Zanda Borga 05.09.2011

"Nezinu, no kā baidīties"

... saka Kaspars Gods, izveidojot savu teātri Liepājā...

Liels plašums, visam pāri neliela putekļu kārtiņa, pāris krēslu, pa atvērtajām durvīm pūš vējš un dzirdams, kā līst. Aktieri un režisors apspriež kādas ainas nianses, tūlīt sāksies mēģinājums. Liepājā, Dārza ielā 4-8, ir tapis jauns neatkarīgais teātris – Goda teātris.

„Ideja manī brieda jau sen, tagad vienkārši ir pienācis brīdis to realizēt,” saka Goda teātra dibinātājs – Liepājas teātra aktieris Kaspars Gods. „Pašlaik ir tik daudz labu lietu, kas notiek tieši mazajās zālēs, taču līdz šim liepājniekiem nav bijusi iespēja tās redzēt, jo trūka piemērotu telpu. Pagājušajā sezonā teātrī ienāca arī sešpadsmit jauni aktieri, visiem ir darbs, bet kā jau aktieriem mēdz gadīties, ar lielākiem vai mazākiem dīkstāves brīžiem.”

Liepājā atrodas vecākais latviešu profesionālais teātris Latvijā – Liepājas teātris, taču jau ilgu laiku teātrim nav mazās zāles, kurā realizēt mazās formas izrādes. Goda teātris mēģinās aizpildīt šo nišu. Teātris radies kā loģisks turpinājums vairāku aktieru individuālajai radošajai darbībai, un nav pirmais mēģinājums, ko tādu izveidot Liepājā. Vairākus gadus pilsētai bija savs neatkarīgais teātris – Mārtiņa Vilsona un Leona Leščinska dibinātais „Mūris”, taču M. Vilsonam pārceļoties uz Rīgu, tā darbība tika pārtraukta. Leons Leščinskis iesaistījies arī Goda teātra ikdienas darbā – tieši viņš ir režisors pirmajam iestudējumam „Žurka”, kura pirmizrāde gaidāma jau šonedēļ – 6. septembrī Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas (DALP) 5. vidusskolā.

 „Cerēju, ka visas tās papīru lietas ies ātrāk. Pašlaik mums ir nedaudz tādi kā gaidīšanas svētki. Jāpaciešas, kamēr varēsim spēlēt savās telpās. Mēģinājumi tur var notikt, bet izrādes gan vēl ne. Man ir noslēgts īres līgums uz divpadsmit gadiem, kurā ir iekļauta prasība par teātra izveidi divu gadu laikā. Ceru, ka tas būs ātrāk. Vajadzētu atvērties līdz 2012. gadam, ja nu pienāk solītais pasaules gals?” K. Gods nosmejas, bet tad kļūst nopietns:

„Pašlaik mūs uzņem un ļoti atbalsta DALP 5. vidusskola, viņi ir ļoti pretimnākoši, jo ar viņiem jau agrāk Liepājas teātrim izveidojusies laba sadarbība (5. vsk. tiek spēlēta Liepājas teātra izrāde „Kauja pie...” – autores piezīme), tāpēc pirmizrāde notiks tur.

Iestudējums „Žurka” ir stāsts, kurā režisors centies saprast, kurš ir tas brīdis, kad normāli pusaudži kļūst par „zvēriem” un kādi ir iemesli viņu pārmaiņām. Par Goda teātra izveidi un mēģinājumiem galvenās varones atveidotāja – aktrise Laura Jeruma – saka:

„Goda teātris, pirmkārt, jau ir foršs ar to, ka tas ir kaut kas jauns, kaut kas nebijis. Nezinu, kā būs, kad telpas būs izremontētas, bet tagad, tur mēģinot, ir tāda pozitīva underground sajūta, līdz ar to arī pats izrādes tapšanas process veidojas savādāks, varbūt brīvāks un huligāniskāks, nekā tad, ja mēs būtu iegājuši jau gatavās telpās, un tas dod arī savu īpašu atmosfēru un enerģētiku. Jā, kaut kā jauna sākums - tas vienmēr ir aizraujoši. Vēl, protams, mums aktieriem tā ir lieliska iespēja parādīties ārpus Liepājas teātra, tikt pamanītiem un parādīt sevi tādai publikai, kura uz Liepājas teātri neiet.”

Jāpiebilst, ka arī pārējās lomas atveido Liepājas teātra jaunie aktieri (Mārtiņš Kalita, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Agnese Jēkabsone un uz maiņām Everita Pjata vai Madara Melne), tāpēc rodas loģisks jautājums, kāda ir Liepājas teātra attieksme pret jaundibināto teātri.

„Būtībā arī es esmu Liepājas teātris, tāpat arī režisors un aktieri, bet, ja ar Liepājas teātri saprotam tā direktoru Herbertu Laukšteinu, tad viņš mani visādi atbalsta, jo arī teātrim ir nepieciešamas telpas mazajai zālei, tāpēc sadarbosimies, un šeit varēs notikt arī Liepājas teātra izrādes,” uzsver K. Gods. „Taču Liepājai netrūkst tikai mazās zāles, trūkst arī jauno režisoru. Uzreiz iestudēt uz lielās skatuves ir riskanti – jaunā telpa pavērs arī iespēju jaunajiem režisoriem no Rīgas, viņi varēs izmēģināt spēkus pie manis, lai pēc tam tīri organiski pārietu pie lielās zāles izrādēm. Ceru, ka izveidosies veiksmīga sadarbība ar citiem neatkarīgajiem teātriem. Sarunas jau ir aizsāktas.”

To apliecina arī Maija Pavlova no Ģertrūdes ielas teātra:

„Ziņa par Goda teātra - vēl viena nevalstiska profesionāla teātra - izveidi mūs ļoti iepriecināja. Īpaši nozīmīgs, manuprāt, ir fakts, ka šis teātris atrodas ārpus galvaspilsētas. Lai gan Liepāja nevarētu sūdzēties par teātru trūkumu (Liepājas teātris, Liepājas leļļu teātris, ceļojošais leļļu teātris "Maska"), esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan skatītāji, gan izrāžu veidotāji. Līdz ar Goda teātra izveidi gan Rīgas, gan arī citu pilsētu, t.sk. Liepājas, teātriem paveras plašākas iespējas sadarbībai - kā savstarpējai izrāžu apmaiņai, tā kopīgiem projektiem. Jau 20. un 21. septembrī Goda teātris viesosies Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) ar savu pirmo iestudējumu jauniešiem "Žurka", savukārt ĢIT plāno doties uz Liepāju ar izrādi "Svētceļnieks" un "Leģionāri".”

Goda teātris ir izvirzījis sev mērķi darboties kā alternatīva spēles telpa Liepājā un kļūt par regulāri apmeklētu un iemīļotu kultūras iestādi.

„Visi mani nenormāli atbalsta – teātris, aktieri, pilsēta – tiešām visi,” saka Kaspars.

Ne velti Goda teātris atradis mājvietu Dārza ielā, kuru pilsēta iecerējusi izveidot kā kultūras centru, pulcēšanās vietu vairākiem radošajiem kolektīviem, daiļamatniekiem u.c.

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna uzsver, ka „Liepājas teātris neapšaubāmi ir viena no nozīmīgākajām Liepājas kultūras vērtībām. Diemžēl – nu jau ilgstoši bez mazās zāles – tikai ar vienu spēles laukumu. Gadu gaitā mēģināts meklēt dažādus risinājumus, tomēr pagaidām bez taustāmiem rezultātiem, bet ar ideju un skici par mazo zāli blakus teātrim. Tādēļ Kaspara Goda ideja par savu teātri ir izcila! Kad Kaspars atnāca pie manis ar šo ideju, kopīgi meklējām telpas, kur to varētu realizēt. Prieks, ka mums izdevās pārliecināt Domes deputātus un „Goda teātra” projekts tika atbalstīts. Tā būs vēl viena lieliska vieta Liepājā, kur notikt ne vien teātra izrādēm, bet arī dzejas lasījumiem, kinolektorijiem, koncertiem utt. Jo vairāk pilsētā būs šādu kultūras saliņu, jo dzīvāka, vilinošāka, radošāka un pievilcīgāka būs pati pilsēta.”

Darbs ir saplānots visai nākamajai sezonai, bez „Žurkas” tiek plānoti vēl 4-5 iestudējumi. Pie to veidošanas strādās Ēriks Vilsons, Juris Rijnieks u.c.

Runājot ar Kasparu, nevar nepamanīt viņa aizrautību un entuziasmu, tomēr nevaru nepajautāt – vai tad bail nav nemaz?

„Mans mērķis nav sapelnīt miljonus, ja tā būtu, es nestrādātu teātrī. Pašlaik arī pierimis tas skriešanas vilnis, kad cilvēki to vien dara, kā skrien un triecas ar pierēm sienās. Viņi ir sapratuši, ka vajag ko vairāk, un teātris ir viena no šīm vajadzībām. Un vispār Liepājā tā steiga nemaz nav tik raksturīga. Tāpēc bail man nav. Sliktākais, kas ar mums var notikt, mēs varam nomirt – šis nav tas gadījums,” viņš nosmej. „Nesanāks, nesanāks. Tiešām nezinu, no kā baidīties. Strādāsim un redzēsim, kā mums izdosies.”

Kad „Žurkas” mēģinājums beidzies, aktieri un režisors ātri savāc savas mantas un dodas atpakaļ uz Teātra ielu. Goda teātri no Liepājas teātra šķir vien piecu minūšu gājiens. Tūlīt tur sāksies mēģinājums, jo tuvojas arī Liepājas teātra 105. sezonas atklāšana. Noguruši, bet iedvesmoti un darboties griboši. Laimīgi. Liepājā ir tapis jauns teātris.

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt