Daži vārdi par Spēlmaņa meklēšanu

Komentāra autore – teātra pētniece

Šis rudens Latvijas teātru pasaulē iezīmējies ar spilgtu jauniestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī –režisora Gata Šmita iestudēto izrādi “Meklējot Spēlmani”, par kuru lasāmas daudzas recenzijas [1], par kuru diskutē sociālajos tīklos, par kuru domām dalās skatītāji. Sastopami gan analītiski, gan vairāk emocijās balstīti vērtējumi, kas ir tikai dabiski. Bet, ja tiek minēti fakti, tiem jābūt drošiem. Tomēr dažreiz ar tiem noiet pavisam greizi. Tā 11. novembrī Latvijas Radio 1 raidījumā “Pēcpudiena”  [2] ar saviem iespaidiem par minēto izrādi dalījās žurnāliste Anda Buševica, un viņas sacītajā dažas atklāsmes bija pārsteidzošas. Citēju mazu fragmentu: “Režisoram Gatim Šmitam šis jau ir otrais veltījums Lāčplēša ielas bijušajam baptistu draudžu namam, kurā celtniecības darbu dēļ pagaidām vēl nevar atgriezties Jaunā Rīgas teātra trupa. Ēkā, kurā savulaik mita arī Jaunatnes teātris, kas savukārt 1971. gadā iedzīvināja leģendāro Pētera Pētersona izrādi “Spēlē, Spēlmani!” ar Aleksandra Čaka dzeju.”

Lai orientētos šajā faktu jūklī, nepieciešams komentārs. Runa ir par diviem Lāčplēša ielas namiem.

Lāčplēša ielas 37. numurā Latvijas brīvvalsts laikā bija atradies baptistu dievnams, savukārt padomju laikā tur tika iemitināts Jaunatnes teātris. Tieši šajā vietā 1972. gadā sākās Pētera Pētersona iestudētās Aleksandra Čaka dzejas izrādes triumfālais skatuves mūžs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas māju atguva tās likumīgie īpašnieki, kur tie saimnieko joprojām.

Ēku Lāčplēša (toreiz - Romanova) ielā 25 1902. gadā uzcēla Rīgas Latviešu Amatnieku palīdzības biedrība. Tajā dažādos laikos darbojušies vairāki teātri: Jaunais Latviešu teātris (1902-1905), Jaunais Rīgas teātris (1908-1915), ko visbiežāk pieminam kā vairāku Raiņa lugu pirmiestudētāju un kurā savas profesionāla aktiera gaitas uzsāka Eduards Smiļgis, savukārt no 1920. gada 19. novembra te aizsākās Smiļģa dibinātā Dailes teātra mūžs. 1977. gada rudenī Dailes teātris pārcēlās uz jauno teātra ēku Brīvības (toreiz vēl Ļeņina) ielā 75, tomēr dažas izrādes vēl kādu laiku spēlēja vecajā vietā. Savukārt 1979. gadā uz turieni pārcēlās Jaunatnes teātra latviešu trupa. Jauniegūtajās telpās “Spēlē, Spēlmani!” nekad nav ticis izrādīts. Visbeidzot pēc Jaunatnes teātra likvidēšanas 1992. gadā te aizsākās Jaunā Rīgas teātra mākslas ceļš. Kā te lai nepiekrīt Eduarda Smiļģa savulaik teiktajam: “Šis ir nams, ap kuru allaž pulcējušies nemiera gari!”