Kroders.lv 31.01.2021

2021. gada jubilāri teātrī

Publicitātes foto

Katru gadu Latvijā atzīmējam vairāku ievērojamu mākslinieku jubilejas, šoreiz KrodersLV varēsiet uzzināt jubilārus, kuri darbojas teātra mākslā un kuri svin apaļus gadus. Katru mēnesi saraksts tiks papildināts.

2021. gada janvāris

5. janvārī izcilajam režisoram ARKĀDIJAM KACAM – 90!

Arkādijs Kacs // Publicitātes foto

"Arkādijam Kacam ir trīs lietas – ģimene.., liela bibliotēka un teātris," 1982. gadā par ilggadējo (1964−1988) Rīgas Krievu drāmas teātra vadītāju raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

"Viņš ir cieši mūsu republikai piederīgs un tai pašā laikā jūtas it kā "republika" sevī, savā teātrī. Šī nosacītā vientulība ir viņa paša izvēlēta, savā veidā nepieciešama. Tajā valda nemainīgs, regulārs dzīves ritms, kārtība. Režisors ir teātrī no rīta un katru vakaru. Ikkatru vakaru, kad sākas izrāde, Arkādijs Kacs apstaigā ģērbtuves, paskatās aktieros, vienam varbūt vajag pacelt ikdienības noplicināto omu, citam — tieši pretēji — uzskaņot rezignētāku stīgu, un pusastoņos viņš var jums pateikt, kādā toņkārtā ritēs šīvakara izrāde. Ja režisora nav teātrī, tad ir noticis kas ārkārtējs — slimība, komandējums. Un tikai tā. Arkādijs Kacs ir bijis flotes oficieris, un viņa reglaments ir dzelžains.

(..) Aktieri saka: "Kacs vienmēr zina, ko grib." Daudzi to uzskata par vērtīgāko režisora īpašību. Bet vai tiešām var visu zināt, tik mērķtiecīgi savu gribēt, ar radošiem aktieriem strādājot? Kacs saka: "Es zinu, kāpēc izvēlējos šo lugu, ko gribu ar to teikt, un es zinu, ar ko beigsies izrāde. Tas ir mērķis, uz kuru man jātiek, bet ceļš uz to iet caur tūkstoš minējumiem, manis paša un aktieru. Es neesmu tas, kurš visu zina, taču labi, ja aktieri to nenojauš."

KrodersLV redakcija sveic jubilejā, un, atceroties Arkādija Kaca iestudējumus, aicina ielūkoties Teātris.zip īpašajā izlasē:

"Ienesīga vieta" (NT, 2003): https://ltv.lsm.lv/.../24.03.2017-teatris.zip-ipasa.../

"Barbari" (DT, 1981): https://replay.lsm.lv/.../teatriszip-ipasa-izlase-dailes...

"Krauja" (DT, 1983): https://ltv.lsm.lv/.../07.04.2017-teatris.zip-ipasa.../...

 

7. janvārī 150. jubileja vienai no pirmajām profesionālajām latviešu aktrisēm – JŪLIJAI SKAIDRĪTEI!

Jūlija Skaidrīte // Publicitātes foto

Jūlija Skaidrīte (Jūlija Vārtiņa) dzimusi 1871. gada 7. janvārī Vidzrižu pagastā. Bijusi Rīgas Latviešu teātra (1889-1918), Latvijas Nacionālā teātra (1919-1939) aktrise, tēlojusi arī kino.

“Viņa ir lūzusi vai arī mirusi līdzi tik daudzām savām varonēm, pārdzīvodama visas viņu traģēdijas un ciešanas, ka gluži dabīgi viņā rodas ilgas pēc kāda akorda, kurš izskanētu kā saskaņa un samierināšanās,” tā par viņu raksta teātra zinātniece Lilija Dzene.

“Jūlija Skaidrīte – īstajā vārdā Jūlija Birzgale – uz skatuves nokļūst 17 gadus vecumā pie Ādolfa Alunāna lugā «Kas tie tādi, kas dziedāja", nokļūst, var teikt, netīšām, jo saslimusi traģēdijas varones – Skaidrītes – tēlotāja. Jau pirmie panākumi ir tik lieli, ka jaunava nolemj teātrim veltīt visu savu mūžu un liktenīgajai Skaidrītes lomai par piemiņu – saukties Jūlijas Skaidrītes vārdā. Par viņas ampluā kļūst traģisko sieviešu tēli.”

Vairāk par aktrisi lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/51/

 

9. janvārī 50. jubileja aktrisei – ANNAI PUTNIŅAI!

Anna Putniņa // Publicitātes foto

Anna Putniņa dzimusi 1971. gada 9. janvārī Rīgā. Strādājusi Liepājas teātrī (1993–1995), spēlējusi Latvijas Nacionālajā teātrī (1995–2002). Valmieras teātra aktrise (kopš 1995). „Teātra TT" producente (no 2000).

“Annas Putniņas skatuves tēli Valmierā, Rīgā, TV filmās, “TT” teātrī nav tikai spoži atveidoti sieviešu likteņi, ar to starpniecību viņa pratusi mūs, skatītājus, pierunāt, lai ielūkojamies katrs savas garīgās celtnes pamatos un ieraugām, kas tur sašķobījies vai kas stabili ielikts.”

“Ar dažām idejām dažkārt gadās tā, ka ilgāku laiku tās nedod mieru, un, līdzko tās nosauc
vārdā, atkal kaut kas top,” tā Anna Putniņa sarunā ar Irēnu Lagzdiņu.

Vairāk par aktrisi lasiet Valmieras teātra mājaslapā: https://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/putnina-anna

 

12. janvārī 70. jubileja Nacionālā teātra aktierim – JĀNIM SKANIM!

Jānis Skanis // Publicitātes foto

Jānis Skanis dzimis 1951. gada 12. janvārī Jaunjelgavā. Nacionālā teātra aktieris kopš 1975. gada. Teātrī ienācis kā lirisks raksturlomu tēlotājs ar sportisku stāju un dzejnieka dvēseli, kas vēlāk apliecinās arī dažādās literārās izpausmēs, rakstot ne tikai dzeju, bet arī trāpīgus kolēģu portretus žurnālam “Liesma”.

“Re, uz Akadēmiskā drāmas teātra skatuves jau stāv jaunais un daudzsološais aktieris Skanis. Un vēlme ir viena – spēlēt un spēlēt, un lai publika aplaudē un gadiem ieinteresēti seko tāpat kā pirmajam uznācienam,” tā par viņu raksta režisors Valdis Lūriņš.

Vairāk par aktieri lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/391?fbclid=IwAR2FcWQqF4nMCRVSONeQGEmKx1I9UlqEwAaxKbmhlXoIOp1bHrDqiXuo6pU

 

12. janvārī 85. jubileja MAESTRO RAIMONDAM PAULAM!

Maestro Raimonds Pauls // Publicitātes foto

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā. Kopš 1986. gada ir Teātra darbinieku savienībā.

Komponējis mūziku neskaitāmām teātru izrādēm, tai skaitā Dailes teātra iestudējumiem “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Šerloks Holmss”, “Džons Neilands”, “Meža gulbji” u. c. Nozīmīgos skatuves darbos izvērtusies arī Maestro sadarbība ar Nacionālo teātri, kur tapuši mūzikli “Leo. Pēdējā bohēma”, “Man 30 gadu” u. c. Tāpat Maestro radījis mūziku radiouzvedumiem un raidlugām, R. Paula mūzika iedzīvinājusi arī leļļu teātra izrādes, kā “Runčuks Punčuks”, “Velniņi”, “Ceturtais skriemelis” u. c.

Vairāk par Maestro Raimondu Paulu un mūziku teātra izrādēm lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/komponisti/raimonds-pauls

Iesakām noskatīties LTV dokumentālo filmu «Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls»: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/207370/ltv-dokumentala-filma-muzigais-dzinejs-raimonds-pauls

 

26. janvārī 60. jubileja Dailes teātra direktoram – JURIM ŽAGARAM!

Juris Žagars // Publicitātes foto

Juris Žagars dzimis 1961. gada 26. janvārī Cēsīs. No 1985. līdz 1992. gadam bijis Jaunatnes teātra aktieris. No 2007. gada Cēsu mākslas festivāla direktors. Dailes teātrī no 1993./94. gada sezonas. Kopš 2020. gada – Dailes teātra direktors.

Kā aktieris spēlējis ļoti daudzās izrādēs, piemēram, “Trīs māsas”, “Bovarī kundze”, “Salemas raganas”, “Marmors”, “Pērs Gints nav mājās” u. c., tāpat spēlējis arī  vairākas kinolomas, piemēram, “Baiga vasara”, “Laupītāji”, “Mērnieku laiki”, “Zītaru dzimta” un vēl daudzās citās.

“Aktierim vienmēr ir jāgrib patikt, citādi viņš nebūs nekāds aktieris. Bet varbūt sakrīt apstākļi. Tev ir lomas, kas sakrīt ar tavu iekšējo stāvokli, tu vari daudz domāt un vari ārkārtīgi plaši savu emocionālo sajūtu izspēlēt uz skatuves,” tā Juris Žagars.

Vairāk par aktieri lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/juris-zagars

 

28. janvārī 70. gadu jubileja aktrisei – GUNTAI VIRKAVAI!

Gunta Virkava dzimusi 1951. gada 28. janvārī cirka mākslinieka Alfona Virkausa (Virkava) ģimenē. Nacionālajā teātrī darbu uzsākusi 1970. gadā, pirms vēl bija pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas t.s. Nacionālā teātra kursu, un strādāja tajā līdz 2016. gadam.

Aktrises nozīmīgākās lomas ir Suzanna Bomaršē izrādē “Trakā diena jeb Figaro kāzas” (1976), Isabella izrādē “Spānijas Isabella” (1983), kā arī Heda izrādē “Heda Gablere” (1991).

“Viņa «iekožas lomā ar zobiem», ir ar mieru nepārtraukti meklēt tajā jaunas šķautnes, negaidītas rakstura iezīmes. Sevišķi tas izpaudās Gogoļa komēdijas «Revidents» iestudēšanas laikā. Vodeviliski ievirzītajā izrādē viņas Marija Antonovna pārsteidza ar jūtu patiesumu - pilsētas priekšnieka meita patiešām ir iemīlējusies Hļestakovā.” (No L. Bērziņas raksta “Kad sākas aktieris”, ž. “Māksla, 1982, 7)

Vairāk par aktrisi lasiet http://100.teatris.lv/personality/366

 

30. janvārī 50 gadu jubileja režisoram – VIESTURAM KAIRIŠAM!

Viesturs Kairišs // Foto - Gatis Gierts

Viesturs Kairišs, teātra un kino režisors, Dailes teātra mākslinieciskais direktors, dzimis 1971. gada 30. janvārī Rīgā. Mācījies LVU Filoloģijas fakultātē (1989–1991). 1997. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors.

Viņam ir iestudējumi vairākos teātros, piemēram, Nacionālajā teātrī – O. Vailda, R. Štrausa “Salome”, R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”; Dailes teātrī – M. Zālītes “Smiļģis”, T. Bernharda “Varoņu laukums”; Latvijas Nacionālajā operā – R. Vāgnera “Klīstošais holandietis”, V. A. Mocarta “Burvju flauta” un daudzi citi.

“Man ir jātaisa Rainis un Vāgners, “Hamlets” un “Boriss Godunovs”. Tikai tajos es jūtos labi. Es nemāku iestudēt izrādes par mūsu cilvēku sadzīves problēmām,” Viesturs Kairišs saka intervijā Inesei Lūsiņai.

Par Viestura Kairiša agrīno darbību varat uzzināt KrodersLV LASA sadaļā: https://www.kroders.lv/lasa/1558

Vairāk par režisoru lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/viesturs-kairiss-1

 

2021. gada februāris

4. februārī 70 gadu jubileja režisoram un aktierim - VALDIM LŪRIŅAM!

Valdis Luriņš dzimis 1951. gadā Krasnojarskas novada Tūrā. Pēc 1953. gada atgriezies Latvijā, 1969. gadā beidzis Rīgas 49. vidusskolu, 1975. – absolvējis Konservatorijas Teātra fakultāti kā aktieris, pēc tam studējis režiju, diplomdarba izrādi iestudējot 1983. gadā.

Jau vidusskolas gados piedalījies Dailes teātra izrādēs “Motocikls” un “Idiots” Pētera Pētersona režijā, tālab mūža garumā P. Pētersonu uzskatījis par savu skolotāju, un arī savu izrāžu stilistikā radoši turpinājis “dzejas teātra” principus. Pēc studijām strādā Nacionālajā teātrī, kā arī iestudē izrādes Liepājas teātrī. Kopš 1975. gada Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors.

Aicinām ieskatīties un atcerēties 10 viņa veikumus un panākumus teātrī: https://www.kroders.lv/runa/1566

 

11. februārī 50. jubileja Liepājas teātra aktierim EDGARAM PUJĀTAM!

"Aktieris ar romantiķa dvēseli," tā Edgaru Pujātu raksturojusi teātra kritiķe Evita Mamaja.

Edgars Pujāts dzimis 1971. gada 11. februārī Lutriņos. 1993. gadā beidzis Liepājas teātra IV studiju un kopš tā laika ir Liepājas teātra aktieris.

Spēlējis Rūdi R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Figaro P. Bomaršē “Figaro kāzās”, Pēru Gintu H. Ibsena “Pērā Gintā”, Andreju A. Čehova “Trīs māsās”, Goringu O. Vailda “Ideālajā vīrā”, Kreigu D. Kinga „Killlera dienasgrāmatā”, Cepli P. Rozīša "Ceplī", Kungu R. Hārvuda “Ģērbējā” un vēl daudzas citas lomas.

"Bijis daudz tikšanos, iegūti draugi, iepazīti brīnišķīgi cilvēki. Esmu gan cietis, gan mīlējis, gan nests uz rokām, gan sists un lamāts," par aktiera profesiju intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst E. Pujāts.

Vairāk par aktieri lasiet Liepājas teātra mājaslapā: https://liepajasteatris.lv/edgars-pujats/

 

19. februārī rakstniekam, teātra vēsturniekam un kritiķim VALTAM GRĒVIŅAM - 100!

Grēviņu dzimta ir viena no nedaudzajām, kurā vairākās paaudzēs sastopami populāru rakstnieku, dzejnieku, teātra zinātnieku vārdi. Valts Grēviņš, kura simtgadi atceramies šogad, Latvijas teātra vēsturē pieminams kā autors grāmatām par latviešu teātra režisoriem Aleksi Mierlauku un Eduardu Smiļģi, kā arī aktieri Jāni Osi.

Teātra kritiķa radošo mūžu plašāk PĒTA teātra zinātniece Silvija Geikina: https://www.kroders.lv/peta/1568

 

27. februārī 50 gadu jubileja teātra kritiķim un laikraksta "Diena" žurnālistam Atim Rozentālam.

Atis Rozentāls par teātri raksta jau kopš 2000. gada, bet sistemātiski teātra kritikai pievērsies 2012. gadā. Absolvējis Silvijas Radzobes vadīto teātra zinātnes maģistrantūras studiju programmu LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Vairākkārt bijis "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisijā. Patlaban teātra studijas turpina Latvijas Kultūras akadēmijā, rakstot doktora disertāciju par Andreja Žagara operu iestudējumiem.

Autora publikācijas KrodersLV vienkopus lasāmas šeit: https://www.kroders.lv/rakstu_arhivs?author_name=Atis...

 

2021. gada marts

2. martā  103. dzimšanas dienu svin Latvijas Leļļu teātra dibinātājām un tā ilggadīgā aktrise HILDA ŽĪGURE.

Hilda Žīgure dzimusi 1918. gada 2. martā. Šogad, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, ciemiņus uzņemt nav iespējams, taču Hilda par savu gadu skaitu nebrīnās un turpina sekot līdzi pasaules notikumiem.

Laba leļļu teātra aktiera veikums pamanāms uzreiz, pat ja viņu no skatītāja slēpj širmis, kā tas visbiežāk arī notiek. Laba aktiera radošo “ieroču” klāstā ir dzīva lelles sajūta un tehniskā meistarība, strādājot ar dažādu sistēmu lellēm. Tas, protams, teikts arī par Hildu Žīguri un viņas radīto daudzveidīgo skatuves tēlu galeriju – Buratino (A. Tolstoja “Zelta atslēdziņa”, 1953), Melnā māte (Raiņa “Zelta zirgs”, 1955), Sprīdītis, Paija (A. Brigaderes “Sprīdītis”, 1957, 1961, “Maija un Paija”, 1964). Tās ir tikai dažas lomas – aktrises veikums ir daudzkārt lielāks, bet jau nosauktajās iezīmējas tas plašais raksturu, jūtu, emociju spektrs, kam uz skatuves Hilda Žigure ļāvusi uzmirdzēt īpaši spilgti.

Uzzini vairāk: https://www.kroders.lv/highlight/4776

 

3. martā jubileju svin aktieris un režisors ROBERTS LIGERS (1931-2013) – 90!

Aktieris, režisors, "Rīgas pantomīmas" dibinātājs un vadītājs Roberts Ligers dzimis 1931. gada 3. martā Gulbenē. Pēc Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā sācis aktiera gaitas Dailes teātrī.

20. gadsimta 60. un 70. gados Latvijā augstā mākslinieciskā kvalitātē darbojās Roberta Ligera vadītā “Rīgas pantomīma”. Savas darbības laikā gan Ligera "Rīgas pantomīma", gan Anša Rūtentāla kustību teātris radīja aizmetņus Latvijas laikmetīgās dejas aizsākumam.

"Mans skatuves mākslas ideāls bija Dailes teātris ar tā neparastajām gaismām, romantiku, izteiksmīgajām kustībām, dejām, orķestri un īpašo pacēlumu - kā sacīja Smiļģis – volūmenu," atzinis Roberts Ligers.

R. Ligers iestudējis daudzus interesantus skatuves darbus – Raiņa "Krauklīti", A. Čehova "Kāzas", kuros pamatā bija runa, iestudējumos "Nopietni joki", "Ahā", "Ar sirds acīm" teksts bija minimāls, savukārt pirmā programma bez vārdiem bija "Ideja".

Iesakām noklausīties LR3 sagatavoto audioierakstu par Robertu Ligeru un “Rīgas pantonīmu”: https://klasika.lsm.lv/.../musu.../roberts-ligers-un-rigas-

 

3. martā apaļu jubileju svin Dailes teātra aktrise KRISTĪNE NEVARAUSKA!

"BOVARĪ KUNDZE" (2014)

Aktrise dzimusi 1981. gada 3. martā Bauskā. 2003. gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu. No 2001. gada līdz 2005. gadam bijusi Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet Dailes teātra aktrise no 2005. gada.

Valmieras teātrī aktrise spēlējusi tādas lomas kā Tea Elvstede H. Ibsena "Hedā Gablerē", Jeļena Andrejevna A. Čehova "Tēvocī Vaņā", Matilde R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā" u. c. Aktrises skatuves karjera turpinājusies Dailes teātrī, kur viņa bijusi redzama kā Mikaēla R. Atkočūna “Karmenā”, Olga A. Čehova “Trīs māsās”, Emma Bovarī G. Flobēra "Bovarī kundzē", Skārleta O'Hāra M. Mičelas "Vējiem līdzi" un citās būtiskās lomās. Paralēli darbam teātrī aktrise filmējusies arī vairākās kinofilmās un TV seriālos.

“Man gribas domāt, ka teātri es vienmēr esmu saukusi par darbu. Ja gribas sevi saudzēt, ir prātīgāk iemācīties teātri saukt nevis par savu dzīvi, bet par darbu. Ja neredzi robežu, ja neiemācies atpūsties un nes darbu mājās, tad pats sevi apdali dzīvē. Man teātris ir ļoti mīļš, bet tas tomēr ir darbs,” intervijā Līgai Rušeniecei atzīst Kristīne Nevarauska.

KrodersLV redakcija sveic aktrisi jubilejā!

Vairāk par aktrisi uzzini Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../aktieri/kristine-nevarauska

Kā arī iesakām noskatīties 100g kultūras raidījumu: https://ltv.lsm.lv/.../20.11.2013-100g-kulturas.../

 

26. martā 80 gadu jubileja Nacionālā teātra aktrisei – RASMAI GARNEI!

Rasma Garne // Publicitātes foto

Rasma Garne dzimusi 1941. gada 26. martā Rīgā. Pēc Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1963. gadā uzsākusi darbu Latvijas Nacionālajā teātrī. Spēlējusi tādas lomas kā Inta ("Viena ugunīga kļava”), Agnese (“Kolibri”,) Zane un Anda (“Pūt, vējiņi!”), Dainuvīte (“Silta jauka ausainīte”), Ingrīda (“Cīrulīši"), Sandra (“Alberts”) un daudzas citas.

“Es līdz sāpēm sirdī mīlu šo teātri, kas ir tik daudz slavēts un arī pelts taisnīgi un arī netaisnīgi. Te ir pagājis viss mans apzinīgais mūžs, un mani dara laimīgu un ļoti sāpina viss, kas ar šo teātri notiek, bet jo īpaši tas, cik viegli mēs aizmirstam tos, kas bijuši pirms mums,” tā par Nacionālo teātri Rasma Garne.

Vairāk par aktrisi lasiet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/68/

 

26. martā 70 gadu jubileja aktierim JĀNIM PAUKŠTELLO!

Jānis Paukštello // Publicitātes foto

Jānis Paukštello dzimis 1951. gada 26. martā Jaunpiebalgā. Dailes teātrī no 1972./73. gada sezonas līdz 2016./2017. gada sezonai. Spēlējis Jāzepu Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos", Antiņu Raiņa "Zelta zirgā", Ābramu R. Blaumaņa “Zagļos”, Lielo Burvi Ozu V. Pūces, P. Brūvera "Burvī no Oza zemes", Melvilu F. Šillera “Marijā Stjuartē”, Hermani M. Zālītes “Zemes nodoklī” un daudzas citas lomas gan teātrī, gan kino.

“Jānim Paukštello ir skanīga balss, un, kad viņu redz un dzird dziedam, tad vairs ne mana lielo saspringto nopietnību. Ir pienācis atraisītības brīdis,” tā viņu raksturo kolēģi.

Vairāk par aktieri lasiet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../arhivs-1/janis-paukstello

 

2021. gada aprīlis

6. aprīlī aktrisei LOLITAI CAUKAI – 75 gadu jubileja!

Lolita Cauka izrādē "Asins kāzas" // Publicitātes foto

"Lolitas talants savienojas ar vienreizēju gudrību, proti, to, kas nāk gan no sirds, gan no prāta, tādēļ pat visvājākajā lugā neviena viņas loma neieslīgst autora primitīvajā patosā, allaž ir neuzbāzīgs virsskatiens, kas tādējādi rada smalku saiti ar skatītāja viedokli par izrādi," raksta teātra kritiķe Maija Svarinska.

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/lasa/1591

 

8. aprīlī 80. jubileja apritētu nesen mūžībā aizgājušajai Latvijas Nacionālā teātra aktrisei ASTRĪDAI KAIRIŠAI.

Astrīda Kairiša izrādē “Uz neatgriešanos” (2009) // Publicitātes foto

Astrīda Kairiša dzimusi 1941. gada 8. aprīlī Rīgā. Beigusi Dailes teātra III studiju, pēc kuras pieņemta darbā Liepājas teātrī, bet 1968. gadā sākusi strādāt Nacionālajā teātrī jau kā vadošo lomu tēlotāja un šo pozīciju saglabājusi līdz sirmam vecumam.

Savā dzīves laikā spēlējusi daudz lomu, bet vienas no nozīmīgākajām ir Zane Raiņa “Pūt, vējiņos!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Ieva “Indrānos”, Osiene “Zaļajā zemē”, Liena “Mērnieku laikos” un daudzas citas.

“Aktrise, ar kuru režisoriem gribas strādāt, aktrise, kuru režisori redz un pie tam visdaudzveidīgākās lomās, aktrise, ar kuru neviens režisores nebaidās riskēt un kuras neveiksmes neviens sāpīgi nepārdzīvo. Tas laikam tāpēc, ka Astrīda Kairiša ir mūžam minama un tomēr neatminama mīkla. Un, kā zināms, noslēpums vienmēr vilina,” tā par Astrīdu Kairišu saka A. Jaunušans.

Vairāk par aktrisi un viņas lomām lasi KrodersLV veidotajā kritiķu aptaujā: https://www.kroders.lv/runa/1555

 

12. aprīlī 80. jubileja apritētu aktierim IMANTAM SKRASTIŅAM!

Imants Skrastiņš // Publicitātes foto

Imants Skrastiņš dzimis 1941. gada 12. aprīlī Skultē. Absolvējis Rīgas 1. vidusskolu un Latvijas Valsts konservatoriju. Astoņdesmitajos gados kļuva populārs kā komponista Raimonda Paula dziesmu izpildītājs. Aktieris gandrīz 30 gadus (1963-1993) aizvadīja uz Latvijas Jaunatnes teātra skatuves, kā arī bijis Latvijas radio teātra režisors un aktieris. Pazīstams arī kā kinoaktieris, jau skolas laikā debitējot kino spēlfilmā “Rita” (1957).

“Reizēm viņš varēja būt arī nežēlīgs. Viņš teica: “Jā, es esmu nežēlīgs, kad ir runa par darbu.” Viņam bija svarīgi sasniegt mērķi, kuru bija uzstādījis. Viņš gāja uz mērķi, tādēļ varēja būt arī ļoti skarbs,” tā Imanta sieva Rita Trence.

Aktiera nozīmīgākā loma bija Dzejnieks leģendārajā Imanta Ziedoņa, Pētera Pētersona skatuves darbā "Spēlē, Spēlmani!" pēc Aleksandra Čaka poēmas (1972, Jaunatnes teātris): “Tolaik viss teātra kolektīvs katrā izrādē jutās kā svētkos, sākot no apkopējas, garderobistes, bufetnieces līdz aktieriem. Un tie bija svētki arī publikai,” tā Imants Skrastiņš par “Spēlē, Spēlmani!” pirmizrādi.

Iesakām noklausīties sižetu par izrādi "Spēlē, Spēlmani!": https://klasika.lsm.lv/.../petera-petersona--aleksandra.../

 

16. aprīlī 60 gadu jubileja scenogrāfam IVARAM NOVIKAM!

Skats no izrādes "Bērniņi..." – tās scenogrāfs – Ivars Noviks // Publicitātes foto

Ivars Noviks dzimis 1961. gada 16. aprīlī. Teātrī veidojis skatuves noformējumus virknei izrāžu gandrīz visos Latvijas teātros un arī ārzemēs. Kā Latvijas teātra vēsturē spilgtākās minamas Liepājas teātra izrādes M. Friša "Santa Krusa" (1995), F. Molnāra "Lilioms" (1995) un H. Ibsena "Pērs Gints" (1997), Nacionālā teātra izrāde L. Stumbres "Suns" (1992) un virkne citas.

Viņš ir arī ilggadējs LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja izstāžu mākslinieks. Šobrīd aktīvi norit darbs pie muzeja jaunās ekspozīcijas "Dailes teātris" izveides un iekārtošanas.

“Katra izrāde ir kā taurenis, viendienis ar krāšņiem spārniem. Scenogrāfam ir jābūt atzītam, jo izrāde dzīvo tik ilgi, kamēr to spēlē. Pēc nāves neviens vēl nav kļuvis slavens. Gleznotāji gan,” tā Ivars Noviks.

Šeit varat apskatīties izrādes, kurām Ivars Noviks ir veidojis scenogrāfiju: https://izrades.lv/scenografs/ivars-noviks

 

20. aprīlī 40 gadu jubileja Latvijas Nacionālā teātra aktierim KASPARAM ZVĪGULIM!

Kaspars Zvīgulis izrādē "Īstā sālsmaize" // Latvijas Nacionālā teātra foto

Kaspars Zvīgulis dzimis 1981. gada 20. aprīlī. 2001. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas un Valmieras drāmas teātra kursu Pētera Krilova vadībā kā viens no talantīgākajiem šī kursa audzēkņiem. Strādājis Valmieras un Jaunajā Rīgas teātrī, bet kopš 2004. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Viņa nozīmīgākās lomas ir Alekss E. Bērdžesa “Mehāniskajā apelsīnā”, Pūlīšu Pauls “Pauzudušajā dēlā”, Jūlijs Reķis G. Janovska “Uz neatgriešanos”, Čičikovs “Mirušajās dvēselēs”, Alnis Z. fon Fēgezaka "Baltiešu gredzenā" un daudzas citas.

“Teātrim ir jābūt teātrim – dzīvam, atvērtam... dažādam. Un, manuprāt, Nacionālais teātris tāds ir – kaut vai, paskatoties uz repertuāra dažādību vien. Viss, kas jāizdara – tikai mazliet jāpainteresējas, ko tieši kurš vēlas redzēt,” tā Kaspars Zvīgulis par teātri.

Vairāk par aktieri uzzini Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/7/

 

2021. gada maijs

1. maijā 40 gadu jubileja režisoram un žurnālistam DMITRIJAM PETRENKO!

Dmitrijs Petrenko // Publicitātes foto

Dmitrijs Petrenko dzimis 1981. gada 1. maijā Rīgā. 2004. gadā ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, savukārt 2006. gadā maģistra grādu socioloģijā. 2012. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra režijas mākslas maģistra programmu pie kursa vadītāja Mihaila Gruzdova.

Iestudējis izrādes dažādos Latvijas teātros, tostarp Dailes teātrī: R. Ezera "Zemdegas" (2020), D. Makmillans "Monstrs" (2020), D. Makmillans "Elpa" (2020), Vecgada koncertuzvedums "Sēd uz sliekšņa pasaciņa" (2018), E. Hiksonas "Zēni" (2017), G. Ouvena "Brutāls un dēls" (2016), M. Tvena "Toma Sojera piedzīvojumi" (2016) un daudzas citas.

“Kā režisors neesmu no tiem kapteiņiem, kurš nemaldīgi zina, kāds ir kuģa galamērķis un kurp tas jāvirza. Drīzāk esmu no tiem, kuri prāto, sak', varbūt pamēģinām šādi, bet varbūt tomēr tā? Un varbūt šeit, nevis tur,” tā saka Dmitrijs par sevi kā režisoru.

Par aktieri vairāk lasi Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../rezisori/dmitrijs-petrenko

Iesakām arī izlasīt interviju ar Dmitriju Petrenko Kroders.lv: https://www.kroders.lv/runa/156

 

2. maijā 80 gadu jubileja apritētu Latvijas Nacionālā teātra aktierim INTAM BURĀNAM (19412008).

Ints Burāns izrādē "Pīļu medības" (1976) // Publicitātes foto

Ints Burāns dzimis 1941. gada 2. maijā. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā, kur ieguvis pirmās zināšanas par teātri. Šo skolu viņš gandrīz nepabeidza, jo desmitajā un vienpadsmitajā klasē darbojās ne tikai skolas dramatiskajā pulciņā, bet vēl divos drāmas kolektīvos, pilsētas klubos un vakaros strādāja Operas un baleta teātrī par statistu. 1963. gadā beidzis LVK Teātra fakultāti.

Kopš 1963. gada bijis Nacionālā teātra aktieris. Latvijas radioteātrī viņš darbojies gan kā režisors, gan kā aktieris, veidojot dzejas kompozīcijas, raidlugas un literāros lasījumus. Darbojies arī kino – piedalījies vairāk kā 10 spēlfilmās, kur viena no zināmākajām ir Bleka loma asa sižeta filmā “Mirāža” (1983).

“Fakultāte deva mums, jaunajiem, topošajiem aktieriem, krietni daudz. Tajā mēs apguvām teoriju un aktiera meistarības pamatus. levērojiet - tikai pamatus. Mēs neviens neuzskatām sevi par jau gataviem aktieriem,” tā Ints Burāns.

“Manā uztverē skaistais nav tikai parastajā jēdzienā par skaisto. Skaistais var slēpties arī neglītajā, kroplajā un traģiskajā. Pat divtik spēcīgi. Jo katrs no minētajiem indivīdiem divtik spē

cīgi tiecas pēc skaistā. Bet tas Jau arī ir tikai pingpongs. Ja man jāsaka pavisam, pavisam atklāti – vienmēr esmu iekšēji jutis nepieciešamību pēc tīrā, skaidrā, skaistā. Māris Čaklais saka: «Es esmu bagāts. Man pieder viss. Kas ar mani ir noticis». Man šķiet – ari es to esmu saņēmis, lai gan ne vienmēr esmu to sapratis un pratis novērtēt,” tā Ints Burāns par skaisto.

“Viņš tiešām bija izcils aktieris un skatuves cilvēks līdz mielēm,” tā saka viņa talanta cienītājs.

Vairāk par aktieri Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/296

Iesakām noskatīties filmas ar Inta Burāna piedalīšanos:

„Šahs briljantu karalienei” (1973) https://www.filmas.lv/movie/1512/

„Dāvanas pa telefonu” (1977) https://www.filmas.lv/movie/1496/

 

5. maijā 130 gadu jubileja aktierim, režisoram un skatuves mākslas pedagogam OSVALDAM GLĀZNIEKAM (1891–1947)!

Osvalds Glāznieks // Publicitātes foto

Osvalds Glāznieks dzimis 1891. gada 5. maijā Sesavas pagasta "Lieležos" galdnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Jelgavā, mācījies Pēterburgā un Maskavā. Viņš ir Maskavas latviešu profesionālā teātra "Skatuve" dibinātājs. Līdz 1941. gadam strādāja Jevgeņija Vahtangova teātrī Maskavā, kā arī vairākus gadus bija šā tā direktors. Jelgavas teātra aktieris, režisors un mākslinieciskais vadītājs (1942–1943), no 1943. gada Latvijas Drāmas teātrī. Miris 1947. gada 16. martā.

Jelgavas Latviešu teātrī viņš iestudēja Frīdriha Šillera traģēdiju "Fiesko" M. Zīverta lugu "Minhauzena precības" un G. Hauptmaņa drāmu "Pirms saules rieta", pats tēlodams galveno lomu – Matiasu Klauzenu. Spēlējis vairākas lomas, piemēram, bijis rektors “Četrās Semjuela Volfa vizītēs”, Vasilijs Makarovičs Orlovs, mašīnists “Godā”, Kornijs Jakovļevs, šefs “Steoanā Razinā” u. c.

“Glāznieka-Glazunova prasības ir dzīvas un attīstāmas arī šodien, tās ierosina ikvienā jaunrades darbā. Viņš mācīja būt patiesiem skatuves darbībā atrast īstumu. Prasīja, lai aktierim būtu izkopta ritma izjūta, lai viņš būtu atraisīts kustībā, ar skaidru, izteiksmīgu valodu un apveltīts ar daudzām citām īpašībām. Bet visstingrākās prasības viņš izvirzīja sev, katram atsevišķam kolektīva loceklim un visam kolektīvam kopā,” tā par Osvaldu Glāznieku un viņa profesionālo darbību raksta Elza Miške.

Par Osvaldu Glāznieku vairāk iespējams palasīt šeit: https://www.la.lv/teatra-makslas-klasika-osvalda...

 

16. maijā 60 gadu jubileju svin Valmieras drāmas teātra aktieris TĀLIVALDIS LASMANIS!

Tālivaldis Lasmanis izrādē "Tilti" (2020) // Publicitātes foto

Tālivalds Lasmanis dzimis 1961. gada 15. maijā Ogres rajona Ķeipenē. Mācījies Valmierā Viesturskolā, kuras Tautas teātrī „Sprīdītis” viņa aktierspējas pirmais slīpēja skolotājs Zigurds Ķesteris. 1983. sācis strādāt Valmieras teātrī par skatuves strādnieku un vienlaikus, Pētera Lūča audzināts, tapa par aktieri. 1988. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti.

T. Lasmanim ir apbrīnojama spēja jebkuru situāciju padarīt dabisku un tā arī nospēlē. Vairāk nekā 30 darba gados viņš no aktiera, kam režisori uztic gaišus pozitīvos varoņus, izaudzis par mākslinieku, kura radošajai pārveidei kāda ampluā robežas ir par šaurām.

Valmieras teātrī nospēlēto lomu vidū ir tādi varoņi kā Ivanovs A. Čehova "Ivanovā", Trigorins A. Čehova "Kaijā", Tomass Stokmanis izrādē "Dr. Stokmanis", Šveiks “Šveikā”, Roberts “Tiltos”, Marks Rotko izrādē "Sarkans", Fiasko izrādē "Klauns Fiasko", Minhauzens "Minhauzena precībās", Viljams "Krustmātē no Brazīlijas", Ņesčasļivcevs “Mežā” un daudzas citas. Paralēli darbam teātrī aktieris redzams arī kino un TV lomās, no kurām pazīstamākā - Aleksands LTV1 seriālā “Eņģeļu māja”.

"Ar viņu nav viegli strādāt, jo viņš ir īsts latviešu zemnieks: netic nekam un nevienam, ja visu pats nav pārbaudījis un sapratis. Ir aktieri, kuriem tu kaut ko pasaki, un viņi uzreiz tev notic. Tālis - nekad! Viņš ir aktieris, kas spēj nospēlēt ļoti daudz - gandrīz visu," tā par aktieri teicis režisors Felikss Deičs.

Iesakām noskatīties LTV1 raidījumu “Daudz laimes, jubilār!”: https://ltv.lsm.lv/.../14.05.2021-daudz-laimes-jubilar.../

Vairāk par aktieri uzzini Valmieras teātra mājaslapā: https://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lasmanis-talivaldis

 

21. maijā 130 gadu jubileja Dailes teātra zvaigznei, vienai no izcilākajām latviešu aktrisēm – EMĪLIJAI VIESTUREI (1891–1947)!

Emīlija Viesture // Publicitātes foto

Emīlija Viesture dzimusi 1891. gada 21. maijā Nītaurē, mirusi 1947. gada 6. septembrī. Mācījusies Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, kā arī absolvējusi Jēkaba Dubura dramatiskos kursus.

Bijusi Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Liepājas teātra un Jaunatnes teātra aktrise, strādājusi arī Latvijas Radio teātrī.

Pievienojusies Eduarda Smiļģa dibinātā Dailes teātra saimei tā otrajā sezonā, viņa kļuva par teātra vadošo aktrisi un spēlēja teju visas galvenās lomas: Šekspīra Dezdemonu (“Otello”, 1922), Džuljetu (“Romeo un Jūlija”, 1924), Raiņa Leldi (“Spēlēju, dancoju”, 1926), Maiju (“Mīla stiprāka par nāvi”, 1927), Zani (“Pūt, vējiņi!”, 1929), Āriju (“Indulis un Ārija”, 1930) u.c.

Emīlijas Viestures talants un meistarība mirdzēja arī klasiskajās komēdijās, par viņas skaistumu, eleganci, grāciju un prasmi nēsāt kostīmu sajūsminājās salonkomēdiju skatītāji. 30. gadu vidū aizgājusi no Dailes teātra, lai strādātu Liepājas teātrī un 40. gadu sākumā – Jaunatnes teātrī, viņa atgriezās Dailē un nospēlēja vairākas mātes lomas.

“Viestures dotības atbilda Dailes teātra principiem, kritiķi slavēja, ka aktrises interesantais kustību ritms pulsējot saskaņā ar izrādes ritmu. Vēlāk visi apjūsmoja Viestures “lidojošo gaitu” un brīnišķīgo vieglumu, kas atļaujot viņai sasniegt ēteriskas būtnes ilūziju,” tā par Emīliju Viesturi Reinis Birzgalis.

 

2021. gada jūlijs

21. jūlijā 40 gadu jubileju svin Valmieras drāmas teātra aktieris IVO MARTINSONS!

Ivo Martinsons izrādē "Baladīna" (2018) // Valmieras drāmas teātra foto

Ivo Martinsons dzimis 1981. gada 21. jūlijā, 1999. gadā absolvējis Priekuļu vidusskolu, toties 2003. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Valmieras teātra aktierkursu. No 2003. līdz 2005. gadam spēlējis teātrī “United Intimacy”, bet kopš 2006. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Spēlējis vairākas lomas Valmieras teātrī, piemēram, bijis Kirkors izrādē “Baladīna” (2018), Fileass Fogs “80 dienās apkārt zemeslodei” (2017), Kurts “Nāves dejā” (2015), Viljams “Krustmātē no Brazīlijas” (2010), Profesors “Emīlā un Berlīnes zēnos” (2009), Hamlets “Hamletā” (2008), Aleksis “Skroderdienās Silmačos” (2004) un citās izrādēs. Bijušas arī lomas teātrī “United Intimacy”, piemēram, bijis Pīters Knauķis “Sapnī vasaras naktī” (2005), Marts “Hlojā” (2004), Mihaels “Jasmīnā” (2003) u. c. Spēlējis arī vairākas lomas kino un TV.

“Ivo nespēj neko darīt, kamēr nav aizracies līdz saknei, sapratis visu, kas darāms. Ja viņam galvā ir kāds šķērslītis, tad viņš var apsēsties uz podesta – un ne no vietas. Toties tad, kad prāta un jūtu bāze ir sastrādāta, viņš ir ļoti negaidīts un daudzveidīgs,” tā par Ivo Martinsonu saka režisors Varis Brasla.

Vairāk par aktieri lasi Valmieras drāmas teātra mājaslapā: https://www.vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/martinsons-ivo

 

25. jūlijā 130 gadu kustību konsultantei, skatuves mākslas pedagoģei, režisorei, Eduarda Smiļģa līdzgaitniecei FELICITAI ERTNEREI (1891–1975)!

Felicita Ertnere // Publicitātes foto

Felicita Ertnere dzimusi Rīgas apriņķa Siguldas pagasta „Spriguļu” mājās 1891. gada 25. jūlijā. 1917. gadā beigusi Pēterburgas Pētera Leshafta Augstāko sieviešu kursu fiziskās audzināšanas fakultāti un 1919. gadā - Sofijas Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studiju. Savā radošajā darbā balstījusies Pētera Leshafta atziņās, Fransuā Delsarta kustību teorijā un Emīla Žaka-Dalkroza ritmikas mācībā.

Eduards Smiļģis par F. Ertneri teicis: “Pirmajos darbības gados Dailes teātrī F. Ertneres lielākais nopelns ir izteiktas scēniskās ritmikas radīšana aktieros. Viņa bija izraudzījusies sev noteiktu uzdevumu un godam piepildīja to: mācīja jaunos aktierus, atraisot ķermeni, izkopojot skatuvisko vingrību, lai aktieris, apguvis nepieciešamo tehniku, ar saviem izteiksmes līdzekļiem pārliecinātu, aizrautu skatītāju.”

F. Ertnere Dailes teātrī strādā no 1921. gada līdz pat sava mūža beigām 1975. gadā. Viņa bijusi kustību konsultante citu režisoru (galvenokārt E. Smiļģa) iestudētajās izrādēs. Tāpat darbojusies kā pedagoģe Dailes teātra studijā - vadījusi Dailes teātra Trešo studiju, kā pasniedzēja darbojusies arī citās studijās.

F. Ertnere veidojusi arī patstāvīgus režijas darbus - laikā no 1937. līdz 1973. gadam Dailes teātrī iestudējusi kopumā 35 izrādes, tostarp A. Ostrovska "Bez vainas vainīgos" (1950), A. Čehova "Trīs māsas" (1951), M. Ļermontova "Maskarādi" (1952), Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1953) u.c. darbus.

Paralēli darbam Dailes teātrī 20. gadsimta 20. – 30. gados viņa strādājusi par pasniedzēju vadošajās Latvijas aktiermākslas izglītības iestādēs – Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos, Ernesta Feldmaņa teātra kursos, Tautas augstskolas dramatiskajā studijā u.c.

Vairāk par F. Ertneres radošo darbu iespējams izlasīt Viktora Hausmaņa grāmatā "Sarunas ar Felicitu Ertneri" (Rīga, 1977).

 

18. jūlijā 50 gadu jubileja teātra un kino režisorei, fotogrāfei un dramaturģei KRISTAI BURĀNEI!

Krista Burāne // Publicitātes foto

Krista Burāne dzimusi 1971. gada 18. jūlijā. Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.

Viņas izrādes "Kauja pie..", "Vasaras sala" un "Ziemas māja" ir nominētas "Spēlmaņu nakts" balvai kā labākās izrādes bērniem vai jauniešiem. Vēl iestudējusi “Netikumīgos” (2019), “Cietoksni” (2017), “Robežas. Rīga” (2016), “Robežas. Cēsis” (2016), “Lasītava” (2015), “Ceļu kartes” (2014), “Bez vēsts pazudušie” (2013), “Tiešraide” (2011), "Dullais" (2011).

“Mani interesē nevis teātris kā mākslas forma, bet mākslinieki, kas izvēlas teātri kā savu izteiksmes veidu, kas ir gatavi sarunāties par savām idejām, rada ārpus ražošanas zonas, un ļauj skatītājam kopā ar viņu nonākt robežsituācijās,” tā Krista Burāne.

Iesakām izlasīt Kroders.lv rakstu: https://www.kroders.lv/viedokli/353

 

13. jūlijā 70 gadu jubileju svin Dailes teātra aktrise AKVELĪNA LĪVMANE!

Akvelīna Līvmane // Publicitātes foto

Akvelīna Līvmane dzimusi 1951. gada 13. jūlijā Daugavpils rajona Dubnas ciemā. Mācījusies Seces 8-gadīgajā skolā, tad Valmieras Viestura vidusskolā. Pēc tam iestājusies Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Mācoties institūtā, iestājusies Tautas kinoaktieru studijā. 1971. gadā uzņemta Dailes teātra 5. studijā, kuru beigusi 1974. gadā, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu. Dailes teātrī no 1974./1975. gada sezonas.

Spēlējusi daudz lomu, piemēram, bijusi Zaglis “Inspektorā Tutū” (2019), Lola Rosario “Karmenā” (2017), Dora “Pikaso sievietēs” (2014), Māte “Sapnī par rudeni” (2007), Gija Velingtona izrādē “Mēs gaidījām jūs rītvakar” (2006), Made “Īsajā pamācībā mīlēšanā” (2001), Ciepa “Pūt, vējiņos!” (1998), Horsta madāma “Ugunī” (1994), Beatrise Rasponi “Divu kungu kalpā” (1993), Adele “Rītausmas dāmā” (1988), Bella izrādē “Nāc uz manām trepēm spēlēties” (1976), Helga “Otīlijā un viņas bērnubērnos” (1972) u. c. Spēlējusi arī vairākas kinolomas, piemēram, Linda “Dārzā ar spoku” (1983), Margarita “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980), Osa Turela “Nepabeigtās vakariņas” (1979), Darkevica meita “Dāvanas pa telefonu” (1977), Ilze “Kara ceļa mantinieki” (1971) u. c. Tāpat arī piedalījusies dažādos TV uzvedumos un radiolasījumos.

“Es gāju pa savu taciņu. Nospēlēju tik lomu, cik man lemts. Ja nav bijis lomu teātrī un kino, bijuši radio lugu ieraksti. Man nekad nav bijusi doma iet prom no teātra. Ja izvēlējos šo profesiju, tad taču zināju, ko daru,” tā Akvelīna Līvmane.

Par aktrisi iesakām noskatīties: https://ltv.lsm.lv/.../29.05.2018-personiba.100-g.../

Iesakām arī noklausīties Latvijas Radio sarunu ar aktrisi: https://lr1.lsm.lv/.../aktrise-un-astrologe-akvelina.../

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt