Latvijas Laikmetīgais Mākslas centrs 13.11.2020

Atklās izstādi par sieviešu mākslinieču pieredzēm Padomju periodā

Evija Pintāne

No šī gada 14. novembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs būs skatāma Latvijas Laikmetīgā Mākslas centra veidota izstāde Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizēs atšķirīgu māksla vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm Padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā. 

Jau vairākas dekādes nostiprinājies viedoklis, ka pasaules vēstures rakstīšanas gaitā sieviešu pieredzes tiek izlaistas” dominējošo patriarhālo un hetoronormatīvo sabiedrības struktūru ietvarā. Arī sociālpolitiskās norises šobrīd uz globālās skatuves, īpaši pandēmijas izgaismotas, norāda uz nepieciešamību mainīt ierasto skatījumu uz pasaules kārtību, veidojot atvērtāku, iekļaujošāku un līdztiesīgāku sabiedrību. Tomēr neskatoties uz aktīviem mēģinājumiem mainīt iesīkstējušo uzskatus, joprojām nākas veidot jaunas zināšanas, kas izceltu ignorētos stāstus. Tas liek arī uzdot jautājumu, kādēļ joprojām aizmirstam un marginalizējam sieviešu sasniegumus?

Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20.gs. otrās puses norises, ko iezīmē Padomju periods un arī tā kultivētā ilūzija par dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvās nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret ierastajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Tiks izvērstas atšķirīgas mākslinieciskās prakses, fakti, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidro ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus. Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa Grīnberga (1936) un Olga Neimane- Kataņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas Annia Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliāna Piskorska (PO).

Izstādes projekts ir kolektīvās pētniecības iniciatīva, kas apvieno desmit pētniekus un māksliniekus, ar mērķi apzināt veidus kā un ko mēs varam mācīties, ja apvienojam zināšanas, prasmes un iemaņas, tādā veidā vēršot uzmanību līdztiesības un solidaritātes jautājumiem vēsturiskā un šodienas perspektīvā. Kādi vienoti apsvērumu vai apstākļi var veicināt kopā darbošanos? Kādas ir dažādās pieejas zināšanām par mūsu  pagātni, ko varam iegūt šādā veidā?

Publiskā programma:

Izstādes iervaros plānotie publiskie pasākumi, kuru norises datumi tiks precizēti pēc ārkārtējā stāvokļa beigām:

Pēc 6. decembra: Anni Puolakka (FI) un Martas Trekteres performance Oestrus Youth”.  Vairāku darbu sērija, kas tapusi balsoties mākslinieču ilggadīgā sadarbībā, izjautājot draudzības un intimitātes attiecības ar plašākā sabiedrībā noteiktiem stereotipiem. Performance ir divi savstarpēji saistīti priekšnesumi – “Oestrus” un Painless Youth”, kuros abas mākslinieces piedalās viena otras darbā kā viesmākslinieces un atbalstītājas. Performanci papildina kolektīvi veidots video un instalācija.

Pēc 6. decembra: Ievas Melgalves un Rasas Jansones performance periodika.lpsr”. Sievietes pasaule arī Padomju laikā bija mājas un mājīguma pasaule, ikdienišķi skaista un dekoratīvi trausla. Tik viegli saplēšama, ja no tās izlaužas ārā, un, ja izlauzīsies, tad ko tad?... Ja arī māksla šajā pasaulē iederas, tad tā ir noteikta veida māksla, un tās noteicēja ir ne vien sabiedrība, bet arī politiskā vara. Reālos, nemainītos citātos no jaunizveidotās LPSR preses mākslinieces iezīmē tipisku retoriku, ar kuru saskārās sievietes, kas meklēja savu ceļu mākslā. Performance tapusi sadarbībā ar Literatūras festivālu "Prozas lasījumi".

11. decembris kolektīvās lasīšanas vakars kopā ar aktrisi Daigu Kažociņu. Daiga Kažociņa lasīs šīs izstādes mākslinieces Lilianas Piskorskas (PO) eseju Avotu grāmata” (Sourcebook), kas pievēršas Polijas feminisma kustības un lesbiešu vēsturēm, kuras aizvien, īpaši tagad, Polijas galēji labējās politikas ietvarā tiek noklusētas un marginalizētas.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS (LLMC).

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Izstādi organizē un producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).

Izstādes kuratore: Andra Silapētere (LLMC).

Projekta pētnieku komanda: Evita Goze, Rasa Jansone, Toms Ķencis, Ieva Laube, Ieva Melgalve, Justīne Savicka, Paula Stuiņa, Terēza Šulca, Iliāna Veinberga.

Izglītības programmas kuratore: Māra Žeikare (LLMC).

Izstādes grafiskais dizains: Evija Pintāne.

Izstādes arhitektūra: Liene Mackus un Artūrs Arnis.

Izstādes projekta koordinatores: Adele Bea Cērpa, Margarita Ogoļceva (LLMC) un Ieva Kalnača (LNMM).

Publicitāte: Paula Jansone (LLMC) un Gundega Turnele (LLMC).

Sadarbības partneri: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija.

Starptautiskie sadarbības partneri: Fundacija Arton (Varšava), Centre for Contemporary Arts (Ļubļana) un Office for Photography (Zagreba).

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, FRAME Contemporary Art Finland.

Sadarbības partneri: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Valsts Arhīvs,  Latvijas Rēriha biedrība, Mākslas centrs “Zuzeum”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs,  Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Attēli: https://drive.google.com/drive/folders/1KLxMT5BbsCTyyx-9G43yEvGvVl-KaZFv?usp=sharing

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt