Kroders.lv 09.03.2021

Nenotikušās pirmizrādes

Pandēmijas dēļ Latvijas teātru durvis jau otro reizi aizvērās 2020. gada novembrī. 2020./2021. gada sezona kļuvusi par "spoku sezonu", kuras laikā daudzi Latvijas teātri turpinājuši darbu, radot jauniestudējumus, kuru pirmizrādes notikušas aiz slēgtām durvīm, savējo lokā, bet satikšanās ar skatītājiem atlikta uz brīdi, kad epidemioloģiskie apstākļi ļaus atsākt darbu klātienē. KrodersLV redakcija izveidoja savu 2020./2021. gada sezonas nenotikušo pirmizrāžu izlasi, ļaujot gūt ieskatu šīssezonas jauniestudējumu piedāvājumā Latvijas teātros.

 

1. Māras Zālītes “Smiļģis” Viestura Kairiša režijā (Dailes teātris, 2020)

2020. gada 20. novembrī, 100 gadus pēc Dailes teātra dibināšanas, notiek slēgtā pirmizrāde teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša veidotajam iestudējumam “Smiļģis”. Iestudējums, kas iecerēts kā Dailes teātra simtgades svinību galvenais notikums, vēl gaida savu satikšanos ar skatītājiem.

Māras Zālītes luga sākas ar Dailes teātra ieceres dzimšanu viena ģēnija prātā, kam seko teātra dibināšana. Darbā izcelts tas, ka Eduards Smiļģis ir ne vien Dailes teātra dibinātājs, novatorisks režisors un spēka un ekstāzes aktieris, bet arī pretrunu plosīts ģēnijs, kurš līdzīgi hameleonam maina savu iedabu atkarībā no sievietes, kuru tobrīd mīl, vai varas, kas tobrīd valda. Drāma divās daļās cenšas izdibināt, kas patiesībā slēpjas aiz Smiļģa tūkstoš maskām, un kādu cenu ģēnijam nākas maksāt par spēju spēlēt teātri, sāpēt un mīlēt pāri vidusmēra cilvēka varēšanas robežām.

Izrādē Smiļģa tēlu atveido seši dažādi aktieri – Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Gints Grāvelis, Lauris Dzelzītis, Kaspars Dumburs un Kārlis Arnolds Avots, simboliski iemiesojot sešas dažādas Smiļģa sejas.

Māra Zālīte lugas tēlu sistēmā ietvērusi Eduarda Smiļģa dzīvē vistuvākos cilvēkus: “Izvēle bija samērā grūta, patiesībā es atstāju tos, bez kuriem nav iespējama Smiļģa dzīve. Pirmkārt, tā ir Felicita Ertnere dzīvē teātrī un arī privātajā dzīvē. Izvēlējos Raini kā viņa iedvesmotāju, līdzdomātāju un cilvēku, ar kuru ir, ko runāt, kur satiekas divas galotnes, viņi bija ļoti tuvi. Smiļģis ārkārtīgi pārdzīvoja Raiņa nāvi. Bez šaubām arī viņa sieva, ar kuru viņam bija divi bērni. Viņam vēl bija liktenīgā sieviete, ārpus vēl dažām, Lilija Štengele, ar kuru viņš nodzīvoja kopā sākumā samērā harmoniski, bet viņš nevarēja ilgi harmoniski dzīvot, viņš bija ģēnijs. Bet katrā ziņā Lilija Štengele bija viņa visnoturīgākā mīlestība. Traģika ir tajā, ka divas spožās zvaigznes blakus nevarēja pastāvēt. Vai nu viena, vai otra. Protams, tur vēl arī viņa māte, kam ir ļoti maz teksta, bet liela nozīme. Un tuvākie līdzgaitnieki – Jānis Muncis, Oto Skulme un kaislīgās pielūdzējas.”

Izrādes ansamblī ir arī Vita Vārpiņa vai Kristīne Nevarauska (Berta), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Felicita Ertnere), Rēzija Kalniņa (Lilija Štengele), Dārta Daneviča (Eleonora), Ieva Segliņa (Anna, Rainis, Lelde), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Smiļģa māte). Radošajā komandā: scenogrāfe Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horeogrāfe Jana Jacuka, video mākslinieks Ivars Ozoliņš.  

 

No kreisās: skats no LT izrādēm "Maģiskās domāšanas gads", " 1 000 000 labu lietu", DT izrādes "Kontrabass" // Publicitātes foto

2. Trīsarpus monoizrādes

Pandēmijas laiks ne tikai izmainījis teātra apmeklēšanas paradumus, bet arī no jauna aktualizējis monoizrādes žanru, kura izpausmes pagājušā gada laikā piedzīvotas gan virtuālajā vidē (“Skolotājs”, “Baltā sieva”, “Mīlestība pandēmijas laikā” LNT “Baltajā kubā”), gan klātienē (Mārtiņa Meiera monoizrāde “Visas labās lietas” VDT).

Šosezon Latvijas teātros ir tapušas vairāku aktieru monoizrādes, tostarp Patrika Zīskinda “Kontrabass” Dailes teātrī (2021, rež. Henrijs Arājs), Džoanas Didionas “Maģiskās domāšanas gads” (2020, rež. Beatrise Zaķe) un Dankana Makmillana “1 000 000 labu lietu” (Latvijas teātrī iepriekš iestudēts arī ar nosaukumu “Visas labās lietas” un “Dzīves dārgakmeņi”) (2021, rež. Dmitrijs Petrenko) Liepājas teātrī.

2020. gada 4. decembrī vajadzēja notikt jaunās režisores Beatrises Zaķes debijai Liepājas teātrī ar Andas Albužes monoizrādes “Maģiskās domāšanas gads” iestudējumu. Izrādes pamatā esošais amerikāņu žurnālistes Džoanas Didionas darbs ir viņas piedzīvoto zaudējumu retrospekcija, īsā laikā posmā pazaudējot vīru un meitu. Tas ir stāsts par to, kā sadzīvot un pieņemt zaudējumu un, neskatoties uz sāpēm, turpināt dzīvot un pašam valdīt pār savu dzīvi. Izrādes radošajā komandā arī Inga Siliņa (scenogrāfija, kostīmi) un Toms Streilis (gaisma).

2021. gada 21. janvārī Dailes teātrī slēgto pirmizrādi piedzīvojis jaunā režisora Henrija Arāja iestudējums “Kontrabass”. Patrika Zīskinda 1981. gadā sarakstītais “Kontrabass” ir viens no visbiežāk uzvestajiem darbiem uz pasaules teātru skatuvēm. Dailes teātrī savas 50 gadu jubilejas gadā monoizrādē Kontrabasista lomā iejutās aktieris Leons Krivāns, izspēlējot stāstu par mūziķa radošā mūža nolemtību un vilšanos, laimi un prieku. Nu Kontrabasista lomā iejuties aktieris Aldis Siliņš.

2021. gada 6. februārī Liepājas teātra Mazajā zālē (koncertzālē “Dzintars”) bez skatītājiem notikusi pirmizrāde režisora Dmitrija Petrenko skatuves versijai Dankana Makmillana lugai “1 000 000 labu lietu”. Tajā dzīvi apliecinošā piedzīvojumā pārmaiņus dosies aktieri Edgars Ozoliņš un Gatis Maliks. Izrāde vēsta par to, ka katrai lietai var būt vislielākā nozīme. Visas labas lietas, kuru dēļ ir vērts dzīvot: saldējums, ūdens kaujas, palikt ilgāk nomodā un drīkstēt skatīties televizoru – ir tikai dažas no tām. Izrādes radošajā komandā arī gaismu mākslinieks Dainars Albužis.

 

3. Reina Rauda “Perfektā teikuma nāve” Valtera Sīļa režijā (2020, Latvijas Nacionālais teātris)

Režisors Valters Sīlis 2020. gada 6. decembrī pabeidzis darbu pie jauniestudējuma – politiskā trillera “Perfektā teikuma nāve”. Igauņu rakstnieka Reina Rauda darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs – Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam viņi tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi. Stāsts par šo laiku savedīs kopā divus jaunus cilvēkus –igauņu meiteni Mārju un krievu puisi Aleksu – un arī izšķirs. Bet – viņi būs uzzinājuši, kāds ir perfektākais teikums pasaulē. Aksela lomā uz Nacionālā teātra skatuves debitēs aktieris Matīss Budovskis. Izrādes radošajā komandā: dramaturģe Ieva Struka, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, muzikālā noformējuma autors Gatis Krievāns, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

 

Skats no VDT izrādes "Ilgu tramvajs" // Foto - Mārtiņš Vilkārsis

4. Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvajs” Edmunda Freiberga režijā (2020, Valmieras Drāmas teātris)

2020. gada 11. decembrī notikusi slēgtā pirmizrāde Edmunda Freiberga izrādei “Ilgu tramvajs”. Blanšas loma ir režisora veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei, kura par sev uzticēto galveno lomu saka: “Viņa ir noausta no sāpēm un nelaimīgas mīlestības. Viņas balsī skan ilgas un spīts. Viņu plosa meli un kaislība. Sekss un vardarbība. Neizskaidrojamais citādais. Dubļi un asinis. No tā visa viņa ir noausta. Un tomēr – tīra. Viena no visskaistākajām lomām, kas jelkad uzrakstīta.”

Ansamblī ir aktieri Inese Pudža (Stella), Tom J. Benedict (Stenlijs), Rihards Jakovels (Mičs), Māra Mennika, Kārlis Freimanis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Uldis Sniķers un Māra Vīgante. Izrādes radošajā komandā: scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

 

5. “Sievietes un vīrieši” Alvja Hermaņa režijā (2020, JRT)

Mirkli pirms valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem nodošanas izrādi pieredzēja Alvja Hermaņa jauniestudējums – Majas Cades lugā “Status quo” (tulkotāja Margarita Zieda, lugas adaptācija – Alvis Hermanis) balstītā izrāde “Vīrieši un sievietes”. Par izrādi režisors saka: “Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. (..) Rietumu sabiedrība (atšķirībā no pārējām) pēdējo simts gadu laikā veikusi milzu progresu sieviešu līdztiesības jomā un turpina to darīt, “MeToo" kustība radikāli izmainījusi sadzīves uzvedības kodus, taču politkorektuma terors un cīņa par upura lomu dialogu starp dzimumiem tikai sarežģī. Un demogrāfijas līknes turpina gāzties uz leju. Visi šie procesi attīstās mūsu acu priekšā un neviens nezin ar ko tas beigsies. Vācu autore Maja Cade ir mēģinājusi fantazēt šajā virzienā un ar viņas atļauju mēs lugu esam lokalizējuši. Darbības vieta ir Latvija." 

Izrādei scenogrāfiju veidojis Alvis Hermanis
, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
. Lomās – Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Marija Linarte, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 3. kursa studenti.

 

 

6. Ninas Reines “Piekrišana” Lauras Grozas režijā (2021, Dailes teātris)

2021. gada 31. janvārī pabeigta Lauras Grozas izrāde “Piekrišana” – iestudējums, kurā uz Dailes teātra lielās zāles skatuves viesojas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika.

Britu dramaturges Ninas Reines darbs “Piekrišana” ir spriedzes pilna un izklaidējoša mūsdienu traģikomēdija, kas vēsta par diviem pāriem – četriem ļoti veiksmīgiem un mazliet ciniskiem advokātiem, kā arī viņu morāli mazāk elastīgo, līdz ar to – mazāk veiksmīgo draugu prokuroru. Režisore Laura Groza intervijā LTV1 raidījumam “Panorāma” komentē izrādes tēmu: “Es redzu arī tādu emocionālo infantilismu. Tas ir jocīgi, jo pierasts domāt, ka cilvēki attīstās visos līmeņos. Ir naivi tā domāt. Liekas, ja tev ir septiņas augstākās izglītības, tu noteikti esi emocionāli inteliģents cilvēks, bet tā nebūt nav. Cilvēki ar ļoti daudz zināšanām nespēj savu dzīvi darīt ne sakārtotāku, ne laimīgāku.”

Izrādes ansamblī ir aktieri Maija Doveika (Kitija), Dainis Grūbe (Edvards), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Reičela), Mārtiņš Upenieks (Džeiks), Kaspars Dumburs (Tims), Anete Krasovska (Geila/Lora), Alise Danovska (Zāra). Radošajā komandā: scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks -8, mūzikas konsultants Rūdolfs Dankfelds.

 

Skats no Daugavpils teātra izrādes "Kaija. Izmeklēšana" // Foto - Džeina Saulīte

7. “Kaija-1” un “Kaija-2” Oļega Šapošņikova režijā (2020, Daugavpils teātris)  

Daugavpils teātrī 2020. gada novembrī režisora un mākslinieciskā vadītāja Oļega Šapošņikova vadībā tapusi izrāde “Kaija. Izmeklēšana”, kas sastāv no divām daļām jeb divos dažādos vakaros skatāmām izrādēm. Pirmās izrādes “Kaija-1” pamatā ir Antona Čehova luga “Kaija”, savukārt “Kaija-2” pamatā – Borisa Akuņina luga, kura ir Antona Čehova lugas savdabīgs turpinājums un kura meklē Konstantīna Trepļeva nāves vaininieku. Skatītājam tiks piedāvāti vairāki interpretācijas varianti, kas sevī iekļaus ne tikai notikumu tālākas attīstības, bet arī pagātnes notikumu variācijas.

Izrāde savu būtību atklāj nosaukumā: tā ir izmeklēšana, padziļināts Čehova “Kaijas” izpētes ceļojums.

Iestudējumu “Kaija-1” un “Kaija-2” radošajā komandā: kostīmu māksliniece, scenogrāfe Inga Bermaka-Apiaha, video mākslinieks Gatis Timofejevs, gaismu mākslinieks Sergejs Vasiļjevs. Lomās: Oļegs Šapošņikovs, Irina Kešiševa, Aleksandrs Komarovs, Viktors Jancevičs, Zanda Mankopa, Mihails Samodahovs, Maija Korkliša, Vanda Gibovska, Maksims Terļeckis, Marģers Eglinskis, Mihails Abramovs, Raimonds Paegle, Jevgeņijs Mihailovs, Artjoms Afanasjevs.

 

Skats no DT kustību izrādes "Ļoti labas minūtes" // Foto - Agnese Zeltiņa

8. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo “Ļoti labas minūtes” (Dailes teātris, 2020)

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo Dailes teātrī radījuši kustību izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Atsaucoties uz Benjamina “Maskavas dienasgrāmatu“, iestudējums rodas, kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde iecerēta kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

 

Skats no LLT izrādes "Arturs un apaļā galda bruņinieki" // Publicitātes foto

 

9. “Arturs un apaļā galda bruņinieki” Edgara Niklasona režijā (2020, Latvijas Leļļu teātris)

2020. gada 11. decembrī Latvijas Leļļu teātra latviešu trupā slēgto pirmizrādi piedzīvojusi izrāde bērniem “Arturs un Apaļā galda bruņinieki” Edgara Niklasona režijā. Radošā komanda meklējusi atbildes uz jautājumiem: kā noticēt sev un kļūt par varoni? kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās?

Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet Sandijas Santas dramaturģija balstīta šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb escape room noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

Izrāde vēstīs stāstu par četriem 6.b klases skolēniem, kuri, dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju, aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Lomās: Matīss Millers (Arčijs), Elīna Bojarkina (Rozīte), Lienīte Osipov (Gabriela), Rihards Zelezņevs (Ansels), Artūrs Putniņš (gids Venerands, Merlins), Dace Vītola (karaliene Ginevra), Anrijs Sirmais (karalis Arturs). Radošajā komandā arī: scenogrāfe, leļļu māksliniece Evita Bēta, kostīmu mākslinieks Edgars Niklasons, mūzikas autori Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals, horeogrāfe: Alise Putniņa, gaismu mākslinieks Uldis Andersons.

 

VDT izrādes "Dons Kihots" publicitātes foto

10. “Dons Kihots” Viestura Roziņa režijā (2020, Valmieras Drāmas teātris)

2020. gada 12. novembrī LMT Mansarda zālē pabeigts darbs pie Viestura Roziņa skatuves versijas spāņu klasiķa Migels de Servantesa darbam “Dons Kihots”. Šo ķieģeļa smaguma grāmatu izlasīt ir varoņdarbs, tam visi nav gatavi, taču par Servantesa radīto kanonisko tēlu ir dzirdējuši gandrīz visi. Vismaz metaforisko “viņš jau cīnās kā Dons Kihots ar vējdzirnavām” pavisam noteikti. Ne velti šis kaujām un piedzīvojumiem pārpilnais romāns ir viena no pasaulē tulkotākajām un arī pārdotākajām grāmatām, vēsta izrādes pieteikums.

Viestura Roziņa iestudējums veidots kā metaforiska himna mūsu vecvecākiem – vācējiem, drosminiekiem, šķelmjiem, dīvaiņiem, estētiem, savādniekiem, kas iemieso sava veida “mūsdienu bruņiniekus”. Jaunās un vecās paaudzes domu un pasaules redzējuma sadursme būs kā bruņota spēle, kur caur skumjā izskata bruņinieka Dona Kihota un viņa ieroču nesēja Sančo Pansas alegoriju attiecību nosacītā kaujā sastapsies vectēvs un viņa mazdēls.

Donu Kihotu izrādē spēlēs Valmieras trupas vecākais aktieris Rihards Rudāks vai Januss Johansons, Sančo Pansu – viens no jaunākajiem, Pauls Iklāvs.

Ansamblī arī aktieri Dace Eversa vai Regīna Devīte, Ingus Kniploks, Arnolds Osis, Ilze Pukinska, Klinta Reinholde un Baiba Valante. Radošā komanda: dramatizējuma autori Viesturs Roziņš un Ludmila Roziņa, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Jūlija Kristberga, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, horeogrāfs Kārlis Božs, komponists Jēkabs Nīmanis.

 

 

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt