Jau divus gadus atceramies Latvijā zināmas persoības viņu apaļajās jubilejās, un šis gads nebūs izņēmums.

 

2024. gada janvāris.

5. janvārī PĀVILAM ŠENHOFAM (1924–2011) – 100!

Pāvils Šenhofs dzimis 1924. gada 5. janvārī Liepājā. Izglītību ieguvis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības darbnīcā. Paralēli studijām jau sācis strādāt par scenogrāfu Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī. Latvijas Leļļu teātrī aizvadījis 54 gadus – šo gadu laikā radījis neskaitāmas lelles un scenogrāfijas vairāk nekā 300 izrādēm.

Šenhofu raksturo stila tīrība un vizuāls skaistums. R. Blaumaņa “Velniņi” (1969), J. Švarca “Pelnrušķīte” (1989), H. K. Andersena “Īkstīte” (1994), brāļu Grimmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (1995), V. Plūdoņa “Eža kažociņš” (1998) – izvēlētie krāsu un faktūru salikumi, atsauces uz kādu konkrētu laiku pasaules mākslas vēsturē – šajās izrādēs viss savienojas, saskan, katra detaļa sasaucas cita ar citu. Arī lelles proporcijas un disproporcijas allaž bijušas mākslinieka uzmanības lokā.

P. Šenhofa groteskie un romantiskie leļļu veidoli un skatuves telpas maksimāli funkcionālais iekārtojums atklājas režisores T. Hercbergas pirmajās izrādēs pieaugušajiem skatītājiem – I. Štoka “Velna dzirnavas” (pēc J. Ordas, 1955) un izrādē “Ak, sirds!” (V. Grēviņš pēc V. Poļakova, 1957). Ar šiem iestudējumiem Leļļu teātrī aizsākas tradīcija iestudēt izrādes pieaugušajiem. Sadarbībā ar režisoru Arvīdu Cepurīti top izrāde par krietno kareivi Šveiku – “Šveiks” (1974) un “Šveiks frontē” (abas pēc J. Hašeka, 1975). Izrādē “Interlellis – 67” (1967) Pāvils Šenhofs piedalījies ne vien kā mākslinieks, bet arī kā scenārija līdzautors. Šis skatuves darbs kļūst par visu iepriekšējo radošo meklējumu kvintesenci. Te lelles (un tādu ir 120!) tiek veidotas no atsperēm, vadiem, virvēm, porolona, ļaujoties eklektismam, kas nav klasiska izvēle mākslinieka stilistikā, taču šajā iestudējumā kļūst par apzinātu un mērķtiecīgu formas atslēgu. Par leģendu kļūst 1983. gada iestudējums “Un atkal Pifs...”, kam mākslinieks kļuvis arī par dramaturģijas un režijas autoru. Izrāde jau 40 gadus bez pārtraukuma tiek spēlēta Latvijas Leļļu teātra repertuārā.

Par godu Pāvila Šenhofa simtgadei apskatāmas divas izstādes – Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, kā arī RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”.

Iesakām noskatīties: https://www.youtube.com/watch?v=KkUxtDkXXCQ

 

2024. gada februāris.

11. februārī režisoram GUNTIM GAILĪTIM – 75!

Guntis Gailītis dzimis 1949. gadā. Izglītību ieguvis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1975., 1980.), Latvijas Universitātē (2005), kā arī piedalījies dažādās meistarklasēs, darbnīcās un semināros Lielbritānijā, Vācijā un Krievijā.

Pēc studijām Latvijas Nacionālajā operā sācis kā palīgs-inspicients (1975–1977) un režisora asistents (1977–1978), pēc tam kļuvis par režisoru (1979–1988; 1995–2005), toties no 1989. gada līdz 1994. gadam bijis galvenais režisors. Savulaik bijis arī RPA “Rīgas Pieminekļu aģentūras” direktors.

Režisējis vairāk nekā 50 operu iestudējumiem LNO, Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijā “Figaro”, Latvijas Mūzikas akadēmijas Operklasēs, kā arī citviet. Viņš ir ne tikai režisējis operas, bet arī citus kultūras pasākumus, tai skaitā koncertus, izrādes un festivālus.

G. Gailītis ir pirmais režisors, kurš Latvijā aizsācis brīvdabas operas izrādes, uzvedot operas dažādās Latvijas pilsētās.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002) un Rotary International Paul Harris Fellow Atzinības medaļu un goda diplomu (2005).

Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/.../rezisors-un-rigas-latviesu.../

 

14. februārī aktierim ĢIRTAM ĶESTERIM – 60!

Ģirts Ķesteris dzimis 1964. gada 14. februārī Valmierā. Izglītību ieguvis Valmieras 3. vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē. Savulaik strādājis Valmieras Drāmas teātrī (1989–1994), toties kopš 1994. gada ir Dailes teātra aktieris.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās Dailes teātra izrādēs kā “Lietus pārdevējs” (1994; Bils Starbaks), “Stigma” (1997; Pērs), “Īsa pamācība mīlēšanā” (2001; Joske), “Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi” (2009; De Grijē), “Cīrulīši” (2011; Elmārs), “Žanna d’Arka” (2016; Žils de Rē), “Iemīlējies Šekspīrs” (2019; Lords Vesekss), “Trīs draugi” (2021; Alfonss), “Leopoldštate” (2013; Kurts) u. c. Valmieras drāmas teātrī spēlējis tādās izrādēs kā “Romeo un Džuljeta” (1989; Romeo), “Riņķa dancis” (1992; Jaunais cilvēks, Dzejnieks), “Ferdinando” (1994; Ferdinando) u. c. Bijušas arī vairākas lomas kino un TV.

Ģ. Ķesteris: “Mājas ir mājas, un teātris ir teātris, lai gan jaunībā tas viss varbūt izliekas pavisam citādāk. Teātris jau aktierim ir darbavieta, Tur mēs virpojam, tās ir stelles, kur aužam. Tā vai savādāk, tā tomēr ir vieta, kur mēs strādājam.”

Vairāk uzzini: https://www.dailesteatris.lv/.../aktieri/girts-kesteris

Iesakām arī noskatīties: https://replay.lsm.lv/.../100g-kulturas-personiba-dailes...

 

18. februārī režisoram, skatuves mākslas pedagogam PĒTERIM KRILOVAM – 75!

Pēteris Krilovs dzimis 1949. gada 18. februārī Rīgā. Jau pēc vidusskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas kinostudijā par rekvizitoru un režisora asistentu. Izglītību ieguvis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā.

P. Krilovs galvenokārt zināms kā kino režisors, bet savulaik pievērsies arī teātra mākslai. 1994. gadā viņš kļuvis par Daugavpils teātra režisoru, kā arī bijis tā mākslinieciskais vadītājs līdz 1996. gadam. Iestudējis tādas izrādes kā “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” (1991), “Smilšu cilvēks” (1992), “Bruņinieks Gluks” (1992), “Velni” (1993), “Brāļi Karamazovi” (1997) u. c. Tāpat iestudējis izrādes ne tikai Daugavpils teātrī, bet arī Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Valmieras Drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Liepājas teātrī.

Savulaik strādājis par aktiermeistarības pedagogu Tautas kinoaktieru studijā. Kopš 1998. gada ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors. 1992. gadā ieguvis arī Latvijas Teātra darbinieku savienības balvu par darbu teātra pedagoģijā, kā arī 2008. gadā ieguvis žūrijas speciālbalvu par izciliem sasniegumiem teātra pedagoģijā.

Uzzini vairāk: https://www.opera.lv/.../izrazu.../rezisori/peteris-krilovs

Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/.../vajag-macet-to-virazu-nemt.../

 

18. februārī aktierim KĀRLIM SEBRIM – 110 (1914–2009)!

Kārlis Sebris dzimis 1914. gada 18. februārī Sinoles pagastā. Izglītību ieguvis Cesvaines ģimnāzijā, Zeltmata un Ernesta Feldmaņa dramatiskajos kursos. 1938. gada augustā viņu kā otrā kursa studentu uzņēma Latvijas Nacionālajā teātrī.

Savas dzīves laikā nospēlējis vairāk nekā 200 lomu. Spēlējis tādās izrādēs kā “Bankrots” (1938; konsuls Ernests), “Dons Karloss” (1940; grāfs Taksiss), “Svešā ēna” (1949; Fjodors Ivanovs), “Ķiršu dārzs” (1953; Jepihodovs), “Noziegums un sods” (1957; Porfirijs Petrovičs), “Mīļais melis” (1962; Džordžs Bernards Šovs), “Žanna d’Arka” (1962; Pjērs Košons), “Vasara Noānā” (1969; Antonijs Vodziņskis), “Paši pūta, paši dega” (1972; Zebe), “Princis un ubaga zēns” (1983; Henrijs VIII), “Indrāni” (1988; Indrānu tēvs), “Bezkaunīgie veči” (1990; Askolds Olte), “Plika kā baznīcas žurka” (1992; Frīdrihs Talheims), “Salemas raganas” (1995; Džailss Korijs), “Kapteiņu nedēļa” (1999; Aleksandrs) u. c.

Filmējies arī vairākās filmās, kur zināmākās no tām ir “Mērnieku laiki”, “Indrāni”, “Karalis Līrs”, “Vella kalpi”, “Nāves ēnā”, “Klāva Mārtiņa dēls”.

K. Sebris: “Vai kāds domāja, ka no manis reiz iznāks kas dižs? Ja nebūtu Vīskreļa, kas man teātrī beidzot pavēra ceļu... Jo līdz tam nekādu lielo lomu un veiksmju nebija. Ar režisoru Feldmani kopā iedzērām šņabi, un tad viņš man kādā kostīmu lugā iedeva kaut ko nospēlēt – pusidiotu, citreiz pilnīgu idiotu. Taču tieši tajās lomās es pamazām atraisījos.”

Uzzini vairāk: http://100.teatris.lv/personality/116/

Iesakām izlasīt: https://jauns.lv/.../244207-kads-patiesiba-bija...

Iesakām arī noklausīties: https://lr1.lsm.lv/.../karlis-sebris-latviesu-teatra.../

 

19. februārī solistam EDGARAM ZVEJAM – 100 (1924–1986)!

Edgars Zveja dzimis 1924. gada 19. februārī Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas mūzikas skolā, Liepājas mūzikas vidusskolā.

Dziedājis Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī (1945–1950), kur jau pēc neilga laika viņam uzticēja sololomas. Toties 1950. gadā kļuva par Rīgas Operetes teātra solistu.

Spēlējis arī vairākas lomas vairākās filmās, tai skaitā tādās kā “Ceļa zīmes” (1968), “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970), “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974), “Aiz stikla durvīm” (1980), “Lietus blūzs” (1982). Tāpat E. Zveja piepildījis savu sapni un nodziedājis Emīla lomu operetē “Rozmarija”.

 

28. februārī aktierim Dainim Grūbem – 40!

Dainis Grūbe dzimis 1984. gada 28. februārī Madonā. Izglītību ieguvis Lazdonas pamatskolā, Madonas 2. vidusskolā, Dailes teātra 9. studijā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā.

Spēlējis neskaitāmās Dailes teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Kāzas” (2007; Līgavainis), “Tils Pūcesspieģelis” (2009; Tils Pūcesspieģelis), “Marija Stjuarte” (2010; Sardzes virsnieks), “Primadonnas” (2011; Bačs), “M.Butterfly” (2013; Song Lilinga), “Pīters Pens” (2014; Pīters Pens), “Equus” (2015; Alans Strengs), “Frankenšteins” (2015; Tadība), “Doriana Greja portrets” (2017; Dorians Grejs), “Iemīlējies Šekspīrs” (2019; Vils Šekspīrs), “Smiļģis” (2020; Eduards Smiļģis) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/.../arhivs-1/dainis-grube

Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/.../gada-aktieris-dainis-grube.a45878/

 

2024. gada marts.

2. martā JURIM PĻAVIŅAM – 90 (1934–2008)!

Juris Pļaviņš dzimis 1934. gada 2. martā Turlavas pagasta Kalējciema “Lejas Mikās”. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Savulaik strādājis gan Valmieras teātrī, gan Liepājas teātrī, gan Latvijas Nacionālajā teātrī.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Anna Kareņina” (1967; Aleksejs Vronskis), “Ilgu tramvajs” (1969; Stenlijs Kovaļskis), “Silta, jauka ausainīte” (1973; Antons Linums), “Moljērs” (1978; Šarlatāns ar klavesīnu), “Princis un ubaga zēns” (1983; Džons Kentijs) “Marija Stjuarte” (1989; Grāfs Kents), “Meža pīle” (1994; Verle), “Indulis un Ārija” (1999; Berneks fon Heerens), “Vivat! Vivat, Regina!” (2002; Džons Nokss) u. c. Filmējies arī kino: “Noktirne”, “Kad lietus un vēji sitas logā”, “Pie bagātās kundzes”, “Nāves ēnā”, “Ilgais ceļš kāpās” u. c.

G. Saulīte: “Skaudri reālistisks aktieris. Tāds Juris Pļaviņš ir visos savos darbos. Dzīves patiesība, realitāte viņa lomās nav mērķis, bet darbības katalizators. Pļaviņš nav tipāža aktieris (kaut gan daži režisori domā citādi), vēl mazāk - raksturu atveidotājs. Viņa nemierīgā, urdošā daba ik solī meklē patiesību. Konkrētu motivāciju, secīgu cēloņsakarību. Ja tā atrasta, tad rodas tēls, nevis īpašību summa, bet gan patiesa pārdzimšana, kad darbība risinās, vadoties no konkrēta, neatkārtojama domāšanas veida.”

Uzzini vairāk: http://100.teatris.lv/personality/71

 

12. martā operdziedātājai INESEI GALANTEI – 70!

Inese Galante dzimusi 1954. gada 12. martā Rīgā. Dziedāšanu apguvusi pie Rašeles Šulovas, 1982. gadā absolvējusi profesores Ludmilas Braunas vokālo klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī jau studiju gados kļuvusi par Latvijas Nacionālās operas solisti.

Uzstājusies uz neskaitāmām pasaules skatuvēm, tai skaitā uzstājusies Vācijā, ASV, Frakcijā, Anglijā, Zviedrijā, Beļģijā, Austrālijā, Šveicē, Dienvidkorejā u. c. Savulaik bijusi Manheimas Operas un Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein soliste.

I. Galantei ir neskaitāmas lomas neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādos iestudējumos kā Dž.Verdi “Traviata” (Violeta; Aīda), N. Rimska-Korsakova “Sniegbaltīte” (Sniegbaltīte), G.Doniceti “Lucia di Lammermoor” (Lučija), Š. Guno “Fausts” (Margarēta), Dž.Pučīni “Bezdelīga” (Magda), “Madama Butterfly” (Čo-Čo-sana), “Rigoleto” (Džilda), P. Čaikovska “Pīķa dāma” (Liza), R.Štrausa “Ariadne Naksā” (Najāda), R. Vāgnera “Reinas zelts” (Freija) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.opera.lv/lv/makslinieki/makslinieku-arhivs/arhivs/inese-galante

 

12. martā BAIBAI VALANTEI – 70!

Baiba Valante dzimusi 1954. gada 12. martā. Izglītību ieguvusi Jēkabpils vidusskolā. Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas B. Valante Valmieras teātrī sākusi strādāt par suflieti, toties kopš 1972. gada ir Valmieras drāmas teātra aktrise. Savulaik bijusi arī Starptautiskās bērnu un jaunatnes teātra asociācijas Latvijas nodaļas vadītāja.

Spēlējusi neskaitāmas izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Cīrulīši” (1975; Silvija), “Zvejnieka dēls” (1984; Anita), “Žēlojiet mūs” (1990, Ošinska), “Mērnieku laiki” (1998, Oļiņiete), “Toms Sojers” (2005; Misis Tečere), “Emīls un Berlīnes zēni” (2009; Emīla māte), “Advents Silmačos” (2012; Tomuļu māte), “Rudenīgais blūzs” (2015; Dorisa), “Nekas” (2018; Ilze), “Dzīvais ūdens” (2021; Laine), “Vēlā mīla” (2022; Felicita Šablova) u. c.

Rež. Felikss Deičs: “Baiba ir ļoti laba un interesanta aktrise. To, ka viņai nav profesionālas aktrises izglītības, līdzsvaro viņas zinātkāre un uzmanība. Viņa var nospēlēt ļoti daudz, nekādu robežu viņas varēšanai nav, jo izfantazēt un iedomāties viņa spēj visu ko. Viņa ir gudra aktrise, kas vienmēr pilnīgi izprot to, ko spēlē, tāpēc spēj būt uz skatuves ļoti dažāda.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/baiba-valante/

 

13. martā TOMAM TREINIM – 30!

Toms Treinis dzimis 1994. gada 13. martā. Izglītību ieguvis Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā, Rīgas Teikas vidusskolā, Latvijas Kultūras akadēmijas Māras Ķimeles un Elmāra Seņkova vadītajā Aktieru un režisoru kursā. Iestudējis izrādes vairākos Latvijas teātros, tai skaitā Dailes teātrī, Valmieras teātrī, Liepājas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī u. c.

Dailes teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Toms Treinis pieder pie Latvijas režisoru jaunākās paaudzes, bet ir jau sevi pierādījis kā gudru, psiholoģiski smalku un niansētu režisoru darbā ar latviešu oriģināldramaturģiju un pieredzējušiem aktieriem, atklājot viņos jaunas šķautnes.”

Iestudējis tādas izrādes kā “Kam no Vilka kundzes bail” (2017), “Zilā” (2017), “Dūja” (2018), “Purva bērni” (2019), “Pagalms atdzīvojas” (2020), “Oligarhs” (2020), “Nākošpavasar” (2021), “Vilki” (2021), “Kur pazuda valsts” (2023), “Kad mēs mostamies” (2023) u. c.

Iesakām noskatīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/jauni-izaicinajumi-rezija--par-radoso-dzivi-stasta-rezisors-toms-treinis.a411790/

 

21. martā aktierim, režisoram, tulkotājam ROBERTAM JANSONAM – 160 (1864–1899)!

Roberts Jansons dzimis 1864. gada 21. martā Jelgavā. Savulaik mācījies Jelgavas vīriešu ģimnāzijā, toties ticis no tās izslēgts, jo piedalījies teātra izrādēs. Pēc tam mācīties turpinājis Tērbatā, kā arī piestrādājis par mājskolotāju.

Gadskārtējos Kurzemes zemnieku brīvlaišanas svētkos 1884. gadā Jelgavā viņš izrādīja sevis latviski iztulkoto Šekspīra lugu “Venēcijas tirgotājs”, kurā lomas tēloja latviešu skolnieki un skolniece.

Darbojies gan Jelgavas Vācu teātrī, gan Rīgas Latviešu teātrī, kurā uzvedis izrādi “Birztalas muižas nomnieks”, kā arī Šekspīra lugu “Ričards III”. No 1893. gada līdz 1895. gadam strādājis Vācijas teātros, bet pēc tam atgriezies Rīgas Latviešu teātrī, kur tēlojis varoņu tēvu lomas. 1897. gadā R. Jansons kopā ar sievu V. Jansoni Rīgā nodibināja savu teātra trupu un aktieru skolu.

 

25. martā apaļa jubileja teātra zinātniecei IEVAI STRUKAI!

Ieva Struka dzimusi 1974. gada 25. martā. Izglītību ieguvusi Cēsu Pilsētas vidusskolā, kā arī Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. Darbojusies Valmieras Drāmas teātrī, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, Latvijas Dramaturģijas aģentūrā, Latvijas Kultūras akadēmijā, laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Kultūras Forums”. Darbojas arī žurnālā “Teātra Vēstnesis”, Latvijas Kultūras Ministrijas Teātra padomē, un Latvijas Nacionālajā teātrī kā literārās daļas vadītāja un padomniece repertuāra jautājumos.

Pētnieciskajā darbībā īpašu uzmanību pievērsusi rež. Pētera Pētersona daiļradei – publicējusi par viņu monogrāfiju un sastādījusi atmiņu krājumu. Pievērsusies arī rež. Mārai Ķimelei, kā arī savulaik uzrakstījusi Latvijas Nacionālā teātra vēsturi. Sakārtojusi un komentējusi dramaturga Gunāra Priedes Rakstus piecos sējumos, kuros arī ietvertas rakstnieka dienasgrāmatas, vēstules un lugas, kā arī uzrakstījusi monogrāfiju “Par skaisto un aplamo dzīvi” (2022) par Anšlavu Eglīti.

Iesakām izlasīt: https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/graujosi-interesanti.-intervija-ar-petnieci-ievu-struku-14291966

 

25. martā Valmieras drāmas teātra aktierim AKSELAM AIZKALNAM – 30!

Aksels Aizkalns dzimis 1994. gada 25. martā Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, Liepājas jauniešu teātra studijā, kur pie rež. Jura Ločmeļa ieguvis savu pirmo teātrim līdzīgo pieredzi, kā arī studējis LKA Dramatiskā teātra aktiermākslas programmā pie kursa vadītājiem Indras Rogas un Mihaila Gruzdova.

Valmieras teātrī spēlējis tādās izrādēs kā “Viktorija” (2019; Ričmonds), “Alvinga kundze” (2020; Osvalds Alvings), “Amerikāņu bizons” (2022; Valters Kols, saukts par Skolotāju), “Jāzeps un viņa brāļi” (2023; Jāzeps), “Valmieras puikas” (2024; Dzirkalis, Kļava) u. c.

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/aksels-aizkalns/

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1737

 

2024. gada aprīlis.

2. aprīlī aktierim, tulkotājam un literātam ĒVALDAM VALTERAM – 130 (1894–1994)!

Ēvalds Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī. Mācījies Kuldīgas ministrijas skolā. Teātra aktiera karjeru uzsāka 1917. gadā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka teātra trupā. Viņa pirmā loma bija Krodzinieks uzvedumā “Mērnieku laiki”. 1920. gadā iestājies teātra studijā Maskavā, kur arī filmējies savā pirmajā kinofilmā “Sargeņģelis”. Darbojies arī Osvalda Glāznieka dibinātajā Maskavas latviešu teātrī-studijā “Skatuve”.

Atgriežoties Latvijā, strādājis Jēkabpils teātrī, bet pēc tam uzsācis darbu Liepājas teātrī. Tāpat savulaik lasījis aktiermākslas kursu Tautas akadēmijā un vadījis Jelgavas teātri. Strādājis arī Dailes teātrī un Daugavpils teātrī. Turklāt 1932. gadā Ēvalds Valters kopā ar aktieri Teodoru Lāci izveidoja bezdarbā esošo profesionālo aktieru ansambli “Tautas teātris”.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Pasaka par nāvi” (1924; Nāve), “Ļaunais gars” (1925; Pieteris), “Princese Turandota” (1925; Kalafs), “Lilioms” (1927; Fičūrs), “Tartifs” (1927; Tartifs), “Fausts” (1930; Mefistofeli), “Brands” (1934; Prāvests), “Mērnieku laiki” (1936; Ķencis), “Mežs” (1936, Ščastļivcevs), “Skroderdienas Silmačos” (1936; Joske), “Minhauzena precības” (1941; augļotājs Oksenstjerns), “Liela brēka, maza vilna” (1946; Dzērvene), “Pazudušais dēls” (1954; Iņķis), “Indrāni” (1970; Kaukēns), “Gests Berlings” (1993; Sāgu teicējs) u. c.

Tāpat Ē. Valters ne tikai teātrī darbojies kā aktieris, bet arī kā režisors. Iestudējis tādas izrādes kā “Trīnes grēki”, “Skroderdienas Silmačos”, “Trīnes grēki” (pēc R. Blaumaņa) u. c. Filmējies arī daudzās Rīgas Kinostudijas filmās.

Vairāk lasi: https://enciklopedija.lv/skirklis/129920-%C4%92valds-Valters

8. aprīlī režisorei MĀRAI ZAĻAISKALNS – 75!

Rēzeknes Tautas teātra režisore, kultūras darbiniece un pedagoģe Māra Zaļaiskalns dzimusi 1949. gada 8. aprīlī Cēsīs. Režisore Rēzeknē kopj un attīsta teātra mākslas vērtības, integrē dažādus mākslas veidus, kā arī rada teatrāli muzikālus projektus.

Rēzeknes Tautas teātrī veidojusi daudzas izrādes, tai skaitā tādas kā “Brīvā laulība” (2010), “Piļsātā nikod napalīk tymss” (2012), “Astoņos pie šķirsta” (2013), “Patentēts inteliģents” (2014) “Daudz laimes darba dienā” (2015) u. c. Kopš 2000. gada ir arī Rēzeknes starptautiskā teātra festivāla “Soli pa solim” iniciatore un rīkotāja.

Režisore Latgales vēstniecība GORS arī radījusi nozīmīgus uzvedumus, tai skaitā tādus kā “Re: FRICS” (2016), “Māja Mītelim” (2013), “Francis” (2014), “Ja es būtu” (2016), “Saule. Bērni. Rainis” (2015) u. c.

Saņēmusi tādus apbalvojumus kā Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā par radoši spilgtu devumu tautas mākslā u. c.

 

25. aprīlī režisoram VARIM BRASLAM – 85!

Varis Brasla dzimis 1939. gada 25. aprīlī. Studējis režiju toreizējās Ļeņingradas teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā. Pēc tā absolvēšanas strādājis Valmieras teātrī. Lai arī V. Brasla ļoti labi pazīstams kā kino režisors, tomēr iestudējis arī teātra izrādes, tai skaitā tādas izrādes kā “Zilā rapsodija” (1962), “Sōla” (1993), “Dzīvais mironis” (1999), “Pauks un Šmauks” (2005), “Ineses tantes mīklainie panti” (2007), “Emīls un Berlīnes zēni” (2009), “Klaidoņa lūgšana” (2012), “Triumfa arka” (2013), “Rudenīgais blūzs” (2015), “Ardievas ieročiem” (2019), “Es neesmu klaviernieks” (2022) u. c.

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Jau kopš pirmā patstāvīgā darba Valmieras teātrī – A. Arbuzova lugas Mans nabaga Marats – Vara iestudējumos parādās noteikta tēma: cik stiprs vai vājš spēj būt cilvēks, ja viņa pretinieks ir nevis otra cilvēciska būtne, bet laiks, kurā jādzīvo.”

V. Brasla: “Māksla ir kā filtrs tajā vietā, kur upē ietek notekūdeņi. Māksla izlīdzsvaro tos ūdeņus: jo destilētā ūdenī dzīvības nav, bet piedraņķētā tā arī nav iespējama. Iesēt cilvēkā domas par labo, pavērst viņu uz labu – to mēs varam. Īstais ļaunums ar mākslu nav apkarojams, un tādam māksla arī nemaz nav vajadzīga. Māksla nav visspēcīga, tā attīra to, ko iespējams attīrīt. Māksla nekad nevarēs nolikt bomi priekšā īstai agresijai. Tā nu tas ir. Bet vienalga – jāmeklē apstiprinošais. Jo noliegt vienmēr ir vieglāk.”

 

26. aprīlī aktierim OSVALDAM BĒRZIŅAM – 100 (1924–1989)!

Osvalds Bērziņš dzimis 1924. gada 26. aprīlī Ventspilī. Izglītību ieguvis  Teātra un horeogrāfijas vidusskolā, kā arī Dailes teātra II studijā. Savulaik bijis Dailes teātra aktieris. Tāpat vadījis pašdarbības dramatisko kolektīvus Baldonē, Rūjienā, Tukumā, Saulkrastos un citviet Latvijā.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Indrāni” (1970; Edvarts), “Andersons un Millers” (1980; Andersons), “Jāzeps un viņa brāļi” (1981; Jūda, Rubenss, Jēkabs) u. c., tāpat bijušas lomas kinostudijas filmās, tai skaitā “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Dunduriņš”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ilgais ceļš kāpās” u. c.

 

29. aprīlī Dailes teātra aktrisei MUDĪTEI ŠNEIDEREI – 90 (1934–2023)!

Mudīte Šneidere dzimusi 1934. gada 29. aprīlī. Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Pēc tam kļuvusi par Dailes teātra aktrisi (1995–1995). Savulaik sarakstījusi grāmatas “Antra”, “Eduards Smiļģis. Trejgalv’s”, “Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām”, kā arī sarakstījusi grāmatas par Ēvaldu Valteru, Hariju Liepiņu u. c.

Spēlējusi tādās izrādēs kā “Spēlēju, dancoju” (1956; Lelde), “Prāta meli” (1990; Mega), “Rītausmas dāma” (1988; Telva), “Palmas zaļo vienmēr” (Sandra) u. c. Filmējusies arī tādās filmās kā “Salna pavasarī” (1955), “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Šīs bīstamās balkona durvis” (1976) u. c.

 

30. aprīlī HARIJAM PERTROCKIM – 60!

Harijs Petrockis dzimis 1964. gada 30. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Savulaik bijis režisors Latvijas televīzijā, toties Latvijas Neatkarīgajā televīzijā veidojis tādus seriālus kā “Svešā dzīve” un “Cerību iela”. Tāpat strādājis par režisoru Daugavpils teātrī. Šobrīd ir TV režijas, kino semiotikas, režijas un aktiermeistarības pasniedzējs RISEBA.

Rīgas pilī izrādīts ar Jura Kulakova mūziku tapušais iestudējums “Veļu nakts vīzijas jeb Četri prezidenti” (1998). Daugavpils teātrī tapušas tādas izrādes kā “Latgalīte” (1999), “Sulamīte” (2003), “Klepernīku pogosta zvaigzne” (2010), “Nirnberga. 2013” (2013), “Grega dienasgrāmata” (2013), “Savējie” (2014) u. c. Savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudējis J. Jurkāna lugu “Līgo” (2014).

 

2024. gada maijs.

7. maijā aktrisei RUTAI BIRGEREI – 100 (1924–2019)!

Ruta Birgere dzimusi 1924. gada 7. maijā Rīgā. Izglītību ieguvusi pilsētas 2. ģimnāzijā, kā arī studējusi romāņu filoloģiju LVU, kā arī Drāmas teātra studijā. Savulaik strādājusi Drāmas teātri (tag. Latvijas Nacionālajā teātrī), toties Valmieras teātrī aktrise sākusi strādāt 1950. gadā.

Spēlējusi neskaitāmās teātra izrādēs, tai skaitā tādās kā “Precības” (1950; Agafja Tihonovna, Arina Panteļeimonovna), “Mīla stiprāka par nāvi” (1954; Frīda), “Maija un Paija” (1960; Laima), “Zaļā zeme” (1965; Leikartu Lība), “Pasaulīt, es ļaužu ēka…” (1978; Veriņa), “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1989, Sniedzes vecāmāte), “Jāņu nakti negulēju” (1992; Virsmāsa), “Anna Kareņina” (1996; Grāfiene Vronska), “Dzīvais mironis” (1999; Duņaša), “Idiots” (2006; Rogožina māte), “Ķiršu dārzs” (2009; Dāma), “Gribu, bet baidos” (2011; Večiņa), “Raudupiete” (2013; Sieva) u. c.

R. Birgere: “Es nekad neesmu gribējusi būt kaut kāda zvaigzne. Es vienkārši gribēju spēlēt teātrī. Kaut gan man ir maz lomu, tas ir mans teātris. Tāpēc es tur bieži eju. Negribu pateikt – paldies, apsveiciet mani, es vairs nenākšu nemūžam.”

Vairāk lasi Valmieras teātra tīmekļvietnē: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/ruta-birgere/

 

10. maijā Nacionālā teātra aktierim KĀRLIM REIJERAM – 30!

Kārlis Reijers dzimis 1994. gada 10. maijā. Izglītību ieguvis Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas aktierkursā. Nacionālā teātra aktieris kopš 2017. gada, kur jau spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skitā tādās izrādēs kā “Zēns” (2016; Rafa), “Asins kāzas” (2016; Malkas cirtējs), “Zilā” (2017; Juris), “Arī vaļiem ir bail” (2018; Gastons), “Pūt, vējiņi!” (2018; Gatiņš), “Puika, kurš redzēja tumsā” (2019; Jēkabs), “Katls” (2019; Ingus Zutis), “Sapnis vasaras naktī” (2021; Lizanders), “Pinokio piedzīvojumi” (2022; Pinokio), “Marats/Sads” (2024; Marats) u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē par K. Reijeru rakstīts: “Viens no retajiem jaunās paaudzes aktieriem, kurus it nemaz nebiedē tā saucamie pozitīvi varoņi – pats dzīvē būdams gana krietns, Kārlis arī uz skatuves prot attaisnot labsirdību, garīgumu un altruismu, vienalga, vai runa būtu par varoņiem klasiskajā repertuārā, vai mūsdienu autoru darbos.”

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/karlis-reijers/

 

10. maijā aktrisei INGAI AIZBALTEI – 60!

Inga Aizbalte dzimusi 1964. gada 10. maijā. Savulaik spēlējusi gan Valmieras teātra izrādēs, gan Latvijas Nacionālā teātra un Liepājas teātra izrādēs.

Spēlējusi tādās izrādēs kā “Zaļā zeme” (1996; Bērziņu Liena), “Divas Lotiņas” (1997; Luizelote Kernere), “Dīvainā misis Sevidža” (2001; misis Pedi), “Precējies nav miris” (2006) u. c. izrādēs.

Savulaik kino debitējusi ar lomu filmā “Dīvainā mēnessgaisma” (1987), bijušas arī lomas tādās filmās kā “Maija un Paija” (1990), “Baiga vasara” (2000), “Debesu līgava. 7 lidojumi” (2002).

 

19. maijā aktrise DACE EVERSS svin 70 gadu jubileju!

D. Everss dzimusi 1954. gada 19. maijā Braslavā. Izglītību ieguvusi Siguldas 1. vidusskolā, kā arī Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma Režijas nodaļā. Aktrise Valmieras teātrī tikusi pieņemta kā otrās kategorijas aktrise un strādājusi par režisora palīdzi no 1975. gada līdz 1982. gadam.

Teātra zinātniece I. Struka raksta: “Viņa ir māksliniece, kurai ceļš no impulsa līdz reakcijai ir samazināts līdz minimumam. Vienā vārdā to var saukt arī par tiešumu.”

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Par Daci Everss režisori vienmēr ir kāvušies, jo ar viņu strādāt ir laime – kad režisors tiek uzklausīts un klausīts, saprasts un izpildīts. Dace patiešām var visu – no stalti elegantas vakartērpā žilbinošas dāmas pārvērsties par necilu, vecu aukli, kas apaļās zāles stūrī nemanāmi ada kādu nebeidzamu svīteri.”

Spēlējusi neskaitāmas lomas neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Indrāni” (1978; Līze), “Vīrs paliek vīrs” (1980; Geilija), “Ugunī” (1987; Kristīne), “Pēdējā laiva” (1991; Selgas Maruta), “Vientuļie” (1995; Anna Māra), “Tumšie brieži” (2001; Nadīna Alstera), “Jūras meita” (2004; Elīda), “Bez vainas vainīgie” (2006; Kručiņina), “Mežs” (2008; Uļita), “Zelta zirgs” (2009; Saulcerīte), “Taureņi ir brīvi” (2013; Beikeres kundze), “Vaidelote” (2016; Karaliene), “Mazās traģēdijas” (2017; Barons, Saljēri), “Pigmalions” (2018; Misis Higinsa), “Osedžas zeme” (2021; Violeta Vestone) u. c.

Par aktrisi vairāk lasi: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/dace-everss/

 

22. maijā 50 gadu jubileja Liepājas teātra aktierim KASPARAM GODAM!

Kaspars Gods dzimis 1974. gada 22. maijā Lliepājā. Izglītību ieguvis Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas Aktiermākslas nodaļā (1995–1999).

Liepājas teātrī nospēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Brēmenes muzikanti” (1996; Gailis), “Hamlets” (1999; Hamlets), “Disko cūkas” (2001; Darens), “Punktiņa un Antons” (2003; Velna Roberts), “Skroderdienas Silmačos” (2006; Pičuks), “Pāris – nepāris” (2008; Rihards), “Ģimenes lietas” (2011; Bils), “Paradīze” (2015; Vecais), “Kleo-Kleo-Kleo-Patra” (2018; Plotīns un senators), “Jaunā līgava” (2021; Tēvocis), “Dziesmu svētki” (2023; Ēriks), “Tēvs Klusums” (2024; Ringolds) u. c.

Ieguvis “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā” (2021./2022.), kā arī “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā” (2009./2010.).

Vairāk lasi: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/kaspars-gods/

 

22. maijā apaļa jubileja aktrisei INESEI PUDŽAI!

Inese Pudža dzimusi 1984. gada 22. maijā Talsos. izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras koledžā (2005), Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra režijas specialitātē (2011), kā arī Latvijas Universitātē, kur ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu pedagoģijā (2011). Iestudējusi diplomdarba izrādi Rīgas Krievu teātrī, spēlējusi Latvijas Nacionālajā teātrī, JRT, Dirty Deal Teatro projektos. Kopš 2011. gada ir Valmieras drāmas teātra aktrise.

Aktrisei bijušas neskaitāmas lomas gan Valmieras, gan citos latviešu teātros. Spēlējusi tādās Valmieras teātra izrādēs kā “Jūlijas jaunkundze” (2012; Jūlijas jaunkundze), “Makbets” (2013; Makbets) “Taureņi ir brīvi” (2013; Džila Tēnere), “Meistars un Margarita” (2015; Sofja Pavlovna, Mūķene), “Vaidelote” (2016; Mirdza), “Pārpratums” (2017; Marta), “Dievs. Daba. Darbs” (2018; Annele), “Stubenhocker: Velta kalniņa istabā” (2019; Ārija), “Ilgu tramvajs” (2020; Stella), “Sēras piestāv Elektrai” (2023; Heizela Nailsa), “Jāzeps un viņa brāļi” (2023; Asnate) u. c. izrādēs.

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “[..] Inese var atļauties uz skatuves visu – būt aprobežota, izlaidīga, agresīva un prasta, jo spēj balansēt uz naža asmens un noturēties, nepārkāpjot mākslas robežas. Ikviena izpausme būs tēla raksturā sakņota un tālab nepieciešama un patiesa.”

Lasi vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/inese-pudza/

 

2024. gada jūnijs.

19. jūnijā aktrisei ZANEI DOMBROVSKAI apaļa jubileja!

Zane Dombrovska dzimusi 1984. gada 19. jūnijā. Izglītību ieguvusi Auces vidusskolā, Rīgas Doma kora skolā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā. Pēc Nacionālā teātra kursa beigšanas tikusi pieņemta darbā Nacionālajā teātrī.

Aktrise spēlējusi vairākās izrādēs, īpaši izceļot aktrises vokālās dotības. Nospēlējusi vairākas galvenās lomas tādās muzikālās izrādēs kā “Adata” (2007; Krista), “Vadonis” (2009; Marija), “Leo. Pēdējā bohēma” (2010; Reza), “Parīzes Dievmātes katedrāle” (2012; Esmeralda), “Sudraba slidas” (2011, Annija) u. c. Spēlējusi arī tādās izrādēs kā “Skroderdienas Silmačos” (2010; Zara), “Zudušo laiku citējot” (2012; Agnese), “Ak, tētīt...” (2016; Laura), “Man trīsdesmit gadu” (2018; Vidaga) u. c.

Vairāk uzzini: http://100.teatris.lv/personality/35/

 

23. jūnijā aktierim KĀRLIM ARTEJEVAM – 30!

Kārlis Artejevs dzimis 1994. gada 23. jūnijā. Izglītību ieguvis Liepājas Universitātē (2017–2021), Liepājas teātra 8. studijā.

Spēlējis tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Purva bridējs ugunī” (2019; Vīrs), “Ģērbējs” (2019; Misters Oksenbijs), “Kā mīl tā otra puse” (2021; Loma), “Cietsirdīgās spēles” (2021; Ņikita), “Šekspīrs” (2022; Jorks un Romeo), “Gaišās naktis” (2023; Andris), “Svešā āda” (2023; Valdis), “Tēvs Klusums” (2024; Korists); “Latviešu raķetes” (2024; Andropovs (Krievs) u. c. izrādēs

Lasi vairāk: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/karlis-artejevs/

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1838

 

24. jūnijā aktrisei, kustību režisorei, skatuves mākslas pedagoģei ĒRIKAI FERDAI – 110 (1914–1997)!

Ērika Ferda dzimusi 1914. gada 24. jūnijā Baku. Izglītību ieguvusi Nacionālās operas baletskolā, kā arī Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos. Bijusi Dailes teātra aktrise, kur 60 darba gados nospēlējusi ap 140 lomām, Dailes teātrī kā kustību režisore veidojusi vairāk nekā 70 izrāžu. Ē. Ferda ne tikai spēlējusi teātrī, bet arī filmējusies kino. Par skatuves kustību sarakstījusi grāmatu “Topoša aktiera ķermeņa kultūra” (1968).

Kino debitējusi ar filmu “Cēloņi un sekas” (1956), filmējusies arī tādās filmās kā “Zvejnieka dēls” (1957), “Svešiniece ciemā” (1958), “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Purva bridējs” (1966), “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967), “Vārnu ielas republika”

(1970), “Nakts bez putniem” (1979), “Agrā rūsa” (1979), “Akmeņainais ceļš” (1983) u. c.

Teātrī nospēlējusi neskaitāmas lomas, tai skaitā tādās izrādēs kā “Trīnes grēki” (1941; Emīlija), “Elga” (1942; Elga), “Anna Kareņina” (1949; kņaziene), “Sendienas” (Šura Azarova), “Pašu ļaudis, gan izlīgsim” (1951), “Pamāte” (1952; Ģertrūde), “Vasarnieki” (1953; Marja), “Panes Duļskas morāle” (1956), “Indrāni” (1970; Ieva), “Atjautīgā aukle” (1974; aukle) u. c.

Ērika Ferda esot bijusi “savdabīga un izteiksmīga aktrise, kas iezīmējusi latviešu teātrī spilgtu krāsu ar izteikto vitalitāti, temperamentu un dzīvesprieku. Tieša, asa, reizēm kategoriska, asprātīga, ar drošu un asu mēli. Viņa nebija titullomu un mīlētāju tēlotāja – aktrises azartiskā, dzirkstošā enerģija un humora izjūta lielākoties izpaudusies komiskās un raksturlomās.”

Iesakām izlasīt: https://enciklopedija.lv/skirklis/136893-%C4%92rika-Ferda

 

29. jūnijā apaļa jubileja Nacionālā teātra aktrisei ZANEI JANČEVSKAI!

Zane Jančevska dzimusi 1964. gada 29. jūnijā Ventspilī. Izglītību ieguvusi Rīgas 6. vidusskolā un Tautas kinoaktieru studijā. Tāpat studējusi Liepājas teātra aktieru kursā Oļģerta Krodera vadībā, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļā.

Spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā "Reiz dzīvoja kāds jātnieks..." (1988; Ģertrūde Reitere), "Trīs draugi" (1990; Patrīcija Holmane), "Skroderdienas Silmačos" (1994; Antonija), "Sfinksa" (2001; Benjamiņa kundze), "Osedžas zeme" (2012; Barbara Fordhema), "Zēns" (2016; Estere), "Trīs māsas. Refleksija" (2017; Natālija), "Latvieši" (2019; Žēlava) u. c.

Z. Jančevska spēlējusi arī kino, kur vienas no nozīmīgākajām lomām bijušas – Mare "Svešās kaislības", Juze “Ja mēs visu to pārcietīsim”, Sarmīte "Zītaru dzimta", titulloma "Aija", Alīna "Vilkaču mantiniece", Ilze "Izpostītā ligzda".

Z. Jančevska: "Es aizvien vēl brīnos. Daudz brīnos. Ilgi brīnos. Brīnos un domāju. Brīnos par to, cik ilgi varu brīnīties. Bet ja nebrīnītos, varbūt nebūtu par ko domāt. Brīnos par to, kas ir mūsu profesija un kā mēs pastāvam. Mēs esam tik ievainojami, tik trausli, tik godkārīgi, tik ambiciozi, tik uzmanību alkstoši, tik ļoti atdot un saņemt griboši. Tik ļoti apjukuši, izliekoties par stipriem."

Lasi vairāk: http://100.teatris.lv/personality/332/

 

2024. gada jūlijs.

4. jūlijā režisoram ĀDOLFAM ŠAPIRO – 85!

Ādolfs Šapiro dzimis 1939. gada 4. jūlijā Harkivā. Izglītību ieguvis Harkivas Teātra institūtā. Savulaik strādājis par režisoru Jaunatnes teātrī, kā arī bijis tā galvenais režisors. Režisors iestudējis pasaules klasikas darbus, kas bija kā profesionālisma skola Jaunatnes teātra aktieriem. Tāpat bijis teātra pedagogs un vadījis dažādas meistarklašu nodarbības vairākās valstīs. 1964. gadā kļuvis par Latvijas Teātra biedrības biedru.

Iestudējis izrādes gan Latvijā, gan citviet pasaulē, tai skaitā Igaunijā, Krievijā, Francijā, Polijā, ASV u. c. Latvijā darbojies 30 gadus un “izveidojis netradicionālu, augsta līmeņa Jaunatnes teātri un radījis spilgtus konceptuālās režijas iestudējumus”. Iestudējis tādas lugas kā B. Brehta “Trešās impērijas bailes un posts” (1985), A. Ostrovska “Mežs”, G. Priedes lugu “Sniegotie kalni” (1986), A. Čehova “Ivanovs”, B. Vasiļjeva “Rīt bija karš” (1986), H. Ibsena “Pērs Gints”, Raiņa “Zelta zirgs” u. c.

Iesakām ieskatīties: https://kulturaskanons.lv/.../adolfa-sapiro-jaunatnes.../

Iesakām izlasīt: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/42

 

18. jūlijā apaļa jubileja Valmieras teātra aktrisei ANNAI NELEI ĀBOLIŅAI!

Anna Nele Āboliņa dzimusi 1994. gada 18. jūlijā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 6. vidusskolā, Latvijas Kultūras akadēmijā Māras Ķimeles un Elmāra Seņkova vadītajā Dramatiskā teātra aktiermākslas kursā, kā arī studējusi maģistrantūru LU Filoloģijas fakultātē. Kopš 2020. gada ir Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi tādās Valmieras teātra izrādēs kā “Pazudušais dēls” (2017; Līziņa un Matilde), “Labie bērni” (2017; Ambera), “Mārtins Īdens” (2019; Paula Daniela), “Jaunākā brāļa vasara” (2020; Ērika), “Nelabie. Pēc Dostojevska” (2022; Marija Ļebjadkina), “Kā sagaidīt citplanētieti” (2022; Anna), “Valmieras puikas” (2024; Adelīna) u. c. izrādēs.

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Aktrise, kuras klātbūtne uz skatuves ir jūtama pat epizodiskās lomās. Grūti teikt, vai tas pirmkārt ir aktieriskais vai cilvēciskais starojums, bet Annai Nelei Āboliņai tiešām piemīt aktieriem apskaužāmā dāvana – skatuviskā suģestija.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/anna-nele-abolina/

Iesakām noklausīties: https://www.lsm.lv/.../aktiera-alkimija-sarunajas-uldis.../

 

26. jūlijā aktierim PĒTERIM GAUDIŅAM – 70!

Pēteris Gaudiņš dzimis 1954. gada 26. jūlijā Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas 1. vidusskolā un Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, kā arī Dailes teātra VI studijā. Ir ne tikai aktieris, bet arī 1990. gados kā teātra režisors izveidojis vairākus iestudējumus.

Spēlējis tādās Dailes teātra izrādēs kā “Ronja - laupītāja meita” (2002; Fjūsoks), “Indrāni” (2004; Vecais Kaukēns), “Noskūpsti mani vēlreiz” (2006; Ričards), “Vārnu ielas republika” (2011; Ceimers / Pastnieks), “Salome” (2013; Pirmais sargu zaldāts), “M.Butterfly” (2013; Tiesnesis), “Milēdija” (2014; Žaks Mazels / Vecākais gvards), “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (2015; Skenlons), “Karmena” (2017; Rafaels Gonzaless, Mikaēlas tēvs), “Balta vārna melnā krāsā” (2018; Ojārs) u. c. izrādēs.

Filmējies arī dažādās kinofilmās no 1973. gada. Debitējis Gatiņa lomā Gunāra Pieša filmā “Pūt, vējiņi”. Savulaik filmējies arī tādās filmās kā “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974; Čoms), “Motociklu vasara” (1976; Māris), “Meistars” (1976; Artūrs Skrūve), “Teātris” (1978; Rodžers Goslins), “34. ātrvilciens” (1981; kursants Pēteris), “Ceļš uz elli” (1988; rudais Ginters), “Gangsteri okeānā” (1990; Stjuarts Donalds), “Rīgas sargi” (2007; majors Bišofs), “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (2021; Zviedru sūtnis) u. c.

 

2024. gada augusts.

6. augustā apaļa jubileja dramaturģei, teātra zinātniecei un Valmieras teātra direktorei EVITAI AŠERADENAI!

Evita Ašeradena dzimusi 1974. gada 6. augustā Madonā. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Teātra studiju kursā. Savulaik bijusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta asistente, kā arī Valmieras Drāmas teātra literārās daļas vadītāja, turklāt kopš 2005. gada ir Valmieras teātra direktore.

Sastādījusi grāmatu “Latvijas Nacionālais teātris” (2004) un izdevumu “Latviešu teātra hronika. 1919–1944” (2006). Raksta arī recenzijas, kas publicētas tādos izdevumos kā “Literatūra un Māksla Latvijā”, “Teātra Vēstnesis”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Jaunā Avīze” u. c. izdevumos.

Sarakstījusi lugas, kas iestudētas vairākos teātros, tai skaitā tādas lugas kā “Smilšu kaste” (2000; iestudēta Valmieras Drāmas teātrī 2003. gadā), “Tie paši oši” (2001; iestudēta Valmieras Drāmas teātrī 2003. gadā), “Vilku ceļš” (2002; iestudēta Ausekļa Limbažu teātrī 2006. gadā), “Kreisais pagrieziens” (2003; iestudēta Dailes teātrī 2004. gadā), “Mākoņains, iespējams skaidrosies” (iestudēta Valmieras Drāmas teātrī 2011. gadā) u. c.

E. Ašeradena: “Joprojām uzskatu – lai cik mēs gribētu būt starptautiski un ar izrādēm iet uz festivāliem, galvenā teātra nozīme tomēr ir valodas kopšana, jo īstenībā tādu tīru latviešu valodu, kas ir gramatiski pareiza un pēc jēgas šobrīd var redzēt tikai teātrī, tāpēc tas būtu ļoti svarīgi, ka tas tā arī paliek.”

 

7. augustā aktierim, režisoram ŽANIM KOPŠTĀLAM – 130 (1894–1969)!

Žanis Kopštāls dzimis 1894. gada 7. augustā Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas pilsētas skolā un tirdzniecības skolā. Turklāt no 1911. gada darbojies Liepājas Latviešu teātrī, kā arī pilnveidojies aktiermākslā pie T. Podnieka. Arī Pirmā pasaules kara laikā darbojies teātrī, proti, Latviešu Strādnieku teātrī Vitebskā. Savulaik darbojies arī Jelgavas un Liepājas teātrī. Darbojoties teātrī, Ž. Kopštāls ieņem īpašu vietu latviešu teātra mākslas attīstībā.

Ž. Kopštāls gan filmējies latviešu mākslas filmās, piem., “Salna pavasarī” (1955), “Kā gulbji balti padebeši iet” (1956), “Zvejnieka dēls” (1957), gan Liepājā savulaik uzvedis 18 operas un operetes, kā arī iestudējis drāmas izrādes. Uz Liepājas teātra skatuves uzvedis tādas lugas kā “Uzvara”, “Divu kungu kalps” u. c., kā arī iestudējis tādas operetes kā “Silva”, “Karmena”, “Jevgeņijs Oņegins” u. c.

 

17. augustā teātra zinātniecei SILVIJAI GEIKINAI – 85!

Silvija Geikina dzimusi 1939. gada 17. augustā Daugavpilī. Izglītību ieguvusi Rīgas 1. vidusskolā, A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, kā arī Dailes teātra 3. studijā, kur aktiermeistarību apguvusu pie Eduarda Smiļģa.

Sarakstījusi neskaitāmas recenzijas izrādēm, kā arī vairākas grāmatas, tai skaitā grāmatu "Jaunatnes teātris" (2011), "Daugavpils teātris" (2015), "Pēdējie romantiķi" (2019) u. c.

Tāpat savulaik izveidojusi Teātra muzeju un strādājusi ar studentiem. Bijusi gan Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperte (1963–1965) un Liepājas teātra aktrise (1963–1965), gan strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1973–1980), kā arī bijusi gan Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja (1980–1987), gan Laikraksta "Literatūra un Māksla) Teātra nodaļas vadītāja (1988–1995).

Iesakām izlasīt: https://www.imperfekt.com/tev/mana-vecmamina-silvija-geikina

 

28. augustā apaļu jubileju svin Valmieras teātra aktrise KLINTA REINHOLDE!

Klinta Reinholde dzimusi 1994. gada 28. augustā Dobelē. Izglītību ieguvusi Dobeles 1. vidusskolā, Dobeles Valsts ģimnāzijā, Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru kursā, kā arī izglītību papildinājusi Čehijā. Kopš 2017. gada ir Valmieras teātra aktrise.

K. Reinholde: “Man patīk strādāt ar režisoriem, no kuriem es varu kaut ko mācīties, pie kuriem es varu augt. Kāds jau ir teicis – “aktieris ir mūžīgais students”, tā ir! Protams, tas ir abpusējs process – tu dod un ņem.”

Aktrise spēlējusi tādās Valmieras teātra izrādēs kā “80 dienās apkārt zemeslodei” (2017; Auda un Video blogere), “Eirikīde” (2017; Jaunā aktrise), “Vidzemnieki” (2018; Zirnīšu Marija, Ieva), “Alvinga kundze” (2020; Regīne Engstranna), “Nākošpavasar” (2021; Krista), “Es neesmu klaviernieks” (2022; Herta), “Paolo un Frančeska” (2023; Bjanka, Antonija), “Valmieras puikas” (2024; Rita Grava) u. c. izrādēs.

Vairāk uzzini: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/klinta-reinholde/

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1455

 

30. augustā aktierim PĒTERIM OZOLIŅAM – 160 (1864–1938)!

Pēteris Ozoliņš (pseidonīms – Vidridžu Pēteris) dzimis 1864. gada 30. augustā Vidrižu pagastā. Izglītību ieguvis Drēzdenes konservatorijas dramatiskajā nodaļā, pēc tā pabeigšanas strādājis Vācijā par aktieri. Esot Latvijā, bijis arī trešais Rīgas Latviešu teātra direktors, kā arī galvenais režisors Rīgas Latviešu biedrības teātrī. Viņa vadības laikā Rīgas Latviešu biedrības teātris katru sezonu nospēlējis ap 200 teātra izrāžu, kā arī viņa vadībā teātris izaudzis par visas tautas teātri.

Iestudējis tādas izrādes kā “Pazudušais dēls” (1893), “Vaidelote” (1894), “Zaudētās tiesības” (1894), kā arī iestudējis ne tikai latviešu autoru darbus, bet arī citu pasaules rakstieku, tai skaitā Henrika Ibsena, Viljama Šekspīra un Gerharta Hauptmaņa lugas. Darbojies arī kā teātra kritiķis “Rīgas Avīzēs”.

 

31. augustā apaļu jubileju svin Dailes teātra aktrise ANETE KRASOVSKA!

Anete Krasovska dzimusi 1994. gada 31. augustā Dobelē. Izglītību ieguvusi Liepājas Ezerkrasta sākumskolā, Rīgas Kultūru vidusskolā, Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas apģērba dizaina nodaļā, kā arī 2017. gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas kursu. Izrādēs piedalās jau kopš 2008. gada, turklāt Dailes teātra aktrise ir kopš 2017. gada.

Spēlējusi neskaitāmās teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Psihs” (2008; Lilī), “Pīters Pens” (2014; Kundziņš), “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (2015; Samanta), “Zēni” (2017; Laura), “Smilšu cilvēciņi” (2019; Studente), “Iemīlējies Šekspīrs” (2019; Mollija), “Elpa” (2020; S), “Monstrs” (2020; Džodija), “Izrāde, kas saiet sviestā” (2022; Annija), “Brands” (2023; Rakstvede, Fogta mīļākā), “Eiridīke” (2023; Skaļais akmens) u. c.

A. Krasovska kādā intervijā: “Mana saaugšana ar teātri notikusi ļoti dabiski un organiski – pieņēmu par normu, ka man jābūt šeit. Tikpat dabiski nāca teātra pulciņš pie Indras Briķes laikā, kad mācījos Rīgas Kultūru vidusskolā. No sākta gala zināju, kurp eju, un tā vienkārši “plūdu”, līdz aizplūdu līdz Kultūras akadēmijai.”

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/anete-krasovska

Iesakām noklausīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/09.07.2024-patiesibas-no-cita-lenka-sarunajas-rezisors-valdis-lurins-un-aktrise-anete-krasovska.a560716/

 

2024. gada septembris.

9. septembrī apaļa jubileja scenogrāfei INGAI SILIŅAI!

Inga Siliņa dzimusi 1984. gada 9. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļā, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālās mediju mākslas nodaļā.

Kā kostīmu māksliniece un scenogrāfe strādājusi vairākos Latvijas teātros, tai skaitā, Nacionālajā teātrī, Valmieras teātrī, Liepājas Leļļu teātrī, Dailes teātrī, Rēzeknes teātrī JORIKS u. c. teātros. Sadarbojusies ar tādiem režisoriem kā Reinis Suhanovs, Dmitrijs Petrenko, Jānis Znotiņš u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē par I. Siliņu rakstīts: “Māksliniece veido laiku un telpu, balstoties laikmetā un uztaustot tajā radošo impulsu. Viņas darbu centrā ir vieta vēstījumam, kas sniedz iespēju veidot emocionālas attiecības starp aktieriem un skatītājiem. Inga Siliņa paplašina telpas performatīvo potenciālu un tā kļūst par iedarbīgu līdzdalībnieku izrādē.”

Veidojusi kostīmus un scenogrāfiju tādām izrādēm kā “Maģiskās domāšanas gads” (2020; rež. B. Zaķe), “Dauka, Labie jautājumi” (2022; rež. D. Petrenko), “Saistītie” (2023; rež. D. Petrenko), “Garderobisti” (2025; rež. P. Pļavniece) u. c.

 

12. septembrī scenogrāfam un māksliniekam GUNĀRAM ZEMGALAM – 90 (1934–2018)!

Gunārs Zemgals dzimis 1934. gada 12. septembrī.

Bijis latviešu gleznotāja Arvīda Spertāla audzēknis. Izglītību ieguvis Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, pēc tās beigšanas, 1956. gadā, sācis strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī, kur bijis atbildīgs par māksliniecisko noformējumu pilsētas un valsts pasākumiem, kuri notikuši teātrī. No 1962. gada bijis teātra galvenais mākslinieks. Tāpat savulaik Latvijas Mākslas akadēmijā bijis Scenogrāfijas katedras vadītājs.

Ieguvis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā “Labākais mākslinieks”, kā arī balvu par mūža ieguldījumu. Par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni (2003).

Scenogrāfa nozīmīgākās izrādes ir “Velnakaula dvīņi” (1967), “Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), “Tātad dzīvoju” (1972), “Silta, jauka ausainīte” (1973), “Jaunības putns ar saldo balsi” (1977), “Emīls un Berlīnes zēni” (1979), “Princis un ubaga zēns” (1983), “Romeo un Džuljeta” (1984).

A. Jaunušans: “Ļoti labs mākslinieks. Es viņu saucu par savu scenogrāfu. Viņš mani par savu režisoru. Man ar viņu ir vislabāk veicies. Un kā cilvēks, viņš ir burvīgs!”

“Zināma scenogrāfijas daļa ir arī izrādes plakāts. Man tas nozīmē ļoti daudz. Bieži es pat ar plakātu sāku: vispirms atrodu tam risinājumu, un tikai tad kļūst skaidrāka arī pieeja pašai izrādes scenogrāfijai. Ir svarīgi atrast tā kodolu. Bet reizēm tas atklājas tikai pēc maketa, reizēm pat pēc pirmizrādes. No plakāta atceros, kā viss bija,” tā G. Zemgals.

Uzzini vairāk: http://100.teatris.lv/personality/65/

 

14. septembrī aktierim un režisoram NIKOLAJAM MŪRNIEKAM – 120 (1904–1977)!

Nikolajs Mūrnieks dzimis 1904. gada 14. septembrī Mēdzūlas pagastā. Izglītību ieguvis Rīgas reālģimnāzijā, Jurija Jurovska studijā, Mihaila Čehova semināros Rīgā, Maskavas Teātra mākslas institūtā, vasaras kursos Siguldā, kā arī mācījies skatuves mākslu pie Birutas Skujinieces.

Savulaik strādājis Intīmajā teātrī, bijis aktieris Strādnieku teātrī. Tāpat Dailes teātrī un Liepājas teātrī strādājis gan par aktieri, gan par režisoru, turklāt no 1952. gadam līdz 1968. gadam bijis galvenais režisors pie Žaņa Braslas.

V.Zandbergs: “Labvēlīgas liktenis jaunībā saveda mani kopā ar Nikolaju Mūrnieku. Viņš bija aktieru Skolotājs – ar lielo burtu. Viņam bija kolosāla prasme atrast jaunus talantus... Viņš aicināja jauniešus no pašdarbības un mācēja viņus izveidot par profesionāliem aktieriem... Mūrniekam īstenībā piederēja nekur nereklamēta darbnīca, kurā viņš taisīja aktierus. Arī tos, kuri atnāca no teātra fakultātes, viņš pārkala pēc savas modes.”

 

18. septembrī režisorei un skatuves mākslas pedagoģei VERAI BAĻUNAI – 120 (1904–1978)!

Vera Baļuna dzimusi 1904. gada 18. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvusi Maskavas Dailes teātra 3. studijā, bijusi aktrise un režisore J. Zavadska vadītajā studijā, pēc tam darbojusies Rostovā pie Donas. Savulaik bijusi arī Drāmas teātra režisore, kā arī šīs teātra studijas aktiermeistarības pedagoģe. Bijusi arī galvenā režisore Rīgas Krievu drāmas teātrī. V. Baļuna izaudzinājusi vairākus LVK Teātra fakultātes aktieru kursus.

Iestudējusi neskaitāmas izrādes vairākos teātros, tai skaitā tādas izrādes kā “Vilki un avis” (1945), “Māls un porcelāns” (1947), “Līgava bez pūra” (1948), “Eiženija Grandē” (1951), “Meitenītes daiļaviņas” (1952), “Dibenā” (1955), “Mans nabaga Marats” (1965), “Vilki un avis” (1973), “Zvanu solo” (1974) u. c.

V. Baļuna: “Skaisti teātrī ienākt jaunai aktrisei nav grūti, skaisti novecot – lūk, kas ir māksla!”

“Vera Baļuna savās režijās par vienu no būtiskākajiem momentiem izvirza tēzi “darīt visu kā pirmo reizi” [..] un tas ir ļoti grūti sasniedzams, jo aktieris taču visu zina iepriekš [..],” tā L. Dzene

Vairāk uzzini: http://100.teatris.lv/personality/81

 

18. septembrī aktierim ARTŪRAM SKRASTIŅAM – 50!

Artūrs Skrastiņš dzimis 1974. gada 18. septembrī Jelgavā. Izglītību ieguvis Jelgavas 1. ģimnāzijā un Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot teātra un kino aktiera kvalifikāciju. Izrādēs spēlē kopš 1995. gada, turklāt Dailes teātra aktieris ir no 1997. gada.

Spēlējis neskaitāmās Dailes teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Meža gulbji” (1995; Jaunākais brālis), “Pūt, vējiņi!” (1998; Gatiņš), “Fausts. Deus ex machina” (1999; Fausts), “Nezinītis uz Mēness” (2000; Nezinītis), “Īsa pamācība mīlēšanā” (2001; Melnis), “Melanholiskais valsis” (2005; Emīls), “Pērs Gints nav mājās” (2007; Kalsenais), “Marlēna” (2011; Ērihs Marija Remarks), “Oņegins” (2013; Jevgeņijs Oņegins), “Koncerts, kura nebija” (2015; Saša), “Ivanovs” (2018; Ivanovs), “Nepanesami ilgi apskāvieni” (2019; Čārlijs), “Spīdolas nakts” (2023; Līkcepure) u. c.

Filmējies arī kino un TV. Zināmākās filmas, kurās filmējies, ir “Likteņdzirnas” (1997; Beisiks), “Baiga vasara” (2000; Roberts), “Rīgas sargi” (2007; Jēkabs Ronis), “Rūdolfa mantojums” (2010; Kārlis), “Nameja gredzens” (2018; Romas pāvests), “Tēvs Nakts” (2018; Žanis Lipke), “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (2021; Eižens Finks) u. c.

A. Skrastiņš par teātri: “[..] man vienmēr ir licies, ka teātrim ir jāspēj pastāvēt bez skatītāja – tādā nozīmē, ka teātrim ir jābūt tādam, ka cilvēks, kurš iet garām šai ēkai, zina, ka tur notiek kaut kas tik interesants, ka viņš gribētu tur ieiet un pa šķirbiņu paskatīties to izrādi. Varbūt nav neviena cilvēka zālē, bet tas teātris eksistē!”

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/arturs-skrastins

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/105568/personiba100g-kulturas-arturs-skrastins

 

19. septembrī aktierim, režisoram un multiplikatoram ARVĪDAM NORIŅAM – 100 (1924–2004)!

Arvīds Noriņš dzimis 1924. gada 19. septembrī Salacgrīvā. Bijis latviešu leļļu teātra un leļļu filmu režisors un animators. Izglītību ieguvis VEF arodskolā, Rīgas 8. vakara vidusskolā, kā arī Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Bijis gan Liepājas teātra aktieris, gan arī strādājis Leļļu teātrī. Tāpat strādājis par režisora asistents Rīgas kinostudijā.

Bijis animators pirmajai Rīgas kinostudijas leļļu filmai “Ki-ke-ri-gū” (1966). Tāpat bijis režisors tādām zināmām leļļu filmām kā “Zaķa kāposti” (1970), “Eža kažociņš” (1972), “Gribulītis” (1973), “Puspasaka” (1975), “Kāpostu dārza noslēpums” (1983) u. c., kā arī viens no viņa pazīstamākajiem darbiem ir leļļu filmu seriāls par izmeklētāju Capu: “Caps meklē” (1976), “Caps meklē atkal” (1977), “Caps cīnās” (1979), “Caps ģībst” (1980), “Caps un neredzamais” (1981).

Maija Augstkalna par A. Noriņu: “Dot dzīvību lellei – tā ir grūta māksla, kas prasa ne vien smalki izslīpētu aktiera talantu, bet arī milzīgu pacietību, rūpību, filigrānu visdažādāko tēlu (ne 'tikai ar dvēseli apveltīto, bet arī nedzīvās, priekšmetiskās pasaules pārstāvju kā auto, helikopters utt.) individuālās kustības izjūtu kadrā. It bieži vienam aktierim – leļļu vadītājam vienlaikus jāprot “atdzīvināt” ne tikai galvenos varoņus, bet arī masas, kas ir ap viņiem.”

 

2024. gada oktobris.

1. oktobrī režisoram ELMĀRAM SEŅKOVAM – 40!

Elmārs Seņkovs dzimis 1984. gada 1. oktobrī. Izglītību ieguvis LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, Latvijas Kultūras akadēmijā. Bijis Latvijas Nacionālā teātra režisors (2013–2018), ir Teātra apvienības “EsARTE” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Tāpat E. Seņkovs kopš 2019. gada ir LKA prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā, kā arī kopš 2014. gada ir LKA aktiermeistarības un režijas pasniedzējs.

Izrādes iestudējis vairākos teātros, tostarp Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras teātrī, Liepājas teātrī u. c. Iestudējis tādas izrādes kā “Klusā daba” (2009), “Graņonka” (2011), “Makbets. Mono” (2012), “Indrāni” (2012), “Vasarnieki” (2014), “Krietnais cilvēks no Sečuānas” (2017), “Mizantrops” (2018), “Šekspīrs” (2019), “Pēdējās stundas” (2020), “Divas garāžas” (2021), “Grimmi” (2022) u. c. Iestudējis izrādes ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Elmāra Seņkova panākumu atslēga slēpjas drosmē izvēlēties aizvien jaunus mākslinieciskos mērķus un talantīgus domubiedrus radošai komandai, lai šos mērķus sasniegtu pēc iespējas pilnīgāk. Viņa mērķiem piemīt gan estētisks, gan saturisks raksturs, vieni mijas ar otriem, un labākajos darbos saplūst vienā veselumā. Aktieri, kas dodas viņam līdzi šais mākslinieciskās izziņas gājienos ar tikpat lielu drosmi un ticību izvirzītajam mērķim, iegūst lielisku profesionālo pieredzi tālākajam.”

Iesakām noklausīties: https://radioteatris.lsm.lv/lv/raksts/te/teatra-garsa.-2024.-gada-2.-raidijums.-sarunajas-mara-kimele-un-.a190694/

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/elmars-senkovs/

 

6. oktobrī gleznotājam, grafiķim un scenogrāfam NIKLĀVAM STRUNKEM – 130 (1894–1966)!

Niklāvs Strunke (pseidonīms Palmēnu Klāvs) dzimis 1894. gada 6. oktobrī. Izglītību ieguvis Liepiņa proģimnāzijā, Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Bijis ne tikai gleznotājs un grafiķis, bet arī darbojies scenogrāfijā, rakstījis par mākslu. Pirmo izpratni par mākslu guvis no neoromantiskā Teodora Ūdra lekcijām.

Nozīmīgi ieguldījumi bijuši grāmatu grafikā, bijis daudzu apgāda “Valters un Rapa” izdoto grāmatu vāku un ilustrāciju autors. Toties ilgstoša sadarbība N. Strunkem bijusi ar Raini un Aspaziju. Viņš ir gan veidojis dekorācijas Raiņa lugu iestudējumiem Nacionālajā teātrī tādām izrādēm kā “Zelta zirgs” (1919), “Rīgas raganas” (1928) u. c., gan ilustrējis abu dzejnieku darbu izdevumus, kas ticis turpināts arī pēc viņu nāves.

Paralēli glezniecībai mākslinieks darbojies grāmatu mākslā un scenogrāfijā. Kā dekorators bijis ne vien Latvijas Nacionālajā operā (dekorācijas ap 40 uzvedumiem), Nacionālajā teātrī, Strādnieku teātrī, bet arī eksperimentālajos teātros Casa d’Arte Bragaglia un Teatro Sperimentale degli Indipendenti Itālijā. Scenogrāfijā, tāpat kā glezniecībā, N. Strunke akcentējis kubiskas, konstruktīvas formas, lielus krāsu laukumus un telpas kā cilvēka vides reālā veidotāja lomu – iedvesmojies no Itālijas; gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus.

Iesakām izlasīt: https://arterritory.com/.../raksti/22206-futurista_portrets/

Iesakām noklausīties: https://kulturaskanons.lv/archive/niklavs-strunke/

 

28. oktobrī aktrisei ALMAI MAČAI – 130 (1894–1990)!

Alma Mača dzimusi 1894. gada 28. oktobrī Rūjienā. Izglītību saistībā ar teātri ieguvusi Dubura un Gižicka dramatiskajos kursos Rīgā.

Bijusi Nacionālā teātra (1919–1928) un Dailes teātra aktrise (1928–1944), pēc tam emigrējusi uz Vāciju, dzīvojusi arī Kanādā, kur darbojusies Mērbekas Latviešu teātrī. Vairāk nekā 20 gadus aktrise strādājusi Toronto televīzijā, piedalījusies kanādiešu filmās, TV uzvedumos un seriālos.

Atveidojusi galvenokārt vitālus raksturus. Spēlējusi, piemēram, tādās izrādēs kā “Legro kundze” (1919), “Maija un Paija” (1922), “Līgava ar kroni” (1925), “Lolitas brīnumputns” (1926), “Sabiedrības pīlāri” (1927), A. Vilnera, H. Reiherta “Trejmeitiņas”, (1929; Grīzija), S. Lāgerlēvas “Gesta Berlings” (1933; Ekebijas majoriene), A. Eglīša “Kazanovas mētelis” (1947; Ģedrūte), “Piebalgas audēji” (Anna), “Skroderdienas Silmačos” (Antonija) u. c. izrādēs.

 

2024. gada novembris.

10. novembrī kostīmu māksliniecei BAIBAI PUZINAI – 80 (1944–1999)!

Baiba Puzina dzimusi 1944. gada 10. novembrī. Bijusi viena no talantīgākajām kostīmu māksliniecēm 20. gadsimtā. Pirmie kostīmi tapuši Jaunatnes teātra izrādei "Tartifs" 1966. gadā. Savulaik tērpus veidojusi Dailes teātrī (71 iestudējumam), Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un citviet. Kostīmus darinājusi gan drāmām, gan komēdijām, gan traģēdijām, kā arī operetēm un operām. Tērpi izcēlušies gan ar eleganci un ekstravaganci, gan formas izsmalcinātību, asprātību un iederību laikā un telpā.

Veidojusi neskaitāmus kostīmus izrādēm vairākos teātros, tai skaitā tādām Nacionālā teātra izrādēm kā "Mikumerdi" (1972), "Rudens dārzs" (1975), "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (1976), "Skrandaiņi un augstmaņi" (1978), "Hamilkara kungs" (1981), "Romeo un Džuljeta" (1984), "Marija Stjuarte" (1989), "Rīga" (1998), "Mana skaistā lēdija" (1999) u. c.

Turklāt Dailes teātrī tapuši kostīmi tādām izrādēm kā "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973), "Divu kungu kalps" (1992), "Kā mīl tā otra puse" (1996), "Šveika jaunās dēkas" (1999), "Otello" (1999) u. c.

Sarmīte Sīle: "Viņas skicēs jau mēs redzam tēlu, aktierim tikai jānospēlē."

Vairāk uzzini: http://100.teatris.lv/personality/386/

 

17. novembrī Valmieras drāmas teātra aktierim ARNOLDAM OSIM – 70!

Arnolds Osis dzimis 1954. gada 17. novembrī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā (1974), kā arī Valsts teātra mākslas institūtā Maskavā (1983). Sākotnēji Valmieras drāmas teātrī sācis strādāt kā skaņu operators, 1977. gada kļuvis par aktieri, toties kopš 1997. gada paralēli aktiera darbam viņš ir arī teātra galvenais administrators.

Valmieras teātri spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Spītnieces savaldīšana” (1977; Biondello), “Vīrs paliek vīrs” (1980; Džeraija Džips), “Meldermeitiņa” (1991; Felikss, Seminārists), “Edith Piaf” (1995; Mazais Luijs), “Tēvocis Vaņa” (2003; Teļegins), “Nāves ēnā” (2007; Skrastiņš), “Karalis Līrs nabagmājā” (2009; Notārs), “Šveiks” (2012; Bretšneiders, iesilušais, leitnants Dubs), “Meistars un Margarita” (2015; Ivans Saveļjevičs Varenuha), “Mazās traģēdijas” (2017; Sulainis) “Dons Kihots” (2020; Mācītājs/Kaimiņš Dzintars, Hercogs) u. c. izrādēs.

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Arnolds pieder pie tiem aktieriem, kam ļoti no svara ir kostīma detaļu precizitāte, tēla plastiskās izpausmes, no kurām izaug arī psiholoģija – gaita, stāja, runas un domāšanas ritms, temperaments un rakstura kodols. Ar gadiem viņa varoņos aizvien ciešāk savijas gluži pretējas lietas – profesionāla izklaidētāja apzināta komika un gudra cilvēka eksistenciālās skumjas.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/arnolds-osis/

 

20. novembrī apaļa jubileja Nacionālā teātra aktrisei EVIJAI KRŪZEI!

Evija Krūze dzimusi 1974. gada 20. novembrī. Darbojusies Rīgas Skolēnu pils teātrī “Zīļuks”, kā arī studējusi Latvijas Kultūras akadēmijas apvienotajā aktieru/režisoru kursā. Nacionālā teātra aktrise kopš 1996. gada.

Spēlējusi neskaitāmās Nacionālā teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Mamurē” (1997; Marīžozefa), “Sapnis vasaras naktī” (1999; Hermija), “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (2001; Sniegbaltīte), “Maija un Paija” (2001; Paija), “Pazudušais dēls” (2004; Monta), “Jāzeps un viņa brāļi” (2005; Dina), “Tik mīla vien” (2008; Daniela) “Sudraba slidas” (2011; Katrinka) “Mī..Mālēt” (2012; Sandra), “Latgola.lv-2” (2014; Irēna), “Latvieši” (2019; Labklājīte), “Skroderdienas Silmačos” (2022; Bebene), “Bezkaunīgais vecis” (2024; Mairita Bertolde) u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Artistiska māksliniece, kuras talants jaunībā visai nežēlīgi ekspluatēts liktenīgu, valdzinošu un pavedinošo hetēru lomās, bieži vien liedzot parādīt, ka arī skaistām sievietēm ir veselais saprāts, pašlepnums un sarežģīta iekšējā pasaule. Pēdējos gados Evija savās lomās apliecinājusi ne tikai brīnišķīgu humora izjūtu un sievišķīgu šarmu, bet arī dzīvesgudrību, liekot domāt par tiem dziļajiem ūdeņiem, kas šajā māksliniecē vēl var atklāties.”

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/evija-kruze/

Iesakām noklausīties: https://teatris.lv/klat-klausies-nacionalo-38-serija-evija-kruze/

 

21. novembrī Liepājas teātra aktrisei ANDAI ALBUŽEI – 75!

Anda Albuže dzimusi 1949. gada 21. novembrī. Izglītību ieguvusi Liepājas teātra I studijā. Kopš 1970. gada Liepājas teātra aktrise, 2019. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, toties 2024. gadā uzņemta “Latvijas teātra Zelta fondā”.

Spēlējusi neskaitāmās Liepājas teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Uguns azotē” (1972; Gaiva), “Mana skaistā lēdija” (1977; Elīza), “Anna Kareņina” (1981; Anna Kareņina), “Atļaujiet ienākt!” (1989; Karla), “Lilioms” (1996; Muškātne), “Vasara un dūmi” (2000; Misis Vainmillere), “Teātris aiz skatuves” (2004; Misis Klaketa), “Zilā” (2005; Rasma), “Ugunī” (2010; Horsta madāma, saimniece), “Vecās dāmas vizīte” (2016; Illa kundze), “Purva bridējs ugunī” (2019; Meita), “Jasmīns” (2023; Ģertrūde), “Tēvs Klusums” (2024; Regīna) u. c.

V. Sīlis: “Atvērtība doties jaunos piedzīvojumos, neizsīkstošā interese par teātra mākslu un krietna deva veselīgas pašironijas ir iemesli, kāpēc gan gribas kopā strādāt, gan pabūt viņas sabiedrībā”.

Uzzini vairāk: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/anda-albuze/

Iesakām ielūkoties: https://www.liepajniekiem.lv/katram-liepajniekam/liepajas-teatri-gandriz-nedelas-garuma-svines-aktrises-andas-albuzes-jubileju/

 

26. novembrī Jaunā Rīgas teātra aktierim ANDRIM KEIŠAM – 50!

Andris Keišs dzimis 1974. gada 26. novembrī Jelgavā. Izglītību ieguvis Jelgavas 4. vidusskolā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas apvienotajā režisoru un aktieru kursā, ko vadīja Pēteris Krilovs. Aktieris jau studiju laikā spēlējis vairākās izrādēs, piem., “Akmens viesis” (1996), “Mollojs jeb Dzīve bez istabenes” (1996); studijas beidza ar Smjerdakova lomu P. Krilova iestudētajā diplomdarba izrādē “Brāļi Karamazovi”. Kopš 1997. gada ir JRT aktieris.

A. Keišs spēlējis neskaitāmās JRT izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Mans nabaga Marats” (1997; Marats), “Traktāts par mīlestību” (1999; Modelis), “Revidents” (2002; Osips), “Līze Luīze” (2004; Stefans) “Klusuma skaņas” (2007), “Piezīmes no pagrīdes” (2006; Skolasbiedrs), “Kaupēn, mans mīļais” (2011; Kaupēns), “Divpadsmit krēsli” (2014; Ostaps Benders), “Pilna Māras istabiņa” (2016; Miķelis), “Linda Vista” (2018), “Krizantēmas” (2021; Arhidiakons Henrijs Hoklāvs), “Fēlikss, Anatolijs un Ilona” (2023; Fēlikss), “Melnais gulbis” (2024; Ģenerālis Jepančins) u. c.

Ieguvis Spēlmaņu nakts balvu kā gada aktieris par lomām izrādēs “Latviešu stāsti”, “Mēnesis uz laukiem” un “Līze Luīze” (2005) un “Otello” (2011). Toties kino jomā ieguvis balvas kā labākais aktieris kinofestivālā “Lielais Kristaps” par filmām “Kāzas”, “Seržanta Lapiņa atgriešanās” un “Pa-pa”.

A. Keišs: “Lomas, kurās aizmirstu pats sevi, ir manas karjeras lielākās veiksmes.”

Uzzini vairāk: https://enciklopedija.lv/skirklis/124271-Andris-Kei%C5%A1s

Ieskaties JRT tīmekļvietnē: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/andris-keiss/

 

2024. gada decembris.

3. decembrī aktierim LEONĪDAM GRABOVSKIM – 80 (1949–2011)!

Leonīds Grabovskis dzimis 1949. gada 3. decembrī Rīgā. Izglītību ieguvis Gulbenes 2. vidusskolā un LVK Teātra fakultātē. Kopš 1975. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Spēlējis tādās Nacionālā teātra izrādēs kā “Santakrusa” (1971; Malajiets), “Jaunības putns ar saldo balsi” (1977; Stafs), “Lauva ziemā” (1979; Džefrijs), “Revidents” (1981; Hļestakovs), “Uguns un nakts” (1985; Melnais bruņinieks), “De Pretore Vinčenco” (1986; Amerikāņu tūristi), “Lolita” (1990; Hamberts Hamberts), “Daži vasaras vakari zem saules” (1992; Brūrs), “Meža pīle” (1994; Jalmārs), “Hamlets” (1994; Klaudijs), “Sapnis vasaras naktī” (1999; Stabule), “Viņš taču ir muļķis” (2002; Laimonis), “Pīles lidojums klusumā” (2008; Ritvars) u. c.

“Aktiera radītajām lomām raksturīga sakāpināta emocionalitāte, skarbs tiešums, ķermeņa izteiksmība [..] Komiskajās lomās visbiežāk efektu panācis ar uzsvērtu nopietnību vai naivumu,” tā rakstīts Nacionālā teātra tīmekļvietnē.

V. Lūriņš par L. Grabovski: “Viņš nedzīvo šodienai, bet dzīvo rītdienai. Bezgalīgi tic teātrim un skatītāju nepieciešamībai pēc tā, tic teātra attīstībai.”

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/299/

 

13. decembrī aktierim MĀRTIŅAM VILSONAM – 70 (1954)!

Mārtiņš Vilsons dzimis 1954. gada 13. decembrī. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Skatuves gaitas uzsāka 1976. gadā Liepājas teātrī pie režisora Oļģerta Krodera, toties spēlējis arī Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī un citviet. Liepājā vadījis savu teātri “Mūris”. Pašlaik darbojas Rīgas teātros kā ārštata aktieris, kā arī darbojas televīzijā.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Matīss – kausu bajārs” (1993), “Santa Krusa” (1995), “Mūris” (1995), “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati” (1999), “Otello” (2000), “Mīļākais” (2006), “Lolita” (2006), “Par mata tiesu” (2012), “Jūras vējš” (2018), “Petuški” (2020), “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi” (2021), “Mīlestības gads” (2023), “Meklē mani papardēs” (2023) u. c.

M. Vilsons aktīvi darbojies arī kino; spēlējis tādās filmās kā “Mirāža” (1983), “Kad bremzes netur” (1984), “Sala” (1991), “Suņu vīrs un Tille” (2002), “Pērku jūsu vīru!” (2003), “Eņģeļiem nav spārnu” (2009), “Džimlai rūdi rallallā” (2014), “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017), “Dvēseļu putenis” (2019) u. c.

M. Vilsons: “Ir aktieri, kuri jūtas labāk kino. Citi – uz skatuves. Man ir vienalga. Es varu abus un spēlēju tajā manierē, kas der. Lomā aktierim ir jāattaisno tēls, lai arī kāds viņš būtu – slikts vai labs”

Iesakām noskatīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/06.08.2024-nezinu-vai-par-aktieri-var-klut-sarunajas-martins-vilsons-un-ance-muizniece.a564038/

 

20. decembrī aktierim, režisoram, tulkotājam ALEKSANDRAM FREIMANIM – 160 (1864–1919)!

Aleksandrs Freimanis dzimis 1864. gada 20. decembrī. Izglītību ieguvis Rīgas apriņķa skolā, Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā, kā arī Jēlā beidzis režisoru kursus. Savulaik darbojies Rīgas Latviešu teātrī (1888–1908), Jaunajā Rīgas teātrī (1908–1910), kā arī bijis Jelgavas teātra direktors.

Latvijas teātriem no vācu valodas tulkojis lugas, piemēram, tādas lugas kā E. Hirtes “Mājas atslēga” (1892), Roderiha Benediksa “Onkulis” (1892), Hermaņa Zūdermaņa “Jāņu ugunis” (1901), Makša Halbes “Zemes mātes klēpī” (1901), G. Mozera un F. Šēntāna “Karš miera laikos” (1903), M. Lengiela “Taifūns” (1914), A. Fitgera “Caur dieva žēlastību” (1917) u. c.

Laikrakstā “Latvijas Kareivis” rakstīts: “Savos tēlojumos viņš vienmēr bij īpatnējs, dziļi aizrautīgs, ar lielu garīgu spēku un eleganci. Viņa artistiskās spējas bij ļoti daudzpusīgas, viņš vienādi lieliem panākumiem uzstājās klasiskās, kā modernās lomās.”

Uzzini vairāk: https://www.literatura.lv/personas/aleksandrs-freimanis

 

24. decembrī aktierim LEONAM LEŠČINSKIM – 60 (1964)!

Leonīds Leščinskis dzimis 1964. gada 24. decembrī. Izglītību ieguvis LVK Teātra nodaļā. Liepājas teātrī strādājis no 1986. gada.

Spēlējis neskaitāmās Liepājas teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Harolds un Moda” (1990; Harolds), “Santa Krusa” (1995; Kilians), “Pērs Gints” (1997; Svešais), “Fiesta” (2001; Maikls), “Noslēpumainās variācijas” (2005; Abels Znorko), “Killlera dienasgrāmata” (2007; Logans), “Spēlē, Spēlmani!” (2011; TAS, kuru grūti apstrīdēt), “Indulis un Ārija” (2014; Lengvins, Bruņenieks), “Heda Gablere” (2017; Braks), “Ķiršu dārzs” (2019; Gajevs Leonīds Andrejevičs), “Kā mīl tā otra puse” (2021; Frenks Fosters), “Kaija” (2023; Boriss Aleksejevičs Trigorins) u. c.  Bijušas arī lomas kino un TV.

Aktiera moto: “Māksla ir mēra sajūta.”

Uzzini vairāk: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/leons-lescinskis/

 

27. decembrī apaļa jubileja aktrisei DAIGAI KAŽOCIŅAI!

Daiga Kažociņa dzimusi 1974. gada 27. decembrī. Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada.

Nacionālajā teātrī spēlējusi tādās izrādēs kā “Vecākais dēls” (1999; Ņina), “Vētra” (2000; Ariels), “Sfinksa” (2001; Meitene no trapeces), “Skroderdienas Silmačos” (2002; Elīna), “Smiltāju mantinieki” (2008; Liena), “Aija” (2009; Ieva), “Latgola.lv” (2010; Irēna), “Osedžas zeme” (2012; Kārena Vestone), “Cilvēks, kas smejas” (2015; Karaliene), “Asins kāzas” (2016; Māte), “Cīrulīši” (2018; Vizma, Ingrīda), “Margarēta” (2020; Margarēta), “Pūt, vējiņi!” (2022; Orta), “Ričards. Nekā personīga” (2023; Cilvēka sieva), “Heda Gablere. Atgriešanās” (2024; Tea Elvstēde) u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē par D. Kažociņu rakstīts: “Kad Daiga Kažociņa kopā ar kursabiedriem ienāca teātrī kā dzīvs, trīsuļojošs talants, kas gatavs sevi sadedzināt uz mākslas altāra, jo to prasa viņas jūtīgā nervu sistēma, nevienam neienāca prātā, ka līdzās jūtīgumam ir ass, urdošs prāts, radošs nemiers [..].”

“Par aktieriem nereti mēdz sacīt, ka viņš atdeva teātrim visu savu dzīvi... Un sākotnēji es domāju, ka tas “atdot savu dzīvi” ir nemitīgi meklējumi, esot teātrī – meklējumi sevī, meklējumi mākslā, meklējumi sadarbībā ar režisoru, ka teātris ir atvērtāks daudz dažādiem virzieniem, ka notiek nemitīga pilnveidošanās kā aktierim. Jā, es mazāk pat domāju par cilvēciskām īpašībām, kas katram aktierim, protams, piemīt, bet vairāk par cilvēku šajā mākslā, par cilvēku, kuru teātra māksla izmanto, un kur viņam ir ārkārtīgi būtiski nemitīgi augt, augt, augt savās prasmēs. Jo teātris ir arī amats,” tā D. Kažociņa.

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/459/