2023. gada teātra jubilāri
Šogad turpinām atcerēties Latvijā zināmas personības viņu apaļajās jubilejās.
2023. gada janvāris.
1. janvārī dramaturgam RŪDOLFAM BLAUMANIM – 160 (1863–1908)!
Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā. Savulaik bijis izcils latviešu rakstnieks, kura lugas teātrī iestudētas jau kopš 1890. gada un tikušas iestudētas pat vairākkārt. Jau tolaik tika iestudētas tādas izrādes kā “Pazudušais dēls” (1893), “Indrāni” (1904), “Ugunī” (1905) – šo un citu izrāžu lomas ir tās, kas daļai no aktieriem bijušas nozīmīgas viņu radošajā darbībā.
Īpaši populāra ir R. Blaumaņa luga “Skroderdienas Silmačos” (1901), kas iestudēta visos latviešu profesionālajos teātros. Pirmo reizi tā iestudēta Latviešu Biedrības teātrī 1902. gadā, tās režisors – P. Ozoliņš. R. Blaumaņa lugu motīvos balstīti tādi iestudējumi kā “Pazudušais dēls” (2004, I. Ābeles veidotā adaptācija Latvijas Nacionālā teātra izrādei; 2017, Valmieras Drāmas teātris), librets “Hotel Kristina”, kas tapis pēc “Ugunī” un “Purva bridējs” motīviem.
Iestudējumi balstīti ne tikai lugas motīvos, bet arī prozas motīvos, piem., Drāmas teātrī tapis iestudējums “Aizbridušais avots” (2004), kur apvienoti tādi darbi kā “Mēmais precinieks”, “Romeo un Jūlija” un “Pie aizbiruša avota”. Tapušas arī tādas izrādes kā “Purva bridējs” (2012, Latvijas Nacionālais teātris), “Vidzemnieki” ar R. Blaumaņa stāstu sižetiem (2018, Valmieras Drāmas teātris), “Purva bridējs ugunī” (2019, Liepājas teātris) u. c. Pēc R. Blaumaņa darbu motīviem uzņemtas arī vairākas spēlfilmas, tai skaitā “Salna pavasarī” (1955), “Purva bridējs” (1966), “Īsa pamācība mīlēšanā” (1982), “Rūdolfa mantojums” (2010) u. c.
Vairāk par Rūdolfu Blaumani un viņa radošo darbību uzzini: https://enciklopedija.lv/ski.../37544-R%C5%ABdolfs-Blaumanis
5. janvārī dramaturgam MĀRTIŅAM ZĪVERTAM – 120!
Mārtiņš Zīverts (1903–1990) bija viens no izcilākajiem latviešu dramaturgiem, kura literārā darbība aptver gandrīz septiņus gadu desmitus – no 20. gadsimta 20. gadu sākuma līdz 80. gadu beigām. M. Zīverts bijis arī dramaturgs Latvijas Nacionālajā teātrī (1938–1940) un Dailes teātrī (1940–1944).
Latviešu teātros Zīverta darbi iestudēti kopš 1931. gada, aptverot kā profesionālos teātrus, tā amatierteātrus.
Pie rakstnieka populārākajām Latvijā sarakstītajām lugām pieder drāma “Āksts” (1937), komēdija “Minhauzena precības” (1941) un traģēdija “Vara” (1944).
Zīverta dramaturģijā izkopts kamerlugas žanrs, koncentrēta lugas forma ar nedaudzām personām, galveno uzmanību pievēršot psiholoģiskajam raksturojumam. Izcilākajiem kamerlugu paraugiem pieder “Kāds, kura nav” (1947) un “Cenzūra” (1951). Trimdas apstākļos Zviedrijā Zīverts arī pats iesaistījies savu lugu iestudēšanā, darbojoties Stokholmas latviešu teātrī.
Iesakām noklausīties Mārtiņa Zīverta lugas “Vara” radioiestudējumu (1991). Režisors un Teicējs – Arnolds Liniņš. To varat noklausīties šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/martins-ziverts.-vara.a80087/?highlight=m%C4%81rti%C5%86%C5%A1%20z%C4%ABverts
7. janvārī apaļa jubileja Jaunā Rīgas Teātra aktrisei BAIBAI BROKAI!
Baiba Broka dzimusi 1973. gada 7. janvārī kinoscenārista, Rīgas kinostudijas redaktora Antona Broka ģimenē. Izglītību ieguvusi Lidijas Stiebras aktieru studijā, Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, kur studējusi kino, kā arī paralēli mācījusies apvienotajā aktieru un režisoru kursā.
Spēlējusi neskaitāmas lomas, sākotnēji – postmodernā teātra iestudējumos. Turpretī Jaunajā Rīgas teātrī aktrises pirmā loma bija Ļika izrādē “Mans nabaga Marats” (1997). Par šo lomu B. Broka arī saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā labākā jaunā skatuves māksliniece. Spēlējusi vēl tādās izrādēs kā “Ričards III. Jorku ģimenes pēdējā ziema” (1996; karaliene Elizabete), “Rozmarijas bērns” (1997; galvenā varone), “Idiots” (1999; Adelaida), “Vilkumuižas jaunkundzēs” (2000; Kazja), “Revidents” (2002; Marija Antonovna), “Trīs māsas” (2005; Maša), “Tas notika ar viņiem” (2007; Maira Mežsarga), “Pieci vakari” (2009; Zoja), “Dukši” (2013; Inga), “Aspazija. Personīgi” (2015; Aspazija), “Pēdējā Ļeņina eglīte” (2017; Nadežda Konstantinovna Krupskaja), “Meklējot spēlmani” (2019; E. Viesture), “Krizantēmas” (2021; Henrieta Bīda), “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (2022; Iveta Mačuka) u. c.
“Man nevajag daudz, bet dažus domubiedrus, ar kuriem dalīties savos vērojumos, atklājumos. Tāpēc man patīk radīt teātrī, jo tas nav individuāls darbs. Man tajā enerģijas apmaiņā rodas radošo ideju pieplūdums, tāpēc varu teikt, ka esmu īstajā vietā,” tā kādā intervijā aktrise Baiba Broka.
Vairāk par aktrisi uzzini JRT mājaslapā: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/baiba-broka/
15. janvārī 30 gadu jubileja Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra aktierim MAKSIMAM BUSELAM!
Maksims Busels dzimis 1993. gada 15. janvārī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā, kur mācījies Igora Koņajeva kursā. Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra aktieris kopš 2014. gada.
Spēlējis tādās izrādēs kā “1900. Leģenda par pianistu” (2017; Stāstnieks), “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” (2019; Edmons Dantess, vēlāk – grāfs Monte-Kristo), “Notikums Višī pilsētā” (2020; Pirmais SS virsnieks), “Tilts Rīga–Holivuda” (2020), “Lūk, tā!” (2022) u. c.
“Aktierim uz savu lomu jāprot skatīties ne tikai no augšas, bet arī no malas, no apakšas, no labās un no kreisās puses. [..] Jo mazāk uz skatuves tev ir laika, jo vairāk jāieliek šajā ainā, bet atkal – lai tas nebūtu pārspīlējums,” tā Maksims Busels kādā intervijā.
Par aktieri vairāk: https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-maksims-busels
Iesakām arī izlasīt: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/
20. janvārī aktierim GUSTAVAM ŽIBALTAM – 150 (1873–1938)!
Gustavs Žibalts dzimis 1873. gada 20. janvārī Lielezeres muižā. Izglītību ieguvis Liepājas pilsētas skolā. Spēlējis Liepājas amatierteātrī, kā arī bijis pirmais, kas Liepājā sācis izpildīt kuplejas. Vadījis arī režijas Apollo teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Jaunajā Petrogradas latviešu teātrī. Turpretī no 1920. līdz 1938. gadam bijis Dailes teātris aktieris.
“Žibalts ir personība ārpus katras skolas. Viņa māksla bija intuitīva, neatdarināma. Žibalts ir neaizmirstams, radošs, jo viņš mākslā traucās kaisli uz progresu, uz lielāku pilnību. Žibalts bija vētrasputns. Viņa vārds ir nesaraujamām saitēm saistīts ar Dailes teātri,” tā Eduards Smiļģis.
24. janvārī 30 gadu jubileja Dailes teātra aktierim TOMAM VELIČKO!
Toms Veličko dzimis 1993. gada 24. janvārī Valmierā. Izglītību ieguvis Vaidavas pamatskolā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, Valmieras bērnu sporta skolā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas kursā. Kopš 2020. gada ir Dailes teātra aktieris.
Piedalījies vairākās izrādēs gan Dailes teātrī, gan Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras drāmas teātrī un Ģertrūdes ielas teātrī. Dailes teātrī spēlējis tādās izrādēs kā “Dēls” (2019; Nikolā), “Talantīgais misters Riplijs” (2020; Fausto), “Sidraba šķidrums” (2020; Pēteris), “Smiļģis” (2021; Smiļģis), “Rotkho” (2022; Žurnālists Džeims Valčers), “Kur pazuda valsts” (2023; Pētnieks Kārlis Ulmanis) u. c. Turpretī Jaunajā Rīgas teātrī spēlējis tādās izrādēs kā “Peldošie – ceļojošie” (2017; Žans Žubērs), “Pēdējā Ļeņina eglīte” (2017; Ignatijs Pizāns), “Kas ir Silvija?” (2018; Billijs), “Apmānītā” (2019) u. c.
Vairāk par aktieri uzziniet Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/.../mak.../aktieri/toms-velicko
Iesakām arī noklausīties: https://lr1.lsm.lv/.../kur-pazuda-valsts.-atbildes-mekle.../
2023. gada februāris.
9. februārī apaļa jubileja Jaunā Rīgas teātra aktrisei un režisorei KRISTĪNEI KRŪZEI-HERMANEI!
Kristīne Krūze-Hermane dzimusi 1983. gada 9. februārī Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra fakultātē. Teātrī debitējusi ar Klēras lomu Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Aristokrāti”. Pašlaik ir Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore.
Jaunajā Rīgas teātrī spēlējusi tādās izrādēs kā “Klusuma skaņa” (2007), “Pieci vakari” (2009; Katja), “Ziedonis un visums” (2010), “Oņegins. Komentāri” (2012; Tatjana), “Tautas ienaidnieks” (2013; Katrīna Stokmane), “Grimētava” (2015), “Marķīze de Sada” (2018; Renē, marķīze de Sada), “(R)evolūcija” (2022; Lana Fukss) u. c.
Veidojusi režiju tādām izrādēm kā “Lakstīgalu māja” (2018), “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” (2018), “Sliktie ceļi” (2022) un “Runāšanās par seksu” (2022).
Vairāk JRT mājaslapā: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/kristine-kruze/
12. februārī teātra zinātniecei VALDAI ČAKAREI – 70!
Valda Čakare dzimusi 1953. gada 12. februārī Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 49. vidusskolā, Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā, Medisonas Universitātē (ASV), kā arī Sanktpēterburgas Universitātē, kur ieguvusi doktora grādu, aizstāvot disertāciju “Paradokss H. Pintera, N. F. Simpsona un B. Biena dramaturģijā”.
Savulaik lasījusi lekcijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1983–1997). Kopš 1998. gada ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesore. Darbojusies arī Spēlmaņu nakts ekspertu komisijā.
V. Čakare piedalās un ir piedalījusies nacionāla un starptautiska līmeņa konferencēs un projektos, tai skaitā Nordplus Neighbour Project “Baltic-Nordic-NW Russia Network in Theatre Studies and Education”, “Ekspresrecenzijas par Latvijas teātru iestudējumiem”, “Ābolu ķocis”. 2022. gadā ieguvusi N. Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā par publikācijām kroders.lv un satori.lv.
Par Valdu Čakari teikts, ka viņas “fundamentālās profesionālās zināšanas un vērīgā acs apvienojumā ar rotaļīgu vieglumu rada pārliecinoši elegantu rakstības stilu”.
“[..] es rakstu ar knīpstangu metodi. Proti, pa teikumam, teikumam vien, un tad, kad tie ir savirknēti, pārrakstu tos vēlreiz un vēlreiz. Tātad, rakstu ļoti neproduktīvi. Vienmēr esmu sapņojusi par to, ka man būs tādi nelieli uzmetumi, piezīmes – jo tas ir ārkārtīgi svētīgi, piefiksēt pirmos iespaidus. [..],” tā teātra zinātniece.
Iesakām izlasīt: https://sejas.tvnet.lv/7687497/valda-cakare-stradaju-ar-knipstangu-metodi
2023. gada marts.
1. martā 85 gadu jubileja aktrisei OLGAI DREĢEI!
Olga Dreģe dzimusi 1938. gada 1. martā Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā. Izglītību ieguvusi Madonas 1. vidusskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un Dailes teātra III studijā. Dailes teātra aktrise kopš 1961. gada, bet izrādēs piedalās jau kopš 1958. gada.
Piedalījusies neskaitāmās Dailes teātra izrādēs, piemēram, tādās izrādēs kā “Dons Žuans” (1963; Pirmā jaunā dāma), “Mežone” (1966; Terēze), “Indulis un Ārija” (1971; Ārija), “Velnakaula dvīņi” (1977; Zanda), “Nomoda sapņi” (1984; Zariene), “Trīnes grēki” (1989; Mazbērzu māte), “Ugunī” (1994, Vešeriene), “Trīsgrašu opera” (1997; Sellija Pīčema), “No saldenās pudeles” (1999; Lavīze) “Tobāgo!” (2001; Grieta Olektiņš), “Īkstīte” (2003; Pele), “Pērs Gints nav mājās” (2007; Sigre), “Ceplis” (2010; Sausene), “Vīrietis Smiļģis” (2011; Sieva), “Klusā daba ar resno puisēnu” (2016; Vanda), “Salemas raganas” (2019; Tituba), “Talantīgais misters Riplijs” (2020; Krustmāte Dotija), “Brands” (2023; Dvīne) un daudzās citās.
“Jo ilgāk es dzīvoju, jo saku, ka aktieris ir dievišķa profesija,” tā Olga Dreģe.
Dailes teātris raksta: “Šajā sezonā Olgai Dreģei ir loma H. Ibsena “Brandā”, kuru iestudējis režisors Viesturs Kairišs. Iepriekš “Brandu” Dailes teātrī 1975. gadā iestudēja režisors Arnolds Liniņš, viņa izrāde iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un šajā izrādē Olgai bija atvēlēta Agneses loma. [..] Var minēt ļoti daudzas nozīmīgas un skaistas aktrises lomas teātrī un tādu viņai tiešām nav trūcis, viņa ir viena no tām aktrisēm, kas savulaik pat strādājusi kopā ar teātra dibinātāju Eduardu Smiļģi.”
Vairāk par aktrisi uzzini Dailes teātra tīmekļvietnē: https://www.dailesteatris.lv/.../maksl.../aktieri/olga-drege
Iesakām noskatīties dokumentālo filmu “Olga Dreģe. Mirkļu pieskārieni”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.11.2022-olga-drege-mirklu-pieskarieni-dokumentala-filma.id246281
4. martā Dailes teātra ēkas arhitektei MARTAI STAŅAI (1913–1972) – 110!
Marta Staņa dzimusi 1913. gada 4. martā Strenču novadā. Viņas zināmākais no darbiem ir Latvijas Kultūras kanonā iekļautā Dailes teātra ēka. Tā veidota funkcionālisma arhitektūras stilā, un tā visnotaļ atšķiras no citiem Latvijas teātriem. Uzvarot konkursā par Rīgas “gadsimta celtni”, M. Staņa negaidīti nonākusi profesijas virsotnē.
“Līdzigi kā Dzintars Sodums, trimdā pārtulkojot Džeimsa Džoisa “Ulisu”, bagātināja latviešu literatūru, Marta Staņa Latvijā pirmo reizi internacionālā modernisma valodā “pārtulkoja” laikmetīgu publisko ēku. [..] Staņas monumentālais, lakoniskais un dramatiskais tēls atbilda Dailes moto: “Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība”.”
12. martā teātra darbiniekam un aktierim KRISTAPAM BERGAM – 180 (1843–1907)!
Kristaps Bergs dzimis 1843. gada 12. martā Udzes (Bērzmuižas) pagasta “Lapačās” zemnieka ģimenē. Izglītību ieguvis vietējā pagastskolā, bijis māceklis Rīgas un Jelgavas tirgotavās, turpretī 1864. gadā uzsācis patstāvīgu uzņēmējdarbību.
Bijis viens no Rīgas Latviešu biedrības pamatlicējiem un aktīvs Teātra komisijas darbinieks (bijis gan priekšnieka vietnieks, gan komisijas priekšnieks), kur devis lielu ieguldījumu latviešu teātra attīstīšanā. Viņa interese par teātra mākslu ir bijusi salīdzinoši liela, bijis viens no tiem, kas palīdzējis Rīgas Latviešu biedrības pirmo izrāžu tapšanā. Lai Rīgas Latviešu Biedrības teātrī tiktu iestudētas derīgas lugas, Bergs citu iesniegtās lugas esot rūpīgi izpētījis, ja tās bijušas nederīgas, atdevis atpakaļ. Sacerējis viencēliena lugu “Šis un tas” (1873) un “Pulksteņa cepure”, kā arī savulaik piedalījies izrādēs.
20. martā Latvijas Nacionālā teātra aktierim ARNO UPENIEKAM (1933–2018) – 90!
Arno Upenieks dzimis 1933. gada 20. martā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Sākumā strādājis Liepājas teātrī, bet 1957. gadā sācis darbu Latvijas Nacionālajā teātrī.
Spēlējis tādās izrādēs kā “No saldenās pudeles” (1958; Krišs), “Pazudušais dēls” (1962; Pūlīšu Pauls), “Žanna d’Arka” (1962; Kirē Furnjē), “Lolitas brīnumputns” (1966; Poķis), “Skroderdienas Silmačos” (1969; Rūdis), “Reiz Jaungada naktī” (1970; Mihails), “Paši pūta, paši dega” (1972; Stjopka), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka” (1978; Antons), “Mērnieku laiki” (1980; Svērtelis), “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” (1985; Oļģerts), “Kad sievas spēkojas” (1989; Bičulis), “Amadejs” (1994; Kapelmeistars), “Zvejnieka dēls” (1997; Dūnis), “Pepija” (2002; policists), “Princis un ubaga zēns” (2007; Viesnīcnieks), “Uz neatgriešanos” (2009; Kurpnieks Straupe), u. c.
Latvijas Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts, ka aktieris “savas neparastās ārienes dēļ spēlējis galvenokārt raksturlomas un komiskās lomas, tomēr mūža nogalē nospēlējis arī vairākus nopietnus “večus”, kas ar savu dzīves pieredzi spēj būt par gudriem padomdevējiem jaunākai paaudzei”.
“Arno aktierisko izteiksmes līdzekļu arsenāls bija visai savdabīgs. Un tas tika ekspluatēts nežēlīgi. Jaunības azarts, prieks atrasties uz skatuves, skatītāju atsaucība uz katru komiskāku izdarību – arī tam bija sava nozīme Arno Upenieka aktiera biogrāfijas veidošanās procesā. Publika, kā teātra praksē saka, ņēma viņu pretī, un viņš reizēm tēlā tā sadullojās, ka gandrīz ar varu bija jāatgriež skatuves dotajos apstākļos,” tā par Arno Upenieku raksta teātra zinātniece Rita Melnace.
Vairāk par aktieri uzzini Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/77/
2023. gada aprīlis.
6. aprīlī 40 gadu jubileja režisoram JĀNIM ZNOTIŅAM!
Jānis Znotiņš dzimis 1983. gada 6. aprīlī Kandavā. Izglītību ieguvis Kandavas vidusskolā, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas programmā.
Režisors iestudē izrādes gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai, piemēram, iestudējis tādas Valmieras drāmas teātra izrādes kā “Bezkaunīgie veči” (2012), “Virve” (2013), “Debesis ir ar mums” (2015), “Staburaga bērni” (2017), “Cilvēkam vajag suni” (2020). Citos teātros tapušas tādas izrādes kā “Īkstīte Reloaded” (2013) “Istabas fabulas” (2014), “Kaka un pavasaris” (2016) u. c. Savulaik bijušas arī lomas Valmieras teātrī. Ir Istabas teātra radošais direktors.
“Paralēli interesei par jaunas skatītāju paaudzes atvērtības audzināšanu dažādām teātra formām un estētikai, daudz domā par to, kā laikmetīgiem izteiksmes līdzekļiem atklāt nacionālās kultūras patieso vērtību,” tā par Jāni Znotiņu Latvijas Nacionālā teātra tīmekļvietnē.
“Jānis prot pašu mēģinājuma procesu vadīt bez saspringuma un histērijām, paļaujoties uz to, ka teātra spēlēšana ir profesija ar saviem stingriem pamatiem un likumiem. Tos viņš turpina pētīt arī pats, jo mācīšanās, liekas, ir viens no viņa pamatstāvokļiem.,” tā Valmieras teātra tīmekļvietnē par J. Znotiņu.
Vairāk lasi: https://www.vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/znotins-janis
Iesakām izlasīt: https://www.lsm.lv/.../rezisors-janis-znotins-par-teatri.../
10. aprīlī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisei ŅINAI ŅEZNAMOVAI – 80!
Ņina Ņeznamova dzimusi 1943. gada 10. aprīlī Volgogradas apgabalā. Izglītību ieguvusi Volgogradas Drāmas teātra studijā. Bijusi Volgogradas Drāmas teātra aktrise, strādājusi Kaļiņingradas apgabala dramatiskajā teātrī, kā arī kopš 1963. gada strādā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Spēlējusi neskaitāmās izrādēs, piemēram, tādās izrādēs kā “Cilvēks no Lamanšas” (Dulsineja), “Traucējumi televīzijā” (Vanda), “Skroderdienas Silmačos” (Antonija), “Hamlets” (Ģertrūde), “Trakā nauda” (Čeboksarova), “Dibuks” (Aukle), “Koda” (Poļina Arkadjevna Truhanova) u. c.
Savulaik saņēmusi Latvijas nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, vēlāk arī saņēmusi Latvijas Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 2003. gadā ieguvusi Triju Zvaigžņu ordeni.
Teātra zinātniece Maija Svarinska par Ņinu Ņeznamovu saka: “Talantīgā, savdabīgā teātra aktrise Ņina Ņeznamova ir unikāls M. Čehova Rīgas Krievu teātra zīmols. Vēl jo vairāk – viņa ir Latvijas kultūras rota. Personība, kas prot dāvāt. Gan kā māksliniece, gan kā cilvēks [..]”
Iesakām izlasīt: https://www.santa.lv/.../aktrise-nina-neznamova-es.../
13. aprīlī Dailes teātra aktrisei LENVIJAI SĪLEI – 70!
Lenvija Sīle dzimusi 1953. gada 13. aprīlī. Izglītību ieguvusi Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātra kursā. No 1976. gada līdz 1990. gadam bijusi Dailes teātra aktrise. Turpretī šobrīd ir tulkotāja, rakstniece, kā arī darbojas žurnālistikā.
Spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Tik vien”, “Baznīcas kalnā” (Dzelves Kate), “Kā jums tīk” (Rozalinde), “Tava labā slava” (Magone) u. c. Aktrisei īpaši tuva saskarsme bijusi ar Dailes teātra VI studiju, par tās aktieriem, to ikdienu un dzīvi arī uzrakstījusi grāmatu “Dailes teātra sestā studija. Paralēlā pagātne”.
Šeit var izlasīt par Lenvijas Sīles grāmatu “Dailes teātra sestā studija. Paralēlā pagātne”: https://www.kroders.lv/recenzijas/112
13. aprīlī aktierim RODRIGO KALNIŅAM (1883–1940) – 140!
Rodrigo Kalniņš dzimis 1883. gada 13. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas reālskolā. 1901. gadā sācis strādāt Rīgas latviešu teātrī, vēlāk Apollo teātra operetē. Strādājis arī Interimteātrī, Šillera teātrī Berlīnē, kā arī Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī iecelts par Latvijas Nacionālā teātra goda locekli.
Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Ugunī” (1919; Vīskrelis), “Ministru prezidents” (1920; Daniels Benke), “Karalis Līrs” (1921; Edmunds), “Fausts” (1924; Mefistofelis), “Diplomāti” (1926; Facke), “Kailā” (1928; Lafargs), “Gulbju dziesma” (1929; Greguss), “Tas, ko sauc par mīlestību” (1932; Harijs Bertrans), “Hamlets” (1932; Laerts), “Dvēseļu putenis” (1934; Majors), “Lielā liesma” (1935; Veinbergs) u. c.
Nacionālā teātra tīmekļvietnē par aktieri rakstīts tā: “Ar komisma smalkumu viņš parādīja latviešu skatuves klasisko slaistu Švaukstu “Mērnieku laikos”, kas ar gluži pretējo raksturtēlu Mefisto “Faustā” jāatzīst par mākslinieka lielākiem sasniegumiem. Spilgtas parādības bijuši arī viņa intriganti, un šai ziņā minams Svešzemnieks “Krauklītī” un Chļestakovs “Revidentā”.”
Par aktieri uzzini vairāk: http://100.teatris.lv/personality/60/
14. aprīlī režisoram GATIM ŠMITAM – 50!
Gatis Šmits dzimis 1973. gada 14. aprīlī Madonā. Izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī Ņujorkas Universitātes Tiša skolā, kur ieguvis maģistra grādu kinorežijā. Iestudējis izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Nacionālajā operā un Jaunajā Rīgas teātrī. Darbojies arī kino.
Iestudējis tādas izrādes kā “Augļu koks ir Jāzeps” (2007), “Tas notika ar viņiem” (2007), “1906. Trakāk vēl kā piektā gadā” (2009), “Mežonīgā pilsēta” (2012), “Tumsas vara” (2014), “Kārkli” (2016), “Meklējot Spēlmani” (2019), “Ārsts” (2020), “Retrīts” (2022), “Revolūcija” (2022) u. c.
Vairāk par režisoru uzzini Dailes teātra tīmekļvietnē: https://www.dailesteatris.lv/.../mak.../rezisori/gatis-smits
20. aprīlī aktierim MĀRIM LINIŅAM (1963–2004) – 60!
Māris Liniņš no 1982. gada līdz 1987. gadam mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti, bet no 1993. gada līdz 1996. gadam Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis mākslas bakalaura grādu un apguvis dramatiskā teātra aktiera specialitāti.
Jaunajā Rīgas teātrī A. Liniņš atveidoja tādas spilgtas lomas kā titullomu “Stāstā par Kasparu Hauzeru”, Luku Lukiču Hlopovu Nikolaja Gogoļa “Revidentā”, Rūdolfu Gunāra Priedes “Jaunākā brāļa vasarā”, Ordulfo (Momo) Luidži Pirandello darbā “Heinrihs IV”, uzraugu Radionu Vladimira Nabokova “Aicinājumā uz nāvessodu”, Kārli Gētes “Verterā”, kapteini Braisu Toma Stoparda “Arkādijā”, Rūdi Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos” un daudzas citas.
Režisors Alvis Hermanis par aktieri teicis: “Māris Liniņš bija unikāls cilvēks un unikāls aktieris, īpaši mūsu laikos, kad visi ir vienādi un līdzinās viens otram, ir tik neparasti satikt cilvēku, kurš ir pilnīgi atšķirīgs no citiem. Tie, kuri Liniņu redzējuši uz skatuves, vienmēr jutuši, ka ir satikušies ar unikālu gadījumu – ar personību, kas nevis simulē un imitē dzīvi, kā to pieņemts darīt, bet izdzīvo savu paša – vienīgo un neatkārtojamo stāstu".
Kā režisors Māris Liniņš 1996. gadā iestudēja Bertolda Brehta “Trešās impērijas bailes un posts”, bet 1997. gadā Valmieras Drāmas teātrī – izrādi “Pieneņu vīns”.
21. aprīlī Latvijas Leļļu teātra aktierim ALBERTAM DALGAM – 110 (1913–1987)!
Alberts Dalga dzimis 1913. gada 21. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, Zeltmata studijā. Savulaik bijis Latvijas operas solists, nodziedājies ap 60 lomu. Bijis arī Latvijas lietuviešu teātra režisors, Valsts leļļu teātra aktieris, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu leļļu teātra mākslas attīstībā.
24. aprīlī Dailes teātra aktierim ULDIM LIELDIDŽAM (1933–2019) – 90!
Uldis Lieldidžs dzimis 1933. gada 24. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1956). Dailes teātrī ienācis 1956. gadā un uz tā skatuves spēlējis 16 gadus; bijis arī Filharmonijas aktieris.
Spēlējis tādās izrādēs kā “Spēlēju, dancoju” (1956), “Normunda meitenē” (1958; Normunds), “Palmas zaļo vienmēr” (1959; Valdis Vētra), “Indulis un Ārija” (1971; Indulis) u. c.
Filmējies arī vairākās latviešu filmās, tai skaitā “Vecās pagastmājas mistērija”, “Dubultslazds”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, “Meldru mežs” u. c., kā arī seriālos “Ilgais ceļš kāpās” un “Likteņa līdumnieki”.
28. aprīlī aktrisei VERAI SINGAJEVSKAI (1923–2014) – 100!
Vera Singajevska dzimusi 1923. gada 28. aprīlī. Izglītību ieguvusi Rīgas 38. pamatskolā, Valsts pamatskolā, Beatrises Vīgneres deju skolā, Rīgas 3. vidusskolā, kur arī nodibinājusi dramatisko pulciņu. Savulaik bijusi iemīļota bērnu izrāžu un radioteātra aktrise. 1942. gadā uzņemta Rīgas Dramatiskā teātra kursos. Spēlējusi arī Jelgavas teātra trupā (1945–1953) un Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra trupā. 1995. gadā ieguvusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Mīla un viltus” (1948), “Vasara Žeļeznova” (1946), “Seši mīļi cilvēki” (1950) u. c. Īpaši zināma ar Karlsona tēla atveidi Jaunatnes teātra izrādē “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” (1968).
Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš teicis, ka Vera Singajevska radīja brīnišķīgu skatuves tēlu galeriju, kurā bija gan pasaku tēli, puikas un meitenes, dažādi dzīvnieki, groteski personāži, retumis arī īsti dramatiskas varones, kā Kuraža Bertolda Brehta iestudējumā “Kuražas māte un viņas bērni” (1968).
Par aktrisi vairāk uzzini: https://enciklopedija.lv/skirklis/166599
29. aprīlī aktierim JURIM KAMINSKIM (1943–1997) – 80!
Juris Kaminskis dzimis 1943. gada 29. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas 49. vidusskolu, Dailes teātra trešajā studijā un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas teātra fakultātē. 1965. gadā sācis strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī.
Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Viņš trīsreiz mani sauca” (1965; Gilgamešs), “Viena ugunīga kļava” (1967; Zigurds), “Putni bez spārniem” (1971; Voldis Vītols), “Rudens dārzs” (1975; Nikolajs Dinerijs), “Jaunības putns ar saldo balsi” (1977; Toms juniors), “Dots pret dotu” (1981; Komandants), “Kārais lauks” (1985; Tēvs), “Pēdējā laiva” (1990; Melnais Žanis), “Lū – labais eņģelis” (1994; Konrāds) u. c. Spēlējis arī kino. Viena no zināmākajām lomām ir Klāvs Vīksna O. Dunkera sociālajā drāmā “Klāvs – Mārtiņa dēls”.
“Juris Kaminskis pēc dabas bija optimists, vitāls un viengabalains – tāds kā M. Gorkija Vlass “Vasarniekos”, Reinis H. Gulbja “Un visi nāks pie manis”, Platonovs A. Šteina “Okeānā”,” tā R. Melnace.
Par aktieri vairāk uzzini: http://100.teatris.lv/personality/354/
2023. gada maijs.
22. maijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim ŅIKITAM OSIPOVAM – 30!
Ņikita Osipovs dzimis 1993. gada 22. maijā. Spēlējis tādās izrādēs kā “Albums” (Usatovs, Kuņicins), “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” (Danglārs), “Huligānes grēksūdze”, “Lūk, istaba šī...” (kontrabass)”, “Trīs sivēntiņi un vilks” (Vecākais brālis) u. c. Iestudējis izrādi “Viss sākas ar mīlestību...” (Roberts Roždestvenskis) u. c.
“Ņikitas Osipova kvarķirņiks ir muzikāls un poētisks ceļojums cauri dažādām mīlestības pusēm un izpausmēm: no pavasarīgas iemīlēšanās līdz mūžīgai, visaptverošai sajūtai, no nepiepildītas mīlestības līdz iedvesmojošai mīlestībai, no pagātnē palikušai līdz saglabātai cauri laikam,” šādi rakstīts par Ņ. Osipova iestudējumu “Viss sākas ar mīlestību...”
23. maijā apaļa jubileja Latvijas Leļļu teātra aktrisei DANAI AVOTIŅAI-LĀCEI!
Dana Avotiņa-Lāce dzimusi 1983. gada 23. maijā Preiļos. Izglītību ieguvusi Līvānu ģimnāzijā, Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskajā un leļļu teātra aktierkursā. Pēc akadēmijas beigšanas sākusi strādāt Latvijas Leļļu teātrī.
Spēlējusi tādās izrādēs kā “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” (Beta), “Ronja – laupītāja meita” (Ronja), “Pepija Garzeķe” (Priseliusa kundze; Nilsona kungs (pērtiķis)), “Pavasara atmoda” (Marta), “Slavenais pīlēns Tims” (Lapsa), “Emīls un Berlīnes zēni” (Mamma), “Alise Brīnumzemē” (Karaliene), “Sarkangalvīte un vilks” (Sarkangalvīte), “Pelnrušķīte” (Pelnrušķīte), “Romeo un Džuljeta” (Džuljeta), “Dilles tante” (Dilles tante) u. c.
Aktrise saka: “Strādājot Leļļu teātrī, varu piedzīvot bērnu patiesās emocijas un lielo aizgrābtību par visu uz skatuves notiekošo. Bērni ir ļoti atsaucīga publika! Man patīk teātris kā process, interesē jaunu virzienu meklēšana leļļu teātra mākslā.”
Par aktrisi vairāk uzzini: https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/dana-lace
24. maijā apaļa jubileja kostīmu māksliniecei KATJAI ŠEHURINAI!
Katja Šehurina dzimusi 1983. gada 24. maijā. Izglītību ieguvusi Rīgas 40. vidusskolā, ESMOD modes mākslas skolu Francijā. Savulaik Latvijā atzīta par gada modes dizaineri. Veidojusi kostīmus šādām Dailes teātra izrādēm: “8 mīlošas sievietes” (2016), “Bannija Manro nāve” (2017), “ART” (2017), “Būt Kejai Gondai” (2018), “Lulū” (2018), “Kareņins” (2019).
“Man tie ļoti patīk. Īpaši svarīga ir komunikācija ar kostīmu valkātājiem – aktieriem. Viņiem ir savas idejas, un ir ļoti interesants šis ideju apmaiņas posms. Tieši tāpēc kostīmus neizdomāju jau iepriekš, tie ir tapuši komunicējot, vērojot, uzklausot. Tas ir ļoti interesants process, kas mani iedvesmo, nevis ierobežo,” tā uz jautājumu – kā jūsu radošā brīvība un mākslinieces ambīcijas sadzīvo ar teātra spēles noteikumiem – atbild K. Šehurina.
Iesakām izlasīt: https://www.dailesteatris.lv/userfiles/files/pdfi/21.09.2018._Sehurina_LA.pdf
24. maijā dramaturgam, teātra režisoram, kritiķim, drāmas teorētiķim un publicistam PĒTERIM PĒTERSONAM (1923–1998) – 100!
Pēteris Pētersons dzimis 1923. gada 24. maijā Jūrmalā. Izglītību ieguvis Rīgas Franču licejā, Nacionālā teātra aktieru kursos, Latvijas Universitātē (studējis romāņu filoloģiju), kā arī Teātra institūtā, kur apguvis režiju. Pēc kara strādājis Dailes teātrī. Toties no 1964. līdz 1971. gadam bijis Dailes teātra galvenais režisors. Iestudējis izrādes arī citos Latvijas teātros. 1990. gadā bijis Dziesmu svētku režisors. Bijis arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs un Starptautiskā Teātra institūta Latvijas centra vadītājs.
Viņš ir latviešu poētiskā teātra izveidotājs. Dramaturģijā debitējis 1947. gadā ar lugu “Cilvēks oktobra vējā”. Viena no zināmākajām viņa lugām ir “Man trīsdesmit gadu” (1962). Turpretī vienas no P. Pētersona nozīmīgākajām izrādēm ir “Motocikls” (1867), “Idiots” (1969), “Spēlē, Spēlmani” (1972), “Bastards” (1978), “Mirdzošais un tumši zilais” (1987) u. c. Savulaik rakstījis teātra recenzijas un drāmas teorijai un tehnikai veltītus apcerējumus. Lielākā daļa no apcerējumiem apkopoti krājumos “Darbības māksla” (1978), “Drāma kā kritērijs” (1987).
Par P. Pētersonu teikts tā: “Režisors izveidoja unikālu skatuves valodu, oriģinālā veidā sakausējot dažādus modernisma teātra un drāmas virzienus – eksistenciālismu, absurda un episko teātri.”
Iesakām izlasīt: https://kulturaskanons.lv/archive/petera-petersona-dzejas-teatris/
Dailes teātra aktierim PĒTERIM LIEPIŅAM (1943–2022) – 80!
Pēteris Liepiņš dzimis 1943. gada 28. maijā Ērgļos. Izglītību ieguvis Meņģeles pamatskolā, Ērgļu vidusskolā un Dailes teātra IV. studijā. 1971. gadā sācis strādāt par Dailes teātra aktieri. Spēlējis arī kino, vienas no zināmākajām aktiera spēlētajām filmām ir “Pūt, vējiņi!” (1973), “Aveņu vīns” (1984), “Rūgtais vīns” (2007) u. c.
Galvenokārt spēlējis komiskus, groteskus tēlus. Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās kā “Gesta Berlings” (1966; Sulainis), “Indulis un Ārija” (1971; Kūrs), “Brands” (1975; Zemnieks), “Putenī” (1978; Karavīrs), “Tīnes grēki” (1989; Brencis), “Ugunī” (1994; Sutka), “Grāfs Monte Kristo” (2000; Bertučio), “Hamlets” (2003; Polonijs), “Meža gulbji” (2005; Ķēniņš), “Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas” (2009; Leo), “Gūsteknis pilī” (2011; Rudums), “Salome” (2013; Otrais sargu zaldāts), “Frankenšteins” (2015; Deleisijs), “Balta vārna melnā krāsā” (2018; Kārlis), “Māte” (2020; Tēvs) u. c.
“Pēterī Liepiņā ir kaut kas no viduslaiku fiziski un garīgi virtuozā histriona, žongliera, trubadūra vai skumjā klauna, kurš lielā jautrības brīdī, pārmetis elpu aizraujošu kūleni, var pārsteigt ar pēkšņu asaru, kas dzidra un neviltota nopakšķ pie skatītāju kājām. Tā vien liekas, ka Pēteris Liepiņš ir no tiem aktieriem, kam nevajag dekorācijas, inscenējumu, gaismas, nevajag pat teātra sienas. Viņš tā kā senās Itālijas delartiskās komēdijas aktieris varētu noklāt izdilušu paklājiņu trokšņainas ielas vidū, un teātris sāktos”, tā par aktieri rakstījusi teātra kritiķe I. Lagzdiņa.
Par aktieri uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/.../in-memoriam/peteris-liepins
2023. gada jūnijs.
11. jūnijā Latvijas Nacionālā teātra aktierim JĀNIM ĀMANIM – 40!
Jānis Āmanis dzimis 1983. gada 11. jūnijā. Izglītību ieguvis Ogres 1. vidusskolā, Ķeguma vidusskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā. Saņēmis balvu Lielais Kristaps par labāko vīrieša lomu spēlfilmā “Sapņu komanda 1935” (basketbola trenera Valdemāra Baumaņa lomu).
Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādā izrādē kā “Aristokrāti” (2006; Villijs), “Slīdošā Lūče” (2007; Lidotājs, Taņas vīrs), “Jūdas skūpsts” (2008; Galileo Maskoni), “Skroderdienas Silmačos” (2010; Aleksis), “Vīnes meža stāsti” (2015; Sulainis), “Klūgu mūks” (2017; Kapteinis Bošenatovs), “Salome” (2018; Kapadokietis zaldāts), “Cīrulīši” (2018; Raimonds) u. c.
“Stalts, pievilcīgs, tumsnējs, labsirdīgs un draudzīgs – latviešu teātrī bieži negadās aktieri ar tik pateicīgiem ārējiem dotumiem un patīkamu raksturu. [..] Viņa stiprā puse ir vieglums, ar kādu viņš ķeras pie katra darba, nesabīstoties uzdevuma sarežģītības priekšā. Pat ja vienmēr nesanāk uzvarēt, Jānis ir no tiem, kas nesadugst lomas smaguma priekšā, viņš strādā un zina, ka nākamā reize būs īstā,” tā par aktieri rakstīts Nacionālā teātra tīmekļvietnē.
Par aktieri vairāk uzzini: https://teatris.lv/makslinieks/janis-amanis/
14. jūnijā režisorei, skatuves mākslas pedagoģei, Latvijas Kultūras akadēmijas emeritētajai profesorei AINAI MATĪSAI – 85!
Aina Matīsa dzimusi 1938. gada 14. jūnijā Viļakas novadā. Izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā (1964); kursa vadītājs Eduards Smiļģis. Dailes teātrī iestudējusi diplomdarbu Čingiza Aitmatova lugu “Cipresīte mana sarkanā lakatiņā”. Kopā ar Arnoldu Liniņu bijusi aktieru meistarības un skatuves runas pedagoģe Dailes teātra 4., 5., 6. un 7. studijai. Savulaik arī bijusi gan Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas mākslinieciskā vadītāja, gan Latvijas Televīzijas režisore.
Dailes teātrī A. Matīsas tapušās izrādes: “Cīrulītis” (1969), “Garās dienas ceļš uz nakti” (1975), “Sievu nams” (1976), “Sievietes, sievietes...” (1986) u. c. Tāpat bijusi režisore arī daudzām 5., 6. un 7. aktieru studijas kursu un diplomdarbu izrādēm. A. Matīsa ir gan Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves runas asociētā profesore, gan skatuves runas pedagoģe Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā. Turklāt ir arī runas konsultante Latvijas Radio un ne tikai.
2016. gadā saņēmusi Jēkaba Dubura balvu par ieguldījumu teātra pedagoģijā, turklāt “Spēlmaņu naktī” saņēmusi balvu “Par mūža ieguldījumu”.
23. jūnijā apaļa jubileja Valmieras Drāmas teātra aktrisei ELĪNAI HANZENAI!
Elīna Hanzena dzimusi 1993. gada 23. jūnijā Alūksnē. Izglītību ieguvusi Alūksnes Mūzikas skolas klavierspēles nodaļā, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru kursā. Pēc LKA absolvēšanas sākusi strādāt Valmieras Drāmas teātrī par aktrisi.
Valmieras Drāmas teātrī spēlējusi tādās izrādēs kā “Pazudušais dēls” (2017; Ilze), “Labie bērni” (2017; Medisona, Skailera), “104 lappuses par mīlestību” (2018; Nataša), “Hamlets” (2019; Ofēlija), “Tilti” (2020; Karolīna) “Es neesmu klaviernieks” (2022; Marija Dārziņa) u. c.
“Teātris ir gaistošs mirklis, tāpēc tā māksla jābauda šodien un arī jāsāp šodien – gan politiski, gan citos aspektos,” tā Elīna.
Par aktrisi vairāk uzzini Valmieras Drāmas teātra tīmekļvietnē: https://www.vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/dambe-elina
26. jūnijā apaļu jubileju svin aktrise ALISE DANOVSKA!
Alise Danovska dzimusi 1993. gada 26. jūnijā Daugavpilī. Izglītību ieguvusi Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Krāslavas mūzikas skolā un Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas kursā. Izrādēs piedalās kopš 2016. gada.
Spēlējusi tādās izrādēs kā “Tumsas vara” (2014; Aņutka), “Mežapīle” (2016; Hedviga), “Finita la comedia!” (2016; Meitene, Sieviete), “Pazudušais dēls” (2017; Matilde, Līziņa), “Labie bērni” (2017; Dafne), “Vidzemnieki” (2018; Ļaudis krogā, Trīne, Anna), “Mīlestības testaments” (2018; Eliška), “Revidents” (2019; Marija Antonovna), “Zemdegas” (2020; Veldze) u. c. Spēlējusi arī kino.
Par aktrisi vairāk uzzini: https://www.dailesteatris.lv/.../arhivs-1/alise-danovska
2023. gada jūlijs.
17. jūlijā Dailes teātra aktrisei LILITAI BĒRZIŅAI – 120 (1903–1983)!
Lilita Bērziņa dzimusi 1903. gada 17. jūlijā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 3. vidusskolā, Latviešu jaunatnes savienības dramatiskajos kursos un “Latvju filmas” kursos. Teātrī nokļuvusi Pjotra Čardiņina filmas “Psihe” dēļ, kurā atveidojusi Ilgu. Šajā filmā piedalījies arī Eduards Smiļģis, kurš uzaicinājis Lilitu Bērziņu uz Dailes teātri. Teātrī debitējusi ar lomu Raiņa lugā “Uguns un nakts”. Dailes teātra aktrise kopš 1922. gada.
Savā dzīvē spēlējusi vairāk nekā 300 lomu. Spēlējusi tādās teātra izrādēs kā “Bums un Atspolīte” (1927), “Dzimtene” (1932), “Berlings” (1933; grāfiene), “Jāzeps un viņa brāļi” (1933; Asnate), “Skroderdienas Silmačos” (1933; Zāra), “Invalīds un Ralla” (1934; Ralla) “Iedzimtais grēks” (1934; Gaida), “Bez vainas vainīgie” (1950; Kručiņina), “Trīs māsas” (1951; Maša) u. c. Lilitas Bērziņas vārdā ir nosaukta balva, kuru piešķir aktrisēm par spilgtu aktierdarbu teātrī iepriekšējo sezonu laikā.
Aktrise spēlējusi arī kino, tai skaitā “Tās dullās Paulīnes dēļ”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Salna pavasarī” u. c.
Teātra zinātniece Lilija Dzene par aktrisi teikusi: “Tas bija dabas dots absolūts porcelāna skaistums, kas ar milzīgu darbu tika noslīpēts nevainojamā meistarībā.”
24. jūlijā aktierim JĀNIM KUBILIM – 100!
Jānis Kubilis dzimis 1923. gada 24. jūlijā Neretā. Izglītību ieguvis Riekstiņu skolā, Neretas pamatskolā, Smiltenes piensaimniecības skolā un Drāmas teātra studijā, kuru pabeidzis 1948. gadā. Drāmas teātra (tag. Latvijas Nacionālais teātris) aktieris bijis no 1944. gada līdz 1994. gadam.
Savulaik nospēlējis aptuveni 140 lomu. Spēlējis tādās izrādēs kā “Jauko māņu diena” (1945; Francisks, Maska), “Jautrās vindzorietes” (1947; Feja), “Zelta zirgs” (1948; Piektais krauklis), “Līgava bez pūra” (1948; Voževatovs), “Mocarts un Saljeri” (Mocarts), “Arī gudrinieks pārskatās” (1950; Kurčajevs), “Taņa” (1953; Hermanis), “Ķiršu dārzs” (1953; Trofimovs), “Skroderdienas Silmačos” (1955, 1965, 1969; Joske), “Žanna d’Arka” (1962; Raimons), “Pazudušais dēls” (1962; Krustiņš), “Noziegums Granadā” (1964; Federiko Garsia Lorka), “Lilioms” (1971; Fičūrs), “Silta, jauka ausainīte” (1973; Antons Linums), “Moljērs” (1978; Luijs XIV), “Jūlijs Cēzars” (1979; Cēzars Oktāvijs), “Uguns un nakts” (1985; Laika vecis), “Spēlēju dancoju” (1991; Klibais), “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1993; Kontini Verkēze) u. c. Filmējies arī spēlfilmās.
J. Kubilis, atbildot uz jautājumu “Ko nozīmē aktierim uz skatuves spēlēt mīlestību?”: “Bet kas vispār ir mīlestība? Vai to kāds var izskaidrot? Kā iedegas skatuves starmeši, kā izgaismojas dekorācijas, kā mēs ar partneri viens otru ieraugām, tā – atveras debesis un elle. Kā nu kuro reizi. Kad divi aktieri uz skatuves tur savā varā tūkstoš cilvēku zālē, tas ir kaut kas neizskaidrojams. Ja zālē ir tūkstoš cilvēku, bet tev šķiet, nav neviena, tad zini, izrādei būs rezonanse.”
Iesakām noklausīties Ojāra Rubeņa sarunu ar Jāni Kubili: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/23.07.2023-aktieris-janis-kubilis-svin-simtgadi-lielakais-gandarijums-kad-juti-ka-esi-vajadzigs.a517333/
25. jūlijā apaļa jubileja teātra kritiķei, kultūras žurnālistei HENRIETAI VERHOUSTINSKAI!
Henrieta Verhoustinska dzimusi 1973. gada 25. jūlijā. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē. Vada dažādus raidījumus Latvijas Televīzijā, piemēram, “Kultūrdeva” un “Kultūrdobe” un ir diplomēta teātra kritiķe. Tikusi nominēta Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā “Par teātru izrāžu vērtējumu “Kultūras Dienā” un “Teātra Vēstnesī” 2017. gadā”.
Iesakām izlasīt: https://www.santa.lv/raksts/ieva/kulturas-zurnaliste-henrieta-verhoustinska-viena-bridi-domaju-ka-sajuksu-prata-33068/
26. jūlijā rakstniekam, dramaturgam, aktierim, režisoram HERMANIM PAUKŠAM – 70!
Hermanis Paukšs dzimis 1953. gada 26. jūlijā. Izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijā, kur beidzis gan Teātra fakultātes Aktieru nodaļu (1975. gads), gan Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1983. gads), kā arī savulaik mācījies Augstākajos kinorežisoru un scenāristu kursos. Savas literārās darbības sākumā rakstījis satīrisku dzeju un prozu, turpretī vēlākajos gados vairāk pievērsies dramaturģijai.
Pirmā publikācija ir dzejoļu kopa “Bezjēdzība” žurnālā “Dadzis” (1970). Sarakstījis tādus romānus kā “Pirmā sniega sindroms” (2004), “Sieviete bārā vai Trīs idioti” (2005), “Pele slazdā” (2019), “Eņģeļu medības” (2020) u. c. Daļa viņa sarakstīto darbu domāti bērniem un pusaudžiem. Sarakstījis arī neskaitāmu lugu, kur liela daļa no tām ir viencēliena formā. Tapušas tādas lugu izlases kā “Ak Dievs, kādi murgi...” (1999), “Piedod, Bokačo, ja vari...” (2006) un “Blēņu lugas par sivēnu Rukmāru un viņa draugiem” (2006).
Viņa darbi tikuši iestudēti Latvijas Leļļu teātrī, Latvijas teātra biedrības Eksperimentālajā teātrī, Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Valmieras teātrī, Daugavpils teātrī, kā arī vairākās teātra studijās. Leļļu teātrī iestudēti tādi darbi kā “Raganas trīs noslēpumi” (1979), “Tītiņš, Tūtiņš, Astromiks un kosmoss” (1980), “Ēzelītis” (1982), “Intervija” (1983), “Trīs ruksīši” (2002), “Ziemas pasaka” (2003) u. c.
“Hermanis Paukšs – rakstnieks, aktieris, režisors un teātra pedagogs. Nevienu no šīm nodarbēm un to sasaisti nevar nosaukt par nejaušību. Viņam tā ir dzīve, kuru viņš dzīvo. Dzīve, kurā katrā nākamajā brīdī vajag (sanāk, gribas, gadās) darīt ko citu. Un tajā pašā laikā vienu un to pašu. Tas ir TEĀTRIS,” tā rakstījis I. Čaklais.
2023. gada augusts.
1. augustā aktierim IVARAM KALNIŅAM – 75!
Ivars Kalniņš dzimis 1948. gada 1. augustā Grīziņkalnā. Izglītību ieguvis Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas teātra fakultātē. No 1972. gada līdz 2000. gadam bija Dailes teātra aktieris
Spēlējis neskaitāmās izrādēs. Vienas no zināmākajām izrādēm ir “Otīlija un viņas bērnu bērni” (1972; Žoržiks), “Sveiks, tēvocīt!” (1973; Klaidonis), “Īsa pamācība mīlēšanā” (1973; ģeņģeru puisis), “Orfejs” (1974; Ričards), “Kādas sēdes protokols” (1976; Vasilijs Potapovs); “Kaija” (1976; Trepļevs), “Džons Neilands” (1982), “Minhauzena precības” (1988; brīvkungs fon Minhauzens), “Sids” (1995; Kastīlijas valdnieks Dons Ferdinands), “Lauzto siržu nams” (1997; vieglprātīgi bezrūpīgais Hektors Hašebajs), “Mūzikas skaņas” (2004) u. c. Spēlējis arī kino, kā arī šobrīd piedalās pašmāju daudzsēriju filmas filmēšanā.
Par Ivaru Kalniņu rakstīts, ka “viņu raksturo vīrišķība, temperaments, elegance, šarms un iznesība gan uz teātra skatuves, gan kino. Aktiera artistiskā pievilcība, plastiskā izteiksmība un dabiskā vitalitāte ir ļāvusi viņam iemantot lielu popularitāti un skatītāju mīlestību”.
2. augustā aktierim KASPARAM PŪCEM – 75!
Kaspars Pūce dzimis 1948. gada 2. augustā Strenčos. Izglītību ieguvis Rīgas Franču licejā, Rīgas 36. vidusskolā un Dailes teātra 4. studijā. Spēlējis gan Dailes teātrī, gan Latvijas Leļļu teātrī. Aktieris jau vairāk nekā 60 gadus pārtop par Ziemassvētku vecīti.
Filmējies arī vairākās latviešu filmās, piemēram, tādās filmās kā “Džimlai rūdi rallallā”, “Likteņdzirnas”, “Spēle notiks tik un tā”, “Vilkaču mantiniece” u. c., kā arī seriālos “Ilgais ceļš kāpās” un “Dzīvoklis”.
3. augustā Dailes teātra aktrisei ILZEI VAZDIKAI – 80!
Ilze Vazdika dzimusi 1943. gada 3. augustā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 3. vidusskolā un Dailes teātra III studijā. Dailes teātra aktrise kopš 1962. gada. Bijušas lomas ne tikai teātrī, bet arī kino un TV. 2010. gadā ieguvusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Turpretī 2013. gadā izdevniecībā “Zvaigzne ABC” izdota Ingas Jērumas grāmata “Ilze Vazdika. Saldā katorga”.
Spēlējusi neskaitāmās izrādēs, piemēram, tādās izrādēs kā “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati” (1962; Fīna), “Kad meliem garas kājas” (1964; Vecmāte), “Idiots” (1969; Varvara), “Īsa pamācība mīlēšanā” (1973; Roze), “Velnakaula dvīņi” (1977; Zvejnieku sieva), “Trīnes grēki” (1989; Trīne), “Astoņas mīlošas sievietes” (1993; Ogistīna), “Pelnrušķīte” (1996; Pamāte), “Lolitas brīnumputns” (1998; Tumsta), “Meitenes, mūsu uznāciens!” (1999; Misis Freizere), “Raudupiete” (2003; Kalnene), “Līnenas skaistumkaraliene” (2007; Mega), “Punktiņa un Antons” (2009; Berta), “Primadonnas” (2011; Florense Snaidere), “Toma Sojera piedzīvojumi” (2016; Krustmāte Pollija), “Alvas sieviete” (2019; Darla) u. c.
Ilze Vazdika par sevis spēlētajām lomām reiz teikusi: “Jaunībā mani īsti nevarēja ielikt nevienā rangā – mīlētājas lomā vai kādā citā. Es vēl biju blonda, tieva, bet kaut kā nevarēja, taču tad, kad bišku apvēlos, sāku spēlēt raksturus. Lomas gāzās virsū, un vēl joprojām tā. Arī pati sevi uzskatu par raksturlomu tēlotāju – neesmu ne varone, ne mīlētāja. Kas to būtu domājis, ka man vecumā būs vairāk lomu nekā karjeras sākumā!”
Vairāk par aktrisi uzzini Dailes teātra tīmekļvietnē: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/ilze-vazdika
10. augustā apaļa jubileja aktrisei AURĒLIJAI ANUŽĪTEI-LAUCIŅAI!
Aurēlija Anužīte-Lauciņa dzimusi 1973. gada 10. augustā Panevēžā. Bijusi Jaunā Rīgas teātra aktrise, kā arī spēlējusi Liepājas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī.
Spēlējusi tādās izrādēs kā “Kaija” (1996; rež. A. Hermanis), “Arkādija” (1998; rež. A. Hermanis), “Dienvidus šķiršanās” (2002; rež. A. Eižvertiņa), “Ugunī” (2003; rež. V. Šoriņš) u. c.
Savulaik spēlējusi ne tikai teātrī, bet filmējusies arī vairākās latviešu filmās, piemēram, tādās kā “Zirneklis” (1992), “Horoskopi” (1996), “Vecās pagastmājas mistērija” (2000), “Rūgtais vīns” (2007), “Homo Novus” (2018), kā arī seriālos “Neprāta cena”, “Sarkanais mežs” un “Saldā indes garša”.
Iesakām noskatīties raidījumu “Daudz laimes, jubilār! Aurēlija Anužīte-Lauciņa”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/28.02.2021-daudz-laimes-jubilar-aurelija-anuzite-laucina.id212553
10. augustā apaļa jubileja Latvijas Leļļu teātra aktrisei BAIBAI VANAGAI!
Baiba Vanaga dzimusi 1983. gada 10. augustā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas Franču licejā, Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskajā un leļļu teātra aktierkursā. Latvijas Leļļu teātra aktrise kopš 2005. gada.
Spēlējusi tādās izrādēs kā “Sniega karaliene” (2004; Gerda), “Pepija Garzeķe” (2010; Pepija Garzeķe), “Emīls un Berlīnes zēni” (2014; Mamma), “Sarkangalvīte un vilks” (2015; Sarkangalvīte), “Pelnrušķīte” (2016; Pelnrušķīte), “Romeo un Džuljeta” (2018; Džuljetas mamma), “Skroderdienas Silmačos” (2022; Elīna), “Vafeļu sirdis. Misija – tētis” (2023; Trilles mamma), “Gangsteromīte” (2023; Mamma) u. c.
Teātra tīmekļvietnē par Baibu rakstīts: “Baiba ir dziedošā aktrise, kas mīl leļļu teātra dažādību. Visvairāk Baibai teātrī patīk radīšanas prieks, kad katrā tēlā ir jāiedzīvina režisora noteiktās rakstura iezīmes, jāatrod individuāls izpausmes veids un jāsadarbojas ar citiem izrādes dalībniekiem.”
Vairāk par aktrisi lasi: https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/baiba-geke
11. augustā aktrisei ELVĪRAI BALDIŅAI – 104!
Elvīra Baldiņa dzimusi 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagastā. Izglītību ieguvusi Kārklu četrgadīgajā, Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, Valsts ģimnāzijā Cesvainē, kā arī Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā un Latvju drāmas ansambļa studijā, kur piedalījusies studijas teatrālajos uzvedumos (1941–1944).
Savulaik strādājusi Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Piedalījusies arī daudzos radioteātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. 2009. gadā pievienojusies Teātra zelta fondam.
Spēlējusi tādās izrādēs kā “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1947; Sniedze), “Sniega karaliene” (1950; Gerda), “Aļoša Peškovs” (1953; Aļoša Peškovs), “Natašas dienasgrāmata” (1955; Nataša), “Nožēlojamie” (1960; Gavrošs), “Lācītis Pūks un viņa draugi” (1967; Vinnijs Pūks), “Svētku gaidās” (1981; Sigita) u. c.
Elvīra Baldiņa saka: “Latvijā, es domāju, teātris cilvēkus ļoti ietekmē un var mainīt domāšanu, jo uz skatuves mēs runājam par to patieso, par ko ikdienā mēs cenšamies nedomāt, lai tas netraucētu mūsu ikdienas pienākumiem. Es domāju, ka tad, kad cilvēks iet uz teātri, viņš ierauga sevi, un tas palīdz viņam sevi saprast un mīlēt.”
Iesakām izlasīt: https://www.lsm.lv/.../labu-un-sliktu-cilveku-nav--tikai.../
12. augustā aktierim, režisoram, skatuves mākslas pedagogam EDMUNDAM FREIBERGAM – 75!
Edmunds Freibergs dzimis 1948. gada 12. augustā Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijas aktierkursos, turpretī 1983. gadā konservatoriju absolvējis režisora specialitātē. Savulaik bijis Valmieras teātra aktieris un režisors (1970–1974), kā arī Latvijas Nacionālā teātra aktieris, galvenais režisors un Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs. Arī pašlaik Latvijas Nacionālā teātra repertuārā ir E. Freiberga iestudētās izrādes.
Pasniedzis arī aktiermeistarību Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē (1975–1986), turpretī no 1983. gada līdz 1993. gadam bijis teātra mākslas katedras vadītājs. Kopš 1998. gada ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors.
Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis tādas izrādes kā “Tas, kurš saņem pļaukas” (1976), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka” (1978), “Princis un ubaga zēns” (1983; 2007), “Bagātību sala” (1992), “Zaļā zeme” (1996), “Mana skaistā lēdija” (1999), “Ivanovs” (2006), “Sudraba slidas” (2011) “Lilioms” (2013), “Bāskervilu leģenda” (2015), “Sarkanais un melnais” (2021) u. c. Bijuši iestudējumi arī Latvijas Nacionālajā operā, tai skaitā “Parīzes Dievmātes katedrāle” (1997), “Traviata” (2012), “Otello” (2013), “Karmena” (2014) u. c.
2011. gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā”. Ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
E. Freibergs saka: “Nezinu, kā mana dzīve būtu izvērtusies, ja nebūtu teātra. Visu mūžu esmu juties piederīgs, kā savā vietā [..] Jebkurš radošs darbs ir smags, bet tā ir tāda pasaule, ko nekas cits nevar iedot.”
Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/.../edmunds-freibergs-nezinu-ka-mana.../
19. augustā Valmieras Drāmas teātra aktierim RIHARDAM RUDĀKAM – 80!
Rihards Rudāks dzimis 1943. gada 19. augustā Neretā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Drāmas teātra kursā. Kopš 1965. gada ir Valmieras Drāmas teātra aktieris. Aktieris ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003), kā arī 2019. gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
Nospēlējis neskaitāmas lomas neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Pazudušais dēls” (1970; Krustiņš), “Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” (1972; Hamlets), “Indrāni” (1978; Noliņš), “Mīla stiprāka par nāvi” (1983; Viktors Heils), “Ugunī” (1987; Akmentiņš), “Anna Kareņina” (1996; Alter Ego), “Tēvocis Vaņa” (2003; Tēvocis Vaņa), “Bankrots” (2007; Advokāts Bērents), “Hamlets” (2008; Polonijs), “Zelta zirgs” (2009; Baltais tēvs), “Balle būs” (2014; Rihards fon Klāgenšmits), “Pazudušais dēls” (2017; Mikus tēvs), “Fantočini noslēpums” (2018; Toms), “Dons Kihots” (2020; Dons Kihots/Vectēvs Imants), “Kad mēs mostamies” (2023; Ārnolds Rūbeks) u. c.
Un arī savu dzimšanas dienu aktieris pavadīs uz Valmieras teātra skatuves, spēlējot iestudējumā “Kad mēs mostamies” (rež. Toms Treinis).
R. Rudāks: “Esmu savā garajā praksē saskāries ar gadījumiem, kad skatos uz lomu ar savu skatījumu. Pēc tradīcijas zinu: to pieņemts traktēt noteiktā veidā. Bet tu gribi to lauzt. Saskaņo ar režisoru, viņš piekrīt – iesim tajā virzienā. Bet, lai cik dīvaini būtu, man tā vienu vai divas reizes ir bijis, ka loma neļauj realizēt to, ko esi iecerējis, tā velk kā milzu enerģētisks magnēts atpakaļ pie tā, kas uzrakstīts.”
Iesakām noklausīties Mārtiņa Meiera sarunu ar Rihardu Rudāku: https://www.youtube.com/watch?v=SEi9YXAKl3w
28. augustā aktrisei VELTAI LĪNEI – 100 (1923–2012)!
Velta Līne dzimusi 1923. gada 28. augustā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 38. pamatskolā, Rīgas 3. ģimnāzijā, bērnudārza audzinātāju kursos. Tāpat tikusi uzņemta Rīgas Tautas teātra aktieru studijā, kur galvenokārt iestudētas vācu rakstnieku darbu lugas un operetes. V. Līne mācījās pie izciliem pedagogiem, kuru starpā arī bija Kristaps Linde, Ernests Feldmanis un Juris Jurovskis. 1945. gadā aktrise tikusi uzņemta Drāmas teātra strupā un studijā. Aktrise savulaik saņēmusi Elzas Radziņas iedibināto ceļojošo balvu – kaklarotu –, kā arī saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Tāpat ir arī tikusi apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Par teātri V. Līne sākusi interesēties jau agrā bērnībā, kad no žurnāla “Atpūta” lappusēm sākusi izgriezt un krāt aktrišu portretus. Pēc tam, skolas gados, jau izteikusi vēlmi kļūt par aktrisi. 13 gadu vecumā pirmo reizi apmeklējusi teātra izrādi. Turpretī Rīgas 3. ģimnāzijā pirmo reizi piedalījusies Felicitas Ertneres sagatavotā izrādē “Zelta zirgs”, kurā spēlējusi Balto tēvu.
Aktrise spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās kā “Ugunī” (Kristīne), “Zvejnieka dēls” (Zenta), “Līgava bez pūra” (Larisa), “Leļļu nams” (Nora), “Otello” (Dezdemone), “Spītnieces savaldīšana” (Katarīna), “Skroderdienas Silmačos” (Zāra, Pindacīša, Antonija), “Dzīvais mironis” (Maša), “Hamlets” (Ofēlija), “Man trīsdesmit gadu” (Roze), “Cīrulīši” (Zelma), “Jāzeps un viņa brāļi” (Dina), “Santakrusa” (Elvīra) u. c.
Iesakām ielūkoties: https://lr1.lsm.lv/.../velta-line-roze-zvaigzne.../
28. augustā apaļa jubileja teātra mākslas un literatūras kritiķei UNDĪNEI ADAMAITEI!
Undīne Adamaite dzimusi 1973. gada 28. augustā. Recenzijas tapušas tādiem izdevumiem kā “Teātra Vēstnesis” un “Kultūras Diena”. Ir laikraksta “Diena” iknedēļas kultūras izdevuma “Kultūras Diena” redaktore.
2018. gadā saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā par Ģertrūdes ielas teātra izrādes “Heda” recenziju “Šāviens stiprāks par motīvu”, Jaunā Rīgas teātra izrādes “Cerību ezers aizsalis” recenziju “Kucīte Marija, “Jēzusbērniņš” Ome un moceklis Vlads” un Latvijas leļļu teātra izrādes “Romeo un Džuljeta” recenziju “Romāns klusē, Džuljeta klusē”.
Par U. Adamaites teātra kritiku I. Šlāpins: “Undīne Adamaite, iedziļinoties konkrētas teātra izrādes izvērtējumā, spēj runāt arī par cilvēciski būtiskām lietām – būtiskām režisoram, būtiskām lasītājam, būtiskām pašai sev. Viņas kritika vienmēr ir personiska, tai piemīt patstāvīga mākslinieciskā vērtība un kāda grūti definējama īpašība, ko gribētos nodēvēt par virsskaņu.”
Uzzini vairāk: https://www.literatura.lv/personas/undine-adamaite