Jete Anna Puriņa 23.07.2020

Mākslinieciska brīvība un svaigi pļauta zāle. OPTIŽŪNS'20

Vides objekts ''Svilpe'' izrādei ''Pudele vējā'' // Foto – Marianna Lapiņa

"Optižūns" ir ikgadējs brīvdabas mākslas notikums Ērgļu kādreizējā slēpošanas kūrortā Pārsteigumkalnā, un šogad festivālam apritēs jau trīs gadi. Nedēļu pirms festivāla Pārsteigumkalns ir pagaidu dzīvesvieta dažādu nozaru esošajiem un topošajiem māksliniekiem, kuri rada performances, mūziku, teātra izrādes, tā saucamos “site-specific” vides objektus un visu citu, kas vien ienāk prātā.

Šī gada programmā paredzēti dažādu žanru koncerti, vides objekti un performances, kas radītas tieši festivālam. Jauno teātra entuziastu "Optižūnā" netrūkst, tie rosās un meklē jaunas, kā arī cenšas izkopt jau esošās teātra formas.

Jaunā mākslinieku apvienība “Performators muris” šogad festivālā debitēs ar izrādi bērniem “Pudele vēja”.  Apvienības mērķis ir izpētīt jaunas formas un kombinācijas vizuālajā mākslā, mūzikā un teātrī - rudzu laukā vējš svilpo stikla pudelēs. Izrāde, kas balstīta uz I. Ziedoņa “Pasaka, kurā spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt” ir spēle, spēlējoties ar skaņu. Apvienībā darbojas jaunākās paaudzes māksliniece Marianna Lapiņa un mūziķe Vija Moore. 

Performanču cikls “Ziedonis X Blaumanis” ir sadarbība starp mākslinieku apvienību “Grāfienes” (Marianna Lapiņa, Dārta Grīsle, Dace Ignatova, Ildze Jurkovska, Justīne Jasjukeviča) un Viktoru Jansonu. Cikls sastāv no piecām etīdēm, kurās mākslinieces montē Ziedoni un Blaumani kopā ar savu personisko pieredzi. Mākslinieces strādā ar vides dramaturģiju, kas ved skatītāju pārgājienā caur Pārsteigumkalna pļavām.

“Klientu apkalpošana” stāsta par Robertas Atrastes pieredzi un novērojumiem paralēli studiju procesam, strādājot klientu apkalošanas sfērā. Inscenējot mākslinieces ikdienas darba vidi, kas noris aiz bāra letes, autore mēģina radīt kontrastu starp īstu un mākslīgu, patiesu un pārspīlētu, iemācītu un dabisku komunikāciju.

      

Lai gūtu priekšstatu par festivālu, piedāvājam sarunu ar Mariannu Lapiņu, festivāla ''Optižūns'' organizatori, idejas autori, producenti un garīgo līderi.

Kā radās "Optižūns"?

Liels paldies jāsaka manai mammai Ievai Lapiņai, kura pirms trīs gadiem ienāca manā istabā un uz manu jautājumu: “Taisām festivālu?” atbildēja ar “jā”. 

Ļoti īss, bet ne vienkāršs jautājums – kāpēc?

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka jauni mākslas veidi ir radušies vietās, kur dažādas mākslas nozares satiekās. Uzskatu, ka ir jākāpj ārā no vispārpieņemtās formas, piemēram, izrādei nav obligāti jānotiek uz skatuves. Tas pats attiecas arī uz idejām, kuru ģenerēšanas procesā ir svarīga atbrīvošanās no jau ierastā, lai var rasties kaut kas jauns. Man pietrūka tas, ka mākslinieki ikdienā nesadarbojas ar teātra cilvēkiem, mūziķiem un otrādāk - šķita, ka tam jānotiek daudz vairāk.

Kā radās šī festivāla unikālais nosaukums – "Optižūns"?

Nosaukums “Optižūns” radās jau sen. Es to izdomāju, kad man bija 7 gadi. Būtībā tas ir atvasināts no vārda “Optimistisks”, un daudzus gadus tas bija ģimenes joks. Kad mums vajadzēja izdomāt festivālam nosaukumu, mēs nešaubījāmies, ka to vajag saukt par "Optižūnu". Katram ir ļoti dažādas asociācijas ar šo vārdu, un man tas ļoti patīk!

Kādu tu nākotnē gribētu redzēt "Optižūnu"?

Vēlos, lai tā ir vieta, kur visu veidu mākslinieki var izmēģināt savas vistrakākās idejas! Gribu, lai saglabājas tradīcija, ka mākslinieki nedēļu dzīvo kopā, taisa ēst, apmainās ar idejām, strādā kopā un iegūst jaunu pieredzi – lai tā ir droša vieta, kur pārgalvīgi izpausties. Tāpat vēlos, lai festivalā tapušie vides objekti šeit paliekt arī turpmākos gadus un laika gaitā festivāla teritorija pati pārvēršas par mākslas darbu.

Šogad uz Ērgļiem atbraucu trīs dienas pirms nometnes sākuma, kad uz kalna auga zāle līdz krūtīm, apkārt staigāja meža zvēri un valdīja pilnīgs klusums.

Vienas dienas laikā līdz ar dalībnieku ierašanos ainava pilnībā pārvērtās: mākslinieki ceļ vides objektus, diskutē par mākslu, pļauj zāli performancēm un valda pilnīga mākslinieciska brīvība.

Man ir milzīgs prieks, ka festivāla dalībnieki ir mani vienaudži, kuri paši ar milzu entuziasmu rada kaut ko, par ko viņi ir lepni un grib, lai to redz arī citi.

 

 

Festivāls ir apmeklējams bez maksas, un tas notiks 25. jūlijā, 16:00-00:00, Ērgļos, Pārsteigumkalnā.

 

Drukāt 

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt