Guntars Pupa 20.08.2012

Mārupītes drāmas atbalss

Daudz kur ir būts un daudz kas redzēts, tomēr Dirty Deal Teatro izrāde-pārgājiens „Mārupīte” cieši saņem aiz rokas un draudzīgi izvadā pa līdz šim nenoskārstu sajūtu/ sapratnes maršrutu.

Jā, visi atceramies pērno 3. jūliju, kad, profesionālās sadzīves ķīmijas noliktavas ugunsgrēku dzēšot, Mārupītes parasti tumšie ūdeņi pēkšņi uzputoja balti, iznīcinādami divas tonnas zivju un citu dzīvo radību. Gudrie bebri patvērās pilsētas kanāla krastos. Dumjās pīles bezpalīdzīgi pleznoja Ojāra Vācieša ielā. Rīgas domes un Mārupes novada varasvīri autoritatīvi pauda, ka, dies’pas, nekas šausmīgi briesmīgs taču neesot noticis. Attīrīšot. Pašattīrīšoties. Vainīgie saņemšot sodu. Vai esat dzirdējuši, ka kaut kas tamlīdzīgs noticis? Ka lieltirgotāju komplekss ar maldinoši poētisko nosaukumu „Baltais vējš” tērptos sēru plīvurā? Es – nē.

Tad kā? Samierināties?

Zinot, ka vairākumam tā sauktās latviskās sabiedrības svarīgāk šķiet orientēties TV 3 „Ugunsagrēka” kārtējās sērijas peripetijās vai Kombuļu Ineses kārtējā iznācienā publikas priekšā (nu jau pusatkailinātai), uzdrošinos teikt paldies aktrisei Daigai Kažociņai, komponistam Edgaram Raginskim, režisoram Valteram Sīlim, scenogrāfam Uģim Bērziņam, dramaturgam Jānim Balodim un Dirty Deals Teatro izrādes tāvakara līdzgājējiem. Jo šis pasākumus liek domāt. Spriest. Secināt, ka teātra daba nav tikai aktieri, scenogrāfija un kostīmi, gaismas, mūzika, pat dramaturģija ne, bet mūsu attieksme pret eksistenciālām lietām un parādībām. Un vērtībām. Šoreiz – Mārupīti. Pārdaugavas Daugavu, kā es to iedēvētu. Mīļu, kopš bērnības skatītu Konrāda Ubāna gleznās. Apjūsmotu jaunības sarunās ar gleznotāju Birutu Delli un vēl pavisam nesen satiksmē ar rakstnieku Juri Zvirgzdiņu. Nu jau vairāk nekā desmit gadu dzīvojot tās tuvumā, lai neteiktu aci pret aci.

Ne bez vainas apziņas atzīšos, ka Mārupītes augšteci, pateicoties DDT izrādei, gan apsekoju pirmo reizi. Sastapu potenciāli zaļu paradīzi teju Rīgas centrā, kura draud pārvērsties par jaunlatviešu (jaunkrievu nozīmē) elli. Tauvas joslas trekno gadu privātceltniecībā daudzviet jau pārkāptas. Induļa Rankas izauklētais Tēlniecības parks – bezatbildīgu dzīrotāju un dzīves svinētāju apsēsts. Ik pa brīdim kāds pienāk „bičot” cigaretes vai naudiņu aliņam. Kāds uzsauc:„Ko jūs te vazājieties? Aglona ir uz citu pusi!” Nē, uz to pašu vertikālo obligātas izdzīvošanas pusi vien ir. Horizontāle lai paliek katra paša ziņā (demokrātija taču!). Tikai – ko darīsim, kad piesārņojuma vai savu ērtību dēļ Mārupīti aizbērsim, kā kādreiz Rīdzeni? Dekoratīvi puķu stādījumi atmiņas par Dieva doto svētību neaizstās. Ķīniešiem, protams, būs vienalga…

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt