Teātra Vēstnesis 31.03.2014

Par jaudīgu Liepājai

Vēsma Lēvalde, Edīte Tišheizere

Tā sauktais Klaipēdas kurss pirms trim gadiem atrada atbalsta punktu un pagrieza teātra pasauli ar seju pret Liepāju.

Liepājas teātris ir vislaimīgākais teātris Latvijā, jo finansiāli un mākslinieciski smagā brīdī tam tika ļauts uzņemt trupā veselu aktieru kursu, atzīst teātra direktors Herberts Laukšteins. Patlaban Liepājā ir visspēcīgākā aktieru trupa, ja to vērtē kā kolektīvu, uzskata vairāki uzrunātie režisori. Viņi spējot izdarīt gandrīz jebko. Fakti to apliecina – Spēlmaņu nakts nomināciju birums, Stavangera kā Gada izrāde, rādīta Maskavā Zelta Maskā, iekļauta festivāla Wiener Festwochen programmā, pārrunas notiek par teātra viesizrādēm Baltkrievijā, Vācijā, Beļģijā, Francijā un Itālijā. Te, līdzīgi kā pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Valmieras teātrī, ir potenciāls jaunam domubiedru teātrim, kas apvienotu intelektuālus, darbaspējīgus un mākslai uzticīgus aktierus. Ja vien Liepāja nekļūs par trūcīgu vientuļo māti, kura nespēj atbalstīt sava bērna talantu, tāpēc mudina viņu ātrāk un vieglāk pelnīt naudu.

Enerģija, ko ienesa uzreiz sešpadsmit jauni cilvēki teātrī, bija tāda trieciendeva, ka, šķiet, uzjundīja ne tikai teātri. Liepājā pēkšņi kļuva stilīgi apmeklēt pirmizrādes, runāt par skatuves mākslu, arvien biežāk publikā varēja manīt cilvēkus, kuriem acīmredzami teātra apmeklējums bija kas jauns. To, ka šis kurss ir potenciāli jauna seja teātrim, atzīmēja arī kritiķi, kad jauniešu trešā kursa veikumu Kauja pie... nominēja Spēlmaņu naktij 2009. gadā. „Mēs nāksim ar savu ideju un mēģināsim kopā ar vecajiem aktieriem radīt ko jaunu. Tas arī būs tas spēks,” toreiz solīja jaunieši. Bet tikai visi kopā – jo „vajag to plecu, vajag vienotību, jo visi esam apguvuši vienu skolu, ētikas bāzi, uztveri par teātri, par disciplīnu, kas teātros zūd, bet bez kā nevar”. Tikai esot kopā, katrs varot saglabāt savu individualitāti. Mēs esam kā „puzlīte”, viņi apgalvoja. Vai šī pleca sajūta nav zudusi tagad, kad zeļļa gadi aiz muguras un jāsāk apliecināt meistara līmenis?

Visu rakstu lasiet žurnāla „Teātra Vēstnesis” 2014. gada 1. numurā

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt