Līga Ulberte 17.11.2017

Kritiķu aptauja 2016/2017

Gaidot jaunā teātra cikla sākumu, kroders.lv  jau sesto gadu aicina Latvijas teātri regulāri vērojošos un vērtējošos kritiķus (šogad kopskaitā – 17) piedalīties aptaujā par aizvadīto sezonu. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no aptaujātajiem visas sezonas izrādes, īpaši tās, kas iestudētas ārpus Rīgas, nav redzējuši, tāpēc viedokļi ir subjektīvi un aptaujas mērķis nav apšaubīt ikgadējās Spēlmaņu nakts nominācijas. Arī šogad uzrunātie kritiķi tika aicināti nosaukt, īpaši savu izvēli nekomentējot, vienu favorītu septiņās kategorijās – Gada lielās formas izrāde un Gada mazās formas izrāde (nešķirojot dramatiskās un muzikālās, valsts vai nevalstiskās skatuves); Gada režisors; Gada aktrise un Gada aktieris (nenodalot pirmā, otrā vai trešā plāna lomas); Gada mākslinieks (scenogrāfija un/vai kostīmi, un/vai gaismas, un/vai video); Gada teātra mūzikas autors (kaut mērogi atšķirīgi, tomēr muzikālās un dramatiskās izrādes vērtējām kopā), kā arī brīvi raksturot subjektīvo Gada prieku un Gada vilšanos.

 

LATVIJAS KRITIĶU VĒRTĒJUMĀ 2015./2016. GADA SEZONAS (iekavās redzams balsu skaits):

GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE – ņemot vērā, ka lielākā daļa aptaujāto daudzas ārpus Rīgas izrādes nav redzējuši, šai kategorijā droša UZVARĒTĀJA NAV. Pieciniekā būtu Nikolaja Gogoļa Precības (4), rež. Sergejs Zemļanskis, Liepājas teātrī; Marjus Ivaškeviča Tuvā pilsēta (3)rež. Kirils Serebreņņikovs, Nacionālajā teātrī; Eiripīda Mēdeja (2), rež. Vladislavs Nastavševs, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī; Andreja Upīša Sieviete (2), rež. Ināra Slucka, NT; Šarla Guno Fausts (2), rež. Aiks Karapetjans, Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE – šeit situācija tāda pati kā ar “GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDI” – UZVARĒTĀJA NAV, bet trijniekā būtu Matīsa Gricmaņa Būt nacionālistam (3), rež. Valters Sīlis, Dirty Deal teatro, Gunāra Priedes Zilā (2), rež. Toms Treinis, NT un Antona Čehova Kaija (2), rež. Elmārs Seņkovs, NT. Starp favorītiem ir arī Jāņa Baloža un Valtera Sīļa Veiksmes stāsts, kas minēts gan kā iespējamā “GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE” (3), gan kā “GADA PRIEKS” (4).

GADA REŽISORS – trīs līdzvērtīgi gandrīz uzvarētāji: SERGEJS ZEMĻANSKIS (4), Valters Sīlis (3) un Elmārs Seņkovs (3). Arī Aiks Karapetjans (2).

GADA AKTRISE – ILZE ĶUZULE-SKRASTIŅA (6) – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa), Ieva (Mana māsa) un Karmena (Karmena) Dailes teātrī. Četriniekā arī Dita Lūriņa (3) – Elza (Sieviete NT), Maija Doveika (2) – Arkadina (Kaija) un Annika (Tuvā pilsēta) NT un Guna Zariņa (2) – Mēdeja (Mēdeja) RKT.

GADA AKTIERIS – ARTURS KRŪZKOPS (6) – Brencis (Trīne) un Larss (Tuvā pilsēta) NT. Tuvākais sekotājs ir Vilis Daudziņš (3) – Fransuā (Pakļaušanās) Jaunajā Rīgas teātrī.

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS – MĀRCIS JUDZIS (6) ar mūziku izrādei Bannija Manro nāve DT. Otrajā vietā Arturs Maskats (3) par Karali Līru RKT un Jēkabs Nīmanis (3) par Tuvo pilsētu un Trīni NT.

GADA MĀKSLINIEKS tandēms KRISTA un REINIS DZUDZILO (6) par kostīmiem un scenogrāfiju izrādēm Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT. Turpat arī Monika Pormale (5) par scenogrāfiju izrādei Ciniķi JRT.

 

Individuālie vērtējumi

GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE

Lauma Abramoviča, delfi.lvSieviete, rež. I. Slucka, NT

Normunds Akots Precības, rež. S. Zemļanskis, LT

Kitija BalcareMēdeja, rež. V. Nastavševs, RKT

Toms Čevers Krietnais cilvēks no Sečuānas, rež. E. Seņkovs, RKT. Lai arī izrādes jauda no vakara uz vakaru  var atšķirties, tomēr iepriecina lugas izvēle, kuras skaidrā, vienkāršā morāle tik ļoti kontrastē mūsdienu samākslotajai un sarežģītajai dzīvesziņai, kā arī režisora un aktieru prasme hrestomātiskos episkā teātra paņēmienus iepludināt postdramatiskā teātra vidē, kas bagātināta neskaitāmām detaļām.

Mārīte Gulbe Precības, rež. S. Zemļanskis, LT

Dita JonītePērs Gints, rež. V. Kairišs, NT

Ilze KļaviņaPrecības, rež. S. Zemļanskis, LT

Vēsma Lēvalde – no manis redzētajām – Sieviete, rež. I. Slucka, NT (neesmu redzējusi Mēdeju RKT, Bannija Manro nāvi DT, Piecus vakarus Daugavpils teātrī). Svārstījos starp Precībām LT un Sievieti, tomēr manā skatījumā Precības atšķirīgās teātra valodas dēļ jāvērtē kā atsevišķa parādība. 

Lauma Mellēna-BartkevičaFausts, rež. A. Karapetjans, LNOB, vai Parasts stāsts, rež. K. Serebreņņikovs, Gogoļa centra (Maskava) viesizrāde Rīgā

Zane RadzobePrecības, rež. S. Zemļanskis, LT

Ieva Rodiņa, Kroders.lv  – Tuvā pilsēta, rež. K. Serebreņņikovs, NT

Gundega SaulīteFausts, rež. A. Karapetjans, LNOB

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisPrecības, rež. S. Zemļanskis, LT; Tuvā pilsēta, rež. K. Serebreņņikovs, NT, - šai izrādei, kas man nav ļoti tuva, ir meistarības vērtība, ko apliecina gan režija, gan aktieru darbi. Tās izskaņā es demonstratīvi izgāju no zāles, jo dvēselē tiku sapļaukāta, taču vienlaikus apzinos, ka tā sist var tikai mākslas darbs; Pērs Gints, rež. V. Kairišs, NT, - darbs, kas bagātina iztēli un dvēseli. Trīs izrādes tādēļ, ka nevienu neesmu redzējusi atkārtoti, līdz ar to man nav pārliecības, kura tad ir tā labākā.

Līga Ulberte, kroders.lv Tuvā pilsēta, rež. K. Serebreņņikovs, NT

Maija Uzula-PetrovskaMēdeja, rež. V. Nastavševs, RKT

Ingrīda VilkārseTuvā pilsēta, rež. K. Serebreņņikovs, NT

Guna ZeltiņaMēdeja, rež. V. Nastavševs, RKT

Margarita ZiedaPakļaušanās, rež. A. Hermanis, JRT

Skats no Liepājas teātra izrādes "Precības" // Foto – Ziedonis Safronovs

GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE

Lauma Abramoviča, delfi.lvBūt nacionālistam DDT un Veiksmes stāsts NT. Abas Valtera Sīļa izrādes galvenokārt tāpēc, ka šosezon politiskais teātris Latvijā attīstījies, gribētos teikt, citā līmenī. Radošās komandas abos iestudējumos piedāvā analīzi un atšķirīgu perspektīvu uz politiskajā vidē notiekošo, no centrālajiem varoņiem novirzoties uz perifērajiem un piedāvājot pat skatu no iekšienes.

Normunds Akots Būt nacionālistam, rež. V. Sīlis, DDT

Kitija Balcare Pazudušais dēls, rež. R. Suhanovs, VDT

Toms Čevers Zilā, rež. T. Treinis, NT. Ne režisora deklarētās nacionālās identitātes meklējumu, bet gan cilvēku savstarpējo attiecību mezglu un indivīda iekšējās pasaules psiholoģiskā smalkuma prasmīgās atklāsmes dēļ.

Mārīte Gulbe – Dokumentālā izrāde Robežas, rež. K. Burāne, fonds atvērtai sabiedrībai “Dots”, kaut apzinos, ka izrāde īsti neatbilst “mazās formas” kategorijai.

Dita JonīteBūt nacionālistam, rež. V. Sīlis, DDT

Ilze KļaviņaZilā, rež. T. Treinis, NT

Vēsma Lēvalde – Nevaru nosaukt absolūto līderi, jo manā skatījumā katra no šīm – Kaija, rež. E. Seņkovs, NT; Zilā, rež. T. Treinis, NT; Bļitka, rež. Dž. Dž. Džilindžers, Goda teātrī – ir kaut kādā veidā izcēlusies virs vidējā līmeņa.

Zane RadzobeBūt nacionālistam, rež. V. Sīlis, DDT

Ieva Rodiņa, kroders.lvKaija, rež. E. Seņkovs, NT

Gundega SaulīteMeitene kafejnīcā, rež. J. Rafalsons, RKT

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisBūt nacionālistam, rež. V. Sīlis, DDT; Nora, rež. M. Ķimele, JRT. Man būtiski šķiet tas, ka viena izrāde tapusi neatkarīgajā, otra – valsts teātrī un abas ir teju perfektas.

Līga Ulberte, kroders.lvVeiksmes stāsts NT un Būt nacionālistam DDT – divas vienlīdz gudras un aizraujošas režisora Valtera Sīļa un jaunu latviešu dramaturgu izrādes, kas būtiski revidē Latvijas teātra priekšstatus par autentiskuma un fikcijas attiecībām uz skatuves.

Maija Uzula-PetrovskaKaija, rež. E. Seņkovs, NT

Ingrīda VilkārsePielūdzēja nr. 1, rež. G. Silakaktiņš, DT

Guna ZeltiņaNora, rež. M. Ķimele, JRT

Margarita ZiedaVeiksmes stāsts, rež. V. Sīlis, NT

Skats no NT izrādes "Zilā" // Foto – Margarita Germane

GADA REŽISORS

Lauma Abramoviča, delfi.lvValters Sīlis (Veiksmes stāsts un Savādais atgadījums ar suni naktī NT, Būt nacionālistam DDT)

Normunds Akots Sergejs Zemļanskis (Precības LT)

Kitija BalcareKirils Serebreņņikovs (Tuvā pilsēta NT)

Toms Čevers Elmārs Seņkovs (Kaija NT, Krietnais cilvēks no Sečuānas RKT)

Dita JonīteValters Sīlis (Veiksmes stāsts NT, Būt nacionālistam DDT)

Ilze KļaviņaSergejs Zemļanskis (Precības LT)

Vēsma Lēvalde Sergejs Zemļanskis (Precības LT)

Lauma Mellēna-BartkevičaAiks Karapetjans (Fausts LNOB). Varētu būt arī Kirils Serebreņņikovs.

Zane RadzobeSergejs Zemļanskis (Precības LT)

Ieva Rodiņa, kroders.lvElmārs Seņkovs – par drosmi fantazēt un iziet no „pareizības” rāmjiem, pat ja tas nozīmē, ka forma brīžiem prevalē pār saturu (NT Kaijā, RKT Krietnajā cilvēkā no Sečuānas, NT Trīnē)

Gundega SaulīteAiks Karapetjans (Fausts LNOB)

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisValters Sīlis (Būt nacionālistam DDT un Veiksmes stāsts NT) un Viesturs Kairišs (Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT). Divi režisori, kas cīnās, lai pasaule kļūtu labāka.

Līga Ulberte, kroders.lv Valters Sīlis (Veiksmes stāsts un Savādais atgadījums ar suni naktī NT, Būt nacionālistam DDT)

Maija Uzula-PetrovskaElmārs Seņkovs (Kaija NT)

Ingrīda VilkārseDž. Dž. Džilindžers (Bannija Manro nāve DT, Bļitka Goda teātrī)

Guna ZeltiņaVladislavs Nastavševs (Mēdeja RKT)

Skats no NT izrādes "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs // Foto – Kristaps Kalns

GADA AKTRISE

Lauma Abramoviča, delfi.lv Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa), Ieva (Mana māsa) un Magdalēna (Liec Dievam pasmieties) DT

Normunds Akots Dita Lūriņa – Elza (Sieviete NT)

Kitija BalcareJana Čivžele – Nora (Nora JRT)

Toms Čevers Maija Doveika – Arkadina (Kaija NT). Kārtējais pierādījums rezultātam, kas neizpaliek, ja režisoru un aktieri sakausē savstarpēja saskaņa un uzticība. Un acis, kuras vienas pašas nospēlē visu varones tukšās dzīves traģiku.

Mārīte GulbeGuna Zariņa – Mēdeja (Mēdeja RKT)

Dita JonīteIlze Ķuzule-Skrastiņa – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa) un Karmena (Karmena) DT

Ilze Kļaviņa Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa), Ieva (Mana māsa) un Karmena (Karmena) DT

Vēsma Lēvalde Dita Lūriņa – Elza (Sieviete NT)

Lauma Mellēna-BartkevičaIlze Ķuzule-Skrastiņa – plastiskais progress, raksturu dažādība, nenes no lomas uz lomu rēgus no iepriekšējām.

Zane RadzobeAnete Krasovska

Ieva Rodiņa, kroders.lv – Šosezon nespēju nosaukt vienu favorīti, jo mani vienlīdz fascinējis tas, kā strādā divas aktrises: Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Karmena (Karmena), Ieva (Mana māsa), Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa) DT un Sandra Kļaviņa – Aleksa (Lakstīgalu māja) JRT. Pirmajā gadījumā tas ir acīmredzams aktrises briedums un nemainīga izcilība visas sezonas garumā, otrajā – virtuozs aktierspēles meistardarbs sarežģītajā monoizrādes žanrā, kas diemžēl palicis bez pelnītās “Spēlmaņu nakts” nominācijas.

Gundega SaulīteIndra Briķe – Pegija (Pielūdzēja nr. 1 DT)

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisIlze Ķuzule-Skrastiņa – Karmena (Karmena), Ieva (Mana māsa) un Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa) DT. Daiga Gaismiņa – Rasma (Zilā) un lomas izrādē Veiksmes stāsts NT. Būtiski, ka otrā plāna lomas nospēlētas tā, ka kļuvušas par izrāžu balstu.

Līga Ulberte, kroders.lv Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa), Ieva (Mana māsa) un Karmena (Karmena) DT

Maija Uzula-PetrovskaMaija Doveika – Arkadina (Kaija) un Annika (Tuvā pilsēta) NT

Ingrīda Vilkārse Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Ļoļečka (Peldošie-ceļojošie. II daļa) un Karmena (Karmena) DT

Guna ZeltiņaGuna Zariņa – Mēdeja (Mēdeja RKT)

Margarita ZiedaDita Lūriņa – Elza (Sieviete NT)

Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Loļečka DT izrādē "Peldošie - ceļojošie. II daļa" // Foto – Gunārs Janaitis

GADA AKTIERIS

Lauma Abramoviča, delfi.lvLauris Dzelzītis – Ričards (Liec Dievam pasmieties) un Briks (Kaķis uz nokaitēta skārda jumta) DT

Normunds Akots Arturs Krūzkops – Brencis (Trīne NT)

Kitija Balcare Arturs Krūzkops – Larss (Tuvā pilsēta NT)

Toms Čevers Lauris Dzelzītis – Briks (Kaķis uz nokaitēta skārda jumta DT). Par spēju izveidot, apdzīvot un izturēt mānīgi rāmu, iekšēji nospriegotu, teju pustoņos tonētu lomu, kas prasa pilnībā atteikties no iepriekš demonstrētā temperamenta un rakstura.

Dita Jonīte Andris Keišs – Redigers (Pakļaušanās) un lomas izrādē Kārkli JRT

Ilze KļaviņaVilis Daudziņš – Fransuā (Pakļaušanās) un Vladimirs (Ciniķi) JRT

Vēsma Lēvalde Rolands Beķeris – Podkoļesins (Precības LT)

Lauma Mellēna-BartkevičaArturs Krūzkops

Zane RadzobeArturs Krūzkops

Ieva Rodiņa, kroders.lv Vilis Daudziņš – Fransuā (Pakļaušanās JRT)

Gundega SaulīteJuris Žagars – lords Henrijs Votons (Doriana Greja portrets DT)

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisJuris Žagars – Lielais Tētis (Kaķis uz nokaitēta skārda jumta DT). Arturs Krūzkops – Brencis (Trīne) un Larss (Tuvā pilsēta) NT. Nenoliedzami, ka otrā plāna lomas nospēlētas tā, ka kļuvušas par izrāžu rozīnītēm.

Līga Ulberte, kroders.lv Kaspars Znotiņš – Ranks (Nora JRT)

Maija Uzula-Petrovska Arturs Krūzkops – Brencis (Trīne) un Larss (Tuvā pilsēta) NT

Ingrīda VilkārseArturs Krūzkops – Brencis (Trīne) un Larss (Tuvā pilsēta) NT

Guna ZeltiņaJakovs Rafalsons – Līrs (Karalis Līrs RKT)

Margarita ZiedaVilis Daudziņš – Fransuā (Pakļaušanās JRT)

Arturs Krūzkops – Larss izrādē "Tuvā pilsēta" NT // Foto – Kristaps Kalns

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS

Lauma Abramoviča, delfi.lvMārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Normunds Akots Jēkabs Nīmanis (Trīne NT)

Kitija BalcareJēkabs Nīmanis (Tuvā pilsēta NT)

Toms Čevers Edgars Mākens – mūzikas aranžija izrādē Krietnais cilvēks no Sečuānas RKT

Mārīte GulbeMārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Dita JonīteArturs Maskats (Karalis Līrs RKT)

Ilze KļaviņaArturs Maskats (Karalis Līrs RKT)

Vēsma Lēvalde Pāvels Akimkins (Precības LT)

Zane Radzobe Toms Auniņš, Vladislavs Nastavševs, Otto Auniņš (Ciniķi JRT)

Ieva Rodiņa, kroders.lvJuris Vaivods – mūzikas aranžija izrādē Sieviete NT

Gundega Saulīte Arturs Maskats (Karalis Līrs RKT)

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisMārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Līga Ulberte, kroders.lv Mārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Maija Uzula-Petrovska Jēkabs Nīmanis (Džeina Eira VDT, Trīne un Tuvā pilsēta NT)

Ingrīda VilkārseMārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Guna ZeltiņaMārcis Judzis (Bannija Manro nāve DT)

Skats no izrādes "Bannija Manro nāve" DT // Foto – Gunārs Janaitis

GADA MĀKSLINIEKS

Lauma Abramoviča, delfi.lvKatrīna Albuže – horeogrāfija izrādei Neiekostais elkonis ĢIT

Normunds Akots Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Ciniķi JRT

Kitija BalcareMonika Pormale – scenogrāfija izrādei Ciniķi JRT

Toms ČeversMonika Pormale – scenogrāfija izrādei Peldošie-ceļojošie. II daļa DT

Mārīte GulbeKrista un Reinis Dzudzilo – kostīmi, scenogrāfija un gaismas izrādei Pērs Gints NT

Dita JonīteReinis Suhanovs – scenogrāfija un kostīmi izrādei Trīne NT

Ilze KļaviņaKrista un Reinis Dzudzilo – kostīmi un scenogrāfija izrādēm Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT

Vēsma Lēvalde Mārtiņš Vilkārsis – galvenokārt par darbu izrādē 51. fotogrāfija LT, jo tieši scenogrāfija iedod atslēgas kodu pasaulei, kurā dzīvo izrādes varoņi.

Lauma Mellēna-BartkevičaKristīne Pasternaka – kostīmi operai Fausts LNOB

Zane RadzobeReinis Dzudzilo

Ieva Rodiņa, kroders.lv – LT izrādes Precības mākslinieciskais veidols – režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis, mākslinieks Maksims Obrezkovs, komponists Pāvels Akimkins, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis

Gundega SaulīteKristaps Skulte – scenogrāfija operai Fausts LNOB

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisKrista un Reinis Dzudzilo – kostīmi un scenogrāfija izrādēm Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT

Līga Ulberte, kroders.lvMonika Pormale – scenogrāfija izrādei Ciniķi JRT

Maija Uzula-PetrovskaMonika Pormale – scenogrāfija izrādei Ciniķi JRT

Guna ZeltiņaKrista un Reinis Dzudzilo – kostīmi un scenogrāfija izrādēm Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT

Margarita Zieda Krista un Reinis Dzudzilo – kostīmi un scenogrāfija izrādēm Pērs Gints NT un Karalis Līrs RKT

Skats no M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādes "Karalis Līrs" // Foto – Didzis Grodzs

GADA PRIEKS

Lauma Abramoviča, delfi.lv – Līdztekus jau pieminētajām izrādēm Būt nacionālistam DDT un Veiksmes stāsts NT, jāmin arī Kārkli JRT. Šī trijotne veido ļoti spēcīgu politiskā teātra kodolu, kas, lai arī, protams, neatsakās no kariķēšanas, šosezon skatītājam piedāvāja samērā analītisku notikumu atspoguļojumu un veicināja skatītāja aktīvu līdzdomāšanu. Lai arī līdz šim viens no galvenajiem spēlētājiem uz politiskā teātra skatuves bija NT Žurkas iestudējumi, gribētos domāt, ka manis minētās trīs izrādes pierāda – skatītājs ir gatavs arī "smagajam arsenālam" un aktīvi iesaistās diskusijās par izrādi (to pierāda īpaši Veiksmes stāsts un Kārkli). Taču ticu arī tam, ka skatītājs redzēto joprojām spēj vērtēt kritiski.

Normunds Akots – Ja neizrādīsies pāragrs, tad prieks par JRT rekonstrukcijas sākumu. Un, protams, ar šo prieku saistītās cerības, ka Alvim Hermanim izdosies atrast vairāk laika saviem aktieriem un teātris atgūs savu agrāko spožumu.

Kitija BalcareIneses Pudžas pievēršanās režijai ar savu otro iestudējumu VDT izrādi Pelikāns.

Toms Čevers Savādais atgadījums ar suni naktī Valtera Sīļa režijā NT. Izrāde bērniem un vecākiem vārda tiešā nozīmē; izrāde, kas izklaidē un nemoralizējot izglīto mazāko skatītāju, vedina filozofiskākus vispārinājumus ielasīt savā dzīvē pieaugušajiem, kā arī var noturēt teātra vērtētāja uzmanību ar mizanscēnu precizitāti un pieteikumu sarežģītām problēmām nepiemērīt vienkāršus risinājumus. Turklāt izrāde ir rūpīgi nostrādāta, kas mūsu teātrī bieži vien pietrūkst.

Mārīte Gulbe – M. Čehova Rīgas Krievu teātra kursa maiņa: Elmāra Seņkova, Vladislava Nastavševa un Viestura Kairiša iestudējumi, Jekaterinas Frolovas un Danas Čerņecovas lomas Karalī Līrā un Krietnajā cilvēkā no Sečuānas, Igors Čerņavskis Mēdejā; beidzot uzsāktā JRT rekonstrukcija; Fausts LNOB.

Skats no iestudējuma "Fausts" LNOB // Foto – Agnese Zeltiņa

Dita JonīteLeļļu teātra uzņemtais kurss mākslinieciski kvalitatīva un oriģināla satura veidošanā. Šis sezonas prieks sākās jau ar ziņu par Ģirta Šoļa apstiprināšanu galvenā režisora amatā.

Ilze Kļaviņa – Trīs daudzsološas parādības. Priecē studentu izrāžu drosme „Zirgu pastā” rādītajos diplomdarbos, kas piesaka jaunu aktieru izaicinošu enerģiju. Prieks par skaitlisku izrāžu pieaugumu bērnu un jauniešu auditorijai un oriģināldramaturģijas īpatsvaru tajās. Prieks, ka sezonas panorāma tik plaša, ka atrast vienu estētikas novērtēšanas atskaites punktu gandrīz neiespējami. Spilgtākie virzieni, kas man lika atvērt domāšanas robežas – dokumentālais (Valters Sīlis un Jānis Balodis divreiz „spridzina” NT un DDT), filozofiskais (Viestura Kairiša ekscentriskais rakurss, uzlūkojot Šekspīru un Ibsenu), konservatīvi tradicionālais (Gunārs Priede Toma Treiņa redzējumā). Vienīgais mans kritērijs – izvēlētā žanra koptēls, dziļums, intensitāte it visos elementos. Liepājnieki šobrīd nepārspējami.

Vēsma Lēvalde – Toma Treiņa režija un aktieru ansamblis Gunāra Priedes lugas Zilā iestudējumā NT. Tieši fakts, ka jauns režisors izjūt lugas tematiku kā aktualitāti, turklāt spēj to veiksmīgi atklāt skatītājiem. 

Lauma Mellēna-BartkevičaRežisoru/aktieru rotācija pa dažādiem teātriem, jo tas ir ļoti auglīgs process.

Zane Radzobe – Tiešām prieku jeb, citiem vārdiem sakot, gaišu, pacilājoša viegluma sajūtu man sagādāja Arturs Krūzkops divās savās lomās šogad. Prieks, protams, ka aktieris izcili spēlē, bet šajā subjektīvajā sezonas kopsavilkumā: subjektīvi egoistisks prieks, ka esmu to redzējusi. Otra lieta – ne nu gluži prieks, bet cieņu raisoši, ka pēc zināma pārtraukuma Dž. Dž. Džilindžera šīs sezonas iestudējumus var raksturot kā godīgu mākslinieka darbu, nevis haltūru.

Ieva Rodiņa, kroders.lv – Reiņa Suhanova izrāde Pazudušais dēls VDT un Valtera Sīļa iestudētais Veiksmes stāsts NT – divas izrādes, kas raisīja prieku par režisoru mērķtiecīgo, formas un idejas ziņā noslīpēto darbu; Daugavpils teātra jaunais talants – aktrise Zanda Mankopa Džuljetas lomā izrādē Iemīlējās muļķis muļķītē; Valmieras teātra mākslinieciskās programmas meklējumi, koncentrējoties uz moderniem, netradicionāliem klasikas iestudējumiem.

Gundega Saulīte – Godīgā, nepretenciozā un cilvēciski uzrunājošā Valtera Sīļa izrāde Savādais atgadījums ar suni naktī Nacionālajā teātrī. Prieks arī par Gundara Āboliņa „varoņdarbu” RKT izrādē Karalis Līrs.

Maija Svarinska, Teātra VēstnesisDaugavpils teātra varenā izaugsme. To saku, uzticēdamās kolēģiem, kā arī spriežot pēc tām izrādēm, ko šajā sezonā esmu redzējusi Rīgā. Šajā kontekstā žēl arī, ka neesmu redzējusi labākās Valmieras teātra izrādes, jo iepriekšējā sezonā godalgotais darbs Smaržo sēnes apliecina nopietnu augšupeju. Jāpiebilst, ka man šajā aptaujā pietrūkst pozīcijas “Jaunie”, jo noteikti gribētu akcentēt Kristīnes Krūzes veiksmīgo debiju režijā – izrādi Lakstīgalu māja JRT, kā arī ļoti talantīgās aktrises Agneses Cīrules sniegumu NT izrādēs Pērs Gints un Kaija.

Līga Ulberte, kroders.lv Profesionālais prieks: M. Čehova Rīgas Krievu teātra inteliģentais, pārdomātais šīs sezonas repertuārs un piesaistītie režisori. Skatītāja prieks: Dž. Dž. Džilindžera sezonas bilance – piecas (!) atšķirīgas kvalitātes izrādes (cik konceptuāli jaudīga un ievelkoša ir “Bannija Manro nāve” DT, tik paviršs un viena, kaut izcila aktiera rokās atstāts “Platonovs un viņa sievietes” LT) – apliecina, ka ir atgriezies režisors, kuram ir, ko teikt. Subjektīvi emocionālais prieks: divas nepretenciozas, ar minimāliem materiālajiem resursiem tapušas izrādes, kas atgādināja, ka teātrī joprojām nav nekā skaistāka par dzīvu aktiera reakciju, partnerību, spēlēt- un spēlētiesprieku – Bļitka Goda teātrī un Māras Ķimeles Vaņa ar LKA 4. kursa jaunajiem aktieriem “Zirgu pastā”.

Maija Uzula-PetrovskaMatīss Gricmanis kā dramaturgs, galvenais varonis un aktieris izrādē Būt nacionālistam DDT

Ingrīda Vilkārse – Elmāra Seņkova un radošās komandas Trīne NT

Guna ZeltiņaDaugavpils teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra veiksmīgā sezona. Valmieras vasaras festivāla iedibināšana un bērnu un jauniešu teātra festivāls „Eju meklēt!”.

Margarita Zieda – Par to, ka teātra mākslinieki aizvien nopietnāk iedziļinās Latvijas kopīgās dzīves telpā un parādās tādas izrādes kā Veiksmes stāsts NT, Būt nacionālistam DDT, Kārkli JRT. Pat ja mākslinieciskās kvalitātes reizēm varēja būt spēcīgākas.

Skats no izrādes ""Veiksmes stāsts" NT // Foto – Agnese Zeltiņa

GADA VILŠANĀS

Lauma Abramoviča, delfi.lv –  Žēl par izrādi Peldošie-ceļojošie. II daļa DT. Lai arī dažādu apstākļu sakritības dēļ izrāde nav pārāk izdevusies un saprotama, tajā tomēr bija spilgti aktierdarbi (Ievas Segliņas Poļina un Ilzes Ķuzules-Skrastiņas Ļoļečka), kas noteikti padarīja iestudējumu baudāmāku.

Normunds Akots – Kādā brīdī sezonas otrajā pusē parādījās sajūta, ka neko lielu tā nenesīs, tāpēc izpaliek arī vilšanās. Mazliet sarūgtina liepājnieku jubilejas sezonas neveiksmes (tikai divi vērā ņemami iestudējumi), taču tādi ir visi radošie procesi, veiksmes mijas ar neveiksmēm.

Toms ČeversTrīne Elmāra Seņkova režijā NT. Zinot režisora spējas it kā mūsdienu skatuvei nepiemērotu dramaturģiju atklāt aktuāli un saistoši, tomēr tikai kā lēts lauku karuselis gandrīz trīs stundas griezās Rūdolfa Blaumaņa tautas ludziņa. Kaut arī delartiskās komēdijas azartiskums un negantums šķiet negaidīts un precīzs žanrs, kādā ironiski izspēlēt latvieša dzīvesziņu, izrāde tikai ļoti retos brīžos ļaujas patiesam spēles priekam.

Mārīte Gulbe – Joprojām neesmu vīlusies.

Dita JonīteDžeina Eira VDT. Totāla nesaprašanās starp mani kā skatītāju un iestudējumu kā konkrēta literārā materiāla interpretāciju.

Vēsma Lēvalde – Nevaru atsaukt atmiņā nevienu tik šķērmu emociju, lai to nodēvētu tādā skaļā vārdā.

Lauma Mellēna-Bartkeviča – DT Karmenas plaģiāta fakts.

Zane Radzobe – Sezona kopumā. Vilšanās varbūt ir pārāk skaļš vārds, jo aktīvu jūtu pret aizvadīto sezonu man nav, bet palikusi nogurdinoša tukšuma sajūta. Sarunājoties par sezonu, nācās aizdomāties, kas ir veiksmīgas sezonas atslēga: kāds paziņa man teica, ka nevajagot jau katrreiz izcilības, arī vidusmēra izrādes ir normāli. Tam, protams, jāpiekrīt. Tikai no vidusmēra izrādēm pāri nekas nepaliek, par tām negribas domāt un nav nekādas vajadzības par tām runāt. Iedarbojas neparastais – īpaši labais, īpaši sliktais un jaunais (kam ne vienmēr jābūt absolūtai veiksmei). Un neparastā šogad ir bijis neparasti maz.

Ieva Rodiņa, kroders.lv – Daudzie ap teātra kritiķu darbu saceltie dzeltenie skandāli tā vietā, lai risinātu abpusēji argumentētas sarunas; pārsteidza atsevišķu sezonas kontekstā būtisku izrāžu un mākslinieku neesamība Spēlmaņu nakts nominantu sarakstā (kaut apzinos, ka Spēlmaņu nakts žūrijas balsojums vienmēr ir zināms kompromiss un ka neesmu redzējusi Daugavpils teātra nominētās izrādes).

Gundega Saulīte – Joprojām haotiskā repertuāra izvēle un mērķtiecīgas programmas trūkums Dailes teātrī.

Maija Svarinska, Teātra Vēstnesis – Fakts, ka nevaru nosaukt to vienu vienīgo izrādi, turklāt sezonā bijušas ļoti daudzas pirmizrādes, par kurām aizmirsts jau nākamajā dienā.

Līga Ulberte, kroders.lv – Visi tie gadījumi, kad savu vai citu radīto darbu vētīšana (latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca saka, ka vētīšana ir graudu atdalīšana no pelavām ar vēja palīdzību) sociālajos tīklos aizēnojusi pašus darbus. Un tas attiecas gan uz režisoriem, gan aktieriem, gan kritiķiem.

Maija Uzula-Petrovska – Šajā sezonā diemžēl gandrīz visas iepriekšējās sezonās vadošo režisoru pirmizrādes sagādāja lielāku vai mazāku vilšanos.

Ingrīda Vilkārse Klusa nakts, dzēra nakts Regnāra Vaivara režijā VDT. Ļoti gaidīju šīs dramaturģijas iestudējumu, jo vairāk tādēļ, ka to veido režisors, kas man liekas ļoti interesants, gudrs un spēj pārsteigt. Šoreiz vīlos, jo “kas par daudz, tas par skādi”. Izrādē ir tik daudz blakus efektu, zīmju, simbolu, ka aiz šīs intensīvās vizualitātes un kustības kaut kur pazūd galvenais stāsts.

Guna Zeltiņa – Tādas milzu vilšanās nav, mazās nav atceres vērtas.

Skats no VDT izrādes "Klusa nakts, dzēra nakts" // Foto – Matīss Markovskis

 

Pieņemot, ka katras žūrijas lēmums vienmēr ir zināmā mērā kolektīvs kompromiss, šī gada Spēlmaņu nakts žūrijas locekļiem, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lūdzām nosaukt tos māksliniekus un darbus, kuru palikšana aiz nomināciju “borta” (balsojuma rezultātā vai ierobežotā nominantu skaita dēļ) katram no viņiem individuāli šķitis pietrūkums. Ja tādi ir.

GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE

Atis Rozentāls, DienaKrietnais cilvēks no Sečuānas, rež. E. Seņkovs, RKT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis Pakļaušanās, rež. A. Hermanis, JRT

Henrieta VerhoustinskaTuvā pilsēta NT – drosmīgs atgādinājums par tumsu, kura mīt cilvēkos, un par to, ka tā pa īstam brīvi neesam nekad un nekur. Krāšņs un augsti profesionāls Kirila Serebreņņikova rokraksta un Nacionālā teātra aktieru varēšanas apvienojums.

Skats no JRT izrādes "Pakļaušanās" // Foto – Jānis Deinats

GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE

Atis Rozentāls, DienaNora, rež. M. Ķimele, JRT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis Staburaga bērni, rež. J. Znotiņš, VDT

Henrieta Verhoustinska Zvērīgā mīla DDT – vienlaikus ļoti smieklīga un pārdomām rosinoša, aktieru spoži iemiesota epizožu virkne, kas smalki uzrāda cilvēku neadekvāto uzvedību saskarsmē ar saviem mīluļiem – mājdzīvniekiem. Režisora Mārča Lāča (tāpat kā dramaturgu Anetes Konstes un Jāņa Joņeva) humora izjūta, manuprāt, kļūst par zīmolu.

Skats no JRT izrādes "Nora" // Foto – Jānis Deinats

GADA REŽISORS

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis Māra Ķimele (Nora JRT, Emmijas laime VDT)

Henrieta Verhoustinska Kirils Serebreņņikovs. Pēdējā laika Maskavas notikumu gaismā viņa Tuvajā pilsētā NT ieraudzīju vēl citas nianses par to, cik dziļi cilvēks spēj melot – pirmām kārtām sev.

GADA AKTRISE

Atis Rozentāls, DienaGuna Zariņa – Mēdeja (Mēdeja RKT)

Edīte Tišheizere, Teātra VēstnesisInese Ramute – Emmija (Emmijas laime VDT)

Henrieta VerhoustinskaGuna ZariņaMēdeja (Mēdeja RKT (netika nominēta, jo spēlē šo lomu ne pirmo sezonu)), formas un jaudas izcils apvienojums; Maija Doveika – Annika (Tuvā pilsēta NT (nominēta par Arkadinu Kaijā NT)) un Sandra Kļaviņa – Aleksa (Lakstīgalu māja JRT).

GADA AKTIERIS

Atis Rozentāls, DienaKārlis Krūmiņš – Kristofers (Savādais atgadījums ar suni naktī NT)

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis Uldis Anže – Pērs Gints (Pērs Gints NT)

Henrieta Verhoustinska Rolands Beķeris – Podkoļesins (Precības LT), jo, lai gan līdzīgi spilgts ir viss aktieru ansamblis, tomēr tieši duets Podkoļesins – Kočkarjovs (Gatis Maliks) uztur traģikomisko spriedzi visas izrādes garumā.

Kārlis Krūmiņš – Kristofers NT izrādē "Savādais atgadījums ar suni naktī" // Foto – Kristaps Kalns

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS

Atis Rozentāls, DienaArturs Maskats (Karalis Līrs RKT)

Henrieta Verhoustinska – aiz nomināciju borta, iespējams, pašpietiekamības dēļ palikusi Artura Maskata iespaidīgā, svinīgā, būtībā sakrālā mūzika izrādei Karalis Līrs RKT

GADA MĀKSLINIEKS

Atis Rozentāls, DienaKevins Vins-Džonss – gaismas izrādei Džeina Eira VDT

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis Andris Freibergs – scenogrāfija izrādei Nora JRT

Henrieta Verhoustinska – scenogrāfa Aigara Ozoliņa un gaismu mākslinieces Lienītes Slišānes kopdarbs Regnāra Vaivara izrādē Lidojošais Travolta NT – jaudīgi apvienots metaforiskais līmenis ar ļoti konkrētu, vielisku siena faktūru un smaržu.

GADA PRIEKS

Atis Rozentāls, DienaMazā, bet spītīgā aktieru saujiņa Rēzeknē, kas studijteātra (?) Joriks paspārnē veido izrādes, pieaicinot labus režisorus. Ingas Tropas Drebošā telts jau bija nominējamā kvalitātē. Tagad tikai jāaudzē muskuļi. 

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Tie ir vairāki. Kristas Burānes Robežas, kā arī režisoru un dramaturgu tandēmu – Valtera Sīļa un Jāņa Baloža, Sīļa un Matīsa Gricmaņa, Paulas Pļavnieces un Justīnes Kļavas, Mārtiņa Eihes un Jāņa Baloža – noteiktie centieni padarīt teātri par instrumentu šābrīža valsts, nācijas un indivīda analizēšanai un prognozēšanai; Elmāra Seņkova un Reiņa Suhanova mērķtiecīgie jaunu aktiermākslas ceļu meklējumi, reizēm nonākot arī strupceļā, taču arī tā ir atbilde.

Henrieta Verhoustinska Daugavpils teātra uzplaukums. Un režisores Kristas Burānes izrāde-ceļojums Robežas, kas ļāva ne tikai satikt visdažādākos Purvciema „Ķīnas mūrī” mītošus cilvēkus, bet kaut kādā ziņā – arī sevi, sasniedzot katarsi.

GADA VILŠANĀS

Atis Rozentāls, Diena – Teātri joprojām bieži vien izlaiž pusgatavas pirmizrādes. Izrāžu sagatavošanas mašinērija diktē savu, bet cieš mākslinieciskais līmenis. Par to tiek runāts gadiem, bet nekas nemainās.

Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Lai kā cenšos neiet uz izrādi ar iepriekšēju pieņēmumu vai īpašām gaidām, tomēr fakts, ka Dž. Dž. Džilindžers iestudēs Liepājā Čehova Platonovu, lika sacerēties... Pati vainīga.

Henrieta Verhoustinska – Ņemot vērā režisores Gaļinas Poliščukas kādreizējo smalko darbu cilvēcisko attiecību niansētā atklāsmē, pārsteidzoši plakātisks un plakans ir par padomju Čehovu dēvētā (arī taču attiecību smalkumu meistara) Aleksandra Vampilova lugas Vecākais dēls iestudējums Liepājas teātrī.

Atsauksmes

  • Armands Kalniņš 13.07.2017

    Interesanti. Vērtīgs ir gan SN žūrijā neiekļauto kritiķu viedoklis (protams, patīkami, ka varu solidarizēties ar vairāku vērtētāju viedokli, kas atšķiras no SN žūrijas lēmuma), gan atsevišķu SN vētītāju "pietrūkumi", kas parāda būtiskus akcentus, piemēram, Anžes un K.Krūmiņa lomas, S.Kļaviņa, nenovērtētie "Staburaga bērni" u.c. Prieks, ka Daugavpils teātris pamanīts, bet žēl, ka līdzīgi procesi Krievu teātrī - mazāk ievēroti. Argumenti par G.Zariņas nenominēšanas ieganstu gan izbrīna (izrāde taču "pieder" aizvadītajai sezonai. Ja nu kāds aktieris to pašu lomu tēlojis jau iepriekš, nominācija "nespīd"?

  • jautājums 13.07.2017

    Nominantu sarakstā redzam Ināras Sluckas vārdu. Tā ir jau 6-7 reize. Vai tas skaitās liels god- būt mūžīgam nominantam? Nezinu kā komisijām, man neērti par šo "godu", šķiet tas ir tikpat vērtīgi kā peramais zēns.

  • grāmatvedība 06.08.2017

    Vienā ailē vajadzētu minēt spilgtākās izrādes, otrā, par ko tās stāsta, kā labad eksistē.
    Tad atklātos šausmīga neinteliģence, kas tiek sēta un dzīvo kritiķēs un režisoros.

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt