Kāda ir dabas loma teātrī?

Laikā, kad pasaules zinātne ir piesātināta ar faktiem, matemātiskiem aprēķiniem un prognozēm par klimata krīzes apstākļiem, būtiski ir domāt par to, kāda ir skatuves mākslas loma vides tēmu aktualizēšanā.

Teātra spēkos ir piešķirt emocionālo slāni zinātnes atziņām, tā izaicinot sabiedrību pārvērtēt savas attieksmes pret vides problēmām un pat rosinot rīcības maiņu. Sarunā par to, kāda ir dabas loma teātrī, kas ir ekoteātris, kā vides tēmas rod vietu oriģināldarbos Latvijā, piedalās un ar savu pieredzi dalās dalās režisore un dramaturģe Krista Burāne, režisors Valters Sīlis, scenogrāfe un režisore Pamela Butāne, dramaturģe Linda Rudene.

Teātra jomas profesionāļi sarunā ne vien dalās savā personīgajā motivācijā runāt par vides jautājumiem teātrī, bet arī spriež, vai māksla var būt instruments tam, kā rosināt sabiedrību būt pilsoniski aktīviem vides jautājumos, un ciktāl tas vispār ir iespējams, un kāda ir emocionālā “palete” teātra radošo komandu rokās, strādājot ar ekoteātra darbiem.

Diskusijā izskan viedokļi par to, kur slēpjas oriģināldramaturģijas spēks, runājot par vides problēmām, un kā izpētes procesā atrast dramaturģisko mugurkaulu postdramatiskā teātra telpā. Tāpat teātra praktiķi atklāj, vai un cik lielā mērā domā arī par pašu radīto ekoloģisko pēdu, radot jaunus darbus.