Teātra Vēstnesis 08.06.2016

...nebūt nav vērsts pret tevi

Ieva Struka: Oriģināldarbs mūsu Baltajā namā

 

Jaunais Gotardas bāzes tunelis, kas tiks atklāts 1. jūnijā, ir Dieva dāvana Eiropai, tā vakar intervijā sacīja ES transporta komisāre Violeta Bulca. Tas būs nozīmīgs savienojums starp Roterdamu, Antverpeni un Adrijas jūras ostām. Tunelis kļūs par Eiropas izaugsmes dzinējspēku. 57 km garo tuneli, kas izbūvēts zem Alpiem, pirmo reizi skicēs uzzīmēja 1947. gadā, bet tā būvniecība sākās pirms 17 gadiem.
LR1 Eiropas ziņas pl. 8.45 24.05.2016.

 

Ievadam. Konteksts un jautājumi

Kultūras periodika ir vērtība, ja skar aktuālu, sāpīgu, neviennozīmīgu tēmu. Ērika Ešenvalda un Ineses Zanderes jaunradītās operas Iemūrētie pirmizrādes rīts atnāca ar atvērumu Kultūras Dienā, kur visi neatkarības gados radīto oriģināloperu autori – Ešenvalds, Ilona Breģe, Andris Dzenītis, Kristaps Pētersons, Artūrs Maskats – pauda pārdomas par savu darbu ceļu uz LNO un to skatuves mūžu. Bet līdzās tabula rādīja, ka, izņemot Jāņa Lūsēna bērnu operas, neviena no tām nav nospēlēta vairāk par deviņām reizēm. Turklāt ne vienmēr tas nozīmē tukšas zāles, un te piesaucams gadījums ar Pētersona operu Mihails un Mihails spēlē šahu, kurš saviļņoja radošās aprindas, liekot kritiski vērtēt jaunā operas direktora Zigmara Liepiņa aplēses, ka izrādes ekspluatācijas izmaksas kategoriski nedrīkst pārsniegt biļešu ienākumus. Opera, gluži tāpat kā valsts teātri, spiesta būt par Kultūras ministrijas ķīlnieci – mākslas institūcijām jānodrošina gan pozitīva bilance, gan nacionālās mākslas attīstība, ignorējot acīmredzamo: jo sarežģītāks žanrs, jo lielākas investīcijas tas prasa, ja valstij nepieciešama tā pastāvēšana. Vienlaikus – valsts, kas nevar atļauties operu (kā skaņdarbu, tā arī teātra namu), varbūt arī nav nacionāla valsts Eiropas izpratnē. Kur ņemt naudu?

Visu Kultūras Dienā intervēto autoru darbi bijuši veiksmīgi vai pat teicami inscenēti, īpaši gribētu izcelt Ešenvalda Augļu koks ir Jāzeps Gata Šmita un Pētersona Mihails un Mihails spēlē šahu Viestura Meikšāna režijā (abas Jaunajā zālē) un Dzenīša Dauku Ināras Sluckas iestudējumā. Trīs tik vienreizējas operas, ka savā starpā grūti salīdzināmas. Viena balstīta bibliskā mītā, otra – dokumentālismā, bet trešā – latviskā dzīves izjūtā, aizsniedzoties līdz arhetipiskiem ģimenes, pasaules uztveres un izziņas modeļiem. Visi šie darbi varētu atrasties operas repertuārā vienlaikus, darīt to krāsaināku un apliecināt, ka nācija ir radītspējīga, tātad dzīvotspējīga.

Realitāte ir daudz skarbāka. Pat tie skatītāji, kas principā ir aktīvi Latvijas akadēmiskās mūzikas dzīves baudītāji, nevis tikai piepilda elitārus koncertus, daudz retāk atrod ceļu uz oriģināloperu iestudējumiem. Par to lika domāt arī spožais Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs uzvedums Siguldas opersvētkos. Tas bija unikāls vasaras kultūras dzīves notikums Raiņa 150. jubilejas gadā, turklāt balstīts tik spilgtā leģendā kā Jāņa Zābera dziedātā Antiņa ārija, tomēr vienalga nespēja piepulcēt pilnu estrādi. Kāpēc tā? Šis jautājums varbūt ir vēl svarīgāks par rentabilitāti.

Kas ir iemūrētie?

Libreta autore dzejniece Inese Zandere gan intervijās, gan programmas grāmatiņā sniegusi izsmeļošu informāciju par ieceri: Eiropas tradicionālajā kultūrā, jo īpaši Balkānos, eksistē būvupura motīvs. Proti, neviena, īpaši “sabiedriskas nozīmības” celtne – baznīca, pils, tilts – nav uzceļama līdz galam, nedodot tai upuri, neatdodot tai dzīvību, citādi pa nakti tiek nojaukts tas, kas pa dienu uzcelts, vai arī notiek kāds negadījums ar jau gatavo celtni. Motīva nozīmību apliecina libreta veltījums Knutam Skujeniekam: vispirms jau par Eiropas tautasdziesmu atdzejojumos atklāto pasaules krāsainību un latviešu valodai un literatūrai atdoto mūžu, bet, protams, arī par upuri, kas viņam, padomju sistēmas sodītam, bija jānes. Tātad autorei svarīga bijusi šā jēdziena tiešā, nevis tikai simboliskā nozīme: lai liels mērķis taptu sasniegts un liels uzdevumus izpildīts, upuris ir obligāts.

 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Teātra Vēstnesis" 2016. gada 2. numurā

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt