Kroders.lv 11.12.2020

Arnoldam Liniņam – 90!

 

11. decembrī 90. jubileja aktierim, režisoram, pedagogam Arnoldam Liniņam (1971–1987)! Kā aktieris un režisors darbojies Drāmas (Nacionālajā) un Jaunatnes teātrī, iestudējis izrādes Operas un baleta, Liepājas, Rīgas operetes teātrī, spēlējis lomas Jaunajā Rīgas teātrī, strādājis par pedagogu J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā un Latvijas Kultūras akadēmijā un citviet, vadījis vairākus Dailes teātra aktierkursus... Arnolda Liniņa ieguldījums un talants ir ierakstīts Latvijas teātra vēstures lappusēs.

Arnolda Liniņa 90. jubilejā iesakām dažus atmiņu pieturpunktus, pēc kuriem atcerēties viņa radošo veikumu teātrī, kino, pedagoģijā un arī latviešu estrādes mūzikā.

 

Leģendārais Henrika Ibsena “Branda” uzvedums Dailes teātrī (1975)

“Henrika Ibsena lugas „Brands” iestudējums Dailes teātrī ir joprojām dzīva Latvijas teātra vēstures leģenda. Vienu no pasaules dramaturģijas vēstures sarežģītākajiem darbiem izrādes režisoram Arnoldam Liniņam un radošajai komandai izdevās iestudēt mākslinieciski novatoriski un vienlaikus sava laika skatītājam saprotamā valodā. Kā augstākās raudzes skatuves mākslas etalons teātra vēsturē iegājuši vairāki izrādes elementi – Ilmāra Blumberga (1943–2016) scenogrāfija, Modra Tenisona (1945) kustību partitūra, Raimonda Paula (1936) mūzika un aktiera Jura Strengas (1937) darbs titullomā.” [1]

 

Gunāra Priedes lugas “Tava labā slava” iestudējums Dailes teātrī (1978)

Gunāra Priedes lugas “Tava labā slava” iestudējums Dailes teātrī sakrita ar vairākiem zīmīgiem notikumiem. 1978.gada martā dramaturgam Gunāram Priedem apritēja 50.jubileja, turklāt tieši ar lugas “Tava labā slava” iestudējumu tika atklāta Dailes teātra Mazā zāle. Iestudējumā īpaši spožs ir aktrises Lilitas Bērziņas aktierdarbs, kas tapis aktrises 75.jubilejas priekšvakarā. “Mazās zāles tuvplānos režisors slāni pēc slāņa nolobīja lugai šķietamo ikdienību un “nekas jau nenotiek” kārtu, triju cilvēku dzīvē atklājot gluži šekspīriskas kaislības. (..) Te bija gan mīlestība un nodevība pret savu tuvāko, gan dziļi slāpētas jūtas un to diktēts morāls noziegums,” par iestudējumu raksta teātra zinātniece Edīte Tišheizere, rezumējot: “”Tavas labās slavas” iestudējums apliecina Arnolda Liniņa talanta iespējas un... robežas. Režisoram piemīt dziļa aktieru psihofizisko spēku pazīšana un prasme virzīt māksliniekus pretim vajadzīgajam rezultātam.” [2] Izrāde skatāma LTV1 “Teātris.zip” īpašajā izlasē šeit.

Bernarda Šova “Kandida” Dailes teātrī (1991)

Vēl viens LTV1 “Teātris.zip” īpašajā izlasē pieejamais Arnolda Liniņa iestudējuma ieraksts – Bernarda Šova “Kandidas” 1991. gada televīzijas ieraksts, kur redzami aktieri Harijs Spanovskis, Mirdza Martinsone, Valdis Liepiņš u.c.  Kā raksta teātra zinātnieks Gunārs Treimanis, šajā iestudējumā “režisors nav centies spīdēt ar formas meklējumiem, ārišķībām, butaforiskiem gājieniem, bet ļāvis plūst Šova dialogam. Tas raisās dabiski un viegli, taču aiz šīs gaisīgās ārienes varam nojaust domu un pārdzīvojumu grūto noskaidrošanas procesu.” [3] Izrādes ieraksts skatāms šeit.

Fragmenti no Antona Čehova “Kaijas” Jaunajā Rīgas teātrī (rež. Alvis Hermanis, 1996)

Dažādu paaudžu ļaudis pulcējas ''maģiskā ezera'' krastā, lai izrādītos, ka tos visus vieno un šķir nepiepildītas jūtas, likteņi, nerealizēti dzīves mērķi… Alvja Hermaņa JRT 1996. gadā veidotais Antona Čehova lugas uzveduma ansamblī ir gan JRT aktieri, gan tādas Latvijas teātra personības kā Arnolds Liniņš un Oļģerts Kroders. Izrādes fragmenti skatāmi LTV1 arhīvā šeit.

Rolanda Kalniņa kinofilma "Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)"

Kā atzīst kino zinātniece Inga Pērkone, Arnolds Liniņš ir "ļoti spilgts otrā plāna lomu, epizožu un raksturlomu tēlotājs. Būdams neraksturīga izskata tam uzskatam, kādiem jāizskatās latviešiem, viena no viņa pirmajām lielajām lomām ir francūzis Pjērs Adas Neretnieces filmā “Rita” 1957. gadā. ..  Otrā un pazīstamākā viņa loma ir filmā “Elpojiet dziļi" jeb "Četri balti krekli”, kur viņš spēlē Miervaldi Tralmahu. Jāsaka, ka Tralmaha tēls, lai arī filma uz ekrāniem neiznāca, Liniņam bija kļuvis liktenīgs, jo viņš līdzīga rakstura uz konjunktūru orientētus vadītājus viņš mēdza spēlēt filmās arī turpmāk.” Kinofilma ""Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)" skatāma vietnē Filmas.lv šeit.

Žanīnas Buasāras romāna “Atmodinātā sieviete” radioiestudējums (1995)

Latvijas Radio arhīvā atrodams franču rakstnieces Žanīnas Buasāras romāna fragmentu radiolasījums (1995) 2 daļās, kur lomās dzirdami Mirdza Martinsone, Uldis Dumpis un šī iestudējuma režisors Arnolds Liniņš.

Edītes Tišheizeres raksts “1970-1990. Arnolda Liniņa laikmeta dzirde” grāmatā “Dailei 100”

Nupat sagaidītā Dailes teātra simtgade atzīmēta ar teātra jubilejai veltītu izdevumu “Dailei 100” (apgāds “Neputns”, 2020), kurā Edītes Tišheizeres sarakstītajā nodaļā par Dailes teātra režijas grandiem lasāma arī apakšnodaļa “Arnolda Liniņa laikmeta dzirde”. Autore tajā raksta: “Ja Pēteris Pētersons ir audzis un veidojies kā spēcīgs, kaut savdabīgs zars no Dailes koka, tad Liniņš sākumā šķiet pilnīgs svešķermenis – ne vien citā ticībā skolots aktieris, bet arī pavisam atšķirīgus režijas principus īstenojošs inscenētājs. (..) 70. gadi Arnolda Liniņa mākslinieciskajā vadībā izvēršas par vienu no spilgtākajiem Dailes teātra vēstures posmiem.” Vairāk par grāmatu “Dailei 100” – apgāda “Neputns” mājaslapā, ieskats grāmatā – Dailes teātra mājaslapā.

 

LR1 raidījums “Kultūras Rondo” Arnolda Liniņa 90. jubilejā

 

"Cauri pilsētai"

Vienlīdz spilgts ir arī Arnolda Liniņa muzikālais talants, kas izpaužas 60. gadu latviešu estrādes dziesmu ierakstos. Viena no populārākajām Liniņa iedziedātajām dziesmām – Elgas Igenbergas “Cauri pilsētai” ar Alfrēda Krūkļa vārdiem.

 


[2] Latvijas teātris. 70. gadi. R.: Zinātne, 1993., 190.-192.lpp


[3] Treimanis G. Sarežģītais un viltīgais mistifikators. Literatūra un Māksla. Nr. 18 (18.05.1991.).

 

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt