Spēt būt atklātam

2021. gads ir Oļģerta Krodera 100. un viņa vārdā nosauktā portāla KrodersLV 10. dzimšanas dienas gads jeb #kroderdienas! Atzīmējot šos notikumus, teātra vietne KrodersLV visa gada garumā piedāvās 12 sarunu ciklu ar Oļģerta Krodera radošajā mūžā nozīmīgām personībām – dažādu teātra profesiju pārstāvjiem, kas kādā no režisora radošās darbības posmiem bijuši Krodera līdzgaitnieki un domubiedri. Ceram, ka šīs sarunas ne tikai ļaus atsaukt atmiņā izcilā režisora personību un skatuves darbus, bet arī atklās ko jaunu par O. Krodera mantojumu šodienas teātrī.

Pirmā #kroderdienu saruna – teātra zinātniece, Krodera pētniece Vēsma Lēvalde intervē aktieri Juri Bartkeviču.

 

“Kroders teiktu: Vajag teātrī atgriezties pie lielām tēmām,” min Juris Bartkevičs.  Ko Kroders teiktu par šo laiku? “Paskaties, nekas nemainās! Cilvēki neko nemācās!” Un ieteiktu teātrim risināt lielas tēmas – par godu, sirdsapziņu, par mūžīgo garīgās kultūras cīņu pret agresiju, ir pārliecināts Juris Bartkevičs, kuru nereti dēvē par Krodera aktieri.

Juris pats saskaitījis, ka 15 gadu ilgā periodā (1974-1989) pie režisora Oļģerta Krodera nospēlējis 17 nozīmīgas lomas.  Un tomēr – kāpēc tieši Krodera aktieris, ja ne mazums radošu veiksmju bijis arī pie citiem režisoriem? Vai tas ir domāšanas veids, spēles stils vai vienkārši – cilvēciska saskaņa? “Tajā laikā radās jauna izpratne, vēlme pēc citas skatuves patiesības, kas nav rādoša, teatrāla,” atceras J. Bartkevičs. Kā aktieri un režisors kļūst par domubiedriem? “Būtiskākais – cik tu proti būt atklāts,” uzskata aktieris.

Kroders pats ir atzinis, ka viņam bijuši divi iestudējumi tuvu iecerētajam ideālam – J. Jaunsudrabiņa “Aija” (1984) un A. Čehova “Kaija” (1987) [1]. Kas ir radošo veiksmju atslēga? J. Bartkevičs domā, ka “Kaijā” tā bija gan režisora uzticēšanās jaunam, ekstravagantam komponistam Jurim Ābolam un jaunam, modernam māksliniekam Artim Butem, gan aktieru spēja Čehova lugā ieraudzīt sevi it kā no malas, spēlēt pārdzīvojumu bez demonstrācijas, ironiju bez kariķēšanas. Abās izrādēs tika panākta tik grūti sasniedzamā formas un satura vienotība. Turklāt Krodera izvēlētā forma nav ieliekama kādā viegli nolasāmā “kastītē” – reālisms, modernisms, postmodernisms – “harismātiskais režisors ar grāmatveža rokrakstu” savas plašās teorētiskās zināšanas pakļāva īpašai skatuves valodas izjūtai, sapludinot stilus brīvi, dažkārt pat huligāniski, intervijā stāsta J. Bartkevičs. Krodera vērtīgākā īpašība esot bijusi prasme “atvērt un iepilināt to, ko vajag”.

Kroders bija viens no nedaudziem režisoriem, kas uzturēja ciešas saites ar kritiķiem, arī pats rakstīja recenzijas un teorētiskus rakstus. Kas no Krodera mantojuma noder vēl šodien, skatieties Zoom intervijas ierakstā ar aktieri Juri Bartkeviču.