Kroders.lv 04.02.2021

Valdim Lūriņam – 70

Publicitātes foto

4. februārī 70. jubileja aktierim un režisoram VALDIM LŪRIŅAM!

Valdis Luriņš dzimis 1951. gadā Krasnojarskas novada Tūrā. Pēc 1953. gada atgriezies Latvijā, 1969. gadā beidzis Rīgas 49. vidusskolu, 1975. – absolvējis Konservatorijas Teātra fakultāti kā aktieris, pēc tam studējis režiju, diplomdarba izrādi iestudējot 1983. gadā.

Jau vidusskolas gados piedalījies Dailes teātra izrādēs “Motocikls” un “Idiots” Pētera Pētersona režijā, tālab mūža garumā P. Pētersonu uzskatījis par savu skolotāju, un arī savu izrāžu stilistikā radoši turpinājis “dzejas teātra” principus. Pēc studijām strādā Nacionālajā teātrī, kā arī iestudē izrādes Liepājas teātrī. Kopš 1975. gada Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors.

 

Valda Lūriņa 70. jubilejā aicinām ieskatīties un atcerēties 10 viņa veikumus un panākumus teātrī!

 

Izrāde “Spartaks” (1977)

Izrāde, kas top kā jauniešu patstāvīgais darbs ārpus teātra repertuāra plāniem, kas tiek mēģināta vēlos vakaros un naktīs un kuras rezultāts izraisa plašu rezonansi gan publikā, gan kritikas vidū, piemēram.

A. Upīša kara gados sarakstītās traģēdijas pamattēma ir cīņa par brīvību un nepieciešamība pēc varoņa, kas cilvēkus spēj šai cīņai iedvesmot. Runa ir par vēsturiskām romiešu personībām, bet gan izrādes veidotāji, gan publika, protams, saprot, ka romiešu vergi – tie bijām mēs padomju totalitārajā režīmā.

Vairāk par izrādi lasāms: http://100.teatris.lv/performance/844/855

Šeit klausāms “Latvijas Radio” sižets par leģendāro iestudējumu:

 

Izrāde “Iela” (1981, rež. Valdis Lūriņš, Alfreds Jaunušans, Edmunds Freibergs, Mihails Kublinskis)

Jānis Kaijaks (Rītens Straume), Valdis Lūriņš (Devītais)

Leona Paegles dramatiskais sacerējums “Iela” uzrakstīts 1922. gadā. Visus izrādes veidotājus vienoja vēlēšanās ieskatīties šī laikmeta cilvēkos un izpētīt strēlnieku garīguma avotus, dot nojausmu par šī sarežģītā laika domām un garu. Valdis Lūriņš ir gan aktieris, kas spēlē Devīto, gan režisors. Izrāde papildināta ar I. Paegles dzejas-dziesmu iestarpinājumiem.

Vairāk par izrādi lasāms: http://100.teatris.lv/performance/861/872

 

Rokopera “Lāčplēsis” (1988)

Viens no nozīmīgākajiem Valda Lūriņa skatuves darbiem, kas sasniedzis visplašāko auditoriju un radījis lielāko rezonansi ir ārpus teātra sienām, ir Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” iestudējums 1988. gadā, kas bija viens no Trešās atmodas lielajiem mākslinieciskiem notikumiem līdzās 1990. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Vairāk lasiet: https://enciklopedija.lv/

Fragments no rokoperas:

 

Liepājas teātra izrāde “Kaupēn, mans mīļais” (1999)

Jāņa Lūsēna, Māras Zālītes, Valda Lūriņa rokoperas stāsts risinās laikā no 1919. līdz 1927. gadam, un tā centrā ir Ansis Kaupēns. Pirmā pasaules kara laikā dezertējis no Latvijas armijas un plašākai sabiedrībai nezinot, sešu gadu laikā nogalinājis 19 cilvēkus. Tiesā pirms pakāršanas Kaupēns labprātīgi atzinies savos noziegumos.

Izrāde tika izvirzīta vairākām nominācijām teātra balvai "Spēlmaņu nakts", Liepājas teātris ieguva pirmo Grand Prix šīs balvas vēsturē, sekoja arī citas godalgas, arī Lielā Mūzikas balva Jānim Lūsēnam, ko  2000. gadā viņš saņēma par muzikālajām izrādēm un devumu teātra mūzikas jomā.

Izrādes ieraksts skatāms:

 

Vizmas Belševicas triloģijas “Bille” skatuves versija (2008)

Daudziem zināmo Vizmas Belševicas triloģiju “Bille” Valdis Lūriņš iestudējis Nacionālajā teātrī 2009. gadā. Režisors šajā izrādē parādījis ne tikai vienas mazas meitenes pieaugšanas stāstu, bet arī par pašu Latviju, kas nebija tikai smaidīgu un čaklu zemes kopēju valsts ar augstu ētisko imperatīvu.

Vairāk par izrādi lasiet: http://100.teatris.lv/performance/409/420

Video ieskats izrādē:

 

Muzikālā programma “Sapnis par Brodveju” (2009)

Stāsts par nabadzīgās Romas prostitūtas Kabīrijas likteni, līdzīgi Kerijas dzīvesstāstam, savulaik “uzpirka” maestro Raimondu Paulu, kurš pēc Fellīni slavenās filmas scenārija izveidoja mūziklu. Dita Lūriņa koncertuzveduma pirmajā daļā izdzied Kabīrijas dziesmas, izsapņojot sapni par labāku dzīvi, mīlestību un vēlmi būt uz skatuves. Uzveduma otro daļu varam saukt par Kabīrijas sapņa piepildīšanos – skatuve, krāšņi tērpi, lieliski skatuves partneri, dziesmas no visslavenākajām Brodveja izrādēm un pats Maestro pie klavierēm.

Audio: "Sapnis par Brodveju" (2009) un "Sapnis par Brodveju" (2009)

Vairāk par izrādi lasiet: http://100.teatris.lv/performance/1105/1116

Video ieskats izrādē:

 

Liepājas teātra izrāde “Spēlē, Spēlmani!” (2011)

Izrāde, kas nodēvēta par likteņspēli, ļauj ieklausīties trauksmainas dzejas vārsmās, kuru emocionālo pusi izceļ Imanta Kalniņa mūzikas radītais sentiments, un, pat repa ritmu pavadībā, ielūkoties daudzveidīgajos paša Čaka portretos, kuri spoguļojas četru jauno aktieru sniegumā – Kaspara Kārkliņa (par Čaka lomu “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”), Viktora Ellera, Sanda Pēča un Pētera Lapiņa aktierspēlē.

Izrādes ieraksts skatāms "Teātris.zip" īpašajā izlasē šeit.

Publicitātes foto

 

Andrē loma izrādē “Ak, tētīt…” (2016, rež. Intars Rešetins)

Izrāde par attiecībām ģimenē starp bērniem un vecākiem, par mīlestību, kura ne vienmēr ir tikai gaiša un viegla, par vecumu, kas tuvojas, par sajūtām, ko negribas atklāt pat tuvākajiem cilvēkiem ģimenē. Iestudējuma centrā – emocionāla un psiholoģiski precīza tēva un meitas gan uz skatuves, gan arī dzīvē – Valda Lūriņa un Ditas Lūriņas – saspēle.

Video no izrādes:

 

Muzikāls uzvedums "Re, kā ziņģe skan!" ar Ādolfa Alunāna kuplejām (2019)

Stāstu par Alunāna dzīvi un turpmāko viņa ietekmi uz latviešu teātri izstāstīs aktieri Dace Bonāte, Anita Grūbe, Mārtiņš Egliens un mūziķis Valdis Zilveris.

Ieraksts no radioteātra:

 

Radioiestudējums – Laimas Kotas romāna "Istaba" dramatizējums 5 daļās (2020)

2020. gada sākumā Valdis Lūriņš bija Laimas Kotas romāna “Istaba” radioiestudējuma režisors. Tā ir grāmata, kurā tiek atainota Rīga un Latvija kopumā 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Topošās mākslinieces sapņi un cerības – atrast savu vietu šai dzīvē. Izcīnīt. Mākslas pasūtījumi rodas, bet tie ir… ļoti šaubīgi un arvien šaubīgāki. Arī dzīvesvieta atrodas – tā ir istaba komunālajā dzīvoklī, kurai komplektā līdzi nāk kaimiņu bariņš. Pie šiem cilvēkiem ir jāpierod, ar viņiem kopā ir jādomā par sadzīvi, izdzīvošanu un pat kopīgu biznesu un nākotni. Jaunās vēsmas padomju sistēmā ir kas jauns, pie kā ir jāpierod, jāsaprot un jāprot izmantot savā labā. Bet ne vienmēr tas izdodas, lai gan kaimiņu kolektīvais spēks var daudz ko paveikt...

Ieraksts no pirmās daļas:

 

KrodersLV redakcija sveic jubilejā!

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt