Kroders.lv 31.01.2021

2021. gada jubilāri teātrī

Publicitātes foto

Katru gadu Latvijā atzīmējam vairāku ievērojamu mākslinieku jubilejas, šoreiz KrodersLV varēsiet uzzināt jubilārus, kuri darbojas teātra mākslā un kuri svin apaļus gadus. Katru mēnesi saraksts tiks papildināts.

2021. gada janvāris

5. janvārī izcilajam režisoram ARKĀDIJAM KACAM – 90!

"Arkādijam Kacam ir trīs lietas – ģimene.., liela bibliotēka un teātris," 1982. gadā par ilggadējo (1964−1988) Rīgas Krievu drāmas teātra vadītāju raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

"Viņš ir cieši mūsu republikai piederīgs un tai pašā laikā jūtas it kā "republika" sevī, savā teātrī. Šī nosacītā vientulība ir viņa paša izvēlēta, savā veidā nepieciešama. Tajā valda nemainīgs, regulārs dzīves ritms, kārtība. Režisors ir teātrī no rīta un katru vakaru. Ikkatru vakaru, kad sākas izrāde, Arkādijs Kacs apstaigā ģērbtuves, paskatās aktieros, vienam varbūt vajag pacelt ikdienības noplicināto omu, citam — tieši pretēji — uzskaņot rezignētāku stīgu, un pusastoņos viņš var jums pateikt, kādā toņkārtā ritēs šīvakara izrāde. Ja režisora nav teātrī, tad ir noticis kas ārkārtējs — slimība, komandējums. Un tikai tā. Arkādijs Kacs ir bijis flotes oficieris, un viņa reglaments ir dzelžains.

(..) Aktieri saka: "Kacs vienmēr zina, ko grib." Daudzi to uzskata par vērtīgāko režisora īpašību. Bet vai tiešām var visu zināt, tik mērķtiecīgi savu gribēt, ar radošiem aktieriem strādājot? Kacs saka: "Es zinu, kāpēc izvēlējos šo lugu, ko gribu ar to teikt, un es zinu, ar ko beigsies izrāde. Tas ir mērķis, uz kuru man jātiek, bet ceļš uz to iet caur tūkstoš minējumiem, manis paša un aktieru. Es neesmu tas, kurš visu zina, taču labi, ja aktieri to nenojauš."

KrodersLV redakcija sveic jubilejā, un, atceroties Arkādija Kaca iestudējumus, aicina ielūkoties Teātris.zip īpašajā izlasē:

"Ienesīga vieta" (NT, 2003): https://ltv.lsm.lv/.../24.03.2017-teatris.zip-ipasa.../

"Barbari" (DT, 1981): https://replay.lsm.lv/.../teatriszip-ipasa-izlase-dailes...

"Krauja" (DT, 1983): https://ltv.lsm.lv/.../07.04.2017-teatris.zip-ipasa.../...

 

7. janvārī 150. jubileja vienai no pirmajām profesionālajām latviešu aktrisēm – JŪLIJAI SKAIDRĪTEI!

Jūlija Skaidrīte (Jūlija Vārtiņa) dzimusi 1871. gada 7. janvārī Vidzrižu pagastā. Bijusi Rīgas Latviešu teātra (1889-1918), Latvijas Nacionālā teātra (1919-1939) aktrise, tēlojusi arī kino.

“Viņa ir lūzusi vai arī mirusi līdzi tik daudzām savām varonēm, pārdzīvodama visas viņu traģēdijas un ciešanas, ka gluži dabīgi viņā rodas ilgas pēc kāda akorda, kurš izskanētu kā saskaņa un samierināšanās,” tā par viņu raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

“Jūlija Skaidrīte – īstajā vārdā Jūlija Birzgale – uz skatuves nokļūst 17 gadus vecumā pie Ādolfa Alunāna lugā «Kas tie tādi, kas dziedāja", nokļūst, var teikt, netīšām, jo saslimusi traģēdijas varones – Skaidrītes – tēlotāja. Jau pirmie panākumi ir tik lieli, ka jaunava nolemj teātrim veltīt visu savu mūžu un liktenīgajai Skaidrītes lomai par piemiņu – saukties Jūlijas Skaidrītes vārdā. Par viņas ampluā kļūst traģisko sieviešu tēli.”

Vairāk par aktrisi lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/51/

 

9. janvārī 50. jubileja aktrisei – ANNAI PUTNIŅAI!

Anna Putniņa dzimusi 1971. gada 9. janvārī Rīgā. Strādājusi Liepājas teātrī (1993–1995), spēlējusi Latvijas Nacionālajā teātrī (1995–2002). Valmieras teātra aktrise (kopš 1995). „Teātra TT" producente (no 2000).

“Annas Putniņas skatuves tēli Valmierā, Rīgā, TV filmās, “TT” teātrī nav tikai spoži atveidoti sieviešu likteņi, ar to starpniecību viņa pratusi mūs, skatītājus, pierunāt, lai ielūkojamies katrs savas garīgās celtnes pamatos un ieraugām, kas tur sašķobījies vai kas stabili ielikts.”

“Ar dažām idejām dažkārt gadās tā, ka ilgāku laiku tās nedod mieru, un, līdzko tās nosauc
vārdā, atkal kaut kas top,” tā Anna Putniņa sarunā ar Irēnu Lagzdiņu.

Vairāk par aktrisi lasiet Valmieras teātra mājaslapā: https://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/putnina-anna

 

12. janvārī 70. jubileja Nacionālā teātra aktierim – JĀNIM SKANIM!

Jānis Skanis dzimis 1951. gada 12. janvārī Jaunjelgavā. Nacionālā teātra aktieris kopš 1975. gada. Teātrī ienācis kā lirisks raksturlomu tēlotājs ar sportisku stāju un dzejnieka dvēseli, kas vēlāk apliecinās arī dažādās literārās izpausmēs, rakstot ne tikai dzeju, bet arī trāpīgus kolēģu portretus žurnālam “Liesma”.

“Re, uz Akadēmiskā drāmas teātra skatuves jau stāv jaunais un daudzsološais aktieris Skanis. Un vēlme ir viena – spēlēt un spēlēt, un lai publika aplaudē un gadiem ieinteresēti seko tāpat kā pirmajam uznācienam,” tā par viņu raksta režisors Valdis Lūriņš.

Vairāk par aktieri lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/391?fbclid=IwAR2FcWQqF4nMCRVSONeQGEmKx1I9UlqEwAaxKbmhlXoIOp1bHrDqiXuo6pU

 

12. janvārī 85. jubileja MAESTRO RAIMONDAM PAULAM!

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā. Kopš 1986. gada ir Teātra darbinieku savienībā.

Komponējis mūziku neskaitāmām teātru izrādēm, tai skaitā Dailes teātra iestudējumiem “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Šerloks Holmss”, “Džons Neilands”, “Meža gulbji” u. c. Nozīmīgos skatuves darbos izvērtusies arī Maestro sadarbība ar Nacionālo teātri, kur tapuši mūzikli “Leo. Pēdējā bohēma”, “Man 30 gadu” u. c. Tāpat Maestro radījis mūziku radiouzvedumiem un raidlugām, R. Paula mūzika iedzīvinājusi arī leļļu teātra izrādes, kā “Runčuks Punčuks”, “Velniņi”, “Ceturtais skriemelis” u. c.

Vairāk par Maestro Raimondu Paulu un mūziku teātra izrādēm lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/komponisti/raimonds-pauls

Iesakām noskatīties LTV dokumentālo filmu «Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls»: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/207370/ltv-dokumentala-filma-muzigais-dzinejs-raimonds-pauls

 

26. janvārī 60. jubileja Dailes teātra direktoram – JURIM ŽAGARAM!

Juris Žagars dzimis 1961. gada 26. janvārī Cēsīs. No 1985. līdz 1992. gadam bijis Jaunatnes teātra aktieris. No 2007. gada Cēsu mākslas festivāla direktors. Dailes teātrī no 1993./94. gada sezonas. Kopš 2020. gada – Dailes teātra direktors.

Kā aktieris spēlējis ļoti daudzās izrādēs, piemēram, “Trīs māsas”, “Bovarī kundze”, “Salemas raganas”, “Marmors”, “Pērs Gints nav mājās” u. c., tāpat spēlējis arī  vairākas kinolomas, piemēram, “Baiga vasara”, “Laupītāji”, “Mērnieku laiki”, “Zītaru dzimta” un vēl daudzās citās.

“Aktierim vienmēr ir jāgrib patikt, citādi viņš nebūs nekāds aktieris. Bet varbūt sakrīt apstākļi. Tev ir lomas, kas sakrīt ar tavu iekšējo stāvokli, tu vari daudz domāt un vari ārkārtīgi plaši savu emocionālo sajūtu izspēlēt uz skatuves,” tā Juris Žagars.

Vairāk par aktieri lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/juris-zagars

 

28. janvārī 70. gadu jubileja aktrisei – GUNTAI VIRKAVAI!

Gunta Virkava dzimusi 1951. gada 28. janvārī cirka mākslinieka Alfona Virkausa (Virkava) ģimenē. Nacionālajā teātrī darbu uzsākusi 1970. gadā, pirms vēl bija pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas t.s. Nacionālā teātra kursu, un strādāja tajā līdz 2016. gadam.

Aktrises nozīmīgākās lomas ir Suzanna Bomaršē izrādē “Trakā diena jeb Figaro kāzas” (1976), Isabella izrādē “Spānijas Isabella” (1983), kā arī Heda izrādē “Heda Gablere” (1991).

“Viņa «iekožas lomā ar zobiem», ir ar mieru nepārtraukti meklēt tajā jaunas šķautnes, negaidītas rakstura iezīmes. Sevišķi tas izpaudās Gogoļa komēdijas «Revidents» iestudēšanas laikā. Vodeviliski ievirzītajā izrādē viņas Marija Antonovna pārsteidza ar jūtu patiesumu - pilsētas priekšnieka meita patiešām ir iemīlējusies Hļestakovā.” (No L. Bērziņas raksta “Kad sākas aktieris”, ž. “Māksla, 1982, 7)

Vairāk par aktrisi lasiet http://100.teatris.lv/personality/366

 

30. janvārī 50 gadu jubileja režisoram – VIESTURAM KAIRIŠAM!

Viesturs Kairišs, teātra un kino režisors, Dailes teātra mākslinieciskais direktors, dzimis 1971. gada 30. janvārī Rīgā. Mācījies LVU Filoloģijas fakultātē (1989–1991). 1997. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors.

Viņam ir iestudējumi vairākos teātros, piemēram, Nacionālajā teātrī – O. Vailda, R. Štrausa “Salome”, R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”; Dailes teātrī – M. Zālītes “Smiļģis”, T. Bernharda “Varoņu laukums”; Latvijas Nacionālajā operā – R. Vāgnera “Klīstošais holandietis”, V. A. Mocarta “Burvju flauta” un daudzi citi.

“Man ir jātaisa Rainis un Vāgners, “Hamlets” un “Boriss Godunovs”. Tikai tajos es jūtos labi. Es nemāku iestudēt izrādes par mūsu cilvēku sadzīves problēmām,” Viesturs Kairišs saka intervijā Inesei Lūsiņai.

Par Viestura Kairiša agrīno darbību varat uzzināt KrodersLV LASA sadaļā: https://www.kroders.lv/lasa/1558

Vairāk par režisoru lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/viesturs-kairiss-1

 

2021. gada februāris

4. februārī 70 gadu jubileja režisoram un aktierim - VALDIM LŪRIŅAM!

Valdis Luriņš dzimis 1951. gadā Krasnojarskas novada Tūrā. Pēc 1953. gada atgriezies Latvijā, 1969. gadā beidzis Rīgas 49. vidusskolu, 1975. – absolvējis Konservatorijas Teātra fakultāti kā aktieris, pēc tam studējis režiju, diplomdarba izrādi iestudējot 1983. gadā.

Jau vidusskolas gados piedalījies Dailes teātra izrādēs “Motocikls” un “Idiots” Pētera Pētersona režijā, tālab mūža garumā P. Pētersonu uzskatījis par savu skolotāju, un arī savu izrāžu stilistikā radoši turpinājis “dzejas teātra” principus. Pēc studijām strādā Nacionālajā teātrī, kā arī iestudē izrādes Liepājas teātrī. Kopš 1975. gada Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors.

Aicinām ieskatīties un atcerēties 10 viņa veikumus un panākumus teātrī: https://www.kroders.lv/runa/1566

 

11. februārī 50. jubileja Liepājas teātra aktierim EDGARAM PUJĀTAM!

"Aktieris ar romantiķa dvēseli," tā Edgaru Pujātu raksturojusi teātra kritiķe Evita Mamaja.

Edgars Pujāts dzimis 1971. gada 11. februārī Lutriņos. 1993. gadā beidzis Liepājas teātra IV studiju un kopš tā laika ir Liepājas teātra aktieris.

Spēlējis Rūdi R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Figaro P. Bomaršē “Figaro kāzās”, Pēru Gintu H. Ibsena “Pērā Gintā”, Andreju A. Čehova “Trīs māsās”, Goringu O. Vailda “Ideālajā vīrā”, Kreigu D. Kinga „Killlera dienasgrāmatā”, Cepli P. Rozīša "Ceplī", Kungu R. Hārvuda “Ģērbējā” un vēl daudzas citas lomas.

"Bijis daudz tikšanos, iegūti draugi, iepazīti brīnišķīgi cilvēki. Esmu gan cietis, gan mīlējis, gan nests uz rokām, gan sists un lamāts," par aktiera profesiju intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst E. Pujāts.

Vairāk par aktieri lasiet Liepājas teātra mājaslapā: https://liepajasteatris.lv/edgars-pujats/

 

19. februārī rakstniekam, teātra vēsturniekam un kritiķim VALTAM GRĒVIŅAM - 100!

Grēviņu dzimta ir viena no nedaudzajām, kurā vairākās paaudzēs sastopami populāru rakstnieku, dzejnieku, teātra zinātnieku vārdi. Valts Grēviņš, kura simtgadi atceramies šogad, Latvijas teātra vēsturē pieminams kā autors grāmatām par latviešu teātra režisoriem Aleksi Mierlauku un Eduardu Smiļģi, kā arī aktieri Jāni Osi.

Teātra kritiķa radošo mūžu plašāk PĒTA teātra zinātniece Silvija Geikina: https://www.kroders.lv/peta/1568

 

27. februārī 50 gadu jubileja teātra kritiķim un laikraksta "Diena" žurnālistam Atim Rozentālam.

Atis Rozentāls par teātri raksta jau kopš 2000. gada, bet sistemātiski teātra kritikai pievērsies 2012. gadā. Absolvējis Silvijas Radzobes vadīto teātra zinātnes maģistrantūras studiju programmu LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Vairākkārt bijis "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisijā. Patlaban teātra studijas turpina Latvijas Kultūras akadēmijā, rakstot doktora disertāciju par Andreja Žagara operu iestudējumiem.

Autora publikācijas KrodersLV vienkopus lasāmas šeit: https://www.kroders.lv/rakstu_arhivs?author_name=Atis...

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt