Kroders.lv 16.09.2021

2021. gada jubilāri teātrī

Publicitātes foto

Katru gadu Latvijā atzīmējam vairāku ievērojamu mākslinieku jubilejas, šoreiz KrodersLV varēsiet uzzināt jubilārus, kuri darbojas teātra mākslā un kuri svin apaļus gadus. Katru mēnesi saraksts tiks papildināts.

2021. gada janvāris

5. janvārī izcilajam režisoram ARKĀDIJAM KACAM – 90!

Arkādijs Kacs // Publicitātes foto

"Arkādijam Kacam ir trīs lietas – ģimene.., liela bibliotēka un teātris," 1982. gadā par ilggadējo (1964−1988) Rīgas Krievu drāmas teātra vadītāju raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

"Viņš ir cieši mūsu republikai piederīgs un tai pašā laikā jūtas it kā "republika" sevī, savā teātrī. Šī nosacītā vientulība ir viņa paša izvēlēta, savā veidā nepieciešama. Tajā valda nemainīgs, regulārs dzīves ritms, kārtība. Režisors ir teātrī no rīta un katru vakaru. Ikkatru vakaru, kad sākas izrāde, Arkādijs Kacs apstaigā ģērbtuves, paskatās aktieros, vienam varbūt vajag pacelt ikdienības noplicināto omu, citam — tieši pretēji — uzskaņot rezignētāku stīgu, un pusastoņos viņš var jums pateikt, kādā toņkārtā ritēs šīvakara izrāde. Ja režisora nav teātrī, tad ir noticis kas ārkārtējs — slimība, komandējums. Un tikai tā. Arkādijs Kacs ir bijis flotes oficieris, un viņa reglaments ir dzelžains.

(..) Aktieri saka: "Kacs vienmēr zina, ko grib." Daudzi to uzskata par vērtīgāko režisora īpašību. Bet vai tiešām var visu zināt, tik mērķtiecīgi savu gribēt, ar radošiem aktieriem strādājot? Kacs saka: "Es zinu, kāpēc izvēlējos šo lugu, ko gribu ar to teikt, un es zinu, ar ko beigsies izrāde. Tas ir mērķis, uz kuru man jātiek, bet ceļš uz to iet caur tūkstoš minējumiem, manis paša un aktieru. Es neesmu tas, kurš visu zina, taču labi, ja aktieri to nenojauš."

KrodersLV redakcija sveic jubilejā, un, atceroties Arkādija Kaca iestudējumus, aicina ielūkoties Teātris.zip īpašajā izlasē:

"Ienesīga vieta" (NT, 2003): https://ltv.lsm.lv/.../24.03.2017-teatris.zip-ipasa.../

"Barbari" (DT, 1981): https://replay.lsm.lv/.../teatriszip-ipasa-izlase-dailes...

"Krauja" (DT, 1983): https://ltv.lsm.lv/.../07.04.2017-teatris.zip-ipasa.../...

 

7. janvārī 150. jubileja vienai no pirmajām profesionālajām latviešu aktrisēm – JŪLIJAI SKAIDRĪTEI!

Jūlija Skaidrīte // Publicitātes foto

Jūlija Skaidrīte (Jūlija Vārtiņa) dzimusi 1871. gada 7. janvārī Vidzrižu pagastā. Bijusi Rīgas Latviešu teātra (1889-1918), Latvijas Nacionālā teātra (1919-1939) aktrise, tēlojusi arī kino.

“Viņa ir lūzusi vai arī mirusi līdzi tik daudzām savām varonēm, pārdzīvodama visas viņu traģēdijas un ciešanas, ka gluži dabīgi viņā rodas ilgas pēc kāda akorda, kurš izskanētu kā saskaņa un samierināšanās,” tā par viņu raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

“Jūlija Skaidrīte – īstajā vārdā Jūlija Birzgale – uz skatuves nokļūst 17 gadus vecumā pie Ādolfa Alunāna lugā «Kas tie tādi, kas dziedāja", nokļūst, var teikt, netīšām, jo saslimusi traģēdijas varones – Skaidrītes – tēlotāja. Jau pirmie panākumi ir tik lieli, ka jaunava nolemj teātrim veltīt visu savu mūžu un liktenīgajai Skaidrītes lomai par piemiņu – saukties Jūlijas Skaidrītes vārdā. Par viņas ampluā kļūst traģisko sieviešu tēli.”

Vairāk par aktrisi lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/51/

 

9. janvārī 50. jubileja aktrisei – ANNAI PUTNIŅAI!

Anna Putniņa // Publicitātes foto

Anna Putniņa dzimusi 1971. gada 9. janvārī Rīgā. Strādājusi Liepājas teātrī (1993–1995), spēlējusi Latvijas Nacionālajā teātrī (1995–2002). Valmieras teātra aktrise (kopš 1995). „Teātra TT" producente (no 2000).

“Annas Putniņas skatuves tēli Valmierā, Rīgā, TV filmās, “TT” teātrī nav tikai spoži atveidoti sieviešu likteņi, ar to starpniecību viņa pratusi mūs, skatītājus, pierunāt, lai ielūkojamies katrs savas garīgās celtnes pamatos un ieraugām, kas tur sašķobījies vai kas stabili ielikts.”

“Ar dažām idejām dažkārt gadās tā, ka ilgāku laiku tās nedod mieru, un, līdzko tās nosauc
vārdā, atkal kaut kas top,” tā Anna Putniņa sarunā ar Irēnu Lagzdiņu.

Vairāk par aktrisi lasiet Valmieras teātra mājaslapā: https://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/putnina-anna

 

12. janvārī 70. jubileja Nacionālā teātra aktierim – JĀNIM SKANIM!

Jānis Skanis // Publicitātes foto

Jānis Skanis dzimis 1951. gada 12. janvārī Jaunjelgavā. Nacionālā teātra aktieris kopš 1975. gada. Teātrī ienācis kā lirisks raksturlomu tēlotājs ar sportisku stāju un dzejnieka dvēseli, kas vēlāk apliecinās arī dažādās literārās izpausmēs, rakstot ne tikai dzeju, bet arī trāpīgus kolēģu portretus žurnālam “Liesma”.

“Re, uz Akadēmiskā drāmas teātra skatuves jau stāv jaunais un daudzsološais aktieris Skanis. Un vēlme ir viena – spēlēt un spēlēt, un lai publika aplaudē un gadiem ieinteresēti seko tāpat kā pirmajam uznācienam,” tā par viņu raksta režisors Valdis Lūriņš.

Vairāk par aktieri lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/391?fbclid=IwAR2FcWQqF4nMCRVSONeQGEmKx1I9UlqEwAaxKbmhlXoIOp1bHrDqiXuo6pU

 

12. janvārī 85. jubileja MAESTRO RAIMONDAM PAULAM!

Maestro Raimonds Pauls // Publicitātes foto

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā. Kopš 1986. gada ir Teātra darbinieku savienībā.

Komponējis mūziku neskaitāmām teātru izrādēm, tai skaitā Dailes teātra iestudējumiem “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Šerloks Holmss”, “Džons Neilands”, “Meža gulbji” u. c. Nozīmīgos skatuves darbos izvērtusies arī Maestro sadarbība ar Nacionālo teātri, kur tapuši mūzikli “Leo. Pēdējā bohēma”, “Man 30 gadu” u. c. Tāpat Maestro radījis mūziku radiouzvedumiem un raidlugām, R. Paula mūzika iedzīvinājusi arī leļļu teātra izrādes, kā “Runčuks Punčuks”, “Velniņi”, “Ceturtais skriemelis” u. c.

Vairāk par Maestro Raimondu Paulu un mūziku teātra izrādēm lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/komponisti/raimonds-pauls

Iesakām noskatīties LTV dokumentālo filmu «Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls»: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/207370/ltv-dokumentala-filma-muzigais-dzinejs-raimonds-pauls

 

26. janvārī 60. jubileja Dailes teātra direktoram – JURIM ŽAGARAM!

Juris Žagars // Publicitātes foto

Juris Žagars dzimis 1961. gada 26. janvārī Cēsīs. No 1985. līdz 1992. gadam bijis Jaunatnes teātra aktieris. No 2007. gada Cēsu mākslas festivāla direktors. Dailes teātrī no 1993./94. gada sezonas. Kopš 2020. gada – Dailes teātra direktors.

Kā aktieris spēlējis ļoti daudzās izrādēs, piemēram, “Trīs māsas”, “Bovarī kundze”, “Salemas raganas”, “Marmors”, “Pērs Gints nav mājās” u. c., tāpat spēlējis arī  vairākas kinolomas, piemēram, “Baiga vasara”, “Laupītāji”, “Mērnieku laiki”, “Zītaru dzimta” un vēl daudzās citās.

“Aktierim vienmēr ir jāgrib patikt, citādi viņš nebūs nekāds aktieris. Bet varbūt sakrīt apstākļi. Tev ir lomas, kas sakrīt ar tavu iekšējo stāvokli, tu vari daudz domāt un vari ārkārtīgi plaši savu emocionālo sajūtu izspēlēt uz skatuves,” tā Juris Žagars.

Vairāk par aktieri lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/juris-zagars

 

28. janvārī 70. gadu jubileja aktrisei – GUNTAI VIRKAVAI!

Gunta Virkava dzimusi 1951. gada 28. janvārī cirka mākslinieka Alfona Virkausa (Virkava) ģimenē. Nacionālajā teātrī darbu uzsākusi 1970. gadā, pirms vēl bija pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas t.s. Nacionālā teātra kursu, un strādāja tajā līdz 2016. gadam.

Aktrises nozīmīgākās lomas ir Suzanna Bomaršē izrādē “Trakā diena jeb Figaro kāzas” (1976), Isabella izrādē “Spānijas Isabella” (1983), kā arī Heda izrādē “Heda Gablere” (1991).

“Viņa «iekožas lomā ar zobiem», ir ar mieru nepārtraukti meklēt tajā jaunas šķautnes, negaidītas rakstura iezīmes. Sevišķi tas izpaudās Gogoļa komēdijas «Revidents» iestudēšanas laikā. Vodeviliski ievirzītajā izrādē viņas Marija Antonovna pārsteidza ar jūtu patiesumu - pilsētas priekšnieka meita patiešām ir iemīlējusies Hļestakovā.” (No L. Bērziņas raksta “Kad sākas aktieris”, ž. “Māksla, 1982, 7)

Vairāk par aktrisi lasiet http://100.teatris.lv/personality/366

 

30. janvārī 50 gadu jubileja režisoram – VIESTURAM KAIRIŠAM!

Viesturs Kairišs // Foto - Gatis Gierts

Viesturs Kairišs, teātra un kino režisors, Dailes teātra mākslinieciskais direktors, dzimis 1971. gada 30. janvārī Rīgā. Mācījies LVU Filoloģijas fakultātē (1989–1991). 1997. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors.

Viņam ir iestudējumi vairākos teātros, piemēram, Nacionālajā teātrī – O. Vailda, R. Štrausa “Salome”, R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”; Dailes teātrī – M. Zālītes “Smiļģis”, T. Bernharda “Varoņu laukums”; Latvijas Nacionālajā operā – R. Vāgnera “Klīstošais holandietis”, V. A. Mocarta “Burvju flauta” un daudzi citi.

“Man ir jātaisa Rainis un Vāgners, “Hamlets” un “Boriss Godunovs”. Tikai tajos es jūtos labi. Es nemāku iestudēt izrādes par mūsu cilvēku sadzīves problēmām,” Viesturs Kairišs saka intervijā Inesei Lūsiņai.

Par Viestura Kairiša agrīno darbību varat uzzināt KrodersLV LASA sadaļā: https://www.kroders.lv/lasa/1558

Vairāk par režisoru lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/viesturs-kairiss-1

 

2021. gada februāris

4. februārī 70 gadu jubileja režisoram un aktierim - VALDIM LŪRIŅAM!

Valdis Luriņš dzimis 1951. gadā Krasnojarskas novada Tūrā. Pēc 1953. gada atgriezies Latvijā, 1969. gadā beidzis Rīgas 49. vidusskolu, 1975. – absolvējis Konservatorijas Teātra fakultāti kā aktieris, pēc tam studējis režiju, diplomdarba izrādi iestudējot 1983. gadā.

Jau vidusskolas gados piedalījies Dailes teātra izrādēs “Motocikls” un “Idiots” Pētera Pētersona režijā, tālab mūža garumā P. Pētersonu uzskatījis par savu skolotāju, un arī savu izrāžu stilistikā radoši turpinājis “dzejas teātra” principus. Pēc studijām strādā Nacionālajā teātrī, kā arī iestudē izrādes Liepājas teātrī. Kopš 1975. gada Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors.

Aicinām ieskatīties un atcerēties 10 viņa veikumus un panākumus teātrī: https://www.kroders.lv/runa/1566

 

11. februārī 50. jubileja Liepājas teātra aktierim EDGARAM PUJĀTAM!

"Aktieris ar romantiķa dvēseli," tā Edgaru Pujātu raksturojusi teātra kritiķe Evita Mamaja.

Edgars Pujāts dzimis 1971. gada 11. februārī Lutriņos. 1993. gadā beidzis Liepājas teātra IV studiju un kopš tā laika ir Liepājas teātra aktieris.

Spēlējis Rūdi R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Figaro P. Bomaršē “Figaro kāzās”, Pēru Gintu H. Ibsena “Pērā Gintā”, Andreju A. Čehova “Trīs māsās”, Goringu O. Vailda “Ideālajā vīrā”, Kreigu D. Kinga „Killlera dienasgrāmatā”, Cepli P. Rozīša "Ceplī", Kungu R. Hārvuda “Ģērbējā” un vēl daudzas citas lomas.

"Bijis daudz tikšanos, iegūti draugi, iepazīti brīnišķīgi cilvēki. Esmu gan cietis, gan mīlējis, gan nests uz rokām, gan sists un lamāts," par aktiera profesiju intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst E. Pujāts.

Vairāk par aktieri lasiet Liepājas teātra mājaslapā: https://liepajasteatris.lv/edgars-pujats/

 

14. februārī 40 gadu jubileja Latvijas Leļļu teātra aktrisei DACEI VĪTOLAI!

Aktrise Dace Vītola // Foto - Latvijas Leļļu teātra arhīvs

Dace Vītola dzimusi 1971. gada 14. februārī Talsos. Bērnību pavadījusi dzimtas mājās „Čegās”, toties 5 gadu vecumā kopā ar māti Olitu pārcēlusies dzīvot Limbažu rajonā, netālu no Vecmuižas skolas. Limbaži ir aktrises tēva senču dzimtā puse, kur viņas vecvecvectēvs Jānis Vītols bijis Katvaru muižas pārvaldnieks.

Izglītību ieguvusi Rīgas 3. mūzikas internātskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Mūzikas nodaļā, Tautas kinoaktieru studijā pie Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa beigusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Dramatiskā un leļļu teātra aktierkursu. Pirmo Daces lellīti, kuru no lupatām viņai uzšuvusi vecmāmiņa, sauca Una. Bērnībā aktrise gribējusi kļūt par medmāsu. Pirmo reizi lelli tā ‘pa īstam’ sajutusi, strādājot pie režisora Māra Koristina. Leļļu teātris ir Daces darba mājas.

Darbojusies Latvijas Radio teātrī „Pūpolītis” Veras Singajevskas vadībā, L. Tages Jaunos kinoaktieru studijā,darbojusies eksperimentālajā teātrī „Apsēstā māja” un Tautas Kinoaktieru studijā. Piedalījusies Dailes teātra muzikālajā izrādē „Meža gulbji”. No 1994. līdz 1998. gadam ar pseidonīmu Maruta veidojusi „Marutas Lappusīti” bērniem laikrakstā „Rīgas Viļņi” u. c.

Par aktrisi vairāk uzzini Latvijas Leļļu teātra mājaslapā: https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/latviesu-trupa/dace-vitola

 

19. februārī rakstniekam, teātra vēsturniekam un kritiķim VALTAM GRĒVIŅAM - 100!

Grēviņu dzimta ir viena no nedaudzajām, kurā vairākās paaudzēs sastopami populāru rakstnieku, dzejnieku, teātra zinātnieku vārdi. Valts Grēviņš, kura simtgadi atceramies šogad, Latvijas teātra vēsturē pieminams kā autors grāmatām par latviešu teātra režisoriem Aleksi Mierlauku un Eduardu Smiļģi, kā arī aktieri Jāni Osi.

Teātra kritiķa radošo mūžu plašāk PĒTA teātra zinātniece Silvija Geikina: https://www.kroders.lv/peta/1568

 

27. februārī 50 gadu jubileja teātra kritiķim un laikraksta "Diena" žurnālistam Atim Rozentālam.

Atis Rozentāls par teātri raksta jau kopš 2000. gada, bet sistemātiski teātra kritikai pievērsies 2012. gadā. Absolvējis Silvijas Radzobes vadīto teātra zinātnes maģistrantūras studiju programmu LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Vairākkārt bijis "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisijā. Patlaban teātra studijas turpina Latvijas Kultūras akadēmijā, rakstot doktora disertāciju par Andreja Žagara operu iestudējumiem.

Autora publikācijas KrodersLV vienkopus lasāmas šeit: https://www.kroders.lv/rakstu_arhivs?author_name=Atis...

 

2021. gada marts

2. martā  103. dzimšanas dienu svin Latvijas Leļļu teātra dibinātājām un tā ilggadīgā aktrise HILDA ŽĪGURE.

Hilda Žīgure dzimusi 1918. gada 2. martā. Šogad, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, ciemiņus uzņemt nav iespējams, taču Hilda par savu gadu skaitu nebrīnās un turpina sekot līdzi pasaules notikumiem.

Laba leļļu teātra aktiera veikums pamanāms uzreiz, pat ja viņu no skatītāja slēpj širmis, kā tas visbiežāk arī notiek. Laba aktiera radošo “ieroču” klāstā ir dzīva lelles sajūta un tehniskā meistarība, strādājot ar dažādu sistēmu lellēm. Tas, protams, teikts arī par Hildu Žīguri un viņas radīto daudzveidīgo skatuves tēlu galeriju – Buratino (A. Tolstoja “Zelta atslēdziņa”, 1953), Melnā māte (Raiņa “Zelta zirgs”, 1955), Sprīdītis, Paija (A. Brigaderes “Sprīdītis”, 1957, 1961, “Maija un Paija”, 1964). Tās ir tikai dažas lomas – aktrises veikums ir daudzkārt lielāks, bet jau nosauktajās iezīmējas tas plašais raksturu, jūtu, emociju spektrs, kam uz skatuves Hilda Žigure ļāvusi uzmirdzēt īpaši spilgti.

Uzzini vairāk: https://www.kroders.lv/highlight/4776

 

3. martā jubileju svin aktieris un režisors ROBERTS LIGERS (1931-2013) – 90!

Aktieris, režisors, "Rīgas pantomīmas" dibinātājs un vadītājs Roberts Ligers dzimis 1931. gada 3. martā Gulbenē. Pēc Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā sācis aktiera gaitas Dailes teātrī.

20. gadsimta 60. un 70. gados Latvijā augstā mākslinieciskā kvalitātē darbojās Roberta Ligera vadītā “Rīgas pantomīma”. Savas darbības laikā gan Ligera "Rīgas pantomīma", gan Anša Rūtentāla kustību teātris radīja aizmetņus Latvijas laikmetīgās dejas aizsākumam.

"Mans skatuves mākslas ideāls bija Dailes teātris ar tā neparastajām gaismām, romantiku, izteiksmīgajām kustībām, dejām, orķestri un īpašo pacēlumu - kā sacīja Smiļģis – volūmenu," atzinis Roberts Ligers.

R. Ligers iestudējis daudzus interesantus skatuves darbus – Raiņa "Krauklīti", A. Čehova "Kāzas", kuros pamatā bija runa, iestudējumos "Nopietni joki", "Ahā", "Ar sirds acīm" teksts bija minimāls, savukārt pirmā programma bez vārdiem bija "Ideja".

Iesakām noklausīties LR3 sagatavoto audioierakstu par Robertu Ligeru un “Rīgas pantonīmu”: https://klasika.lsm.lv/.../musu.../roberts-ligers-un-rigas-

 

3. martā apaļu jubileju svin Dailes teātra aktrise KRISTĪNE NEVARAUSKA!

"BOVARĪ KUNDZE" (2014)

Aktrise dzimusi 1981. gada 3. martā Bauskā. 2003. gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu. No 2001. gada līdz 2005. gadam bijusi Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet Dailes teātra aktrise no 2005. gada.

Valmieras teātrī aktrise spēlējusi tādas lomas kā Tea Elvstede H. Ibsena Hedā Gablerē, Jeļena Andrejevna A. Čehova Tēvocī Vaņā, Matilde R.Blaumaņa Pazudušajā dēlā” u. c. Aktrises skatuves karjera turpinājusies Dailes teātrī, kur viņa bijusi redzama kā Mikaēla R. Atkočūna Karmenā”, Olga A. Čehova Trīs māsās”, Emma Bovarī G. Flobēra Bovarī kundzē, Skārleta O'Hāra M. Mičelas Vējiem līdziun citās būtiskās lomās. Paralēli darbam teātrī aktrise filmējusies arī vairākās kinofilmās un TV seriālos.

Man gribas domāt, ka teātri es vienmēr esmu saukusi par darbu. Ja gribas sevi saudzēt, ir prātīgāk iemācīties teātri saukt nevis par savu dzīvi, bet par darbu. Ja neredzi robežu, ja neiemācies atpūsties un nes darbu mājās, tad pats sevi apdali dzīvē. Man teātris ir ļoti mīļš, bet tas tomēr ir darbs,” intervijā Līgai Rušeniecei atzīst Kristīne Nevarauska.

KrodersLV redakcija sveic aktrisi jubilejā!

Vairāk par aktrisi uzzini Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../aktieri/kristine-nevarauska

Kā arī iesakām noskatīties 100g kultūras raidījumu: https://ltv.lsm.lv/.../20.11.2013-100g-kulturas.../

 

26. martā 80 gadu jubileja Nacionālā teātra aktrisei – RASMAI GARNEI!

Rasma Garne // Publicitātes foto

Rasma Garne dzimusi 1941. gada 26. martā Rīgā. Pēc Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1963. gadā uzsākusi darbu Latvijas Nacionālajā teātrī. Spēlējusi tādas lomas kā Inta ("Viena ugunīga kļava”), Agnese (“Kolibri”,) Zane un Anda (“Pūt, vējiņi!”), Dainuvīte (“Silta jauka ausainīte”), Ingrīda (“Cīrulīši"), Sandra (“Alberts”) un daudzas citas.

“Es līdz sāpēm sirdī mīlu šo teātri, kas ir tik daudz slavēts un arī pelts taisnīgi un arī netaisnīgi. Te ir pagājis viss mans apzinīgais mūžs, un mani dara laimīgu un ļoti sāpina viss, kas ar šo teātri notiek, bet jo īpaši tas, cik viegli mēs aizmirstam tos, kas bijuši pirms mums,” tā par Nacionālo teātri Rasma Garne.

Vairāk par aktrisi lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/68/

 

26. martā 70 gadu jubileja aktierim JĀNIM PAUKŠTELLO!

Jānis Paukštello // Publicitātes foto

Jānis Paukštello dzimis 1951. gada 26. martā Jaunpiebalgā. Dailes teātrī no 1972./73. gada sezonas līdz 2016./2017. gada sezonai. Spēlējis Jāzepu Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos", Antiņu Raiņa "Zelta zirgā", Ābramu R. Blaumaņa “Zagļos”, Lielo Burvi Ozu V. Pūces, P. Brūvera "Burvī no Oza zemes", Melvilu F. Šillera “Marijā Stjuartē”, Hermani M. Zālītes “Zemes nodoklī” un daudzas citas lomas gan teātrī, gan kino.

“Jānim Paukštello ir skanīga balss, un, kad viņu redz un dzird dziedam, tad vairs ne mana lielo saspringto nopietnību. Ir pienācis atraisītības brīdis,” tā viņu raksturo kolēģi.

Vairāk par aktieri lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../arhivs-1/janis-paukstello

 

2021. gada aprīlis

6. aprīlī aktrisei LOLITAI CAUKAI – 75 gadu jubileja!

Lolita Cauka izrādē "Asins kāzas" // Publicitātes foto

"Lolitas talants savienojas ar vienreizēju gudrību, proti, to, kas nāk gan no sirds, gan no prāta, tādēļ pat visvājākajā lugā neviena viņas loma neieslīgst autora primitīvajā patosā, allaž ir neuzbāzīgs virsskatiens, kas tādējādi rada smalku saiti ar skatītāja viedokli par izrādi," raksta teātra kritiķe Maija Svarinska.

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/lasa/1591

 

8. aprīlī 80. jubileja apritētu nesen mūžībā aizgājušajai Latvijas Nacionālā teātra aktrisei ASTRĪDAI KAIRIŠAI.

Astrīda Kairiša izrādē “Uz neatgriešanos” (2009) // Publicitātes foto

Astrīda Kairiša dzimusi 1941. gada 8. aprīlī Rīgā. Beigusi Dailes teātra III studiju, pēc kuras pieņemta darbā Liepājas teātrī, bet 1968. gadā sākusi strādāt Nacionālajā teātrī jau kā vadošo lomu tēlotāja un šo pozīciju saglabājusi līdz sirmam vecumam.

Savā dzīves laikā spēlējusi daudz lomu, bet vienas no nozīmīgākajām ir Zane Raiņa “Pūt, vējiņos!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Ieva “Indrānos”, Osiene “Zaļajā zemē”, Liena “Mērnieku laikos” un daudzas citas.

“Aktrise, ar kuru režisoriem gribas strādāt, aktrise, kuru režisori redz un pie tam visdaudzveidīgākās lomās, aktrise, ar kuru neviens režisores nebaidās riskēt un kuras neveiksmes neviens sāpīgi nepārdzīvo. Tas laikam tāpēc, ka Astrīda Kairiša ir mūžam minama un tomēr neatminama mīkla. Un, kā zināms, noslēpums vienmēr vilina,” tā par Astrīdu Kairišu saka A. Jaunušans.

Vairāk par aktrisi un viņas lomām lasi KrodersLV veidotajā kritiķu aptaujā: https://www.kroders.lv/runa/1555

 

12. aprīlī 80. jubileja apritētu aktierim IMANTAM SKRASTIŅAM!

Imants Skrastiņš // Publicitātes foto

Imants Skrastiņš dzimis 1941. gada 12. aprīlī Skultē. Absolvējis Rīgas 1. vidusskolu un Latvijas Valsts konservatoriju. Astoņdesmitajos gados kļuva populārs kā komponista Raimonda Paula dziesmu izpildītājs. Aktieris gandrīz 30 gadus (1963-1993) aizvadīja uz Latvijas Jaunatnes teātra skatuves, kā arī bijis Latvijas radio teātra režisors un aktieris. Pazīstams arī kā kinoaktieris, jau skolas laikā debitējot kino spēlfilmā “Rita” (1957).

“Reizēm viņš varēja būt arī nežēlīgs. Viņš teica: “Jā, es esmu nežēlīgs, kad ir runa par darbu.” Viņam bija svarīgi sasniegt mērķi, kuru bija uzstādījis. Viņš gāja uz mērķi, tādēļ varēja būt arī ļoti skarbs,” tā Imanta sieva Rita Trence.

Aktiera nozīmīgākā loma bija Dzejnieks leģendārajā Imanta Ziedoņa, Pētera Pētersona skatuves darbā "Spēlē, Spēlmani!" pēc Aleksandra Čaka poēmas (1972, Jaunatnes teātris): “Tolaik viss teātra kolektīvs katrā izrādē jutās kā svētkos, sākot no apkopējas, garderobistes, bufetnieces līdz aktieriem. Un tie bija svētki arī publikai,” tā Imants Skrastiņš par “Spēlē, Spēlmani!” pirmizrādi.

Iesakām noklausīties sižetu par izrādi "Spēlē, Spēlmani!": https://klasika.lsm.lv/.../petera-petersona--aleksandra.../

 

16. aprīlī 60 gadu jubileja scenogrāfam IVARAM NOVIKAM!

Skats no izrādes "Bērniņi..." – tās scenogrāfs – Ivars Noviks // Publicitātes foto

Ivars Noviks dzimis 1961. gada 16. aprīlī. Teātrī veidojis skatuves noformējumus virknei izrāžu gandrīz visos Latvijas teātros un arī ārzemēs. Kā Latvijas teātra vēsturē spilgtākās minamas Liepājas teātra izrādes M. Friša "Santa Krusa" (1995), F. Molnāra "Lilioms" (1995) un H. Ibsena "Pērs Gints" (1997), Nacionālā teātra izrāde L. Stumbres "Suns" (1992) un virkne citas.

Viņš ir arī ilggadējs LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja izstāžu mākslinieks. Šobrīd aktīvi norit darbs pie muzeja jaunās ekspozīcijas "Dailes teātris" izveides un iekārtošanas.

“Katra izrāde ir kā taurenis, viendienis ar krāšņiem spārniem. Scenogrāfam ir jābūt atzītam, jo izrāde dzīvo tik ilgi, kamēr to spēlē. Pēc nāves neviens vēl nav kļuvis slavens. Gleznotāji gan,” tā Ivars Noviks.

Šeit varat apskatīties izrādes, kurām Ivars Noviks ir veidojis scenogrāfiju: https://izrades.lv/scenografs/ivars-noviks

 

20. aprīlī 40 gadu jubileja Latvijas Nacionālā teātra aktierim KASPARAM ZVĪGULIM!

Kaspars Zvīgulis izrādē "Īstā sālsmaize" // Latvijas Nacionālā teātra foto

Kaspars Zvīgulis dzimis 1981. gada 20. aprīlī. 2001. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas un Valmieras drāmas teātra kursu Pētera Krilova vadībā kā viens no talantīgākajiem šī kursa audzēkņiem. Strādājis Valmieras un Jaunajā Rīgas teātrī, bet kopš 2004. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Viņa nozīmīgākās lomas ir Alekss E. Bērdžesa “Mehāniskajā apelsīnā”, Pūlīšu Pauls “Pauzudušajā dēlā”, Jūlijs Reķis G. Janovska “Uz neatgriešanos”, Čičikovs “Mirušajās dvēselēs”, Alnis Z. fon Fēgezaka "Baltiešu gredzenā" un daudzas citas.

“Teātrim ir jābūt teātrim – dzīvam, atvērtam... dažādam. Un, manuprāt, Nacionālais teātris tāds ir – kaut vai, paskatoties uz repertuāra dažādību vien. Viss, kas jāizdara – tikai mazliet jāpainteresējas, ko tieši kurš vēlas redzēt,” tā Kaspars Zvīgulis par teātri.

Vairāk par aktieri uzzini Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/7/

 

2021. gada maijs

1. maijā 40 gadu jubileja režisoram un žurnālistam DMITRIJAM PETRENKO!

Dmitrijs Petrenko // Publicitātes foto

Dmitrijs Petrenko dzimis 1981. gada 1. maijā Rīgā. 2004. gadā ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, savukārt 2006. gadā maģistra grādu socioloģijā. 2012. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra režijas mākslas maģistra programmu pie kursa vadītāja Mihaila Gruzdova.

Iestudējis izrādes dažādos Latvijas teātros, tostarp Dailes teātrī: R. Ezera "Zemdegas" (2020), D. Makmillans "Monstrs" (2020), D. Makmillans "Elpa" (2020), Vecgada koncertuzvedums "Sēd uz sliekšņa pasaciņa" (2018), E. Hiksonas "Zēni" (2017), G. Ouvena "Brutāls un dēls" (2016), M. Tvena "Toma Sojera piedzīvojumi" (2016) un daudzas citas.

“Kā režisors neesmu no tiem kapteiņiem, kurš nemaldīgi zina, kāds ir kuģa galamērķis un kurp tas jāvirza. Drīzāk esmu no tiem, kuri prāto, sak', varbūt pamēģinām šādi, bet varbūt tomēr tā? Un varbūt šeit, nevis tur,” tā saka Dmitrijs par sevi kā režisoru.

Par aktieri vairāk lasi Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../rezisori/dmitrijs-petrenko

Iesakām arī izlasīt interviju ar Dmitriju Petrenko Kroders.lv: https://www.kroders.lv/runa/156

 

2. maijā 80 gadu jubileja apritētu Latvijas Nacionālā teātra aktierim INTAM BURĀNAM (19412008).

Ints Burāns izrādē "Pīļu medības" (1976) // Publicitātes foto

Ints Burāns dzimis 1941. gada 2. maijā. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā, kur ieguvis pirmās zināšanas par teātri. Šo skolu viņš gandrīz nepabeidza, jo desmitajā un vienpadsmitajā klasē darbojās ne tikai skolas dramatiskajā pulciņā, bet vēl divos drāmas kolektīvos, pilsētas klubos un vakaros strādāja Operas un baleta teātrī par statistu. 1963. gadā beidzis LVK Teātra fakultāti.

Kopš 1963. gada bijis Nacionālā teātra aktieris. Latvijas radioteātrī viņš darbojies gan kā režisors, gan kā aktieris, veidojot dzejas kompozīcijas, raidlugas un literāros lasījumus. Darbojies arī kino – piedalījies vairāk kā 10 spēlfilmās, kur viena no zināmākajām ir Bleka loma asa sižeta filmā “Mirāža” (1983).

“Fakultāte deva mums, jaunajiem, topošajiem aktieriem, krietni daudz. Tajā mēs apguvām teoriju un aktiera meistarības pamatus. levērojiet - tikai pamatus. Mēs neviens neuzskatām sevi par jau gataviem aktieriem,” tā Ints Burāns.

“Manā uztverē skaistais nav tikai parastajā jēdzienā par skaisto. Skaistais var slēpties arī neglītajā, kroplajā un traģiskajā. Pat divtik spēcīgi. Jo katrs no minētajiem indivīdiem divtik spē

cīgi tiecas pēc skaistā. Bet tas Jau arī ir tikai pingpongs. Ja man jāsaka pavisam, pavisam atklāti – vienmēr esmu iekšēji jutis nepieciešamību pēc tīrā, skaidrā, skaistā. Māris Čaklais saka: «Es esmu bagāts. Man pieder viss. Kas ar mani ir noticis». Man šķiet – ari es to esmu saņēmis, lai gan ne vienmēr esmu to sapratis un pratis novērtēt,” tā Ints Burāns par skaisto.

“Viņš tiešām bija izcils aktieris un skatuves cilvēks līdz mielēm,” tā saka viņa talanta cienītājs.

Vairāk par aktieri Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/296

Iesakām noskatīties filmas ar Inta Burāna piedalīšanos:

„Šahs briljantu karalienei” (1973) https://www.filmas.lv/movie/1512/

„Dāvanas pa telefonu” (1977) https://www.filmas.lv/movie/1496/

 

5. maijā 130 gadu jubileja aktierim, režisoram un skatuves mākslas pedagogam OSVALDAM GLĀZNIEKAM (1891–1947)!

Osvalds Glāznieks // Publicitātes foto

Osvalds Glāznieks dzimis 1891. gada 5. maijā Sesavas pagasta "Lieležos" galdnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Jelgavā, mācījies Pēterburgā un Maskavā. Viņš ir Maskavas latviešu profesionālā teātra "Skatuve" dibinātājs. Līdz 1941. gadam strādāja Jevgeņija Vahtangova teātrī Maskavā, kā arī vairākus gadus bija šā tā direktors. Jelgavas teātra aktieris, režisors un mākslinieciskais vadītājs (1942–1943), no 1943. gada Latvijas Drāmas teātrī. Miris 1947. gada 16. martā.

Jelgavas Latviešu teātrī viņš iestudēja Frīdriha Šillera traģēdiju "Fiesko" M. Zīverta lugu "Minhauzena precības" un G. Hauptmaņa drāmu "Pirms saules rieta", pats tēlodams galveno lomu – Matiasu Klauzenu. Spēlējis vairākas lomas, piemēram, bijis rektors “Četrās Semjuela Volfa vizītēs”, Vasilijs Makarovičs Orlovs, mašīnists “Godā”, Kornijs Jakovļevs, šefs “Steoanā Razinā” u. c.

“Glāznieka-Glazunova prasības ir dzīvas un attīstāmas arī šodien, tās ierosina ikvienā jaunrades darbā. Viņš mācīja būt patiesiem skatuves darbībā atrast īstumu. Prasīja, lai aktierim būtu izkopta ritma izjūta, lai viņš būtu atraisīts kustībā, ar skaidru, izteiksmīgu valodu un apveltīts ar daudzām citām īpašībām. Bet visstingrākās prasības viņš izvirzīja sev, katram atsevišķam kolektīva loceklim un visam kolektīvam kopā,” tā par Osvaldu Glāznieku un viņa profesionālo darbību raksta Elza Miške.

Par Osvaldu Glāznieku vairāk iespējams palasīt šeit: https://www.la.lv/teatra-makslas-klasika-osvalda...

 

16. maijā 60 gadu jubileju svin Valmieras drāmas teātra aktieris TĀLIVALDIS LASMANIS!

Tālivaldis Lasmanis izrādē "Tilti" (2020) // Publicitātes foto

Tālivalds Lasmanis dzimis 1961. gada 15. maijā Ogres rajona Ķeipenē. Mācījies Valmierā Viesturskolā, kuras Tautas teātrī „Sprīdītis” viņa aktierspējas pirmais slīpēja skolotājs Zigurds Ķesteris. 1983. sācis strādāt Valmieras teātrī par skatuves strādnieku un vienlaikus, Pētera Lūča audzināts, tapa par aktieri. 1988. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti.

T. Lasmanim ir apbrīnojama spēja jebkuru situāciju padarīt dabisku un tā arī nospēlē. Vairāk nekā 30 darba gados viņš no aktiera, kam režisori uztic gaišus pozitīvos varoņus, izaudzis par mākslinieku, kura radošajai pārveidei kāda ampluā robežas ir par šaurām.

Valmieras teātrī nospēlēto lomu vidū ir tādi varoņi kā Ivanovs A. Čehova "Ivanovā", Trigorins A. Čehova "Kaijā", Tomass Stokmanis izrādē "Dr. Stokmanis", Šveiks “Šveikā”, Roberts “Tiltos”, Marks Rotko izrādē "Sarkans", Fiasko izrādē "Klauns Fiasko", Minhauzens "Minhauzena precībās", Viljams "Krustmātē no Brazīlijas", Ņesčasļivcevs “Mežā” un daudzas citas. Paralēli darbam teātrī aktieris redzams arī kino un TV lomās, no kurām pazīstamākā - Aleksands LTV1 seriālā “Eņģeļu māja”.

"Ar viņu nav viegli strādāt, jo viņš ir īsts latviešu zemnieks: netic nekam un nevienam, ja visu pats nav pārbaudījis un sapratis. Ir aktieri, kuriem tu kaut ko pasaki, un viņi uzreiz tev notic. Tālis - nekad! Viņš ir aktieris, kas spēj nospēlēt ļoti daudz - gandrīz visu," tā par aktieri teicis režisors Felikss Deičs.

Iesakām noskatīties LTV1 raidījumu “Daudz laimes, jubilār!”: https://ltv.lsm.lv/.../14.05.2021-daudz-laimes-jubilar.../

Vairāk par aktieri uzzini Valmieras teātra mājaslapā: https://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lasmanis-talivaldis

 

20. maijā 90 gadu jubileja aktierim, režisoram Oļģertam Šalkonim (1931-2018)

Oļģerts Šalkonis // Foto: Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Oļģerts Šalkonis dzimis 1931. gada 20. maijā. 1955. gadā beidzis LVK Teātra fakultāti kā aktieris un pieņemts darbā Nacionālajā teātrī, 1964. gadā absolvējis Teātra fakultātes režijas nodaļu, pēc tam turpinājis darbu Nacionālajā teātrī kā režisora asistents (1965–1974). Bijis Latvijas Radio galvenais režisors (1974–1980), Operas un baleta teātra galvenais režisors (1980–1988).

Galvenokārt spēlējis otrā plāna lomas, kur lielākos panākumus guvis, atveidojot raksturlomas, spējis precīzi atklāt padzīvojušu cilvēku psiholoģiju un izjūtas. Vienas no svarīgākajām lomām bijušas Juzefs Kaminskis „Ģimenes lietā”, Atauga „Kaijas lidojumā”, Tirgus dziedonis „Trīsgrašu operā”, Ābrams „Skroderdienās Silmačos” u. c. Līdztekus aktiera darbam pievērsies režijai, nereti kļūstot par vecmeistara A. Amtmaņa-Briedīša asistentu viņa mūža nogalē. Nozīmīgākais radošais ieguldījums bijis darbs Radio, kur iestudējis klasikas darbus, kā arī Nacionālajā operā. 

Vairāk par režisoru lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/125/

 

21. maijā 130 gadu jubileja Dailes teātra zvaigznei, vienai no izcilākajām latviešu aktrisēm – EMĪLIJAI VIESTUREI (1891–1947)!

Emīlija Viesture // Publicitātes foto

Emīlija Viesture dzimusi 1891. gada 21. maijā Nītaurē, mirusi 1947. gada 6. septembrī. Mācījusies Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, kā arī absolvējusi Jēkaba Dubura dramatiskos kursus.

Bijusi Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Liepājas teātra un Jaunatnes teātra aktrise, strādājusi arī Latvijas Radio teātrī.

Pievienojusies Eduarda Smiļģa dibinātā Dailes teātra saimei tā otrajā sezonā, viņa kļuva par teātra vadošo aktrisi un spēlēja teju visas galvenās lomas: Šekspīra Dezdemonu (“Otello”, 1922), Džuljetu (“Romeo un Jūlija”, 1924), Raiņa Leldi (“Spēlēju, dancoju”, 1926), Maiju (“Mīla stiprāka par nāvi”, 1927), Zani (“Pūt, vējiņi!”, 1929), Āriju (“Indulis un Ārija”, 1930) u.c.

Emīlijas Viestures talants un meistarība mirdzēja arī klasiskajās komēdijās, par viņas skaistumu, eleganci, grāciju un prasmi nēsāt kostīmu sajūsminājās salonkomēdiju skatītāji. 30. gadu vidū aizgājusi no Dailes teātra, lai strādātu Liepājas teātrī un 40. gadu sākumā – Jaunatnes teātrī, viņa atgriezās Dailē un nospēlēja vairākas mātes lomas.

“Viestures dotības atbilda Dailes teātra principiem, kritiķi slavēja, ka aktrises interesantais kustību ritms pulsējot saskaņā ar izrādes ritmu. Vēlāk visi apjūsmoja Viestures “lidojošo gaitu” un brīnišķīgo vieglumu, kas atļaujot viņai sasniegt ēteriskas būtnes ilūziju,” tā par Emīliju Viesturi Reinis Birzgalis.

 

26. maijā komponistam IMANTAM KALNIŅAM – 80!

Imants Kalniņš // Publicitātes foto

Imants Kalniņš dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā. Mācījies Rīgas 24. pamatskolā un Rīgas 6. vidusskolā, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas un teorijas nodaļā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. Studiju laikā I. Kalniņš bija arī Rīgas pantomīmas pianists (1961–1964), tika sacerēta teātra mūzika, čellkoncerts, klaviersonāte un Pirmā simfonija, ar kuru tika iegūts pirmais novērtējums un komponista diploms jau ceturtā kursa beigās.

Nozīmīgs ir komponista devums, sacerot mūziku dažādu Latvijas teātru izrādēm, kā “Motocikls” (1967, Dailes teātris, Imanta Ziedoņa dzeja, režisors Pēteris Pētersons), "Mīla, džezs un velns" (1967, Dailes teātris) un "Princis un ubaga zēns" (1968, Liepājas teātris, Vika dzeja, režisors Andrejs Migla). Tāpat daudzas dziesmas no teātru izrādēm ar M. Čaklā, I. Ziedoņa, Vika dzeju kļuva par jauniešu ikdienas sastāvdaļu. Lilioma dziesma no Drāmas teātra (tagad Nacionālā teātra) izrādes "Lilioms" (1971, M. Čaklais) tika pasludināta par radošās jaunatnes himnu. Līdzās dramatiskā teātra izrāžu mūzikai nozīmīgs ir arī I. Kalniņa komponētā mūzika operai pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” (Latvijas Nacionālā opera, 1976, rež. Mihails Kublinskis; 2019, rež. Laura Groza-Ķibere).

“Imanta Kalniņa mūzika nav atraujama no spēcīga teksta, kas veido to vēstījumu. Un, ja man būtu kādam cita kontinenta cilvēkam jāpasaka, kas ir Latvijas skaņa, tad es teiktu – tas ir Imants Kalniņš, un izvēlētos, piemēram, dziesmu “Es atnācu klusēdams”," tā aktieris Artūrs Skrastiņš par Imantu Kalniņu.

Iesakām noskatīties: https://www.lsm.lv/.../imanta-kalnina-dziesma-ir-tikai.../

Vairāk par komponistu uzzini: http://100.teatris.lv/personality/365

 

27. maijā 80 gadu jubileja Dailes teātra aktierim ULDIM VAZDIKAM (1941–2006)!

Uldis Vazdiks // Publicitātes foto

Uldis Vazdiks dzimis 1941. gada 27. maijā Rīgā, aktieru Hermaņa Vazdika un Vilmas Lasmanes ģimenē. 1959. gadā absolvējis Rīgas 3. vidusskolu un iestājies Latvijas konservatorijas teātra fakultātē, bet pēc gada pārgāja uz Dailes teātra trešo studiju. Aktieris to ir beidzis 1962. gadā. Pēc mācībām Uldis Vazdiks iestājas Dailes teātra aktieru trupā.

60. gados Uldis Vazdiks spēlējis tādas lomas kā Varis Ērglis V. Vīgantes “Pēter, kur tavi dēli?” (1965), Lauris G. Priedes lugā “Pa valzivju ceļu” (1965), Rolands Medns M. Birzes “Pie “Melnā medņa”” (1965), Akmentiņš (R. Blaumaņa “Ugunī”, 1966). 70. gados spēlē dažādas lomas Arnolda Liniņa iestudējumos. 1987. gadā spēlē izrādē "Mūžības skartie". Aktiera pēdējā loma bija pensionētais operdziedātājs Vilfreds Bonds jeb Vilfs R. Hārvuda lugas “Kvartets” (2005) iestudējumā. Bez spēlēšanas uz teātra skatuves Uldis Vazdiks filmējies arī vairāk nekā 80 filmās!

Irēna Lagzdiņa atceras: "Skatītāji viņu aizvien apbrīnoja gan komiskās, gan drāmatiskās lomās. Augsti vērtēts sasniegums bija Ulža Vazdika atveidotais Kārlis Ulmanis Raimonda Staprāna lugas "Četras dienas jūnijā" uzvedumā Dailes teātrī. Latviešu valstsvīra lomā aktieris skatītājus uzrunāja ar spēcīgu dramatisku vēstījumu, atgādinot Kārļa Ulmaņa traģisko nespēju kaut ko mainīt vai novērst pasaules lielvaru politiķu slepeni perinātajos nodomos."

 

2021. gada jūnijs

1. jūnijā 80 gadu jubileja Liepājas teātra aktierim Jānim Kuplajam (1941–2015)!

Jānis Kuplais // Publicitātes foto

Jānis Kuplais dzimis 1941. gada 1. jūnijā. Mācījies Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, aktiera gaitas Liepājas teātrī sācis 1965. gadā – laikā, kad par galveno režisoru kļuva Andrejs Migla, kura iestudējumos jaunajam aktierim bijis krietni daudz lomu. 1987. gadā viņš kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku.

Spēlējis daudz lomu, pie nozīmīgākajām Liepājas teātrī pieskaitāms Mortimers “Marijā Stjuartē”, Šveiks “Krietnajā kareivī Šveikā”, Žans “Jūlijas jaunkundzē”, Kornvels “Karalī Līrā", Medvenko “Kaijā” un citas.

“Dažreiz vārds pasaka priekšā cilvēka būtību. Kuplais – tā patiešām varēja teikt par aktieri Jāni Kuplo. Viņa talants bija kupls. Kā koks – sulīgs, krāsains un dabisks. Viņš piederēja pie tiem māksliniekiem, kam teātra spēlēšana ir godam padarāms darbs, kas prasa noteiktu „funktieri” (tas bija Jāņa iemīļots vārdiņš!), amata prasmi un vīra stāju, bet neaizklāj apvārsni. Teātris nebija svarīgāks par dzīvi, tas nebija visa sākums un gals, un šī lietu kārtība bija Jāņa Kuplā aktiera spēka avots,” tā Liepājas teātris.

 

8. jūnijā Valmieras drāmas teātra aktrisei ŅINAI LEIMANEI 100 gadu jubileja (1921–1999)!

Ņina Leimane // Foto - Valmieras drāmas teātra arhīvs

Ņina Leimane dzimusi 1921. gada 8. jūnijā Tukumā. Mācījusies Džūkstē, Jelgavas ģimnāzijā un Rīgas daiļamatniecības skolā. Jau kopš skolas laikiem interesējusies par teātri. Strādājusi Latvijas radiofonā, Jelgavas Drāmas teātrī. Tajā spēlējusi vairākas lomas, piemēram, Keterinu “Negaisā”, Lēdija Milforde “Mīlā un viltū”, Emma “Ar dziesmiņu druvā gāja”, Ludmila “Partijas kandidātā” u. c. Strādājusi arī Valmieras Drāmas teātrī, tur spēlējusi Jeļenu Andrejevnu “Tēvocī Vaņā”, Grietu “Sešos mazos bundziniekos”, Ritu Gravu “Valmieras puikās”, Olgu “Zbejnieka dēlā”, Vaidas tanti “Uzticības saldajā nastā”, Cērpu “Ķīnas vāzē” u. c. Tāpat Daugaupils Muzikāli dramatiskajā teātrī strādājusi divas sezonas.

Viņas personībā galvenokārt veidojusies Pētera Lūča reālistiskajos iestudējumos, viņa atveidojusi smalki psiholoģiski veidotus un emocionāli dziļus tēlus.

“Es nemīlu teātri. Teātris ir vienīgais, lielākais, kas mani ir. Man nav ģimenes, nekā man nav, un tomēr es saku: teātri nevajag mīlēt, bet vajag strādāt. Un skatuves dēļus mīt ar svētumu. Ar godbijību," tā Ņina Leimane.

40. gadu sākumā mācījusies Zeltmata dramatiskajos kursos, 1947. gadā Ņina Leimane spilgti debitē Jelgavas teātrī, iejūtoties jaunās Katerinas Aleksandras lomā A. Ostrovska lugā “Negaiss”, jau tur pierādot savu neparasto raksturu un spējas: “Jurijs Jurovskis mēģināja ar divām brīnišķīgām aktrisēm, bet es biju izdomājusi to lomu, tekstu no galvas, sēdēju pēdējā rindā un skatījos mēģinājumus. Nedēļu pirms pirmizrādes režisors man noprasa, ko es te sēžot.”

Līdz 12. jūnijam Valmieras teātra kases telpā interesentiem iespējams apskatīt fotogrāfijas un izrāžu ierakstu fragmentus no spilgtākajām aktrises lomām. Piemiņas izstāde būs apskatāma no plkst. 10.00 līdz 18.00.

 

10. jūnijā 70 gadu jubileja Dailes teātra aktierim JURIS GORNAVS!

Juris Gornavs // Publicitātes foto

Juris Gornavs dzimis 1951. Gada 10 jūnijā. Izglītību ieguvis Jūrskolā, Politehniskajā institūtā, kā arī Teātra fakultātē. Beidzis Dailes teātra 6. studiju, un jaunos aktierus raksturojot, Viktors Hausmanis toreiz rakstījis: “[..] gribas domāt, ar Juri Gornavu Dailes teātris iemantojis interesantu raksturu veidotāju, kas spēj izpausties gan komikas, gan traģikas plānā. Salīdzinot ar citiem, Jurim ir biogrāfija! Viņā varētu ilgi klausīties, taču ir nepieciešams, lai Juris stāstītu pats”.

Dailes teātrī aktieris spēlējis kopš 1975. gada, viņa tēlojumam raksturīgs smalks komusms, arī traģikomēdijas žanra izjūta, spēja niansēti variēt komiskos tēlus: no tiešas klaunādes līdz smalkam absurdam. Vienas no nozīmīgākajām lomām ir Kāds izrādē “Kāds, kura nav”, Poco izrādē “Gaidot Godo”, Ūdens “Zilajā putnā”, Doktors Einšteins “Arsēmā un vecās mežģīnēs”, Jakovs “Kaijā” un daudzas citas lomas.

Filmējies vairākās latviešu filmās, tai skaitā "Kur pazudis Elvis?”, "Ziemassvētku jampadracis", "Rīgas sargi", kā arī seriālā "Saldā indes garša".

Iesakām noskatīties dokumentālo filmu par aktieri: https://www.youtube.com/watch?v=gtJsQ5w29nQ

 

11. jūnijā 80 gadu jubileja aktrisei ANDAI ZAICEI (1941)!

Aktrise Anda Zaice Katrīnas lomā izrādē "Negaiss" (1971) // Foto - E. Smiļģa Teātra muzeja krājums

Anda Zaice dzimusi 1941. gada 11. jūnijā. No 1951. līdz 1957. gadam mācījusies horeogrāfijas skolā, 1962. gadā beigusi Dailes teātra studiju un kļuvusi par Liepājas teātra aktrisi. Toties 1964. gadā pārgājusi uz Jaunatnes teātri, kur nostrādājusi līdz tā slēgšanai 1992. gadā.

Filmējusies vairākās Rīgas kinostudijas filmās, tai skaitā “Saulessvece”, “Vajadzīga soliste”, “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Atcerēties vai aizmirst”, “Piejūras klimats”, “Purva bridējs” u. c.

“Gandrīz trīsdesmit gadus viena no Jaunatnes teātra vadošajām aktrisēm bija Anda Zaice – māksliniece ar smalku garīgu struktūru un neparastu ķermeņa plastisku izteiksmību. Aktrise, kura uzmirdzēja līdz ar šī teātra panākumiem un apdzisa, kad viņas teātris tika likvidēts,” tā G. Zeltiņa.

“Skatuves kustības, deju un ritmikas pasniedzēji aizgūtnēm slavēja Andu par viņas muzikalitāti, precizitāti, skaistajām kustībām. Viņa tik ļoti atšķīrās no pārējiem. Anda patika ne tikai deju un ritmikas pedagogiem, arī skatuves runas un aktieru meistarības pasniedzēji ar viņu bija ļoti apmierināti,” tā S. Geikina.

 

26. jūnijā 50 gadu jubileja režisorei, skatuves mākslas teorētiķei, LKA Skatuves mākslas katedras vadītājai ZANEI KREICBERGAI!

Zane Kreicberga // Publicitātes foto

Zane Kreicberga dzimusi 1971. gada 26. jūnijā. 1997. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru un režisoru kursu. Bijusi aktrise Kustību teātrī, kopš 2000. gada pasniedz dažādus kursus Latvijas Kultūras akadēmijā. Veidojusi Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas bakalaura programmu, Audiovizuālās un skatuves mākslas un producēšanas bakalaura programmu, kā arī Teātra mākslas maģistra programmu. Bijusi viena no teātra festivāla "Homo Novus" kuratorēm un vairāku starptautisku projektu vadītāja. Strādājusi pie izrādēm vairākos teātros – Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Nacionālajā teātrī, teātrī “Skatuve”, Jaunajā Rīgas teātrī un Leļļu teātrī.

Zanes Kreicbergas režisētā elektroakustiskā pastaiga "Pasaka par Kurbadu" Cēsu Mākslas festivālā saņēma Lielo mūzikas balvu kā labākais mūzikas uzvedums (2010), bet teātrī "Skatuve" iestudētā izrāde "Jokdara Bustera pasaule" ieguvusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā izrāde bērniem (1998). Zanes pētnieciskās intereses saistās ar aktiermeistarības tehnikām un teātra lomu sociālpolitiskā kontekstā.

Šeit lasiet Laumas Mellēnas-Bartkevičas sarunu ar Zani Kreicbergu: https://www.kroders.lv/viedokli/1462

 

2021. gada jūlijs

21. jūlijā 40 gadu jubileju svin Valmieras drāmas teātra aktieris IVO MARTINSONS!

Ivo Martinsons izrādē "Baladīna" (2018) // Valmieras drāmas teātra foto

Ivo Martinsons dzimis 1981. gada 21. jūlijā, 1999. gadā absolvējis Priekuļu vidusskolu, toties 2003. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Valmieras teātra aktierkursu. No 2003. līdz 2005. gadam spēlējis teātrī “United Intimacy”, bet kopš 2006. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Spēlējis vairākas lomas Valmieras teātrī, piemēram, bijis Kirkors izrādē “Baladīna” (2018), Fileass Fogs “80 dienās apkārt zemeslodei” (2017), Kurts “Nāves dejā” (2015), Viljams “Krustmātē no Brazīlijas” (2010), Profesors “Emīlā un Berlīnes zēnos” (2009), Hamlets “Hamletā” (2008), Aleksis “Skroderdienās Silmačos” (2004) un citās izrādēs. Bijušas arī lomas teātrī “United Intimacy”, piemēram, bijis Pīters Knauķis “Sapnī vasaras naktī” (2005), Marts “Hlojā” (2004), Mihaels “Jasmīnā” (2003) u. c. Spēlējis arī vairākas lomas kino un TV.

“Ivo nespēj neko darīt, kamēr nav aizracies līdz saknei, sapratis visu, kas darāms. Ja viņam galvā ir kāds šķērslītis, tad viņš var apsēsties uz podesta – un ne no vietas. Toties tad, kad prāta un jūtu bāze ir sastrādāta, viņš ir ļoti negaidīts un daudzveidīgs,” tā par Ivo Martinsonu saka režisors Varis Brasla.

Vairāk par aktieri lasi Valmieras drāmas teātra mājaslapā: https://www.vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/martinsons-ivo

 

25. jūlijā 130 gadu kustību konsultantei, skatuves mākslas pedagoģei, režisorei, Eduarda Smiļģa līdzgaitniecei FELICITAI ERTNEREI (1891–1975)!

Felicita Ertnere // Publicitātes foto

Felicita Ertnere dzimusi Rīgas apriņķa Siguldas pagasta „Spriguļu” mājās 1891. gada 25. jūlijā. 1917. gadā beigusi Pēterburgas Pētera Leshafta Augstāko sieviešu kursu fiziskās audzināšanas fakultāti un 1919. gadā - Sofijas Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studiju. Savā radošajā darbā balstījusies Pētera Leshafta atziņās, Fransuā Delsarta kustību teorijā un Emīla Žaka-Dalkroza ritmikas mācībā.

Eduards Smiļģis par F. Ertneri teicis: “Pirmajos darbības gados Dailes teātrī F. Ertneres lielākais nopelns ir izteiktas scēniskās ritmikas radīšana aktieros. Viņa bija izraudzījusies sev noteiktu uzdevumu un godam piepildīja to: mācīja jaunos aktierus, atraisot ķermeni, izkopojot skatuvisko vingrību, lai aktieris, apguvis nepieciešamo tehniku, ar saviem izteiksmes līdzekļiem pārliecinātu, aizrautu skatītāju.”

F. Ertnere Dailes teātrī strādā no 1921. gada līdz pat sava mūža beigām 1975. gadā. Viņa bijusi kustību konsultante citu režisoru (galvenokārt E. Smiļģa) iestudētajās izrādēs. Tāpat darbojusies kā pedagoģe Dailes teātra studijā - vadījusi Dailes teātra Trešo studiju, kā pasniedzēja darbojusies arī citās studijās.

F. Ertnere veidojusi arī patstāvīgus režijas darbus - laikā no 1937. līdz 1973. gadam Dailes teātrī iestudējusi kopumā 35 izrādes, tostarp A. Ostrovska "Bez vainas vainīgos" (1950), A. Čehova "Trīs māsas" (1951), M. Ļermontova "Maskarādi" (1952), Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1953) u.c. darbus.

Paralēli darbam Dailes teātrī 20. gadsimta 20. – 30. gados viņa strādājusi par pasniedzēju vadošajās Latvijas aktiermākslas izglītības iestādēs – Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos, Ernesta Feldmaņa teātra kursos, Tautas augstskolas dramatiskajā studijā u.c.

Vairāk par F. Ertneres radošo darbu iespējams izlasīt Viktora Hausmaņa grāmatā "Sarunas ar Felicitu Ertneri" (Rīga, 1977).

 

18. jūlijā 50 gadu jubileja teātra un kino režisorei, fotogrāfei un dramaturģei KRISTAI BURĀNEI!

Krista Burāne // Publicitātes foto

Krista Burāne dzimusi 1971. gada 18. jūlijā. Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.

Viņas izrādes "Kauja pie..", "Vasaras sala" un "Ziemas māja" ir nominētas "Spēlmaņu nakts" balvai kā labākās izrādes bērniem vai jauniešiem. Vēl iestudējusi “Netikumīgos” (2019), “Cietoksni” (2017), “Robežas. Rīga” (2016), “Robežas. Cēsis” (2016), “Lasītava” (2015), “Ceļu kartes” (2014), “Bez vēsts pazudušie” (2013), “Tiešraide” (2011), "Dullais" (2011).

“Mani interesē nevis teātris kā mākslas forma, bet mākslinieki, kas izvēlas teātri kā savu izteiksmes veidu, kas ir gatavi sarunāties par savām idejām, rada ārpus ražošanas zonas, un ļauj skatītājam kopā ar viņu nonākt robežsituācijās,” tā Krista Burāne.

Iesakām izlasīt Kroders.lv rakstu: https://www.kroders.lv/viedokli/353

 

13. jūlijā 70 gadu jubileju svin Dailes teātra aktrise AKVELĪNA LĪVMANE!

Akvelīna Līvmane // Publicitātes foto

Akvelīna Līvmane dzimusi 1951. gada 13. jūlijā Daugavpils rajona Dubnas ciemā. Mācījusies Seces 8-gadīgajā skolā, tad Valmieras Viestura vidusskolā. Pēc tam iestājusies Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Mācoties institūtā, iestājusies Tautas kinoaktieru studijā. 1971. gadā uzņemta Dailes teātra 5. studijā, kuru beigusi 1974. gadā, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu. Dailes teātrī no 1974./1975. gada sezonas.

Spēlējusi daudz lomu, piemēram, bijusi Zaglis “Inspektorā Tutū” (2019), Lola Rosario “Karmenā” (2017), Dora “Pikaso sievietēs” (2014), Māte “Sapnī par rudeni” (2007), Gija Velingtona izrādē “Mēs gaidījām jūs rītvakar” (2006), Made “Īsajā pamācībā mīlēšanā” (2001), Ciepa “Pūt, vējiņos!” (1998), Horsta madāma “Ugunī” (1994), Beatrise Rasponi “Divu kungu kalpā” (1993), Adele “Rītausmas dāmā” (1988), Bella izrādē “Nāc uz manām trepēm spēlēties” (1976), Helga “Otīlijā un viņas bērnubērnos” (1972) u. c. Spēlējusi arī vairākas kinolomas, piemēram, Linda “Dārzā ar spoku” (1983), Margarita “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980), Osa Turela “Nepabeigtās vakariņas” (1979), Darkevica meita “Dāvanas pa telefonu” (1977), Ilze “Kara ceļa mantinieki” (1971) u. c. Tāpat arī piedalījusies dažādos TV uzvedumos un radiolasījumos.

“Es gāju pa savu taciņu. Nospēlēju tik lomu, cik man lemts. Ja nav bijis lomu teātrī un kino, bijuši radio lugu ieraksti. Man nekad nav bijusi doma iet prom no teātra. Ja izvēlējos šo profesiju, tad taču zināju, ko daru,” tā Akvelīna Līvmane.

Par aktrisi iesakām noskatīties: https://ltv.lsm.lv/.../29.05.2018-personiba.100-g.../

Iesakām arī noklausīties Latvijas Radio sarunu ar aktrisi: https://lr1.lsm.lv/.../aktrise-un-astrologe-akvelina.../

 

2021. gada augusts

2. augustā 50 gadu jubileju svin Latvijas Nacionālā teātra aktieris ULDIS ANŽE!

Uldis Anže izrādē "Mežapīle" // Foto - Latvijas Nacionālā teātra foto

Uldis Anže dzimis Gulbenē 1971. gada 2. augustā. 1989. gadā beidzis Gulbenes 1. vidusskolu, skolas laikā spēlējis teātri un tas devis stimulu tālākajām studijām, 1993. gadā beidzis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē.

Nacionālā teātra aktieris no 1993. gada. Tajā spēlējis vairākas lomas, piemēram, bijis Pērs Gints “Pērā Gintā” (2016), Lāčplēsis “Ugunī un naktī” (2015), Ādams “Ādama stāstos” (2011), Kārlēns “Skroderdienās Silmačos” (1994) u. c.

“Mēs visi gribam būt pirmā plāna aktieri, labi aktieri, mīlēti aktieri. Bet ir veiksmes, un ir neveiksmes. Ir ikdienas darbs, un ir reizes, kad parādās rutīna. Bet ar to pašam jācīnās, jo ir jau viegli uz savas iestrādātās bāzes dzīvot, pazīstot “sistēmu”, lai tikai ar minimāliem darba līdzekļiem, ar nelielu piepūli iemācos lomu un izdaru,” tā Uldis Anže sarunā ar J. Siliņu.

“Ulda lomas runā pašas par sevi – viņš ir aktieris ar laimīgu skatuves mūžu, jo nospēlējis daudz lomu, nevienā no tām neatkārtojoties. Uldis kopš pirmās sezonas teātrī spēlējis gan cēlus varoņus, gan jūtīgus mīlētājus, gan apburošus, gan atbaidošus neliešus un pat dzīvniekus – to darījis reālistiski, nosacīti, stāstot un iemiesojot,” tā teikts Nacionālā teātra mājaslapā.

Uzzini vairāk Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/32

Iesakām arī izlasīt interviju ar aktieri: https://www.la.lv/iespejama-misija-teatris

 

13. augustā 90 gadu jubileja aktierim ROBERTAM CEPLĪTIM (1931–2013)!

Aktieris Roberts Ceplītis izrādē "Sensācija" (2004) // Foto: Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Roberts Ceplītis dzimis 1931. gada 13. augustā Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā, mācījies Bauskas 1. vidusskolā un Rīgas celtniecības tehnikumā. Darbojies arī Rīgas Tautas teātrī “Saulgrieži”, pēc tam 1962. gadā absolvējis Dailes teātra 3. studiju. Strādājis Valmieras teātrī, toties no 1967. gada darbojies Nacionālajā teātrī.

Spēlējis vairākas lomas, piemēram, Mičs “Ilgu tramvajā”, Skolotājs Celms “Aijā, žūžu, bērns kā lācis”, Pindaks “Skroderdienās Silmačos”, Mežeņuns “Krastā” u. c. Tāpat aktieris spēlējis vairākās Rīgas kinostudijas filmās, piemēram, “Rīgas sargi”, “Laikmetu griežos”, “Tava laime”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Likteņa līdumnieki” u. c.

Vairāk par aktieri Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/73

Iesakām arī noskatīties Nacionālā teātra izrādi “Zvejnieka dēls”, kur aktieris Roberts Ceplītis attēlo Oša lomu: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.11.2019-teatris.zip-ipasa-izlase-nacionala-teatra-izrade-zvejnieka-dels-.id171957/

 

16. augustā 70 gadu jubileju svin Dailes teātra aktrise MIRDZA MARTINSONE!

Dailes teātra aktrise Mirdza Martinsone izrādē "Sirds noziegumi" (2018) // Foto: Dailes teātra arhīvs

Mirdza Martinsone dzimusi 1951. gada 16. augustā Rīgā. Mācījusies Rīgas 39. pamatskolā un Rīgas 7. vidusskolā. 1969. gadā iestājusies LVU Ķīmijas fakultātē un, mācoties universitātē, iestājusies Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā, kuru beigusi 1971. gadā. Šajā pat gadā uzņemta Dailes teātra 5. studijā, kuru beigusi 1974. gadā, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu. No 1973. gada Dailes teātra aktrise.

Spēlējusi daudz lomu Dailes teātrī, piemēram, bijusi Rebeka Nērsa A. Millera “Salemas raganās” (2019), Jakobi kundze I. Bergmana “Laulības dzīvē” (2016), Rembēniete R. Blaumaņa “Trīnes grēkos” (2012), Ķerumāte M. Zālītes, U. Marhilēviča “Priekules Ikarā” (2009), Poļina Andrejevna A. Čehova “Kaijā” (2008), Ursula Loiere N. Raita “Vinsentā Brikstonā” (2004), Raņevska A. Čehova “Ķiršu dārzā” (1998), Elvīra P. Korneija “Sidā” (1995) u. c. Tāpat bijušas daudz kinolomas, piemēram, Nameda “Likteņdzirnās” (1997), Margareta “Apsēstības sindromā” (1993), Iveta Ledenfa “Pūķa medībās” (1986), Meža māte “Sprīdītī” (1985) u. c., bijusi arī Monika TV seriālā “Sirdsmīļā Monika”.

“Man ir vajadzīgas emocijas. Man vajag, lai man pašai ļoti patīk. Es tagad uz skatuves gribu darīt tādu darbu, kas man patīk,” tā vienā intervijā teikusi Mirdza Martinsone.

Vairāk par aktrisi lasi Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/mirdza-martinsone

 

22. augustā 130 gadu jubileja aktrisei PAULAI BALTĀBOLAI (1891–1978)!

Aktrise Paula Baltābola lomā Valentīna izrādē "Monmartras lilija" (1932) // Foto - Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Paula Baltābola dzimusi 1891. gada 22. augustā Lēdurgas pagastā. Beigusi Lēdurgas draudzes skolu, absolvējusi Limbažu pilsētas skolu un 1909. gadā V. Olava komercskolu, toties 1913. gadā – Latviešu dramatiskos kursus. Skatuves gaitu sākumā bijusi statiste Jaunajā Rīgas teātrī.

No 1913. gada bijusi Liepājas Latviešu teātra aktrise, bet vēlāk pāriet uz Rīgas Latviešu teātri. Darbojusies biedrības “Dzimtene” teātrī Petrogradā (1915), teātrī “Komēdija” Rīgā (1916–1917), Maskavas Latviešu strādnieku teātrī (1918). Nacionālajā teātrī strādā 1919.–1921. un 1926.–1932. No 1921. līdz 1926. darbojas Dailes teātrī.

Liepājas Latviešu teātrī spēlējusi tādas lomas kā Ievu “Indrānos”, Elīnu “Skroderdienās Sildmačos”, Ortu “Pūt, vējiņos”, Rūtiņu “Nogrimušajā zvanā” u. c. Nacionālajā teātrī spēlējusi “Lergo kundzē” (1920), “Žannā d’Arkā” u. c., tāpat Rīgas Latviešu teātrī spēlējusi Gundegu “Princesē Gundega un karalī Brusubārdā”, Džuljetu “Romeo un Jūlijā” u. c.

“Kad runājam par teātra dzimšanas laiku 1919. gadu, tad līdzās A. Upītim, A. Mierlaukam, K. Freinbergam, A. Amtmanim-Briedītim es visspilgtāk redzu Paulu Baltābolu – kvēlu, trauksmainu, sasārtušiem vaigiem, mirdzošām acīm. A. Upīša vismīļāko aktrisi. Šis laiks prasīja cīņas patosu, un revolucionārā pacilātība bija visbūtiskākā Paulas Baltābolas daiļrades krāsa, viņa tiešām bija aktrise cīņā saucēja,” tā par aktrisi Paulu Baltābolu Lilija Dzene.

Vairāk par aktrisi uzzini Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/62

 

25. augustā 50 gadu jubileja aktierim IVARAM STONINAM!

Aktieris Ivars Stonins lomā Žiljēns izrādē "Magnolijas" (2002) // Foto - Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Ivars Stonins dzimis 1971. gada 25. augustā Talsos, mācījies Rojas vidusskolā, Rojas Mūzikas un mākslas skolā, 1993. gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Māras Ķimeles vadīto aktieru kursu, tajā pat gadā sācis strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī. 2003. gadā pārcēlies uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Spēlējis tādas lomas kā Demetrijs “Sapnī vasaras naktī” (1999), Aldemaro “Deju skolotājā” (2000), Grgerss “Meža pīlē” (1994), Volfgangs Amadeus Mocarts “Amadejā” (1994), Eižens Finks “Sfinksā” (2001), Indriķis “Indriķa hronikā” (2000), Rafaels de Valtēns “Šagrenādā” (2001) u. c.

“Ir tāda sajūta, ka lomas vairāk paņem nekā dod. Strādājot ar lomu, tu sarunājies ar viņu, izprātojies, kā tavs tēls varētu domāt, izturēties, iet. Bet tas jau neesi tu pats. Šajā laikā tēls dzīvo tevī. Ir jāprot saudzīgi paņemt to, sakārtot sevi. Bet tēli paņem no tevis kaut ko un aiziet,” tā Ivars Stonins.

Par aktieri vairāk lasi Nacionāla teātra mājaslapā:  http://100.teatris.lv/personality/433/

 

2021. gada septembris

6. septembrī 150 gadu jubileja aktrisei un režisorei OTĪLIJAI MUCENIECEI (1871–1951)!

Otīlija Muceniece (aptuveni 1915. gadā) // Foto: Mārtiņš Lapiņš. No E. Smiļģa Teātra muzeja krājuma.

Otīlija Muceniece dzimusi 1871. gada 6. septembrī Cēsīs. Mācījusies Gustava Gižicka mūzikas skolas dramatiskajos kursos, Rīgas Pirmajā (vācu) pilsētas teātrī pie mākslinieka Konrāda Buterveka. Strādājusi vairākos teātros, savas skatuves gaitas sāka Rīgas Latviešu teātrī, tad bijusi biedrībā “Auseklis”, Jaunajā Latviešu teātrī, “Apolo” teātra trupā Grīziņkalnā, Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas Jaunajā teātrī, Daugavpils teātrī

Spēlējusi tādas lomas kā Aspazija “Neaizsniegtajā mērķī” (1895), Laima “Zaudētajās tiesībās” (1895), Magda “Dzimtenē” (1897), Nora “Norā” (1897), Ieva “Indrānos” (1904), Guna “Sidraba šķidrautā” (1905), Spīdola “Ugunī un naktī” (1913).

“Otīlija Muceniece bija aktrise ar dzīvu, strauju temperamentu, var teikt – tribūna temperamentu. Viņa dega, kvēloja, aizrāvās ar meklējumiem, idejām un nepazina šķēršļus un apstāšanās, lai savas ieceres realizētu. Tajā pašā laikā aktrise, it kā mieru nerazdama, mainīja teātrus neparasti bieži. Piecas, trīs, tikai divas sezonas - un atkal jauna darba vieta. Un tā visu mūžu viņa nāca, gāja, atgriezās un atkal aizgāja. Darbojās dažādās trupās, dažādos teātros. Uz latviešu un vācu skatuves. Rīgā un provincē,” tā Biruta Gudriķe.

 

17. septembrī 70 gadu jubileju svin komponists MĀRTIŅŠ BRAUNS!

Komponists Mārtiņš Brauns // Foto - Jānis Deinats
Mārtiņš Brauns dzimis 1951. gada 17. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierklasē (1958–1970), kora klasē, kordiriģēšanas klasē un mūzikas teorijas nodaļā, kur apguvis arī kompozīciju pie Ģederta Ramaņa. Studējis arī LVK Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē (1970–1979), iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju.

Darbojies kā dažādu rokmūzikas ansambļu un grupu dalībnieks. Savukārt teātra pasaulē Mārtiņš Brauns atstājis būtiskus nospiedumus, strādādams par Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītāju (1975–1982) un komponēdams mūziku virknei Nacionālā teātra izrāžu – "Alberts" (1983), "Kavalieru viltība", (1975), "Pīļu medības" (1976) u. c.

“Teātris – cita realitāte. Teātris – sapņu pasaules makets. Ko nevar dzīvē – var teātrī. No kā bija bail dzīvē… nebaidījos teātrī,” tā komponists Mārtiņš Brauns.

Iesakām noskatīties LTV.lv raidījumu “Dziesmas ceļš.Mārtiņš Brauns”:  https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/dziesmas-cels-martins-brauns

Par komponistu vairāk uzzini Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā:  http://100.teatris.lv/personality/384/

 

21. septembrī 80 gadu jubileja aktierim AIVARAM BOGDANOVIČAM!

Aktieris Aivars Bogdanovičs Brekšisa lomā izrādē "Kaijas lidojums" (2000) // Foto - Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Aivars Bogdanovičs dzimis 1941. gada 21. septembrī Vecāķos. Mācījies Kocēnu pamatskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā, Rīgas Politehniskajā institūtā, Tautas kinoaktieru studijā un Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes Dailes teātra 5. studijā, to absolvējis 1974. gadā. Pēc studijām sešus gadus strādājis Dailes teātrī, toties kopš 1977. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Savā darbības laikā spēlējis vairākas lomas, bijis Prātnieks „Mērnieku laikos” (1980), Vīskrelis „Ugunī” (1982), Vilmārs Bozbailis “Ar būdu uz baznīcu” (1987), Mārtiņš „Oliverā” (1985), Sīmanis Zilberts „Sensācijā” (2004), Vladimirs Ņikitins „Krastā” (1980), Slaists „Albertā” (1983), Uvarovs „Gleznā” (1984).

„Aivars Bogdanovičs pieder pie tiem, kas katru darbu grib vispirms sīki un smalki izanalizēt, it kā kritiski izsvērt pretrunu svaros, un tikai tad pieņemt. Viņa analītiskais prāts stāv katrai emocijai blakus kā ēna. Bet sūrajā darbā gūtais rezultātā ir teicams,” tā „Dzimtenes Balsī” rakstījusi O. Ribovska.

Par aktieri lasi vairāk Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/294

 

21. septembrī 140 gadu jubileja aktierim un dziedātājam RŪDOLFAM BĒRZIŅAM (1881–1949)!

Aktieris Rūdolfs Bērziņš // Publicitātes foto

Rūdolfs Bērziņš dzimis 1881. gada 21. septembrī. Izglītību ieguvis Pētera-Pāvila pilsētas skolā, mācījies arī dziedāšanu Kopenhāgenā, kā arī gājis privātstundās pie operdziedātāja Hermana Jadlovkera (Herman Jadlowker). Bijis pirmais latviešu varoņtenors, kā arī viens no sava laika izcilākajiem latviešu tenoriem un skatuves māksliniekiem.

Aktiera pirmsākumi teātrī meklējami 1899. gadā, kad sācis darboties Rīgas Latviešu biedrības teātra korī, darbojies Āgenskalna vācu vasaras teātrī (1902), Jaunajā latviešu teātrī, „Apollo” teātrī, kur darbojies gan kā aktieris, gan režisors. Darbojies Latvijas Nacionālajā operā, arī Vācijas operās un Halles teātrī, toties ar vārdu Rūdolfs Saleniusa. Vēl bijis Operas solodziedātāju biedrības priekšsēdētāja biedrs, LPSR Valsts operas un baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un LPSR Valsts konservatorijas Vokālās fakultātes vecākais pedagogs.

Savas dzīves laikā spēlējis vairākas lomas, piemēram, viņa pirmā loma bijusi Astragals lugā „Cilvēces ienaidnieks”, bijis arī Fluts operā „Jautrajās vindzorietēs” (1903), Indriķis „Nogrimušajā zvanā”, Romeo „Romeo un Džuljetā, Otokars operetē „Čigānu baronā”, Edgars „Ugunī” (1905), „Apollo teātrī” spēlējis tādas lomas kā Kārli „Laupītājos”, Cilvēku „Cilvēka dzīvē”, Ņikitu „Tumsības varā”. Latvijas Nacionālajā operā izpildījis titullomu operā „Tanheizers”, Hosē „Karmenā”, Vižutis „Baņutā” u. c.

„Slaidi noaudzis, skaistu, proporcionālu seju, nevaldāmu temperamentu, viņš ir īstais teātra varonis, kuru mīl ne tikai veselas sieviešu ģimnāziju klases, bet ikkatrs, kas viņu redz. Un pat Rūdolfs Blaumanis, pazīstot un mīlot Rūdolfa Bērziņa skatuvisko temperamentu, tieši viņam kopā ar Daci Akmentiņu pārstrādā savu

noveli „Purva bridējs” par drāmu „Ugunī”,” tā par Rūdolfu Bērziņu laikrakstā „Mūzikas Apskats” rakstījis Mariss Vētra.

Vairāk par aktieri lasi: https://enciklopedija.lv/skirklis/57801

 

22. septembrī 70 gadu jubileju svin Jaunā Rīgas Teātra aktrise REGĪNA RAZUMA!

Aktrise Regīna Razuma // Publicitātes foto

Regīna Razuma dzimusi 1951. gada 22. septembrī. Izglītību ieguvusi E. Dārziņa mūzikas vidusskolā horeogrāfijas nodaļā, dejojusi tautisko deju kolektīvā „Daile”. Strādājusi Dailes teātrī, toties kopš 1993. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī.

Spēlējusi neskaitāmas lomas teātrī, piemēram, bijusi Rozālija fon Timlere „Apmānītajā” (2019), Baronese de Simiāna „Marķīzā de Sadā” (2017), Māra izrādē „Pilna Māras istabiņa” (2016), Marina „Provinces anekdotēs” (2014), Margarēta Bora „Kopenhāgenā” (2011), Dorota „Salā” (2009), Amanda „Stikla zvērnīcā” (2003), Anna „Stāstā par Kasparu Hauzeru” (2002), Māte „Verterā” (1999), Arkadina „Kaijā” (1996), Donja Pepita „Liesmojošajā tumsā” (1995) u. c.

Tāpat aktrisei bijušas vairākas kino lomas Krievijas, Ukrainas, Rīgas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Lietuvas un Igaunijas filmās, piemēram, bijusi Zinta daudzsēriju mākslas filmā „Aģentūra” (2020), Viktora māte „Amatierī” (2008), Regīna „Rūgtajā vīnā” (2007), Alise „Klupienā” (2001), Vīra māte „Kāzās” (1999), Alise „Akmeņainajā ceļā” (1983), Austra Zīle „Ceplī” (1972) u. c.

„Pati sevī noslēpumainību speciāli neradu. Vienkārši raksturā esmu introverta, tātad absolūti nepiemērota aktrises profesijai, jo uz skatuves jākāpj ekstravertiem māksliniekiem. Tā vismaz vajadzētu būt, jo aktieriem vajag atklāties līdz galam,” tā Regīna Razuma par aktiera profesiju kādā intervijā.

Par aktrisi iesakām noskatīties raidījumu „Daudz laimes, jubilār! Regīna Razuma.”: https://replay.lsm.lv/.../daudz-laimes-jubilar-regina-razuma

 

25. septembrī 100 gadu jubileja Latvijas Leļļu teātra režisorei un mākslinieciskajai vadītājai TĪNAI HERCBERGAI (1921–2004)!

Režisore Tīna Hercberga // Publicitātes foto

Tīna Hercberga dzimusi 1921. gada 25. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvusi Marijas Beķeres privātajā sieviešu ģimnāzijā, studējusi LPSR Valsts konservatorijas Teātra mākslas fakultātē režijas nodaļā Aleksandra Leimaņa kursā. Strādājusi Latvijas radiofona reklāmu nodaļā. Viņa bijusi Valsts leļļu teātra režisore, galvenā režisore (1956–1960, 1966–1973), mākslinieciskā vadītāja (1990–1994). Vēl bijusi Valsts konservatorijas Leļļu teātra aktieru kursa un Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra aktieru kursa vadītāja un pedagoģe.

Iestudējusi neskaitāmas izrādes, kā pirmā bijusi „Zelta atslēdziņa” Valsts leļļu teātrī, iestudējusi arī „Sniegbaltītes skolu” (1954), „Velna dzirnavas” (1955), „Ak, sirdi” (1957), „Tipu un Tapu” (1963), „Interlellis-67” (1967), „Ceturto skriemeli” (1987), „Velniņus” (1969), „Ķekatu spēles” (1991), „Stāstu par kaķīti” (2000) u. c.

Ŗežisores iestudētās izrādes guvušas starptautisku festivālu atzinības balvas, tai skaitā – Maskavā, Varšavā, Tallinā, Rīgā, Varnā, Kauņā.

Par režisori vairāk uzzini: https://enciklopedija.lv/skirklis/37120

Iesakām noskatīties: https://www.youtube.com/watch?v=tcooOaEjGkg

 

26. septembrī 90 gadu jubileja teātra zinātniecei ANDAI BURTNIECEI!

Teātra zinātniece Anda Burtniece // Publicitātes foto

Anda Burtniece dzimusi 1931. gadā Rīgā, skolotāju ģimenē. 1941. gadā kopā ar ģimeni deportēta uz Sibīriju un Latvijā atgriezusies 1946. gadā. Beigusi Cēsu skolotāju institūtu (1954), A. Burtniece profesionālās gaitas iesākusi, strādājot par skolotāju Dobelē un Rīgā.

1961. gadā Anda Burtniece absolvējusi Teātra zinātnes fakultāti A. Lunačarska Teātra mākslas institūtā Maskavā. Kopš šī brīža aktīvi publicējusi rakstus un recenzijas, tapušas arī vairākas zinātniskas monogrāfijas – „Antra Liedskalniņa” (1984), „Lūcija Baumane” (1988), kopā ar Māri Grēviņu sastādīts almanahs „Teātris un dzīve” (1967-1968). Kritiķes publikācijās jūtams, ka viņa sevi vienmēr atstājusi mazliet sāņus, ļaujot izcelties teātra māksliniekiem.

Kritiķes tālākais ceļš aizvedis gan uz LPSR Kultūras ministriju, gan laikraksta „Literatūra un māksla” redakciju, bet A. Burtnieces nozīmīgākais devums Latvijas teātra zinātnē saistāms ar žurnālu „Teātra Vēstnesis”. A. Burtniece bijusi žurnāla galvenā redaktore no 1996. līdz 2012. gadam, radot augstvērtīgu teātra izdevumu pārmaiņu laikos.

Teātra kritiķis Normunds Akots par Andas Burtnieces devumu rakstījis: „Pašķirstiet „Teātra Vēstnešus” ap gadsimtu miju un sapratīsiet, ka tāds specifiska žurnāla redaktores talants ir retums. Katra numura sadaļas bija rūpīgi izsvērtas, teātra aktuālajās norisēs balstītas un diskursa nodrošināšanas nepieciešamībā motivētas. (..) Anda Burtniece prata izvēlēties tēmas, kuras ir būtiskas teātra mākslas dzīvā procesa atspoguļojumā, atrast autorus, kas par tām var uzrakstīt saturīgus rakstus, un padarīt žurnālu par nopietnu profesionālo izdevumu, kuru savulaik apskauda gan lietuvieši, gan igauņi.”

Jubilejas noskaņās aicinām izlasīt Maijas Svarinskas rakstu žurnālā „Teātra Vēstnesis”: https://teatravestnesis.lv/.../51-pieticigas-personibas...

 

2021. gada oktobris

13. oktobrī 130 gadu jubileja izcilajai aktrisei LILIJAI ŠTENGELEI (1891–1958)!

Aktrise Lilija Štengele // Foto - Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Lilija Štengele dzimusi 1891. gada 13. oktobrī Vilces muižā. Izglītību ieguvusi Olaines ģimnāzijā, strādājusi kā skolotāja Nītaurē.

Skatuves karjeru aizsākusi pirms Pirmā pasaules karaJaunajā Rīgas Teātrī, uzstājusies Odesas, Rostovas, Tiflisas u. c. Dienvidkrievijas teātros, toties 1923. gadā atgriezusies Latvijā, spēlējusi arī Latvijas Nacionālajā teātrī. Galvenokārt spēlējusi melodramatiskās salonlugās un komēdijās. Spēlējusi neskaitāmas lomas, piemēram, Antonija „Nakts serenādē” (1926) un „Skroderdienās Silmačos” (1935), Adriēna Lekuvrēra „Adriēnā Lekuvrērā” (1925), Lēdija Cecīlija „Sievietes varā” (1926), Madelona „Madelonā” (1931), Emīlija „Trīnes grēkos” (1934) u. c. 1930. gadā sākusies un turpinājusies līdz pat aizbraukšanai no Latvijas viņas romantiskā draudzība ar Eduardu Smiļģi, kā liecība par to saglabājušās daudzās Lilijas Štengeles vēstules Smiļģim.

Lilija Dzene teikusi: „Slavas kaskāde. Nevienu latviešu aktrisi atzinības un slavas viļņi nav pacēluši tādā virsotnē. [..] Un vispār – par Liliju Štengeli ir jāraksta vīrietim, jo viņa ir sievišķīgās pievilcības priesteriene. Charmeuse de coeurs – saka Jānis Sudrabkalns, vairs neatrazdams savā bagātajā latviešu valodā kādu neizmantotu salīdzinājumu. Par siržu valdzinātāju, kā būtu tulkojams franču kompliments, arī galvenokārt rakstījuši vīriešu kārtas pārstāvji, dzejiski aizraudamies, šo to faktos jaukdami, patiesi kā apreibuši Lilijas Štengeles sievišķīgajos fluīdos.”

Anna Andersone teikusi: „[..] Liela nozīme L. Štengeles spēles stilā bija prasmei precīzi pārvaldīt ķermeni, paust emocijas ar kustību nianšu palīdzību, arī nebalstoties uz tekstu, kas bieži vien bija diezgan sekls.”

Par aktrisi vairāk lasi:  http://100.teatris.lv/personality/186

 

19. oktobrī 130 gadu jubileja režisorei un teātra pedagoģei ANNAI LĀCIS (1891–1979)!

Režisore Anna Lācis // Publicitātes foto

Anna Lācis dzimusi 1891. gada 19. oktobrī Rīgas apriņķa Ķempju, vēlākā Līgatnes pagastā muižas seglinieka Ernesta Liepiņa ģimenē. 1898. gadā kopā ar vecākiem pārcēlusies uz Rīgu. Izglītību ieguvusi Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā, V. Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā Pēterburgā, F. Komisarževskas teātra studijā Maskavā, kā arī 1937. gadā Maskavā beigusi A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta aspirantūru.

Režisores gaitas sākusi bērnu estētiskās audzināšanas studijā Orlā (1918–1920). Vadījusi Tautas augstskolas dramatisko studiju (1920–1922), Rietumapgabala latviešu kolhoza teātri Smoļenskā (1936–1937), strādājusi Berlīnes teātros (1922–1924). Tāpat bijusi Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja kluba režisore (1925–1926), īpaši aizrāvās ar aģitteātra formām, kā arī ekspresionisma un konstruktīvisma teātra eksperimentiem.

1938. gadā staļinisko represiju rezultātā izsūtīta uz Kazahijas PSR, kur darbojās strādnieku klubos. 1948. gadā A. Lācis atgriezusies Latvijā un strādajusi Valmieras teātrī (1948–1957; no 1950. gada galvenā režisore).

Annas Lācis teorētiskie uzskati par teātri apkopoti grāmatā „Dramaturģija un teātris” (1962).

Par Annu Lācis vairāk klausies šeit: https://lr1.lsm.lv/.../rezisores-annas-lacis-dzimta.../

 

23. oktobrī 140 gadu jubileja režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam KRISTAPAM LINDEM (1881–1948)!

Režisors un aktieris Kristaps Linde // Publicitātes foto

Kristaps Linde dzimis 1881. gada 23. oktobrī Pēternieku pagastā. Izglītību ieguvis Pēterburgas teātra skolā, kur mācījies pie krievu aktieriem Davidova un Jakovļeva. Teātra gaitas sācis 1899. gadā Rīgas Latviešu teātrī, bijis aktieris arī vairākos Krievijas teātros, kā arī Pēterburgas Latviešu teātrī bijis režisors. Kā aktieris un režisors strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī (1921–1925), kā arī citos Latvijas teātros.

Savā radošājā darbībā rīkojis arī brīvdabas izrādes, veicis vairākus latviešu filmu iestudējumus. Strādājis arī kā Latvijas Universitātes un Latvijas Konservatorijas direkcijas lektors, tāpat bijis lektors Latvijas Nacionālā opera un balets, strādājis arī Ventspils Mūzikas vidusskolā par dikcijas un skatuves mākslas skolotāju, bijis arī grima pedagogs, rīkojis deklamācijas vakarus un vadījis izrādes provincē.

Iestudējis tādas filmas kā „Latviešu kāzas Nīcā” (1931), „Gauja” (1934), vienas no viņa izcilākajām lomām bijušas karalis Līrs, hercogs Alba, kā arī Labrencis izrādē „Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Velta Līne teikusi: „Kristaps Linde eksāmenā vēlēja no Trojas kara lasīt heksametru sešpēdu jambā. Viņš lika ar vienu elpas vilcienu nolasīt sešas rindas. Bija jāmāk pareizi sadalīt elpu. Linde teica: „nekrāpieties, es visu dzirdu!” Es varēju to nolasīt, bet pratu arī pašmaukties un ievilkt elpu tā, ka Linde to nepamanīja.”

 

26. oktobrī 40 gadu jubileja Liepājas teātra aktierim ARMANDAM KAUŠELIM!

Aktieris Armands Kaušelis // Foto - Liepājas teātra arhīvs

Armands Kaušelis dzimis 1981. gada 26. oktobrī Jelgavā. Izglītību ieguvis Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kā arī 2004. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju. Pēc LKA absolvēšanas sācis strādāt Liepājas teātrī.

Nospēlējis vairāk kā 40 lomu, kur pirmā loma bijusi Miera uzturētājs, Oficiants izrādē „Romeo un Džuljeta” (2003), vēl bijis Sīkais „Akmeņos” (2005), Pirgona kungs „Iedomu slimniekos” (2006), Kārlēns „Skroderdienās Silmačos” (2006), Lauris „Pārī – nepārī” (2008), Čino „Vestsaidas stāstā” (2010), Tēvs, Malēnietis „Malēniešos” (2012), Kņazs Dolgorukovs „Minhauzena precībās” (2013), Dumiķītis „Sniegbaltītē un septiņos rūķīšos” (2015), Ževākins „Precībās” (2017), Misters Oksenbijs „Ģērbējā” (2019) u. c.

„[..] esmu ļoti pateicīgs teātrim un teātra cilvēkiem, ka viņi man ļauj fotografēt un attīstīties. Jo attīstīties un pilnveidoties var tikai darot. Tikai darot es kļūdos, mācos, redzu vairāk un iemācos. Protams, mana sirds vairāk ir pie skatuves, es gribu spēlēt, gribu jaunas lomas, bet vienlaikus es arī saprotu, ka teātrī nāk iekšā jaunie un ‘vecajiem’ vairs nebūs tik daudz darba,” tā kādā intervijā teicis aktieris Armands Kaušelis.

Par aktieri vairāk vari uzzināt Liepājas teātra mājaslapā: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/armands-kauselis/

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt