Vasaras grāmatas III
KrodersLV teātra kopienas aptauja par grāmatām vasarā 2026
Turpinot pagājušajā vasarā aizsākto KrodersLV teātra kopienas aptauju, arī šogad aicinājām teātra profesionāļus pastāstīt par grāmatām, kas pēdējā laikā uzrunājušas profesionāli un personīgi, ieteikt lasāmvielu citiem teātra interesentiem, kā arī atklāt, ko vēl iecerēts izlasīt šovasar. Šogad aptaujā piedalījās 26 teātra kopienas pārstāvji. Ceram, ka viņu atbildes iedvesmos arī citus atrast vēl kādu grāmatu, ko pievienot savam vasaras lasāmvielas sarakstam.
Pēdējā grāmata, ko esat izlasījis/-usi profesionālām vajadzībām (kādas ir galvenās atziņas, ko no tās guvāt?)
Undīne Adamaite, kultūras žurnāliste (“Dienas mediji”, kultūras pielikums “KDi”) un teātra kritiķe: Lai veidotu interviju ar grāmatas sastādītāju Initu Saulīti-Zanderi un mākslinieci Ruti Martu Jansoni, izlasīju grāmatu “Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts” (“Aminori”, 2026). Godīgāk būtu teikt – rūpīgi iepazinos. Lai tiešām izlasītu informācijas ļoti blīvo, vairāk nekā tūkstoš lapaspušu biezo grāmatu, vajadzētu brīvu visu vasaru. Ārkārtīgi vērtīgs laikmeta dokuments, kas neļauj izzust Jāņa Petera episkā devuma pēdām un ir īsti laikā, kad kolektīvās un reizēm arī personīgās atmiņas par garīgo dzīvi padomju ērā – Ēzopa valodu, kultūras procesiem un Trešās atmodas notikumiem – negribēti sāk melot, vai nu lieki izpušķojot vai demonizējot. Gan paša Petera, gan laikabiedru esejas un recenzijas atgādināja par tā laika nospriegoto publicistiku, kādas pietrūkst šodien. Tā kā šī ir KrodersLV grāmatu aptauja, jāuzsver, ka grāmatā ir arī teātra pasaulei piederīgā Jāņa Petera stīga, sākot no skatuves strādnieka Liepājas teātrī 50. gados līdz leģendāri populārajiem “Paula – Petera” mūzikliem Dailes teātrī. Var tikai pabrīnīties, cik gaišredzīgs ir dažs labs pants. Pilns Jāņa Petera mantojums performatīvajā mākslā aplūkots nodaļā “Dzejas palīgi – teātris un kino”. Savukārt kā rokasgrāmatu laikmetīgai profesionālajai leksikai ik pa brīdim lietoju grāmatu “Spriedzes lauki. Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija” (Latvijas kultūras akadēmija & “Neputns”, 2024).
Ieva Estere Barkāne, aktrise: “Skroderdienu” Zāras (“Skroderdienas Silmačos”, 2026, rež. Elmārs Seņkovs, Valmieras teātris) kontekstā fragmentāri lasīju Aivara Strangas “Ebreji Baltijā” (“Fonds Latvijas vēsture”, 2008).
Juris Bartkevičs, aktieris: Pēdējā grāmata, ko izlasīju, ir Ainas Rendas romāns “Pirmavots” (“The Fountainhead”, “Signet Book”, 1996). Lai gatavotos Dailes teātra izrādei (“Pirmavots”, rež. Viesturs Kairišs, 2026) un veidotu tēlu, saprotams, ka romāna gars ir jāsajūt. Rakstniece detalizēti apraksta varoņu psiholoģiskās norises, rīcības motivācijas, un tādējādi aktierim skaidrāk izprotams, ar ko dzīvo romāna varonis.
Indra Briķe, aktrise: Olga Tokarčuka “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” (“Latvijas Mediji”, 2024). Izlasīju, jo bija jāpiedalās izrādē (“Dzen savu arklu pār mirušo kauliem”, rež. Ola Mafālani, Dailes teātris, 2025). Laba grāmata.
Kristīne Brīniņa, horeogrāfe un režisore: Džūlijas Šovas “Ļaunuma rašanās” (“Jāņa Rozes apgāds”, 2022). To lasīju, turpinot pētīt vardarbības tēmu, strādājot pie iecerētās izrādes “Izlīguma sarunas”. Grāmata liek pārdomāt, kā mēs definējam ļaunumu un kur īsti novelkam robežu starp cilvēku un viņa rīcību. Man īpaši svarīga šķita doma, ka ļaunums bieži nav kaut kas absolūts vai iedzimts, bet rodas ļoti konkrētu apstākļu, attiecību un traumu rezultātā. Šī perspektīva sasaucas gan ar izlīguma sarunu ideju, gan ar manu iepriekš iestudēto dokumentālo izrādi “Gaišās naktis” (Liepājas teātris, 2023), kurā arī meklēju veidus, kā ieraudzīt cilvēku aiz viņa izdarītā nozieguma.
Andris Bulis, aktieris un dzejnieks: Entonija Hopkinsa memuāri “Mēs ar visu tikām galā, mazais” (“Zvaigzne ABC”, 2025). Šī ir pēdējā, ko esmu izlasījis, tostarp profesionālā ziņā, jo interesēja, ko par aktiera profesiju saka šis fantastiskais aktieris.
Lelde Dreimane, aktrise: Pēdējā profesionālajām vajadzībām izlasītā grāmata bija Pītera Bruka “Tukšā telpa” (Peter Brook “The Empty Space”, 1968). Lai arī tā ir teātra klasika, tajā paustās domas joprojām šķiet pārsteidzoši aktuālas. Grāmata atgādina, ka teātra būtība nav tehnoloģijās vai dekorācijās, bet dzīvajā satikšanās brīdī starp aktieri un skatītāju.
Antons Freimans, baletdejotājs un horeogrāfs: Luisa Kerola “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” (“Zvaigzne ABC”, 2022) – pēdējo pusgadu jūtu iekšēju nepieciešamību uzvest ko nenopietnu, vieglu un maģisku. Lai arī šai grāmatai ir vismaz kādi 100 iestudējumi baletā, liekas, ka varētu uztaisīt 101.
Tatjana Gurēviča, aktrise: Aleksandra Dimā “Trīs musketieri” (“Zvaigzne ABC”, 2024). Šo grāmatu lasīju apmēram 8. klasē, taču septembrī Mihaila Čehova teātrī gaidāma izrādes “Trīs musketieri” (rež. Rēzija Kalniņa) pirmizrāde, kurā arī piedalīšos. Tāpēc nolēmu grāmatu pārlasīt un padziļināti iepazīt tās tēlus un viņu psiholoģiju. Ir tapušas vairākas šī darba ekranizācijas, kurās sižets un tēli bieži vien tiek būtiski mainīti, taču man gribējās pievērsties tieši pirmavotam. Lasot grāmatu, sapratu, ka piedzīvojumu literatūra mani aizrauj gandrīz tikpat ļoti kā bērnībā. Vienlaikus tagad daudz vairāk aizdomājos par morāles izpratni 17. gadsimtā un mūsdienās, kā arī par to, kurus varoņus vispār var uzskatīt par pozitīviem, jo katram no viņiem ir sava tumšā puse.
Artis Jančevskis, aktieris: Konkrētu literatūru pirms iestudējuma lasu tikai tad, ja tas ir balstīts uz kādu noteiktu literāru darbu. Pašlaik manā izrāžu sarakstā šādu darbu nav daudz, tāpēc nereti kādu grāmatu izlasu jau pēc izrādes tapšanas, kad procesa laikā esmu sev atklājis kādu īpaši saistošu tēmu, žanru vai personību. Pēdējā grāmata, ko izlasīju, bija Medlinas Milleres romāns “Kirke” (“Zvaigzne ABC”, 2023). Strādājot pie izrādes “Mēdeja” (rež. Reinis Suhanovs, Valmieras teātris, 2025), ļoti aizrāvos ar grieķu mitoloģiju. Šis romāns kļuva par brīnišķīgu ceļvedi dievu pasaulē – pilns ar piedzīvojumiem, cilvēciskām kaislībām un dievu intrigām. Tas ir ļoti iztēli rosinošs un aizraujošs darbs.
Sintija Jēkabsone, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Topošo darbu ietvaros lasu un pārlasu Pedro Kalderona de la Barkas “Dzīve ir sapnis”. Satriecoša luga mūsdienu kontekstā, kas rada asociatīvas sajūtas par apokaliptisku nākotnes pasauli, kur indivīds vairs nelemj un nepiedzīvo savu likteni, tomēr meklē pēdējo saslēgšanās punktu ar sevi un cilvēcību.
Dita Jonīte, dejas un teātra kritiķe, pētniece: Valdis Klišāns “Ievads Ukrainas vēsturē” (“Zvaigzne ABC”, 2022). Jau piekto gadu kaimiņvalstī Ukrainā notiek karš. Tas joprojām ir svarīgs konteksts arī Latvijas kultūras un mākslas aktualitātēs. Galvenā atziņa – robežas, ideoloģijas un tautas laika gaitā ir pastāvīgi mainīgi fenomeni, tāpēc vēsture apriori ir nenormāli sarežģīta zinātne. #СлаваУкраїні
Pēdējā grāmata, ko esat izlasījis/-usi izklaidei vai savam priekam (lūgums īsi komentēt, kāpēc)
Undīne Adamaite, kultūras žurnāliste (“Dienas mediji”, kultūras pielikums “KDi”) un teātra kritiķe: Grāmatu, ko izlasīju savam priekam, tikpat labi var pieskaitīt profesionālajai literatūrai. Tā kā esmu izvēlējusies sev tīkamu profesiju, tas bieži pārklājas. Aktiera Entonija Hopkinsa memuāri “Mēs ar visu tikām galā, mazais” (“Zvaigzne ABC”, 2025) apbur ar Hopkinsa godīgo intonāciju. Bieži tieši tad, kad gribam kaut ko uzrakstīt vienkārši un netēloti, sākam pīt liekas mežģīnes vai kļūstam tīši strupi un lakoniski. Aktieris par sevi stāsta kaut kādā apskaužamā “zelta griezuma” intonācijā. Sava ceļa gājēja emocionāli tiešs stāsts par skarbo bērnību, slavas virsotnēm pasaules kino, ego salaušanu un par to, kā atkarības no viskija vietā viņš rada sevī spēku izvēlēties atkarību no dzīves un citu cilvēku klātbūtnīgā siltuma. Gribētos to izlasīt vēlreiz, klausoties 88-gadīgā Entonija Hopkinsa debiju mūzikā – drīzumā iznākošo albumu “Life is a Dream”.
Ieva Estere Barkāne, aktrise: Joahima Meierhofa “Var krist arī augšup” (“Upe tuviem un tāliem”, 2025). Ļoti patika Gundara Āboliņa pirmais Meierhofa tulkotais darbs “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa” (“Upe tuviem un tāliem”, 2024), tāpēc beidzot izlasīju arī otro. “Plaisa” patika labāk, bet tāpat tēma “vecmāmiņa un es/ mamma un es” + asprātīgi teksti + caurvijošais “nepanesamais esības vieglums” = esmu laimīga.
Juris Bartkevičs, aktieris: Vairāk lasu izrāžu recenzijas, īpaši kas saistās ar režisora Dmitrija Krimova darbību pēdējā laikā un arī iepriekš. Piemēram, “Bloody Mary” (2026) “Gešer” teātrī Izraēlā. Pēdējā grāmata, ko izlasīju, ir Daces Zvirbules “Abavas velns” (“Talsu tipogrāfija”, 2010) – vasarā dzīvoju Rendā. Grāmatā ir liels faktu krājums par šo pagastu.
Indra Briķe, aktrise: Inguna Bauere “Jānis Lūsēns trešais” (“Zvaigzne ABC”, 2019). Labs komponists un mans novadnieks.
Kristīne Brīniņa, horeogrāfe un režisore: Tima Ingolda grāmata “The Perception of the Environment: Essays on Livelihood, Dwelling and Skill” (“Routledge”, 2021). To gan grūti saukt par vieglu vasaras lasāmvielu, tomēr tā ir viena no tām grāmatām, ko lasu savam priekam. Ingolds rosina pasauli uztvert nevis kā objektu kopumu, bet kā nepārtrauktu attiecību un procesu tīklu, kurā cilvēks ir līdzdalībnieks, nevis vērotājs. Šī domāšana mani iedvesmo, dzīvojot mežā un arvien no jauna sev jautājot par cilvēka vietu ainavas tīklojumā. Tā rosina domāt arī par teātri nevis kā reprezentāciju, bet kā dzīvu attiecību veidošanos telpā.
Andris Bulis, aktieris un dzejnieks: Entonija Hopkinsa memuāri “Mēs ar visu tikām galā, mazais” (“Zvaigzne ABC”, 2025). Šī ir pēdējā, ko esmu izlasījis arī, intereses vadīts.
Lelde Dreimane, aktrise: Savai lasīšanas baudai izlasīju Duglasa Adamsa “Galaktikas ceļvedi stopētājiem” (“AGB”, 2005). Tā ir asprātīga, absurda un vienlaikus ļoti gudra grāmata, kas atgādina, cik vērtīgi ir uz pasauli paskatīties ar humoru un neuztvert sevi pārāk nopietni.
Antons Freimans, baletdejotājs un horeogrāfs: Alekseja Tolstoja “Sāpju ceļi” – krievu klasikas darbs, ko pirms tam nebiju lasījis un kas pārsteidzoši ir bijis spējīgs mani emocionāli sašūpot.
Tatjana Gurēviča, aktrise: Emīlija Brontē “Kalnu aukas” (“Zvaigzne ABC”, 2026). Man parasti patīk vispirms izlasīt grāmatu un tikai pēc tam noskatīties filmu. Kad uzzināju, ka gaidāma jauna romāna ekranizācija ar Margo Robiju un Džeikobu Elordi galvenajās lomās, nolēmu vispirms izlasīt romānu. Grāmata mani uzrunāja ar spilgtajiem un sarežģītajiem raksturiem, kā arī dziļo cilvēka iekšējo dēmonu izpēti. Pēc tam, noskatoties filmu, sapratu, ka tas viss ir meistarīgi atainots kino valodā, protams, ar sižetiskām izmaiņām. Tomēr grāmata aptver ievērojami plašāku laika posmu, daudzveidīgākas tēmas un lielāku psiholoģisko dziļumu, savukārt filma beidzas aptuveni romāna vidū.
Artis Jančevskis, aktieris: Aksela Muntes grāmatu “Stāsts par Sanmikelu” (“Zvaigzne ABC”, 2023). Tā ir autora paša dzīvē balstīta atmiņu grāmata, kurā savijas ārsta pieredze, ceļojumi, pārdomas par cilvēka dabu un aizraujoši satikto cilvēku stāsti. Tā ir piepildīta ar brīnišķīgu cilvēkmīlestību, kurā satiekas cilvēka gara brīvība, sapņi un personīgie dzīves mērķi. Tā ir viena no labākajām grāmatām, ko esmu lasījis. Grāmata ir pilna ar gaismu, humoru un skumjām – ar visu to, kas veido dzīvi. Es teiktu, ka, lasot šo grāmatu, man bija sajūta, it kā es sarunātos ar sev tuvu un pazīstamu draugu.
Sintija Jēkabsone, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Nespēju aptvert, kā līdz šim biju palaidusi garām Andrusa Kivirehka darbu “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” (“Latvijas Mediji”, 2022). Lasīju sava grāmatu kluba ietvaros un vienkārši biju laimīga, nekādi citādi to nevaru nosaukt. Romānā savijas visi mani mīļākie literatūras žanri – absurdais ar mītisko un fantāziju, bet joprojām šķiet ārkārtīgi reāli. Stāsta līnija ir nežēlīga, taču ļoti viegli uzrakstīta un piestāv vasarai. Lasot smējos balsī, izbaudīju katru vārdu un brīnišķīgo tulkojumu.
Dita Jonīte, dejas un teātra kritiķe, pētniece: Gaidīju atvaļinājumu, lai beidzot iegrimtu Ingas Ābeles grāmatā “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu. Aspazija” (“Dienas Grāmata”, 2025). Faktiski jau jebkura grāmata, arī šī, kas nosacīti tiek lasīta priekam, kādā brīdī izrādās vajadzīga darba lietām jeb profesionālajām vajadzībām. Bet pagaidām ir viena vienīga teksta bauda.
Grāmata, ko jūs ieteiktu izlasīt katram teātra interesentam šajā vasarā (lūgums īsi komentēt, kāpēc)
Undīne Adamaite, kultūras žurnāliste (“Dienas mediji”, kultūras pielikums “KDi”) un teātra kritiķe: Ieteiktu divas grāmatas, kuras pati ar dziļu interesi grasos vēl izlasīt – pirmkārt, teātra zinātnieces Margaritas Ziedas grāmatu par Dailes teātra režisoru Kārli Auškāpu “Dzīvot no tā, kā nav” (“Latvijas Mediji”, 2026). Šajā žanrā bieži vien nākas sastapties ar paviršām nerediģētām kolāžām, Margarita Zieda un teātra zinātniece Ieva Struka ir autores, kas portretžanrā uztur visaugstāko latiņu. 13. augustā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks atklāta dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna izstāde un arī grāmata – paša memuāri “46 epizodes ar un bez ironijas” (“Aminori”, 2026) ar teātra zinātnieces Ievas Strukas pēcvārdu. Grāmatai ir izcila kultūrvēsturiska nozīme, jo tā aptver plašu un savstarpēji saistītu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai profesionālajai izaugsmei trimdā un ASV.
Ieva Estere Barkāne, aktrise: Patti Smith “Just Kids” (“Bloomsbury”, 2011). Šie noteikti ir vieni no mūsdienu populārākajiem memuāriem (un ne velti). Par mākslinieka veidošanos, brīvību, nabadzību, 60./70. gadu Ņujorku un mākslinieka būtību kā tādu. Latviski šī grāmata nav tulkota, bet lasāma angliski superīgā Smitas valodā.
Juris Bartkevičs, aktieris: Iesaku Telegram saitē uzklikšķināt “Inner emigrant” un noskatīties Dmitrija Krimova izcilākās izrādes, kuras viņš pēc emigrēšanas no Krievijas ievietoja interesentiem apskatei. Šajā saitē ir daudz pasaulē slavenu iestudējumu ierakstu. Teātra izrādes, operas un koncerti…
Indra Briķe, aktrise: Lenvija Sīle (sadarbībā ar Maiju Eglīti) “Ar ko pārsteigsit? Jaunatnes teātra pirmā studija” (“Zvaigzne ABC”, 2024). Lai beidzot saprastu, kāpēc tika likvidēts teātris.
Kristīne Brīniņa, horeogrāfe un režisore: Evarta Melnalkšņa un Dārtas Ceriņas sastādītā “Spriedzes lauki. Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija” (Latvijas kultūras akadēmija & “Neputns”, 2024). Tā ir grāmata, kas paplašina priekšstatu par to, kas vispār ir teātris un kā par to domāt. Tā ne tikai analizē izrādes, bet aicina ieraudzīt teātri kā attiecību, domāšanas un sabiedrības procesu. Man šķiet, ka tā būs vērtīga gan profesionāļiem, gan ikvienam zinātkāram skatītājam.
Andris Bulis, aktieris un dzejnieks: Bernardo Bertoluči “Mana brīnišķīgā apsēstība” (“Aminori”, 2023). Lai gan šī arī ir visnotaļ šauram interesentu lokam, tā ir izzinoša – daudz interesantu faktu par kino.
Lelde Dreimane, aktrise: Ieteiktu izlasīt Pītera Bruka “Tukšo telpu” (Peter Brook “The Empty Space”, 1968). Tā palīdz paskatīties uz teātri ārpus ierastajiem priekšstatiem un rosina domāt par to, kas patiesībā padara izrādi dzīvu. Tā ir grāmata, pie kuras var atgriezties vairākkārt.
Antons Freimans, baletdejotājs un horeogrāfs: Džūlijas Kavanas “Rudolfs Nurejevs: Dzīve” – ja gribas iepazīt baleta pasauli, šī ir vispilnīgākā biogrāfija par visspilgtāko personību 20. gadsimta baletā, kura dzīvesstāstu pagājušosezon aktualizēja Kirils Serebreņņikovs savā uzvedumā Berlīnes Valsts baletā (“Nureyev”).
Tatjana Gurēviča, aktrise: “Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā” (autores E. Tišheizere, I. Rodiņa, D. Jonīte, L. Mellēna-Bartkeviča, LU LFMI, 2020). Manuprāt, šī grāmata būs ļoti vērtīga jauniešiem, kuri interesējas par teātri, bet kuri sava jaunā vecuma dēļ nav varējuši redzēt vairākus nozīmīgus iestudējumus. Grāmata sniedz plašu Latvijas teātra pārskatu, apraksta izcilas un spilgtas izrādes, kā arī ļauj uzzināt vairāk par šobrīd Latvijā strādājošo mākslinieku radošajiem pirmsākumiem.
Artis Jančevskis, aktieris: Tiem, kuri vēlas iepazīt teātri un tā iekšējo un fizisko pasauli, noteikti iesaku Joahima Meierhofa grāmatas “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa” (“Upe tuviem un tāliem”, 2024) un “Var krist arī augšup” (“Upe tuviem un tāliem”, 2025). Autors perfekti pārzina teātra pasauli un cilvēkus tajā. Viņš brīnišķīgi atklāj teātra vidi, tās cilvēkus un aizkulises. Šīs grāmatas ir piepildītas ar humoru, dzīves patiesumu un īpašu mākslas smeldzi. Savukārt no mūsdienu autoriem es gribētu izcelt Haruki Murakami, kura daiļrade man ļoti patīk. Iesaku izlasīt romānu “Aitas medīšanas piedzīvojumi” (“Zvaigzne ABC”, 2024) – mistisku detektīvu, kas aizrauj ne tikai ar savu sižetu, bet arī ar dziļo ieskatu cilvēka iekšējā pasaulē un domu lidojumā.
Sintija Jēkabsone, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Pirmkārt, pirkt, pieprasīt bibliotēkās un lasīt Ivara Šteinberga dzejas grāmatu “Ams, ams, ams!” (“Liels un mazs”, 2025). Ir ļoti uztraucoša jau atkal novērojamā tendence politiski ietekmēt mākslas un literatūras procesus, kas ir neatraujami arī no teātra. Otrkārt, ja vēl tāds cilvēks ir palicis, kas nav lasījis, tad jau iepriekšminēto Andrusa Kivirehka “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" (“Latvijas Mediji”, 2022). Liktu šo grāmatu obligātajā vasaras literatūras sarakstā.
Dita Jonīte, dejas un teātra kritiķe, pētniece: Margaritas Ziedas “Dzīvot no tā, kā nav” (“Latvijas Mediji”, 2026), grāmata par Kārli Auškāpu. Vienmēr ir interesanti lasīt par teātra mākslinieku dzīvi gan uz skatuves, gan aizskatuvē. Arī pati to vēlētos izlasīt.
Grāmata, ko vēlaties/plānojat izlasīt šovasar (lūgums īsi komentēt, kāpēc)
Undīne Adamaite, kultūras žurnāliste (“Dienas mediji”, kultūras pielikums “KDi”) un teātra kritiķe: Kad pabeigšu lasīt Vācijā dzīvojošās gruzīnu autores Nino Haratišvili episko dzimtas romānu “Astotā dzīve” (“Zvaigzne ABC”, 2024), vēlēšos izlasīt arī Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” (“Jāņa Rozes apgāds”, 2025), arī Džambista Baziles “Pentamerons/ Stāstu stāsts jeb laika kavēklis mazajiem” (“Jāņa Rozes apgāds”, 2026). Abas grāmatas – tulkošanas virtuozes Daces Meieres latviskajā atveidā. Gaida arī kaudzes ar bērnu literatūras bilžu grāmatām, ilustrētajām grāmatām, pirms atdot vienam mazam puikam. Tās sajūsmina ar to, cik šķietami naivā un skopā izteiksmē milzīgi daudz var izteikt par pasauli. Gudri, maigi, asprātīgi un tik cilvēcīgi.
Ieva Estere Barkāne, aktrise: To, ko mamma vai Inese Ramute iedos.
Juris Bartkevičs, aktieris: Sākšu lasīt latviski tulkoto grāmatu par Entoniju Hopkinsu (“Mēs ar visu tikām galā, mazais. Memuāri”, “Zvaigzne ABC”, 2025).
Indra Briķe, aktrise: Margarita Zieda “Dzīvot no tā, kā nav. Kārlis Auškāps” (“Latvijas Mediji”, 2026). Jūtu, ka laba grāmata, un Auškāps ir ļoti gudrs cilvēks un man ļoti svarīgs.
Kristīne Brīniņa, horeogrāfe un režisore: Žilī de Mēsteres (Julie De Meester), Astrīdas Kaminskas (Astrid Kaminski) un Jērūna Verstēles (Jeroen Versteele) sastādītā grāmata “Meg Stuart – Let's not get used to this place – Works 2008-2023” (“Damaged Goods”, 2024). Megas Stjuartes daiļrade mani jau daudzus gadus iedvesmo. Ceru, ka šī grāmata palīdzēs uzturēt možas tās vietas manā ķermenī un domāšanā, kas atpazīst kvalitātes, kuras meklēju arī savā skatuves valodā – vienkāršību, ievainojamību, precizitāti, risku un dzīvu klātbūtni.
Andris Bulis, aktieris un dzejnieks: Ala Pačīno memuāri “Sonny Boy” (“Latvijas Mediji”, 2026). Plānoju izlasīt šo – deserts atlikušajai vasarai.
Lelde Dreimane, aktrise: Vadims Zēlands “Realitātes transērfings” (“Jumava”, 2020).
Antons Freimans, baletdejotājs un horeogrāfs: Andra Zeibota “Dzērvju dziedājums” (“Dienas Grāmata”, 2026) – grāmatas ievadā man par lielu pārsteigumu nocitēta mana intervija ar Juri Jurānu (“Pavērt logu uz laikmetīgo baletu”, KrodersLV, 2025). Obligātā literatūra!
Tatjana Gurēviča, aktrise: Plānoju izlasīt Džona Faulza romānu “Burvis” (“Kabinets”, 2001), ko man ļoti ieteica draugi, un viņu ieteikumiem es uzticos. Faulzs ir izcils britu postmodernisma rakstnieks, un jau sen gribēju izlasīt kādu no viņa darbiem. “Burvis” ir psiholoģisks un filozofisks romāns ar mistikas un detektīva elementiem, un tieši šāds žanru salikums mani īpaši uzrunā.
Artis Jančevskis, aktieris: Saraksts ar grāmatām, kuras vēlos izlasīt, ir garš! Varu ieskicēt tikai dažas no tuvākajām iecerēm: 1. Marjus Ivaškevičs “Tomass Mūrs” (“Jāņa Rozes apgāds”, 2023); 2. Haruki Murakami “Norvēģu koks” (“AGB”, 2003); 3. Džeimss Holiss “Dzīvot starp pasaulēm” (“Zvaigzne ABC”, 2023); 4. Romans Rozina “Simts akluma gadi” (“Jāņa Rozes apgāds”, 2024). Un līdz gada beigām noteikti vēlos izlasīt arī visas “Harija Potera” (autore Dž. K. Roulinga) grāmatas.
Sintija Jēkabsone, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Būšu godīga, esmu jau gana iekavējusi grāmatu kluba lasīšanu, ceru pa vasaru pabeigt vismaz Mārgaretas Atvudas “Aklo slepkavu” (“Atēna”, 2000) un šobrīd iesākto Džuzepe Tomazi di Lampedūza “Gepardu” (“Jumava”, 2026). Nemaz nepieminēšu savus izvirzītos Goodreads mērķus, lai tos sasniegtu, man jāsāk pievienot bērnu pasaku grāmatas. Vasara ir īsa!
Dita Jonīte, dejas un teātra kritiķe, pētniece: Aidis Tomsons “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes” (“Zvaigzne ABC”, 2026). Mani interesē ne tikai teātra skatuve un aizskatuve, bet arī profesionāļu skatuves un aizskatuves žurnālistikā un politikā.
Šeit 2025. gada aptauja "Vasaras grāmatas I"
Šeit 2025. gada aptauja "Vasaras grāmatas II"
Turpinājums sekos
Rakstīt atsauksmi