Kroders.lv 16.03.2020

Teātra izlase brīvajam laikam. Iesaka kritiķi

Jau pavisam drīz pēc vīrusa “Covid-19” dēļ valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa kļuva skaidrs, ka #paliecmājās nebūt nenozīmēs kultūras deficītu. Latvijas un ārvalstu teātri, aizverot durvis skatītājiem, ir atvēruši savas elektroniskās platformas, piedāvājot tik intensīvu kultūrprogrammu, kādu normālos apstākļos nebūtu iespējams piedzīvot. Lai neapjuktu plašajā kultūrpiedāvājumā, KrodersLV uzrunāja teātra kritiķus, aicinot ieteikt savu teātra izlasi #paliecmājās apstākļos.

 

Ieva Rodiņa, KrodersLV:

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā baudīt teātri, ir pieslēgties kādai no šobrīd atvērtajām straumēšanas platformām, kuru piedāvājums ir tiešām plašs (skat. šeit: https://www.kroders.lv/highlight/4409). Tikpat labi šo laiku var izmantot, beidzot pārlasot kādu no katra teātra mīļa krājumos esošajām teātra grāmatām, kurām ikdienā, iespējams, nav pieticis laika. Piemēram, šis ir īstais brīdis atšķirt Silvijas Radzobes vadībā tapušo fundamentālo rakstu krājumu “100 izcili Latvijas aktieri” vai izlasīt Ritas Rotkales un Agras Straupenieces gadiem ilgu pētījumu rezultātā tapušo Eduarda Smiļģa gluži vai fantasmagorisko dzīvesstāstu grāmatā “ES. Eduarda Smiļģa dzīves ceļš”. Bet, ja video un grāmatu lappuses jau nogurdinājušas, iesaku ieslēgt LR1 “Radioteātra” arhīvā pieejamo Dž. Dž. Džilindžera, Kārļa Lāča un Liepājas teātra mūzikla “Pūt, vējiņi!” audio ierakstu ( šeit), ko iespējams baudīt arī bez vizualizācijas. Saistošs ir arī LR3 raidījums “Mana dziesma” ( šeit), kur savā mūzikas izlasē dalījušās arī daudzas teātra personības (piemēram, Edgars Mākens, Mārtiņš Feldmanis, Baiba Broka, Agnese Cīrule u.c.).

 

Silvija Radzobe:

Iesaku izlasīt Silvijas Geikinas grāmatu “Pēdējie romantiķi”.

 

Atis Rozentāls, “Diena”:

Laikā, kad fiziskas tikšanās tiek atzītas par nevēlamām, varu ieteikt vairākas grāmatas, kurās atrodamas intervijas ar interesantiem cilvēkiem – ne tikai, bet arī saistītiem ar teātri. Piemēram, tikko iznākušajā Noras Ikstenas interviju krājumā “Runādamies” (“Latvijas Mediji”, 2020) Dzintars Sodums apgalvojis, ka latviešiem ir neparasti daudz monogrāfiju par dzērājiem aktieriem. Žēl, ka rakstnieks jau viņā saulē un nevaram precizēt, ko viņš ar to domā. Vēl būtu prasījušies komentāri par pasen tapušiem materiāliem, piemēram, pie Dagnijas Dreikas izteikām par to, ka Dailes teātris negrib iestudēt Pjēra Korneija “Sidu” pierakstīt, ka iestudējums tomēr notika. Manuprāt, viena no spēcīgākajām šai izdevumā ir intervija ar kinokritiķi Dairu Āboliņu, kurā viņa pastāsta arī par sarežģītām, bet atmiņā paliekošām trim intervijām ar režisori un aktrisi Dzidru Ritenbergu. Vēl krieviski lasošajiem varu ieteikt Krievijā izdotus un šobrīd grāmatnīcās pieejamus interviju un eseju krājumus, kuros varam atrast arī ar Latviju saistītus tekstus. Katerinas Gordejevas interviju grāmatā “Cilvēks izģērbtais” (izdevniecība AST, Jeļenas Šubinas redakcija, 2019) iztaujāti dažādu profesiju pārstāvji, un ir intervija arī ar Kirilu Serebreņņikovu par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Tuvā pilsēta”, turklāt intervija notiek Rīgā, Nacionālā teātra smēķētavā, bet klāt pielikts, protams, arī viss vēlāk notikušais, mājas arestu ieskaitot. No citu jomu pārstāvjiem aizraujoša likās intervija ar garīdznieku Alekseju Uminski, kurš cita starpā atzīst, ka cilvēks vienmēr grib sevi izvirzīt pirmajā vietā: “Un tas ir tik mīļi, tik saprotami un tik patīkami, ka reizēm tu domā, ka runā Kristus, bet patiesībā Kristus jau sen klusē un skatās tevī ar izbrīnu, bet runā visu laiku tu. Tas ir milzīgs kārdinājums garīdzniekam”. Sergeja Nikolajeviča grāmatā “Teātra cilvēki” (izdevniecība AST, Jeļenas Šubinas redakcija, 2019) publicētas esejas ar interviju fragmentiem par dažādiem skatuves māksliniekiem, daļa tekstu iepriekš publicēti žurnālā “Snob”, bet pārstrādāti. Te lasāmi raksti ne vien par tādām zvaigznēm kā Maija Pļisecka, Alla Demidova, Inna Čurikova, Izabella Ipēra, bet arī īpaši Alvja Hermaņa izrādei “Brodskis/Barišņikovs” veltīts raksts “Tikšanās vieta”, raksts ar intervijas elementiem “Ledus” par Vladislavu Nastavševu, savukārt grāmatu noslēdz Kirila Serebreņņikova portretējums “Vasara un dūmi”.

 

Vēsma Lēvalde:

Iesaku internet noskatīties Eiropas Teātra balvas (2018) ieguvēja Milo Rau projekta “Kongo tribunals” filmu ( šeit).

 

Līga Ulberte:

No viena gala līdz otram visa Teatris.zip īpašā izlase ( šeit).

Bet no īpašās izlases īpašais TOP 3: 

1) gaidot Dailes teātra pārdzimšanu, – pirmais iestudējums pašreizējās Dailes ēkas Mazajā zālē: Gunāra Priedes luga "Tava labā slava" Arnolda Liniņa režijā ( šeit).

2) gaidot režisora Džilindžera atgriešanos profesijā, – izcils aktieru ansamblis emocionāli satricinošā stāstā par mīlestības neprognozējamo dabu: Liepājas teātra "Hanana" Džilindžera režijā ( šeit).

3) pēc Vladislava Nastavševa “Asins kāzām” un Viestura Meikšāna “Bernardas Albas mājas un pirms Ināras Sluckas “Tukšā zieda (Jermas)” – vēl viena versija par Federiko Garsijas Lorkas lugu: “Bernardas Albas māja” Oļģerta Krodera režijā ar divdesmitgadīgo Indru Briķi Adeles lomā ( šeit).

 

Kristiāna Tīlika, KrodersLV:

Šauļu Valsts drāmas teātris ik dienu savā Facebook lapā publicēs saites uz savām izrādēm, kuras būs iespējams noskatīties YouTube vietnē. Katra izrāde būs redzama tikai konkrētajā dienā. Izrādes ir lietuviešu valodā, bet, manuprāt, tā ir lieliska iespēja mazliet iepazīt Lietuvas teātri un uzzināt par norisēm ārpus galvaspilsētas un Kauņas teātriem. Šeit saite uz teātra Facebook lapu.

Iesaku atšķirt Silvijas Radzobes sastādīto grāmatu "100 izcili Latvijas teātra aktieri" un laikā, kad aktierus neredzam uz skatuves, veltīt laiku viņu iepazīšanai, lasot šo grāmatu.

 

Baiba Kalna:

Nesen manās rokās nonāca grāmata Caroline Taggart, Andy Tuohy "Great modern writers. A to Z", Octopus Publishing Group (ieskats šeit) – 52 ievērojamu 20. gadsimta rakstnieku esejveida portretu izlase, kas papildināta ar mākslinieka Endija Tuī (Andy Touhy) asprātīgajiem zīmējumiem un dažādu laika periodu fotogrāfijām. Literāri un vizuāli pievilcīga lasāmviela ar vairāk vai mazāk zināmu faktu saistošu izklāstu un nelielu devu humora. Grāmata tiešā veidā gan nav saistīta ar teātri, tomēr vairāku tajā ietverto rakstnieku (tostarp dramaturgu) darbi kalpojuši par pamatu izrādēm uz dažādu teātru skatuvēm.

Toms Čevers:

Daudz labu ierakstu ir Latvijas Radio arhīvā. “Radioteātra” pēdējā laika aktivitātes ir sakārtotas: https://latvijasradio.lsm.lv/lv/radioteatris/. Taču padomāt par cilvēka dabu, kas ir tik aizkustinoša savā neatkārtojamībā un nepasargāta, ļaus mūsu sabiedrības ikdienas cilvēku portretu galerija JRT izrādes "Latviešu stāsti" epizodēs ( šeit).

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt