IN MEMORIAM. Mūžībā devusies aktrise, teātra zinātniece Austra Skudra (1926-2020)
31. oktobrī 94 gadu vecumā mūžībā devusies Valmieras teātra aktrise, literārās daļas vadītāja un teātra zinātniece Austra Skudra (1926 – 2020).
Bez viņas nepastarpinātās klātbūtnes Valmieras teātrī nebūtu bijis iespējams tas repertuārs, kas uz palikšanu ievirzīja teātri moderna un aktuāla teātra gultnē. 1970. gadā, kļūdama par Valmieras teātra literārās daļas vadītāju, tieši Austra ir palīdzējusi veidot šī teātra profesionalitāti un atpazīstamību ārpus Valmieras. Ar nenogurstošu neatlaidību un pacietību veidojusi ne vien teātra “seju”, bet arī “iekšas”, sagādādama un tulkodama tolaik jaunākās un aktuālākās dažādu valstu dramaturgu lugas. Paralēli Valmieras Tautas universitātes mākslas fakultātes vadīšanai, sarakstījusi grāmatas par Valmieras teātra vēsturi (“Teātris ar divsimt skatuvēm” kopā ar B. Ferberu, 1972), šī teātra ilggadējo režisoru Pēteri Lūci (“Es dzīvošu caur to labu”, 1983) un Valmieras teātra aktieri Jāni Samauski (“Fatālists”, 1992).
“Kad Austra jau strādāja par literārās daļas vadītāju, pēc mēģinājumiem vienmēr gājām pie viņas dzert kafiju. Katru reizi viņai bija kāda jauna luga, par ko mums pastāstīt. Mēs vienmēr par mākslu runājām, par dzīvi mazāk,” atceras viņas laikabiedrs un teātra kolēģis, aktieris Rihards Rudāks, bet izrāžu vadītāja un aktrise Māra Vīgante par Austru saka: “Kas man pie Austras patika vislabāk, tas bija viņas pārpilnais un neapsīkstošais optimisms.”
Savus pirmos soļus Valmieras teātrī Austra ir spērusi jau daudz agrāk – 1948. gadā, beidzot Drāmas teātra kursus, viņa Valmierā ienāca 1949. gadā, uzsākot savas aktrises gaitas režisora Pētera Lūča iestudējumos – Taņu Alekseja Arbuzova tāda paša nosaukuma lugā, Soņu Antona Čehova “Tēvocī Vaņā”, tās abas nospēlējot ar īstumu un neviltotām, psiholoģiski smalkām reakcijām. Ievērojamas ir bijušas viņas lomas Pētera Lūča piecu daļu Hellas Vuolijoki lugu cikla iestudējumos no 1958. - 1974. gadam, kur viņa nospēlēja saimnieces, mātes smago pienākumu, jūtu un cilvēcības nastu Elzas Barūnes Niskavuori saimnieces Lovīsas un viņas vedeklas Ilonas attiecībās. Tāpat arī neaizmirstamas ir bijušas viņas raksturlomas: Agafja Tihonova N. Gogoļa “Precībās” (1951) un Marija Antonovna “Revidentā”(1952), Mari A. Kicberga “Vilkatē” (1961), Made R. Blaumaņa “Trīnes grēkos”(1965), Gaļina V. Rozova “Bez mīlestības nedzīvojiet” (1966).
Režisore Elīna Cērpa, kura, balstoties uz sarunām ar Austru Skudru, radīja scenāriju Valmieras teātra izrādei par Pēteri Lūci, atceras: “Kas par īpašu personību ir Austra Skudra! Saistībā ar mūsu kopējo darbu pie izrādes par režisoru Pēteri Lūci, man ir bijusi šī īpašā iespēja pavadīt dienas kopā ar Austru. Kāds radošs artistisks spēks, erudīcija un humors vibrēja šai cēlajā dāmā un pilnīgi noteikti pārsteidzošs talants. Katra darba sesija ar Austru man bija kā monoizrāde, kur es biju vienīgais priviliģētais skatītājs. Liels paldies par draudzību, atbalstu un iedvesmu, Valmieras teātra vēstures glabātājai un īstenai teātra patriotei!”
Lai gaišs ceļš mūžībā!
KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību Austras Skudras tuviniekiem un talanta cienītājiem.
