intervijā Radio Naba raidījumā „Remarka” norādījis režisors, sākotnēji tapusi kā mācību materiāls aktieru iztēles un aktiermeistarības prasmju treniņam. Tikai vēlāk ir radusies ideja izveidot asprātīgu izrādi jauniešu auditorijai. Iespējams, ja šis darbs tiktu veidots tagad, izrādes galvenie akcenti netiktu vērsti uz ārišķību, bet gan tēlu raksturu dziļāku atainojumu.

Koši tērpi, deja, pazīstama mūzika ar tai raksturīgo liriku papildina un pastiprina katras etīdes saturu, skatītājiem liekot pasmaidīt un dažkārt pat skatītāju rindās ieskanoties skaļiem pozitīviem smiekliem. Ar šo darbu LKA aktieru un režisoru 4. kursa studenti spēj uzrunāt savu mērķauditoriju – jauniešus, radot vieglu ar pozitīvi satīrisku noskaņu caurstrāvotu izrādi.

 

Anna Zagorska*

Interpretācija par interpretāciju

Izrādes laikā tiek uzdots kāds būtisks jautājums – kāpēc vienmēr iespējamas tikai vienas laimīgas beigas? Šis jautājums šoreiz ir retorisks.

Šķiet, ka jaunā aktieru un režisoru paaudze vēlas rakstīt savus “laimīgo beigu” scenārijus. Pasaka “Īkstīte” šoreiz stāsta par mūsdienu cilvēku tendenci kļūt ciniskiem, ironiskiem un neticēt klišejiskām “laimīgajām beigām”. Mans atvērtais jautājums – vai izrāde ir reakcija uz šo tendenci, vai pašu jauno mākslinieku pasaules skatījums?

Izrāde “Īkstīte Reloaded” veidota kā parodija par Hansa Kristiana Andersena pasaku. Galvenais uzsvars izrādē likts uz formu – koši kostīmi, aktieru pārģērbšanās, pārtapšana no viena tēla otrā, nedabīgas un pārspīlētas balsis un sejas izteiksmes, triki, dejas un mūzika. Jau vienā no savām iepriekšējām izrādēm “Krilova fabulas” režisors Jānis Znotiņš pievērsās cilvēku īpašību un izpausmju personifikācijai dzīvniekos. Šāda personifikācija ir pamatā arī izrādei “Īkstīte Reloaded”. Vienīgais tēls, kas daudzmaz saglabā savu dabiskumu, ir galvenā varone Īkstīte (Ance Muižniece). Visi pārējie tēli un to izpausmes ir ne vien pārspīlētas un kariķētas, bet arī seksuālas un vulgāras. Tāpēc šī patiešām ir izrāde nevis bērniem, bet jauniešiem. Izrāde kā process ir asprātīga, laikmetīga un izdomas bagāta, tādējādi jauniešu auditorijai tā varētu būt aizraujoša.

“Jauniešu auditorija” (pie kuras šajā gadījumā pieskaitu arī sevi) pieņēma izrādes spēles noteikumus, aktīvi reaģējot uz notiekošajiem procesiem. Izrāde ir interesanta, smieklīga, brīžiem aizkustinoša. Tomēr visam šim procesam pietrūkst mērķtiecīguma. Ir uzjautrinoši vērot aktieru fantāzijas pilno draiskošanos spēles laukumā, tomēr ar to šķiet par maz. Šai pasakai grūti atrast vēstījumu. Un tur redzu atšķirību no „Krilova fabulām”, kur katram tēlam aktieris bija iedevis ne vien oriģinālu formu, bet arī precīzu un pilnvērtīgu saturu, kura pietrūkst izrādē “Īkstīte Reloaded”. Kursa aktieru sastāvs ir kolorīts, katram piemīt sava īpašā “odziņa”, tomēr ne visiem to bija iespēja parādīt. Sevišķi vēlos izcelt Lauru Atelsoni un Kristapu Ķeseli, kuri pārsteidza ar īpašu ķermeņa plastiku.

Kāds skatītājs pēc izrādes teica, ka izrāde radot vidusskolas “žetonvakara” sajūtu. Izrāde ir kā izklaidējoša atrakcija ar komiskiem un liriskiem elementiem. Gluži kā cirks. Ja šāds virziens tika izvēlēts, tad būtu gribējies, lai tas tiktu pasniegts vēl precīzāk un spilgtāk.

Šī pasakas “Īkstīte” interpretācija patiešām ir "pārlādēta" (no angļu val. - reloaded), tā ir mūsdienīgota, asprātīga un vizuāli spilgta. Taču starp visu šo krāsainību un asprātību es pazaudēju izrādes ideju un mērķi (ja nu tie tur bija meklējami).

Te patiešām ir vieta jautājumam -  kāpēc vienmēr iespējamas tikai vienas laimīgas beigas? Šis ir tikai sākums pasakai, kuru sācis rakstīt aktieru un režisoru 4. kurss. Un viņiem ir dota iespēja radīt pašiem savas “laimīgās beigas”. Pirmais kucēns nav jāslīcina, to vajag audzināt.

 

* Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studentes

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt