Ēriks Vilsons 22.12.2011

Ziemas Svētku Vecīša pārdomas

Decembrī par teātri un dzīvi runā aktieris un dramaturgs Ēriks Vilsons.

Nevienam nav noslēpums, ka Ziemas Svētku Vecītis ( ZSV) viens pats Lapzemes birojā netiek galā. Viņam jāpalīdz.

Šo funkciju veic profesionālie un neprofesionālie ZSV.

Pie neprofesionālajiem varam pieskaitīt dažādus kultūras namu darboņus, bērna dārza auklītes, sētnieci Ināru un Imanta onkuli no kaimiņu dzīvokļa...utt. ( droši varat turpmāko sarakstu papildināt!).

Kā motivē neprofesionālos ZSV?

- Nu, vajag! Saproties! Baigi vajag!

- Bērni gaida.

- Tev gan labi sanāk.

- Neviens nepazīs.

- Tu izskaties pēc īsta ZSV.

- Kas, tev nemaz nav sirds krūtīs?

- Es tev bučiņu iedošu!...

Iepriekšminētie kustas uz mājieniem un miglainiem solījumiem, grādīga dzēriena blašķēm, vārdos nenosauktiem veciem grēkiem vai vienkārši aiz iedzimtas nespējas atteikt. Tad nu tiek kaut kur aizlienēta Pirmsplūdu Laiku ZSV atribūtika, ar AGO līmi lipināti pakulas kumšķi pie sejas, vietējā kultūras nama apģērbu noliktavā aizlienēts nošmulēts ZSV halātiņš...

Pasākums, diemžēl izvēršas diezgan neprognozējams, un 75% uguns kristības pārcietušo ZSV sēž tajā kambarītī, kur bērnudārzā glabājas slotas, un malko grādīga dzēriena blašķīti: „Nekad vairs! Meklējiet kādu profesionāli!”

Pārējie 25% vienkārši nodzeras.

Tad tiek meklēts profesionālis. Ar ko viņi atšķiras?

Profesionālajam ZSV par to maksā. Viņam ir grafiks, pārvietošanās līdzeklis, attiecīgs, labas kvalitātes tērps, teātra frizierītes sakopta bārda un ūsas, kuras viņš līmē ar riktīgu „mastiku”.

Uz viņu var paļauties, un par to ir jāmaksā. Tas ir normāli. Viņš zina savu cenu.

Tālāk jau viss ir atkarīgs no teātra repertuāra, attāluma, grafika, gribēšanas...

Kā ir apģērbies ZSV?

Vēlams maksimāli pietuvināties Kolas reklāmas ZSV vecīša vizuālajam izskatam. Ir arī redzēti tautiskie, tādi ala Ģed Moroz... Bet Kola pāri visam.

Bārda?

Labi kopta. Balta. Kupla. Ūsas tādas, kas neatlīmējas visekstremālākajos laika apstākļos. Ja ir iespēja un teātra repertuārs to atļauj – uzaudzēt pašam, gatavojoties šim pasākumam. Ja var, tādu valkāt pastāvīgi. Cauru gadu. Reklāmai.

Ar ko pārvietojas?

Tajos, vecajos labajos laikos sevi cienošs ZSV pārvietojās ar taksometru. Bet šodien ar sagrabējušu „opelīti” vai WV PASAT, MAZDA 303, ... (varat papildināt).

Uz slēpēm neesmu nevienu redzējis. Kamanās arī ne. Ar ziemeļbriežiem ne tik. Ziemeļbriedis Rūdolfs vispār ir nemateriāls, mistisks tēls, kas iekortelējies teātra bufetē (man vismaz tā ir bijis).

Vēl par transportu runājot - pašam ir gadījies pārvietoties ar divriteni pa piesnigušajām Liepājas ielām, kad ZSV talāriņš draud iepīties sarūsējušā velosipēda ķēdē.

Glaunāko ZSV esmu redzējis izkāpjam no džipa. Mierinu sevi, ka tas nebija īstais. Ar tādiem brauc citi neprofesionāļi - lielu uzņēmumu šefi, pilsētas mēri, Saeimas deputāti utt. Tie, kas ietilpst tajos 25%.

Kā dzer un ēd?

Vispār jāēd ar speciālas ZSV tehnikas palīdzību – ar rādītājpirkstu un īkšķi jāpaceļ ūsas un tad jāiebakā pīrādziņš, bet dzērieni konsekventi jāiešņauc caur salmiņu. Vismaz iesācējiem.

Ko ēd?

Tātad - mandarīnus, sažuvušas pupas, sojas konfektes, sagrieztus, apglumējušus banānus, vecus speķa pīrādziņus, savilgušas piparkūkas...

Ko dzer?

Atdzisušu kafiju, sarūgušu sulu, siltu burbuļūdeni, bērnudārza virtuvē sagatavotu vakardienas kompotu. Veiksmes gadījumā, ja pats neesi pie stūres – mazu glāzīti melnā balzāma.

Atgādinu - jādzer caur salmiņu, citādi bārdā paliek aizdomīgi brūna svītra. Paskats tāds – it kā būtu aptaisījies, bet tikai ar otru galu.

Vēl tāds delikāts jautājums – ar kādām profesionālām slimībām slimo ZSV? Vēdera aizcietējums. Hemoroīdi. Personības dalīšanās.

Par ko murgo ZSV?

Par aizmirsto telefonu skolas tualetē. Ūsu līmes vietā MOMENTS. Esi iestrēdzis liftā, bet bērni sauc: „Vecīt, parādies!” Tu esi ieradies pliks uz pasākumu un vari aizsegties vienīgi ar bārdu. Esi sajaucis bērnudārzus, laikus, dienas, mēnešus utt.

Mīļākās dziesmas?

- Man bij’ reiz krustmāte.

- Klusa nakts.

- Reiz mežā dzima eglīte.

- Labadu.

Bet topā ir – Zvaniņš skan! ...

Pantiņi?

- Pīrāgam, nabagam...

- Tu par šito pantiņu dod man vienu mantiņu...

- Sala veci, ko tu kasies, atdod dāvanas un lasies...

Iepriekšminēto dziesmu un pantu rezultātā pat nodzīts profesionālis draud pārvērsties par maniakālu slepkavu.

Par ko sapņo ZSV vecītis?

Arī šis brīdis beigsies. Glāzi laba konjaka. 2012. gadā būs Pasaules Gals. Mans bērns nekad nekļūs par ZSV palīgu. Līgo svētkos es atpūtīšos un „atraušos” tā pa riktīgo!...

 

Ko arī visiem novēlu!

Priecīgus Ziemassvētkus!

 

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt