1. Apr. 2026

Kroders.lv – 15 gadi!

Autors: Kroders.lv

2026. gada aprīlis ir elektroniskā teātra žurnāla KrodersLV 15 gadu jubilejas mēnesis!

Lai to atzīmētu, 30 aprīļa dienās 30 reizes ielūkosimies KrodersLV 15 gadu garajā rakstu arhīvā, izceļot dienasgaismā rakstus, kas bijuši būtiski gan Latvijas un ārvalstu teātra procesu dokumentēšanā un analīzē, gan paša KrodersLV kā digitāla kultūras medija sejas veidošanā.

Skats no Dailes teātra izrādes "Aija. Pēc Jaunsudrabiņa" (2011, rež. Regnārs Vaivars) // Foto – Jānis Deinats

#1 2011. gada 4. aprīlī KrodersLV publicēta pirmā recenzija – literatūrzinātnieces Elīnas Kokarevičas analīze par Regnāra Vaivara pirms 15 gadiem tapušo Jāņa Jaunsudrabiņa "Aijas" skatuves versiju Dailes teātrī:  https://www.kroders.lv/recenzijas/2

"Izrādes centrā ir Aija, ap kuru riņķo divas dažādas planētas – Jānis un Juris. Riņķošana, vārīšanās, uzpūstība, respektīvi, spēle. Spēle kļūst par Regnāra Vaivara izrādes galveno elementu, un Aija, manuprāt, itin nemaz nav tikai seksuāli iekārojama, tas ir tikai viens no spēles elementiem, kurš, liekas, pašai Aijai nozīmē visai pamaz. Režisors ir centrējies uz dzīves kā spēles attēlojumu, dzīves teātra reizē komismu un traģismu, kas uztur spēkā tīras (kā lieta pati par sevi) dzīvošanas ideju, kuru sevī ietver Aijas tēls. Dzīvošana šī jēdziena vispilnīgākajā nozīmē, nevis eksistēšana vien, ir izrādes idejas pamatā, turklāt būtisks ir arī laimes jēdziens, kura izpratnei un nozīmei veltītas neskaitāmas izrādes mizanscēnas."

#2 Šīs Blaumaņa darbu interpretācijā raženās teātra sezonas kontekstā no KrodersLV arhīva aktualizējam teātra zinātnieces Silvijas Radzobes rakstu "Rūdolfs Blaumanis – 2017", kas pēta iepriekšējo Rūdolfa Blaumaņa darbu iestudējumu vilni Latvijas teātros ne tik tālajā 2017. gadā: https://www.kroders.lv/recenzijas/987

"Dramaturgs ir Jaunās drāmas pārstāvis, tas nozīmē – autors, kurš līdzīgi Ibsenam, Hauptmanim vai Čehovam reālismu sapludina ar dažādu modernisma virzienu praksēm, visvairāk, iespējams, ietiekdamies simbolismā, ja runa ir par viņa nopietnajām lugām un novelēm. Tāpat kā viņa komēdijās par lauku dzīvi rodamas nereālistiskas struktūras, kurām, protams, ir citi tradīciju avoti, lielā mērā sakņoti 19. gadsimta Latvijā pazīstamā vācu-austriešu komēdiju pieredzē."

#3 Viens no visu laiku lasītākajiem rakstiem KrodersLV arhīvā ir kino zinātnieces Ingas Pērkones pētījums par aktieri Eduardu Pāvulu: https://www.kroders.lv/par-teatri/507

“Ar Uģi Pāvuls sāk veidot savu aktierisko paņēmienu komplektu, kas tiek nostabilizēts un pilnveidots viņa 50. gadu kino lomās un faktiski 60. gados jau parādās gluži kā kanons, kas pārsteidzošā kārtā tiek nemainīgi asociēts ar dabiskumu līdz pat viņa karjeras un mūža beigām, un – joprojām…”

#4 No šodienas skatpunkta raugoties, Covid-19 pandēmijas laiks ar pulcēšanās ierobežojumiem šķiet kā paralēlā realitāte. 2021. gadā, kad teātri bija spiesti pavisam aizvērt durvis skatītājiem, arī KrodersLV kā teātra medijam bija jāmeklē izeja no bezizejas, kurā, pateicoties kritiķes Zanes Radzobes iniciatīvai, tapa unikāls recenziju formāts – feikcenzijas jeb kritiķu recenzijas par neredzētajām izrādēm.

Kā viens no šādiem piemēriem – kritiķa Ata Rozentāla recenzija par Valmieras teātrī tapušo un tobrīd vēl neredzēto “Ilgu tramvaja” skatuves versiju  Edmunda Freiberga režijā:   https://www.kroders.lv/recenzijas/1594

“Pirms vairākiem gadiem atraisītā noskaņojumā ar kolēģi Līgu Ulberti apspriedām, ka ir daļa izrāžu, kas diemžēl ir pārāk paredzamas – tik ļoti, ka varētu izveidot rubriku “Izrāde, kuru es neesmu redzējis”. Pagāja zināms laiks, un gluži citu iemeslu dēļ šāda rubrika kļuvusi par realitāti. Apdomājot, kā šo uzdevumu īstenot praksē, nonācu pie secinājuma, ka sākotnēji ironiskā iecere var realizēties arī gandrīz nopietni, jo režisora rokraksta prognozējamība pati par sevi ne vienmēr nozīmē štampus un, pat ja nozīmē…”

#5 Turpinot pārlūkot KrodersLV arhīva lappuses, dienasgaismā izceļam dramaturģes Ludmilas Roziņas 2017. gadā sarakstītās asprātīgās variācijas par Latvijas teātra režiju: https://www.kroders.lv/viedokli/1007

“Iztēlosimies, ka visiem labi zināmu lugu par tēva un dēla paaudžu konfliktu, kas kulminē brīdī, kad dēls, pretēji tēva gribai, pārdod un nozāģē ošu audzi, Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus”, iestudē Latvijas teātra režisori. Kā izskatīsies viņu izrādes?”

#6 Pārlūkojot elektroniskā žurnāla KrodersLV pirmsākumus 2011. gadā, viens no pirmajiem pie mums publicētajiem materiāliem bija aktiera Artura Krūzkopa piezīmes par teātri un dzīvi (visvairāk jau teātri):

 

“Teātrī šis laiks ir tāds jocīgs. Ir zināmas visas izrādes, kas palikušas līdz atvaļinājumam, un arvien biežāk izskan: "Šitā šosezon pēdējā?". (..) Aktieri no garās sezonas sāk pagurt un skatītāji jau jūtami arī ir “pieēdušies” mākslu un gaida, kad līdz ar alus un siera svētkiem varēs atkal sākt ilgoties pēc teātra.”

#7 Sekojot monoizrāžu aktualitātei arī šajā teātra sezonā, kad ar skatītājiem aci pret aci tikušies aktieri Reinis Boters (“Viltvārdis” KVADRIFRONĀ) un Kristaps Kristers Ozols (“Sākums” Valmieras teātrī), piedāvājam izlasīt kritiķa Toma Čevera 2024. gadā moderēto diskusiju par monoizrādes žanra izaicinājumiem: https://www.kroders.lv/viedokli/2041

"Monoizrādes ir kļuvušas par teātra piedāvājuma normālu sastāvdaļu. Tur ir gan izlaušanās, gan atgriešanās, gan aktieri profesionāli un cilvēciski apliecinošas izrādes. Ar atšķirīgiem panākumiem dažādos formātos ar monoizrādēm ir nodarbojušies un turpina nodarboties visu paaudžu un dažādāko atzinību guvuši aktieri."

 

#8 Latviešu mūsdienu teātra procesu turpina veidot ne tikai režisori, scenogrāfi, aktieri un citu jomu mākslinieki, bet arī dramaturgi. Pārlapojot KrodersLV arhīva lappuses, aicinām izlasīt dramaturģes Justīnes Kļavas 2018. gadā sarakstīto eseju par  latviskajām vērtībām mūsdienu latviešu dramaturģijā:  https://www.kroders.lv/viedokli/1148

“Manu paaudzi raksturo zināmas alkas pēc autentiskuma. Manuprāt, tas skaidrojams ar to, ka, straujās laikmetu nomaiņas dēļ, kuru piedzīvojuši mūsu vecāki, tas, ko viņi mums stāstīja par dzīvi, nesaskan ar to, ko mēs patiesībā piedzīvojām. Un tieši šīs iezīmes, manuprāt, visvairāk raksturo mūsdienu latviešu dramaturģiju – alkas pēc īstuma un tiesības smieties, bet tā nav atsevišķa dramaturģijas, bet gan paaudzes iezīme.”

#9 KrodersLV 15 gadu rakstu arhīvā glabājas vairāk nekā 100 sarunas jauno aktieru interviju ciklā “Aktieris RUNĀ”, kurā dažādu augstskolu studenti sarunājas ar tikko aktiermākslas studijas beigušo kursu pārstāvjiem. Līdzās intervijām lasāma arī režisora un pedagoga Edmunda Freiberga vēstule 2011. gada LKA aktierkursa absolventiem: https://www.kroders.lv/viedokli/462

“Pašlaik sēžu un pārlasu vēstules, ko pēc mana lūguma rakstījāt tūlīt pēc iestāšanās Kultūras akadēmijā. Toreiz vēlējos uzzināt ko vairāk par saviem nākamajiem audzēkņiem – kāda bijusi jūsu dzīve pirms studijām, ko domājat par sevi un savu nākamo profesiju. Vēstules, protams, ir tikpat dažādas kā jūs paši.”

#10 Laikā, kad arvien aktuālāks kļūst jautājums par skatuves mākslas lomu vides tēmu aktualizēšanā un arī Latvijas teātri arvien mērķtiecīgāk ievēro ekoteātra principus, aktualizējam 2021. gadā notikušo Kitijas Balcares moderēto Zoom diskusiju par dabas lomu teātrī: https://www.kroders.lv/viedokli/1691

“Teātra spēkos ir piešķirt emocionālo slāni zinātnes atziņām, tā izaicinot sabiedrību pārvērtēt savas attieksmes pret vides problēmām un pat rosinot rīcības maiņu. Sarunā par to, kāda ir dabas loma teātrī, kas ir ekoteātris, kā vides tēmas rod vietu oriģināldarbos Latvijā, piedalās un ar savu pieredzi dalās dalās režisore un dramaturģe Krista Burāne, režisors Valters Sīlis, scenogrāfe un režisore Pamela Butāne, dramaturģe Linda Rudene.”

#11 LKA Producēšanas un mārketinga departamenta direktores Kristīnes Freibergas piezīmes par neseno Latvijas teātra fenomenu - LKA Studentu teātri: https://www.kroders.lv/par-teatri/2242

“Studentu teātris LKA 35 gadu pastāvēšanas vēsturē ir kardināli mainījies. Nereti vienīgā atšķirība no profesionāliem teātriem būs pašapkalpošanās garderobe un kafejnīcas trūkums.”

#12 KrodersLV saturā vienmēr nozīmīgu vietu ieņēmušas sarunas ar Latvijas teātra māksliniekiem. Aicinām izlasīt žurnālistes Agneses Linkas 2022. gada pavasarī, neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, notikušo sarunu ar aktieri Vili Daudziņu: https://www.kroders.lv/viedokli/1756

“Šobrīd svarīgi runāt par to, kā Latvija izskatīsies pēc gadiem divdesmit, domāt par to, kādai tai būtu jāizskatās, tas ir vissvarīgākais jautājums. Nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa domāšana. Priekš kam Latvija? Pēc divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadiem – vai tai vērts būt? Man šķiet, ka jā, bet varbūt nav nemaz tik daudz cilvēku, kam tā šķiet. Kāds varbūt domā, ka tas tā automātiski būs, un, ja nebūs, tad nebūs, c’est la vie. Šobrīd pasaule mums apkārt mainās, mainās mūsu valoda.”

#13 Gaidot Ainas Rendas romāna “Pirmavots” iestudējuma pirmizrādi Dailes teātrī, no KrodersLV arhīva lappusēm aktualizējam Normunda Akota recenziju par Ivo van Hoves 2014. gadā radīto skatuves versiju Amsterdamas “Toneelgroep”: https://www.kroders.lv/recenzijas/558

“Ivo van Hove Rendas romānu raksturo kā ideju karu, un, pēc paša vārdiem, viņu tajā visvairāk saista divi jautājumi – kas ir radīšana un ko nozīmē radīt.”

#14 Aicinām izlasīt Laumas Mellēnas-Bartkevičas 2018. gadā veidoto sarunu ar franču teātra teorētiķi Patrisu Pavī:  https://www.kroders.lv/viedokli/1199

“Mūsdienās ir daudz teātra veidotāju, kurus ļoti interesē dažādas teorijas, filozofijas, politiskie un sociālie jautājumi un tamlīdzīgi. Māksla mākslas dēļ ir skaista, ideālistiska ideja, taču tā patiesībā mums nepalīdz uzlabot realitāti. Atrašanās ziloņkaula tornī nevienam nekad nav nākusi par labu. Turklāt, lai mūsdienās varētu atļauties nodarboties ar mākslu mākslas dēļ un izdzīvotu, ir tiešām jābūt dzimušam aristokrātam.”

#15 2020. gadā bērnu auditorijas un skatuves mijiedarbības veidus Latvijas teātros pētīja teātra kritiķe Ilze Kļaviņa: https://www.kroders.lv/par-teatri/1496

“Lielās skatuves inscenējumu vietā aizvien vairāk redzamas mazas formas, kas izvirza citas prasības gan izrāžu ilgumam, estētikai, komunikācijas veidam, gan interaktīvo elementu nozīmei. Satura ziņā šis jaunais piedāvājums saglabā tradicionālo līdzsvaru starp izklaidi un izglītojošiem akcentiem, bet būtiski attīsta artistisko formātu. Sarunā ar mazajiem skatītājiem mainās tonis – pazūd diktējošā, dominē atvērtā intonācija.”

#16 Teātra kritiķes Maijas Treiles piezīmes no Oļģerta Krodera mēģinājumiem Valmieras teātrī: https://www.kroders.lv/par-teatri/192 

“Oļģerta Krodera ceturtais Šekspīra „Hamleta” iestudējums pirmizrādi piedzīvoja Valmieras teātrī 2008. gada 25. janvārī. No 2007. gada oktobra līdz janvāra vidum man, tolaik teātra zinātnes bakalaura studentei, prakses ietvaros bija tā iespēja vērot mēģinājumus un fiksēt tajos notiekošo – režisora un aktieru sarunas par cilvēka dabu, savstarpējām attiecībām, arī politiku, tādējādi meklējot ceļu uz lomu un kopējo izrādes tēmas interpretāciju.”

 

 

 
 

Turpinājums sekos...