Kroders.lv 01.12.2020

“Spēlmaņu nakts 2019/2020” impresijas

Publicitātes foto

Šā gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, “Spēlmaņu nakts” aizritēja citā, pirms tam nebijušā formātā – šoreiz būšana kopā vairāk bija domās, kamēr pati ceremonija notika attālināti. Teātriem, tostarp arī režisoriem, aktieriem, gaismotājiem, scenogrāfiem un citu teātra profesiju pārstāvjiem šis gads ir bijis izaicinošs, liekas, ka arī neaizmirstams. Ņemot vērā “Spēlmaņu nakts” ceremonijas ierobežoto formātu, ekspresintervijas laureātiem deva iespēju turpināt pateicības runas un analizēt sezonas gaitā paveikto. Aicinām kopā ar laureātiem atskatīties uz aizvadīto sezonu Latvijas teātrī!


Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā ieguva režisore Māra Ķimele un aktieris Leonīds Lencs. Kaut arī abi balvu ieguvēji skatītājus un kolēģus uzrunāja video ierakstā no restaurācijā esošās Jaunā Rīgas teātra ēkas un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, emocijas spēja sasniegt arī skatītājus otrpus kadram. Teātra zinātniece Ieva Struka par Māru Ķimeli saka: “Mārā Ķimelē ir kas no spīganas. Īsti nezinu, ko šis vārds nozīmē, bet tas skan, it kā būtu pa vidu starp laumu un raganu. Bez tam spīganai vajag spīdēt. Kā Spīdolai. Tāpēc es turpinātu – Mārā Ķimelē ir kas no Spīdolas. Vismaz tai Mārai, kas redzama apkārtējiem – teātrī un sarunās par teātri, nodarbībās ar studentiem, starp cilvēkiem, publiskā telpā. Viņa ir tāda, kam ir pieeja smalkākam plānam, runājot viņas pašas vārdiem, bet citādi jau viņa nevarētu būt nedz izcila režisore, nedz sadzirdēt tos dižgarus, kuru vārdus viņa “atslēdz” aktieriem un kopā ar aktieriem – skatītājiem. Tāda, no kuras reizēm jāpiesargās, jo temperaments un enerģija, kas plūst pāri malām, pakļauj, iespiež stūrī, biedē, bet vienlaikus – valdzina, liek apbrīnot, sauc līdzi. Viņas prātam ir spēks. Un spēks ir arī viņas vārdiem.” Savukārt Edīte Tišheizere par Leonīdu Lencu saka: “Leonīds Lencs ir ārkārtas talanta un psiholoģiskā spēka aktieris, kas iedvesmo gan kolēģus, gan skatītājus. Viņš ir viens no tiem unikāli apdāvinātājiem māksliniekiem, kuriem pateicoties, publika ar aizturētu elpu vēro uz skatuves notiekošo nevis sižeta, bet arī aktiera personības jaudas dēļ. Leonīds Lencs vienmēr spēle no visas sirds, pilnībā ieguldot sevi darbā. Jebkurā lomā viņš ar daudzpusīgu meistarību rada krāsainus un izteiksmīgus tēlus – gan klasikas, gan mūsdienu dramaturģijas iestudējumos. Savos varoņos viņš lieliski spēj apvienot intensīvu iekšējo dzīvi un psiholoģismu ar spilgtu ārējo formu. Spēcīga enerģētika, zema balss, milzīgas zināšanas un plaša talantu palete sniedz viņam apbrīnojamas radošās iespējas. Leonīds Lencs tiešām prot ar vienu vārdu, vienu žestu likt smieties vai raudāt – kā arī just līdzi.”

 Foto - Māris Gaujenietis

Šīgada “Spēlmaņu naktī” prestižo titulu “Gada režisors” saņēma Valters Sīlis par Latvijas Nacionālā teātra izrādēm “Puika, kurš redzēja tumsā”,  “Finlandizācija”, Dirty Deal Teatro izrādi “Izskatās, ka tu mirsi” (kopā ar Kati Krolli) un Valmieras vasaras teātra festivāla izrādi “Uzvara ir mirklis”. Par iegūtajām balvām režisors saka: “Liels paldies žūrijai par novērtējumu! Pagājušā sezona bija piepildīta ar izaicinājumiem un darbiem, kurus man bija ļoti svarīgi paveikt. Režijas darbā vissvarīgākā ir komandas savstarpējā sadarbība, visi viens no otra ir savstarpēji atkarīgi, tikai visi kopā un katrs savā jomā spēj paveikt to, ko viens pats režisors nekad nespētu. Man ir laimējies, ka sadarbojos par idejām bagātiem un talantīgiem cilvēkiem.”

Foto - K. Kalns

Taujāts par izrādi “Finlandizācija” un tās nozīmi, Valters Sīlis atklāj: “Juhas Jokelas luga “Finlandizācija” ir ļoti īpašs teksts, ar kuru pats varu ļoti tieši asociēties, un luga atklāja man sev pašam uzdotos jautājumus visā to sarežģītībā. Turklāt Juha Jokela ir brīnišķīgs dialoga meistars, ko Maima Grīnberga atklāja izcilā tulkojumā. 2019. gada augusts un septembris pagāja harmoniskā mēģinājumu procesā, kurā kopā ar aktieriem Gundaru Grasbergu, Uldi Anži, Ivaru Kļavinski, Janu Ļisovu, Daigu Gaismiņu, Zani Jančevsku, Voldemāru Šoriņu un Agnesi Cīruli tapa izrāde. Tā bija bauda strādāt pie katras ainas. Edgars Raginskis izrādei atrada ļoti interesantus un negaidītus muzikālos tēlus, caur kuriem komunicēt to satura daļu, kas lugā ir ārpus pamatkonflikta par sadarbību ar Krieviju. Paldies Arvidam Saulītim par skaņu dizainu, kurš muzikālo materiālu pārvērta izrādes skaņu celiņā. Paldies māksliniekam Uģim Bērziņam par spēju lieliski organizēt spēles telpu, paldies video māksliniekiem Tomam Zeļģim un Lindai Ģībietei, gaismu māksliniecei Kristai Erdmanei, jo viņu darbs ļoti precīzi kalpoja izrādes saturam. Paldies producentei Lindai Helvigai, kura ir meistars lieliskas darba atmosfēras nodrošināšanā. Es, šķiet, nekad nespēšu atdot parādu Rasai Bugavičutei-Pēcei, jo viņa pirms diviem gadiem uzticēja man pāris savas idejas, kuras ar nepacietību kāroju izveidot. Šī gada laikā tapušas abas šīs idejas – “Puika, kurš redzēja tumsā” Latvijas Nacionālajā teātrī un “Man bija brālēns” teātrī Vaba Lava Tallinā.  Rasai šie ir ļoti personīgi darbi, bet man abi teksti ļāva doties līdz šim neizpētītā teritorijā, par ko man ir neizsakāms gandarījums.

Grand Prix, kā arī balvu kā “Gada Mazās formas izrāde” saņēma Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”, par kuras tapšanu režisors Valters Sīlis stāsta: “Kad lasījām romāna “Puika, kurš redzēja tumsā” pirmo melnrakstu, sarunās ar scenogrāfi Ievu Kauliņu tapa ideja, kā šo tekstu pārvērst izrādē – izrādes vizualitāte kalpos izrādes skaņai. Gatis Krievāns radīja izrādes mūziku un skaņu partitūru, kuru pēc tam aktieriem Kārlim Reijeram, Daigai Gaismiņai, Aināram Ančevskim, Agnesei Cīrulei un  Romānam Bargajam vajadzēja realizēt uz skatuves. Nevaru iedomāties lieliskāku aktieru kolektīvu, ar kuru veikt šo darbu. Gaismu māksliniece Lienīte Slišāne radīja smalku izrādes gaismu partitūru. Ar fotogrāfijām man gribējās attēlot galvenā varoņa vizuālo atmiņu, bet tieši video mākslinieks Toms Zeļģis atrada veidu, kas ļoti precīzi iekļāvās izrādes vizuālajā valodā. Liels paldies izrādes vadītājai Inesei Araidai un producentei Diānai Kaijakai. Paldies Jānim Vimbam, Ievai Strukai un Ojāram Rubenim, kuri piedalījās lēmuma pieņemšanā, ka izrādēm “Finlandizācija” un “Puika, kurš redzēja tumsā” ir jābūt Latvijas Nacionālajā teātrī.”

Runājot par izrādes “Izskatās, ka tu mirsi” tapšanas procesu, Valters Sīlis īpaši uzsver radošās komandas veiksmīgo sadarbību: “Jau vairākus gadus ikreiz, kad tikāmies ar Kati Krolli, runājām, ka labprāt atkal kopā radītu izrādi. Taču, pateicoties Dirty Deal Teatro direktorei Annai Sīlei, mēs no runāšanas nonācām pie izrādes “Izskatās, ka tu mirsi” radīšanas. Paldies Katei Krollei, man bija ļoti daudz ko mācīties no Kates pieejas mākslas darba radīšanai. Domāju, ka izrādes tapšanas gaitā mēs atradām veidu, kā tai tapt sarunās, rodot to, kas mums ir kopīgs un vienojošs.

Kopā ar Kati māksliniekam Reinim Bērziņam lūdzām radīt vizuālu mākslas darbu, kuram nosaukums – “Izskatās, ka tu mirsi”; es viņam pateicos par skaisto un maģisko izrādes finālu. Jānis Sniķeris ar gaismām māk muzicēt, un Arvīds Saulītis radīt lielisku skaņu dizainu, kas kļuva par izrādes centrālo elementu, kad veidojām izrādes audio versiju. Paldies Laurai Stašānai par vērtīgu skatu no malas un Elīnai Gediņai, kura iemācīja mums staigāt. Liels paldies Dirty Deal Teatro kolektīvam, Latvijas Jaunā teātra institūtam un festivālam POSTWEST.”

Īpašs 2019./2020. gada sezonas notikums ir arī Valtera Sīļa režijā tapušais brīvdabas uzvedums – Valmieras vasaras teātra festivālā izrādītā “Uzvara ir mirklis”. “Izrādes “Uzvara ir Mirklis” tapšanas galvenais vaininieks ir Reinis Suhanovs,” tapšanas aizkulises atklāj režisors. “Apmeklējot 2019. gada Valmieras vasaras festivālu, man radās ideja, Reinis to sadzirdēja un vēlējās, lai izrāde būtu daļa no 2020. gada festivāla. Pandēmija man nenoliedzami radīja šaubas, ka šāda mēroga izrādi būs iespējams realizēt, bet Reinis palika pie sava. Par neatlaidību viņam esmu ļoti pateicīgs, izrāde deva lielu gandarījumu un spēku turpināt strādāt. Producente Anna Sīle atrada veidu, kā šāda veida darbu ir iespējams realizēt, un vairākas Annas idejas radīja šīs izrādes ietvaru. Producente Laine Pole risināja ikdienas jautājumus, kuru bija daudz, jo mēs bijām daudzi. Sarunās ar Kristīni Brīniņu izveidojās izrādes pamatkompozīcija. Krīstīne Brīniņa ir horeogrāfe, kuras darbi man patīk. Pēdējos gados mums ir bijusi iespēja sastrādāties vairākkārt. Viņas darbos ir skaistums, precizitāte un humors; šajā izrādē tas viss ir jūtams, un man vajadzēja tikt tam līdzi. Agate Bankava, Taisija Frolova, Nauris Miķelis Goba, Edvards Krūmiņš un Arturs Muskars šo fiziski nebūt ne vieglo horeogrāfiju spēja realizēt. Liels paldies futbola komandas “Valmiera FC” U 15 spēlētājiem un treneriem! Gatis Krievāns radīja ļoti skaistu un ievelkošu mūziku. Mākslinieks Uģis Bērziņš un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš panāca to, ka iestudējums maina mērogus no kamerizrādes ar trim aktieriem lielā laukumā līdz liela mēroga iestudējumam. Ar aktieriem Kristianu Kareļinu, Arturu Krūzkopu, Jāni Kroni un režisora asistentu Robertu Dauburu procesā tika pavadīts kopā visvairāk laika – vācot materiālus, rakstot lugu un mēģinot. Kristiana zināšanas par futbolu bija drošs pamats, uz kura varēja tapt izrādes teksts – kopā rakstot un pārrakstot tekstu, pēc tam izmēģinot futbola laukumā, lai atkal un atkal pārrakstītu iepriekš sagatavoto materiālu. Paldies Jurijam Žigajevam par intervijām, liels paldies Aleksandram Starkovam, Mārim Verpakovskim, Aleksandram Koļinko un Imantam Bleidelim par piedalīšanos izrādes veidošanā. Paldies Valmieras vasaras teātra festivālam, ar kuru man lielā mērā asociēsies 2020. gada vasara.”

Noslēdzot pateicības izrāžu radošajām komandām, Valters Sīlis piebilst: “Ja es šādu runu būtu teicis “Spēlmaņu naktī”, tad tā ilgtu vairāk nekā desmit minūtes, bet tāpat man šķiet, ka neesmu pateicis pietiekamu paldies māksliniekiem, kurus jau minēju šajā tekstā. Un vēl milzīgs paldies tiem, kurus neesmu pieminējis. Vēl ļoti daudzus es neesmu pieminējis, bet viņi ir strādājuši, lai visas šīs izrādes taptu un tās būtu iespējams redzēt skatītājiem.”

Balvu “Gada lielās formas izrāde” ieguva Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”, tās režisors Elmārs Seņkovs. Kā recenzijā raksta teātra zinātniece Ieva Rodiņa, izrādē “mērķtiecīgi tiek apsmieta .. tēze par Šekspīra “asiņainajām traģēdijām”, kas vienmēr beidzas ar līķu kalnu uz skatuves. Liepājnieku izrādē katra nogalināšana tiek izspēlēta atšķirīgā veidā, taču ar vienojošu vadmotīvu, proti, nāvi no traģiska, vardarbīga, šausminoša notikuma pārvēršot bērnišķīgi infantilā spēlē – piemēram, kā nosišanu ar vingrošanas bumbu, uzduršanu uz grila iesma u.tml.”

Foto - Justīne Grinberga

Balvu “Gada izrāde bērniem” saņēma Valmieras vasaras teātra festivāla izrāde “Pagalms atdzīvojas”, tās režisors Toms Treinis par balvu un izrādi saka: “Vispirms vēlreiz jāsaka paldies visiem izrādes tapšanā iesaistītajiem aktieriem Rihardam Zelezņevam, Matīsam Budovskim, Alisei Danovskai un Emīlam Krūmiņam, izrādes māksliniecei Martai Mielavai un režisora asistentam Robertam Dauburam. Protams, Valmieras Drāmas teātrim un Valmieras vasaras teātra festivālam un Jānim Znotiņam, kurš uzaicināja mani veidot izrādi festivālā. Viens no skaistākajiem brīžiem izrāde bija, kad, skatoties to no malas, redzēju, ka bērni smējās un priecājās, bet pieaugušajiem bija asaras acīs. Acīmredzot izrāde darbojās abos slāņos, gan bērniem, kuri uztver mūsu fantāziju un objektu atdzīvināšanu, kā arī bērnu vecākiem, kuri tur saskatīja daudz no savas bērnības un atmiņām. Man šķiet, ka tā īsti nav bērnu izrāde, bet gan iestudējums visai ģimenei. Šīs izrādes notikums ir paredzēts visām paaudzēm. Vēlos arī teikt paldies Willa teātrim un Kalvim Lasmanim, kurš deva iespēju mums izrādi spēlēt fon Stricka villā. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka “Spēlmaņu nakts” žūrija novērtēja mūsu kopīgo darbu un piešķīra balvu. Paldies, un tiksimies vasarā “Pagalmos, kuri atdzīvojas”!

Savukārt balvu “Gada izrāde pusaudžiem” ieguva Dirty Deal Teatro izrāde “Netikumīgie”, tās režisore Krista Burāne, tāpat šīs izrādes autoru kolektīvs – Burāne, Laila Burāne, Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis – ieguva balvu “Gada sasniegums orģināldramaturģijā”. Režisore Krista Burāne par balvām saka: “Liels paldies žūrijai par abām balvām no visas izrādes “Netikumīgie” komandas! 

Arī šajā brīdī vēlos citēt Kirila Ēča dzejoli no izrādes prologa:

“viņi

glāsta savas šķidrās ūsiņas

viņas

pirkstos virpina matus

viņi

prot platām kājām sēdēt

viņas

prot spēles ar plakstiņiem un lūpām

viņi

zina tēva dezodorantu

viņas

zina īsākos svārkus mātes garderobē

šodien jūs mostaties nospēruši segu uz grīdas

šodien sauleszaķīši saritinājušies uz jūsu krūtīm

šodien ir jūsu diena

šodien visas dziesmas tikai par jums par jums par jums

šodien jūs neaizmirstat nevienu atslēgu

šodien domiņas kā ūdensmērītāji – tramīgas un neslīkst

šodien jūs dāsni smaidāt

šodien dūres vaļīgas otas asas

šodien visi logi vaļā

šodien jūs nepierakstāt cikos satumsa

šodien jūs ejat mājās sārtainiem vaigiem

šodien jums visiem ir sarkanas piezīmes dienasgrāmatā

it kā tās būtu rakstītas ar lūpu krāsu”

Abas šīs balvas ir kā sarkanas piezīmes mūsu dzīves dienasgrāmatās. Skolā piezīmes rakstīja divos gadījumos – ļoti pozitīvā un ļoti negatīvā, bet abos gadījumos tās nozīmēja, ka tev ir izdevis izdarīt kaut ko ārpus viduvējā. 

Šīs balvas atgādina par to, ka māksla nekad nedrīkst būt remdena, tā traucē kārtību, tā apšauba, uzdod jautājumus, ir nevienaldzīga un tā vien uzprasās, lai to “izsauc pie direktora” uz pārrunām. Un tieši tāpēc tai ir vieta skolā. 

Izrādes tapšanas iemesls – tā sauktie tikumības grozījumi Izglītības likumā joprojām ir spēkā. Tie joprojām turpina radīt apstākļus, kuros mūsu sabiedrība kļūst neiecietīga un  nevienlīdzīga. 

Tāpēc ļoti ceru, ka jaunieši, kas izrādi jau ir noskatījušies, un tie, kuri to vēl redzēs, uzdos jautājumus sev, vecākiem, skolotājiem un politiķiem, par to, ko darīt, lai varas un kontroles attiecību vietā, mēs sāktu dzīvot dzīvi, kuras centrā cieņa, uzticēšanās, brīvība.”

Foto - Markovskis

Savukārt balvu “Gada notikums digitālajā vidē” ieguva tīmekļa izrāde “Irānas konference”, tās režisors Elmārs Seņkovs. Kā raksta teātra kritiķe Zane Radzobe, "Seņkova “Irānas konference” ir viens no labākajiem iestudējumiem Latvijas teātrī šosezon. Ne tikai digitālajā vidē, bet vispār.” Kritiķe atzīst, ka “visvairāk uzrunā tas, ka izrādes veidotāji ir skaidri apzinājušies, kādā medijā viņi strādā. Citiem vārdiem sakot (..) – medijs arī pats par sevi ir ziņa.”

Balvu “Gada aktrise” saņēma Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska par lomu Ričards III izrādē “Šekspīrs”. “Inese Kučinska šajā lomā dara… es nezinu, ko,” recenzijā par izrādi raksta teātra zinātniece Edīte Tišheizere. “Tā ir ļoti gudra klaunāde, tas atklātais spēles stils, kas pazīstams jau no Seņkova Trīnes Nacionālajā teātrī, bet Kučinska tam paliek apakšā vēl arī citu skatuves patiesības līmeni. Tā ir ekvilibrista veiklība, nerra skumjā ņirgšana, burvju mākslinieka suģestija, ļaujot noticēt visam, ko viņa dara. Ričards taisa rebes, jauc gaisu, slaktē pats un uzpērk bendes. Viņš ir riebīgs, greizs un smieklīgs. Bekingemas hercogs ir viņa labā roka — vārda tiešajā nozīmē. Un tam visam pa vidu uz brīdi Ričarda seja ir skaista un skumja, un izplūdušas ir jelkādas robežas starp spēli, jušanu, tēlu, aktrisi. Viņš ģeķīgi runā par mokām, kas jācieš, ja nemīl neviens, pilnīgi neviens — pat ne pats, un spēles noteikumi atkal tiek izjaukti, un līdzjūtība piezogas tad, kad to vismazāk gaidi.”

Foto - Justīne Grinberga

Savukārt balvu “Gada aktieris” saņēma Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers par lomām izrādēs “Puika, kurš redzēja tumsā” (Jēkabs), “Katls” (Ņurņiks) un “Margarēta” (Advokāts). Par balvu Kārlis saka: “Pirmkārt, esmu ļoti pagodināts saņemt šo atzinību. Tāds novērtējums ļauj domāt, ka esmu uz pareizā ceļa, un tas man kā jaunam cilvēkam daudz nozīmē. Pavisam noteikti tas nav tikai mans nopelns, bet gan daudzu kopumu sakritība. Šajos darbos visi režisori ir bijuši ļoti saprotoši, palīdzējuši audzēt manus aktieriskos muskuļus un pats galvenais – uzticējušies, par ko viņiem liels paldies! Protams šīs veiksmes ir iespējamas tikai ar vislabākajiem partneriem, un tādus pagājušajā sezonā satiku daudzus. Ceru, ka teātris drīz atgriezīsies savā ierastajā ritmā un nākamos svētkus varēsim svinēt kopā, nevis aiz slēgtām durvīm.”

“Gada aktrise otrā plāna lomā” – Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa par Felicitas Ertneres lomu izrādē “Meklējot Spēlmani”. “Par buferi starp Smiļģi un realitāti kalpo Elitas Kļaviņas brīnišķīgi atveidotais Felicitas Ertneres – režisora palīdzes un mīļākās – tēls. Burvīgi sievišķīgā izrādes Ertnere ir tā, kas notur Dailes teātri, respektīvi, Smiļģi, uz zemes, kad viņš savās iedomās un fantāzijās uzlidojis debesīs pārmēru augstu,” aktrises atveidoto lomu raksturojusi teātra zinātniece Silvija Radzobe. Bet balvu “Gada aktieris otrā plāna lomā” saņēmis Kaspars Dumburs par Luī lomu Ģertrūdes ielas teātra izrādē “Te sākas nakts”. Normunds Akots recenzijā raksta: “.. abu aktieru – Igora Šelegovska un Kaspara Dumbura – veikums šajās lomās ir apbrīnas vērts. Tādu iemiesošanās pakāpi psihofizikas un plastikas līmenī uz skatuves sen nebija nācies novērot. Izmantojot naturālisma elementus, režisors [Vladislavs Nastavševs] kopā ar aktieriem panāk tādu personāžu rīcības dabiskumu, kas spēj pārklāt visu skatītāja emocionālo reakciju skalu, šķebīgumu ieskaitot.”

Foto - Markovskis

Balvu “Gada jaunais skatuves mākslinieks” ieguva Kārlis Arnolds Avots par lomu Dailes teātra izrādē “Elpa” un par Dmitrija Prokofjeviča Razumihina lomu Valmieras Drāmas teātra izrādē “731. solis”. Jaunais aktieris par balvu saka: “Šodien, kad rakstu, ir 27. novembris. Pagājušas četras dienas, bet es vēl joprojām periodiski saņemu sveicienus. Uz brīdi, atklāti sakot, jutos svarīgāk nekā savā dzimšanas dienā, jo tādu lērumu apsveikumu nebiju saņēmis nekad. 23. novembrī viscaur dienai mani pavadīja melanholiska sajūta, jutu sevi veselīgi nomāktu un skumju. Šo neparasto sajūtu atpazinu, jo tā es parasti jūtos, pavadot savas dzimšanas dienas. Un tad nosauca manu vārdu! Ticu, ka ikviens jauns mākslinieks kopš pirmās pieredzētās “Spēlmaņu nakts” lenc šo balvu. Tāpat arī es. Divās no “Spēlmaņu naktīm” esmu padevis roku laureātiem.. Piedzīvodams šos svētkus, šīs emocijas, pirmajos studiju gados mēdzu iekrist gultā un romantiski fantazēt, kā es pateikšu paldies saviem pedagogiem, cik aukstasinīgi saņemšu šo atzinību, jo tā nebūt nebūs pēdējā balva, ko saņemu. Protams, šīs domas pavadīja augsts, puicisks pašvērtējums. Bet, skatoties šīs dienas acīm, apzinot darbu, kas ir jāiegulda, apzinot, ka salūzti kā puika šīs naglas priekšā, un pats galvenais – apzinot, ka šī balva manā uztverē ir mazāk novērtējums par kaut ko aizgājušu, bet gan apliecinājums un ticība no cilvēkiem, kuri manā darbā ir pamanījuši potenciāla asnus. Dārgā žūrija, atvainojiet, ka nepateicu jums paldies! Man šī balva nozīmē jaunu dzinējspēku un atbildību nepievilt jūsu doto balsi par mani! Tāpat arī paldies Ainai Matīsai. Neviens, kurš ir jebkad iegājis pie Ainas, nav iznācis tāds pats. Paldies par nesavtīgo ieguldījumu personības un profesionalitātes izaugsmē!”

Foto - Markovskis

Otrs aktieris, kurš saņēma balvu “Gada jaunais skatuves mākslinieks” ir Rihards Zelezņevs par Klāva lomu izrādē “Plastmasas huligāni” (teātra apvienība PERFOrācija), lomu izrādē “Pagalms atdzīvojas” (Valmieras vasaras teātra festivāls), lomām tiešsaistes izrādē “Vol. 1 ANTIŅŠ” (teātra apvienība PERFOrācija) un Kolēģa lomu izrādē “Medības” (teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju). Aktieris par balvu saka: “Atceros to brīdi, kad manu vārdu paziņoja kā balvas ieguvēju. Saķēru galvu, bet laikam līdz galam neticēju, sāku domāt, ka varbūt tikai to iedomājos savā galvā. Tikai tad, kad uzmetu acis kursabiedriem, sapratu, ka tas viss nav mans iztēles auglis, bet gan realitāte. Tādā jautrā mulsumā jau arī pagāja viss vakars un pat nākamais rīts. Esmu ārkārtīgi pagodināts par izrādīto godu. Prieks, ka mana pirmā profesionālā teātra sezona izdevusies tik bagātīga, tāds ražīgs gads bijis. Prieks, ka tika novērtēts arī diplomdarbs “Medības” (rež. Elmārs Seņkovs), prieks par veseliem diviem projektiem ar jauno apvienību PERFOrācija, izrādi “Plastmasas huligāni” nospēlējām gandrīz 50 reizes vienā sezonā. Savukārt par “Vol. 1 Antiņš” saņēmām bērnu žūrijas balvu – vēl viens absolūts pārsteigums, nekad nebiju domājis, ka kādreiz veidošu izrādi savā dzīvoklī. Prieks par izrādi “Pagalms atdzīvojas” (rež. Toms Treinis), tā ir vēl viena unikāla un mīļa teātra pieredze. Nekad neaizmirsīšu šī gada pēdējo izrādi Valmieras teātra festivālā, kad izrādes vidū sākās kārtīga lietusgāze. Mēs turpinājām spēlēt, skatītāji turpināja skatīties, tas jau vairs nebija teātris, tas bija kas vairāk. Vēlreiz vēlos pateikties visiem kolēģiem, pasniedzējiem, vecākiem, leļļu teātrim, “Spēlmaņu nakts” žūrijai, visiem, kas atbalstīja un ticēja, arī tiem, kas neticēja, kā arī manai Elīnai!”

Šogad balvu “Gada scenogrāfs” saņēma Reinis Suhanovs par Liepājas teātra izrādi “Šekspīrs” un Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Margarēta”. Teātra kritiķe Gundega Saulīte par Reiņa Suhanova risinājumu iestudējumā “Margarēta” raksta: “Režisors Reinis Suhanovs lugas epizodēm piešķīris radikālu risinājumu: saskaņā ar vēl joprojām spēkā esošajiem epidemiologu izvirzītajiem drošības noteikumiem skatītāji tiek sadalīti divās grupās un izrādes gaitai seko līdzi divās telpās.” Savukārt teātra zinātniece Lauma Mellēna-Bartkeviča par izrādes “Šekspīrs” telpisko veidolu raksta: “Brīvdabas festivālu telšu pilsētiņu atgādinošā Reiņa Suhanova scenogrāfija ir simboliski ietilpīga – nekad nezini, vai aiz rāvējslēdzēja slēpjas morāls zombijs vai tā potenciālais upuris.”

Balvu “Gada kostīmu mākslinieks” saņēma Madara Botmane par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Alise Brīnumzemē” un Liepājas teātra izrādi “Purva bridējs ugunī”. Madara par saņemto balvu saka: “Pirmkārt, vēlos pateikt lielu paldies šī gada “Spēlmaņu nakts” radītāju komandai! Vairākus gadus nebiju apmeklējusi šo pasākumu dažādu iemeslu dēļ, tāpēc vēlreiz PALDIES LIEPĀJAI! Otrkārt, šī bija unikāla iespēja piedzīvot Covid-19 transformētu “Spēlmaņu nakti”, jo ceru, ka šādas iespējas vairs nebūs, un par to atkal PALDIES ŽŪRIJAI, jo bez viņu akcepta šajā pasākumā nevarēja nemaz iekļūt. “Normālajā pasaulē” es nebūtu tikusi uz šo pasākumu, tāpēc neliels paldies arī “covid pasaulei”. Man šī diena bija kārtīga darba diena, tāpēc šī gada “Spēlmaņu nakts” vēl pirms rezultātu paziņošanas bija svētki. Gandrīz jau šķita, ka Ziemassvētki. Un vēlāk jau izrādījās īpaši skaisti svētki, jo atzinība par darbu 2019./2020. gada sezonā nonāca manās rokās! PALDIES PAR TO! “Manā pasaulē” šī balva nav tikai par šiem diviem iestudējumiem, bet gan par ceļu līdz šiem iestudējumiem. Esmu pateicīga ikkatram, kurš man nav ļāvis nokārt degunu, kurš man ir ticējis un, galvenais, uzticējies tam, ko daru, kāpēc daru un kā daru. Viņu nav maz, tāpēc būtībā šie cilvēki ir mana vislielākā dāvana jeb “balva”, un prieks ir lielāks, kad uzzini, cik daudz cilvēku pie TV ekrāniem ir spieguši un priecājušies līdz ar mani, jo tas ir arī viņu uzticības apliecinājums man. Man šķiet nedaudz negodīgi, ka balvu saņemu tikai es, jo kostīmi pilnīgi noteikti ir sadaļa, kur kostīmu māksliniekam vajadzētu saņemt kasti ar daudz mazām balviņām, kuras dot šuvējiem, butaforiem, sagādniekiem – īpaši iestudējumos “Purva bridējs ugunī” un “Alise brīnumzemē”! Liepājā tika izveidota liela šuvēju svīta, un pie Alises kostīmiem, man šķiet, strādāja pilnīgi visi, kas varēja un nevarēja reizē! Es varu izdomāt visādus brīnumus, bet tie ir jārealizē, un tā ir ļoti sarežģīta, jūtīga un reizēm diezgan emocionāla pasaule. PATEICĪBA JUMS! Abi šie iestudējumi tapa ļoti tuvu viens otram, lai neteiktu, ka paralēli. Tas no tiesas nebija viegls laiks, bet ārkārtīgi vērtīgs. Ja būtu iespēja, darītu to vēlreiz – caur PURVU bristu uz BRĪNUMZEMI! Lai veselība!”

Foto - K. Kalns

Balvu “Gada gaismu mākslinieks” saņēma Lienīte Slišāne par gaismu partitūru Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Puika, kurš redzēja tumsā”. Par balvu Lienīte saka: “Mana mamma ir nobijusies, maza meitene, kura izmisīgi grib, lai pasaulē viss būtu labi un lieliski, droši." PALDIES režisoram Valteram Sīlim, dramaturģei Rasai Bugavičutei-Pēcei, scenogrāfei Ievai Kauliņai, aktieriem Kārlim Reijeram, Daigai Gaismiņai, Aināram Ančevskim, Agnesei Cīrulei, Romānam Bargajam, Madrai Borei. Paldies producentei Diānai Kaijakai. Paldies skaņu partitūras autoram Gatim Krievānam, video māksliniekam Tomam Zeļģim un Normundam Zālamanam arī par emocionālo atbalstu. Pirmizrāde bija 2019. gada 4. decembrī, un pirms 10 mēnešiem un 10 dienām nomira mans dēls. Izrādes tapšana, spēlēšana un tagad arī balva man ir ļoti liels emocionāls sprādziens... Nekad neuzzināšu sava dēla atmiņas, man būs tikai manas... Paldies žūrijai! Paldies Latvijas Nacionālajam teātrim!”

Foto - K. Kalns

Balvu “Gada video mākslinieks” saņēma Gints Gabrāns, Toms Zeļģis, Gustavs Voldemārs Lociks par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Alise Brīnumzemē”. Ilze Kļaviņa par Latvijas Nacionālā teātra izrādes vizuālo saskaņotību saka: “Notiekošā spēle ar kustību, spoguļu, lāzeru un gaismu izvēršas milzu instalācijā. Scenogrāfijas, video, gaismu un kostīmu mākslinieku (Gints Gabrāns, Oskars Pauliņš, Toms Zeļģis, Gustavs Voldemārs Lociks, Linda Ģībiete, Madara Botmane) saskaņotais kopdarbs, ko papildina nepārtraukta muzikāla plūsma (mūzikas autore Anna Ķirse) un digitālās aplikācijas SAN lietojums, salīdzināms ar Latvijā redzēto šovu labāko līmeni un vērtējams atsevišķi – performatīvo darbu kontekstā.”

Foto - K. Kalns

Bet balvu “Gada kustību mākslinieks” ieguva Elīna Gediņa par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Tukšais zieds (Jerma)” un Valmieras vasaras teātra festivāla, teātra apvienības ESARTE izrādi “α SAPIENSI”. Par balvu Elīna saka: “Esmu ļoti priecīga un pateicīga. Priecīga, jo beidzot saņēmu balvu kategorijā, kurā esmu bijusi nominēta sešas reizes. Bet pateicīga esmu par atšķirīgo procesu un pieredzi, ko ieguvu, strādājot pie abiem šiem darbiem – “Jerma” Latvijas Nacionālajā teātrī un “aSapiensi” Valmieras teātra festivālā. Kaut paldies jāsaka abām radošajām komandām, ar kurām kopā to paveicām, es īpaši gribētu izcelt izrādes “aSapiensi” izpildītāju sastāvu: Elizabeti Skrastiņu, Matīsu Budovski, Agri Krapivņicki, Emīlu Krūmiņu, Tomu Treini, Gundegu Rēderi, Emanuēlu Zvaigznīti, Kitiju Geidāni, Robertu Gailīti, Emīliju Bergu, Ģirtu Dubultu un Marģeri Vanagu! Ar viņiem strādāt kopā bija ļoti iedvesmojoši un gandarījoši. PALDIES.”

Balvu “Gada muzikālās partitūras autors” saņēma Anna Ķirse par Jaunā Rīgas teātra izrādi “Zalkša līgava” un Dailes teātra izrādi “Elpa”. Anna par balvu saka: “Galvenokārt jau balvas saņemšana man bija patīkams pārsteigums. No brīža, kopš bija zināmi nominanti, līdz laureātu paziņošanai apzināti mēģināju nedomāt par to, vai saņemšu vai nesaņemšu balvu. Paziņošanas brīdī jutos satraukta. Mani satrauca neierastais formāts – spilgta lampa dzīvojamajā istabā un datora ekrāns ar zoom. Esmu pateicīga žūrijai par šo novērtējumu, režisorei Ingai Tropai-Fišerei, kura iestudēja izrādi “Zalkša līgava”, un Dmitrijam Petrenko, kurš iestudēja izrādi “Elpa”. Ar abiem šiem režisoriem esmu strādājusi jau vairākus gadus, abi man uzticas, un tas krietni atvieglo darba procesu. Esmu pateicīga abiem teātriem – Jaunajam Rīgas teātrim un Dailes teātrim. Ļoti pateicīga esmu mūziķiem – visi mūziķi, kuri piedalījās, ir neprasti talantīgi – kontrabasists Staņislavs Judins, pianists Rihards Plešānovs, vijolnieks Arvīds Zvagulis un čelliste Undīne Balode. Paldies Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai, esmu saņēmusi lielu atbalstu no akadēmijas pasniedzējiem.”

Lai “Spēlmaņu nakts” balvu saņēmēju prieks turpinās!

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt