Ieva Rodiņa 01.10.2020

Nezaudējot gaišumu. 2019. gads Latvijas amatierteātrī

Skats no Liepājas amatierteātra "Projekts" izrādes "Aiziet jūriņā" // Publicitātes foto

2020. gada augustā pēc ārkārtas stāvokļa izraisītās dīkstāves noslēdzās Latvijas amatierteātru iestudējumu skates “Gada izrāde 2019” ietvaros rīkotās reģionu skates. Latvijas amatierteātru aizvadītās sezonas 43 izrādes reģionos vērtēja teātra kritiķe, interneta žurnāla “Satori” redaktore Anna Andersone, dramaturgs Jānis Jurkāns, Latvijas Kultūras akadēmijas docente Rita Lūriņa, režisors Valdis Lūriņš, teātra zinātniece un kritiķe, teātra portāla “Kroders.lv” galvenā redaktore Ieva Rodiņa, teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas amatierteātru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Jānis Siliņš, teātra zinātniece un kritiķe, žurnāla “Teātra Vēstnesis” galvenā redaktore Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Līga Ulberte.

Tradicionāli desmit no reģionu skates iestudējumiem izvirzīti “Gada izrādes 2019” skates finālam. Dažādu apstākļu dēļ finālā nepiedalījās režisora Agra Māsēna vadītais Smiltenes Tautas teātris ar Alehandro Kasones lugas “Trešais vārds” iestudējumu un Ozolnieku novada amatierteātris ar Daces Vilnes uzvedumu “Vienīgā (dzīve)” pēc Lilianes Helmanes darba motīviem.

Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, Covid-19 dēļ izraisītā pārrāvuma dēļ norisinājās nevis pavasarī, bet gan rudenī, no 25. līdz 27. septembrim festivāla “Soli pa solim” ietvaros Rēzeknē. Skates fināla žūrijā darbojās režisors Mārtiņš Eihe, publicists, Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš, teātra zinātniece Evita Mamaja, aktrise un režisore Inese Pudža un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, LNKC Latvijas amatierteātru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

Fināla skate ierasti ir iespēja vienkopus noskatīties reģionu žūrijas atlasītos desmit labākos iestudējumus, kas ļauj gūt priekšstatu par amatierteātru nozarē notiekošo.

Par to, kāds bijis 2019. gads un kā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmē amatierteātru nozari, Kroders.lv aicināti, iespaidos dalījušies gan LNKC rīkotās skates eksperti, gan fināla izrāžu režisori.

Komēdija kā kopsaucējs

Latvijas Nacionālā kultūras centra Amatierteātru mākslas eksperte Dace Vilne norāda, ka vienkopus pārlūkojot “Gada izrādes 2019” fināla izrāžu sarakstu, kā kopsaucēju iespējams izcelt komēdiju. Šis sarežģītais un prasīgais dramaturģijas žanrs piedāvā gana daudzveidīgas izpausmes, un arī skates ietvaros komēdiju piedāvājums variēja no melnās komēdijas un stand-up estētikas (Ventpils teātra “Brīvais pāris”) līdz liriskai bulvārkomēdijai (Ogres teātra “Četrdesmit karāti”), no labi zināmiem komēdijas autoriem (Reja Kūnija) līdz Latvijas teātrī mazāk atzītiem dramaturgiem (Dario Fo). “Šajā laikā teātrim ir jāizvēlas – vai runāt par eksistenciālām lietām, iestudējot, piemēram, Kamī “Mēri” un refleksējot par visām tām dramatiskajām izjūtām, kuras jau esam pārdzīvojuši, vai censties skatīties uz mūsu dzīvi un nākotni ar saprātīgu optimismu un humora izjūtu,” komentē režisors Jānis Kaijaks, kura vadītajā Ogres teātrī patlaban top divi ļoti dažādi komēdiju iestudējumi.

Arī fināla skates žūrijas neformālajās noslēguma sarunās ar amatierteātru kolektīviem kā viena no galvenajām tēmām aktualizējās diskusija par humora izjūtas nozīmi un tās savienojamību ar latvisko mentalitāti. Skates noslēgumā redzamajās izrādēs – kā, piemēram, Ikšķiles amatierteātra “Banda” staigājamizrādē – oriģinālkompozīcijā “Ikšķiles cilvēkdārzs”, Liepājas amatierteātra “Projekts” uzvedumā “Aiziet jūriņā” vai Ogres teātra liriskajā komēdijā “Rītdiena ir tālu” – nopietnas, filozofiskas tēmas savijas ar ironijas un pašironijas klātbūtni.

"Gada izrādes 2019" fināla laureāti

Trīs dienu laikā Rēzeknē tika parādītas astoņi “Gada izrādes 2019” fināla laureātu iestudējumi. Tos atšķir gan izvēlētais formāts un mērogs – no lakoniskām kamerizrādēm līdz pilnmetrāžas liela ansambļa uzvedumiem, gan izvēlētais dramaturģiskais materiāls – no oriģinālkompozīcijām līdz labi zināmu pasaules klasiķu lugu iestudējumiem, kuros režisoriem jāpiedāvā sava interpretācija.

Ikšķiles amatierteātris “Banda” skates finālā piedalījās ar jaundarbu – režisora Jāņa Kroņa vadībā tapušu kolektīvu kompozīciju “Ikšķiles cilvēkdārzs”, kas veidota kā atsevišķu ikšķilnieku stāstu kolāža, skatītājiem sadaloties divās grupās un pārvietojoties no vienas darbības vietas uz citu. Staigājamizrādes struktūra, kas Latvijas profesionālā teātrī nav sveša, ir jauns pienesums amatierteātru nozarei, kaut arī izrādes vēstījumā līdz galam nav izdevies novērst sadrumstalotības iespaidu. “Izrāde neizceļas ar dramatiskās darbības kāpinājumu, taču katrs no stāstiem atklāj noteiktu sociālo slāni, iezīmē cilvēka raksturu, turklāt ir vērtīgs kritiskās domāšanas piemērs,” rezumē reģionu skates eksperte, teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Fināla skatē diploms piešķirts aktrisei Sarmītei Krauzei par veiksmīgu aktierdarbu Edmunda lomā, psihofiziski precīzi iejūtoties maza zēna ādā.

Skats no Ikšķiles amatierteātra “Banda” kopdarba "Ikšķiles cilvēkdārzs" (rež. Jānis Kronis) // Publicitātes foto

Nosacīti jaunu kompozīciju Leldes Stumbres amatierteātru nozarē daudzkārt iestudētajām viencēlienu lugām piedāvāja Jūrmalas teātris, “Gada izrādes 2019” finālā piedaloties ar dramaturģes viencēlienu kolāžu “Kas esi tu – Alise Bērziņa?”. Izrāde ir īpaša pedagoģiskā aspektā, jo līdzās Imantam Jaunzemam divus no pieciem viencēlieniem iestudējis Mārtiņš Kagainis – teātra aktieris un projektu vadītājs, kurš studē LKA Audiovizuālās un skatuves mākslas nodaļas maģistrantūrā. “Desmit teātra aktieri, strādājot pie pieciem viencēlieniem, guva izpratni par reālpsiholoģiska dialoga struktūru, zemteksta nozīmi un iemaņas to veidošanā, pielietojumā,” atklāj Jūrmalas teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Imants Jaunzems. Arī teātra kritiķis Atis Rozentāls, vērtējot izrādi reģionu skates posmā, uzsver aktieru saspēles treniņu nozīmi divskatos: “Leldes Stumbres viencēlieni ir ar, ja tā var teikt, dažādu reālisma līmeni, taču veids, kādā tie iestudēti, ir lakonisks un precīzs. Gandarījumu sagādā režisoru prasme virzīt notikumu labā ritmā, aktieri spēlē labā saķerē ar partneri, neviens necenšas spēlēt solo un kaut kā “izzīmēties”. Tas rada stila tīrību, tāpat kā lakoniskais skatuves noformējums, krāsu akcenti kostīmos un muzikālais noformējums.” Izrādē līdzās Leldes Stumbres dotajām situācijām īpaša nozīme ir arī neverbālajai komunikācijai un zemtekstam, kaut arī ne visi skatuviskie risinājumi, žūrijasprāt, bijuši uztverami. Aktieri Ieva Kalniņa (Alise) un Māris Zabarovskis (Vilis) fināla skatē novērtēti ar diplomu par veiksmīgu aktierdarbu.

Skats no Jūrmalas teātra izrādes: Lelde Stumbre “Kas esi tu – Alise Bērziņa?” (rež. Imants Jaunzems, Mārtiņš Kagainis) // Publicitātes foto

Kā jauns amatierkolektīvs, apvienojot bijušā Metalurgu Tautas teātra aktierus, sevi pieteicis Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra amatierteātris “Projekts”, kas fināla skatē ar Karīnas Tatarinovas iestudējumu “Aiziet jūriņā” ieguvis trīs diplomus – “Gada izrādes 2019” titulu, kā arī novērtējumu par veiksmīgiem aktierdarbiem, žūrijai īpaši izceļot Noru Pakalnišķi par Jūrnieka lomu un Lāsmu Novadu par Agates lomu. Kā atzīst režisore Karīna Tatarinova, viņai spēku un motivāciju iestudēt Janas Egles darbu devusi kolektīva vēlme sevi pierādīt: “Janas Egles stāsts jau gadus četrus nelaida vaļā. Valoda, kādā Jana raksta, tas, par ko viņa raksta, – reizē skaudri, patiesi un arī smieklīgi. Man kopā ar lomu izpildītājiem tas bija pamatīgs dzinulis.” Iestudējuma būtību precīzi raksturo reģionu skates eksperte teātra zinātniece Līga Ulberte: “Sižeta dramatisms, interesantums un risks vienlaikus slēpjas divos faktoros: pirmkārt, galvenais varonis Jūrnieks ir ar neskaidru dzimumidentitāti (bioloģiski sieviete, kas nekad kā tāda nav jutusies); otrkārt, stāsta sākumā Jūrnieks jau ir miris, tātad skatuviski jāatrisina gan divi darbības laiki (tagadne un atmiņas), gan sižetiskais pavērsiens ar miruša cilvēka apkopšanu un pārvešanu. Tie nav viegli uzdevumi arī profesionālam teātrim, kur nu vēl amatieriem. Bet Karīnas Tatarinovas izrādē visi šie izaicinājumi ir mākslinieciski pārliecinoši atrisināti.”

Skats no Liepājas pilsētas amatierteātra “Projekts” izrādes "Aiziet jūriņā!" (rež. Karīna Tatarinova) // Publicitātes foto

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris pazīstams ar ilggadējām situāciju komēdijas žanra tradīcijām, orientējoties uz skatītāju izklaidi lielās zāles formātā. Teātris Rēzeknes skatītājiem piedāvāja Reja Kūnija komēdiju “Tikai bez skandāla!” Daces Vilnes režijā. Ivara Pirvica vadībā izrādei radīta apjomīga, pievilcīga skatuves telpa, uz kuras fona ansamblis straujā tempā izspēlē absurdas situācijas, tās pakāpeniski kāpinot. Izrāde ieguvusi diplomu par saskaņotu ansambļa darbu. Teātra kritiķis Atis Rozentāls norāda: “Lai arī dažiem aktieriem varbūt meistarība nav tik noslīpēta, izrādes karkass kopā turas stabili.” Kā atzīst eksperts Jānis Siliņš, ir epizodes, “kurās darbības mērķtiecība nav tik skaidri noteikta, bet tas netraucē uzvedumu aplūkot kā viengabalainu skatuves darbu.” Skates fināla žūrijas vērtējumā diplomu par veiksmīgu aktierdarbu saņēmis Raivis Mediss (dr. Hūberts Bonijs), kuru Atis Rozentāls raksturo kā ideālo Kūnija komēdiju aktieri: “Veikls, žigls, ar zibenīgu reakciju, smieklīgs, bet ne pašmērķīgs.”

Skats no Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrādes: Rejs Kūnijs “Tikai bez skandāla!” (rež. Dace Vilne) // Publicitātes foto

Arī Ventspils teātris gadu iesācis ar komēdiju – Dario Fo, Franka Rames lugas “Brīvais pāris” iestudējumu, kas fināla konkurencē izpelnījās godpilno “Gada aktrises 2019” diplomu Inetai Kalniņai. “Iestudējums ir īpašs ar izvēlēto žanru – komēdija, kas tomēr reizē arī nav komēdija,” atklāj režisore Vija Draviņa. “Lugas autors Dario Fo ir Nobela prēmijas laureāts dramaturģijā. Autors savās lugās runā par ļoti sāpīgām tēmām, pasniedzot tās caur smaidu, smiekliem, ironiju un humoru, līdzīgi kā to darīja viduslaiku galma āksti, vēstot valdniekiem par valstī sasāpējušām problēmām un nepatīkamiem jautājumiem.” Teātra zinātniece Edīte Tišheizere norāda, ka izrādē režisoriski veiksmīgi atrasts stils un žanrs, kas ļauj pārvarēt literārā materiāla trivialitāti, tikmēr Līga Ulberte uzsver izvēlētā žanra riskantumu un prasīgumu, vienlaikus norādot, ka “divi aktieri notur neatslābstošu uzmanību visas izrādes garumā, demonstrējot neprofesionāļiem reti vērojamu artistiskumu, dabiskumu, skatuvisko temperamentu. Ineta Kalniņa profesionālas aktrises līmenī nospēlē aizraujošu pieviltas sievietes traģikomēdiju, kurā zibenīgi mainās intonācijas un ko droši var salīdzināt ar mūsdienu feministiskajām stand-up izrādēm, kas pulcē pilnas skatītāju zāles.” Kaut arī iestudējums strukturēts kā divu aktieru duets, aktrises tēlojuma spilgtums nenoliedzami dominē pār Andra Lasmaņa darbu Vīrieša lomā, faktiski padarot to par monoizrādi.

Skats no Ventspils teātra izrādes: Dario Fo, Franka Rame “Brīvais pāris” (rež. Vija Draviņa) // Publicitātes foto

Citādu, liriski niansētu komēdijas žanra risinājumu skatītājiem piedāvāja Ogres teātris ar iestudējumu “Rītdiena ir tālu” Jāņa Kaijaka režijā. Franču autoru Pjēra Barijē un Žana Pjēra-Gredī luga “Četrdesmit karāti” Agneses Kasparovas tulkojumā risina stāstu par trīs paaudžu sieviešu attiecībām, piedāvājot psiholoģiski sarežģītu galvenās varones – ikdienas rūpēs ieslīgušās francūzietes Lizas portretu. Ogres teātra iestudējumā stāstu par sadzīviskiem pārpratumiem un komiskām situācijām, kas rodas Lizas mīlestības dzīvē, palīdz izstāstīt ne tikai aktieransamblis, bet arī Ilzes Kupčas-Ziemeles radītais vizuālais noformējums, Oskara Pauliņa gaismu partitūra un Ritas Lūriņas horeogrāfija. Skates eksperts Eduards Liniņš norāda: “Šis bija viens no tiem darbiem, kas apliecināja teātra ambīcijas – pilna apjoma darbs ar lielu ansambli, ar veiksmīgu režisora un aktieru veikumu, arī visu pārējo elementu saskaņošanu. Nav kompromisu ar kvalitātes prasījumiem.” Fināla žūrija ar diplomu īpaši izcēlusi veiksmīgo muzikālo noformējumu, Astras Kolbergas aktierdarbu Lizas lomā. Savukārt godpilno titulu “Gada aktieris 2019” saņēmis Guntis Kolbergs par aktierdarbu Lizas bijušā vīra Ervē lomā.

Skats no Ogres teātra izrādes: Pjērs Barijē, Žans Pjērs Gredī "Rītdiena ir tālu" ("Četrdesmit karāti") (rež. Jānis Kaijaks) // Publicitātes foto

Rēzeknes Tautas teātris 2019. gadā režisores Māras Zaļaiskalns vadībā iestudējis Antona Rupaiņa darbu “Dzymtā zemē”, kas sarakstīts pagājušā gadsimta vidū un piesaistījis teātra interesi, atrodot tajā jaunas nianses un spēles prieku. “Lai arī ne tik laikmetīgs dramaturģiskais materiāls, bet režisores un visa ansambļa precīzi atrastais žanriskais un stilistiskais raksturs izrādi pārvērš īsteni aizrautīgā spēlē,” norāda teātra vēsturnieks, žūrijas eksperts Jānis Siliņš. Fināla skatē iestudējums saņēmis diplomu par veiksmīgu vizuālo risinājumu – nosacīti, taču precīzi ilustrējot darbību un ļaujot raiti mainīt spēles vietu. “Aktieri darbojas ar pārliecību, spēj noturēt savu tēlu iekšējo motivāciju visas izrādes garumā. Atraisīti darbojas katrā epizodē, nepazaudējot galveno uzdevumu un kopējo izrādes struktūru,” vērtē Jānis Siliņš. Tikmēr teātra zinātniece Līga Ulberte norāda uz izrādes farsa stilistiku un atbilstoši iezīmēto opozīciju starp tipāžiem gan vecumos, gan dzimumos, gan sociālajā piederībā (pilsēta/lauki), gan temperamentā un ķermeņa fizikā (ātrs/lēns, kustīgs/lēnīgs, tievs/resns u.tml.). “Prātā paliek gan ļoti groteskie tēli – ēteriski plīvojošā Apale, satuntulētais Seimaņs, ekcentriskie Zenta un Gabris, gan salīdzinoši reālistiskākie un mūsdienīgākie Stepons, Anna un abi Sebastiani,” rezumē kritiķe. Aldis Leidums par veiksmīgu aktierdarbu Seimaņa lomā saņēmis arī skates fināla ekspertu diplomu.

Skats no Rēzeknes Tautas teātra izrādes: Antons Rupaiņs “Dzymtā zemē” (rež. Māra Zaļaiskalns) // Publicitātes foto

Savukārt VEF teātris Latvijas Nacionālā kultūras centra skates finālā piedalījās ar Antona Čehova lugas “Ivanovs” iestudējumu, kas atzīts par veiksmīgāko iestudējumu festivālā “Rīga spēlē teātri 2019”. Darbs pie izrādes tika pārtraukts, kad teātrim bija jāpamet pagaidu mājvieta filiālbibliotēkā “Vidzeme”, bet patlaban teātris atsācis darbu atjaunotajā VEF Kultūras pilī. “Man bija sens sapnis iestudēt šo lugu. Vēlējos to izdarīt jau apmēram pirms desmit gadiem Ventspils teātrī, taču neizdevās nokomplektēt trupu. VEF teātrī tas izdevās. Arī aktieriem tas ir īpašs notikums un laba meistarības skola – strādāt ar Čehova dramaturģiju un viņa veidotajiem tēliem,” stāsta režisors Agris Krūmiņš. Pēc kolektīva iniciatīvas teātris devies noskatīties arī Ogres teātrī tapušo “Ivanova” iestudējumu Jāņa Kaijaka režijā, kas saņēmis “Gada izrādes 2018” un “Gada režisora 2018” titulus pagājušā gada skatē. Tomēr, atšķirībā no Ogres teātra versijas, VEF teātra iestudējums veidots citā stilistiskā atslēgā. Kā norāda teātra zinātniece Edīte Tišheizere, “režisors ievirzījis aktierus tādā skatuves eksistencē, kas prasa no viņiem nevis izmantot aktiermeistarības prasmes, bet paļauties uz temperamentu un jūtu spēlēšanu, rosina nevis sapratni un mērķtiecību, bet emocionālu “uzkurināšanos”. Noprotams, ka aktieri precīzi seko režisora prasībām, tomēr nezaudējot arī savu patstāvīgu skatījumu uz tēlu un lugu kopumā.” Klasiskā Antona Čehova luga lakoniskā teksta redakcijā un vienkāršā telpas iekārtojumā ir kamerizrāde, kas pieļauj īstus aktieru “tuvplānus” un saikni ar skatītājiem. Fināla žūrijas vērtējumā no aktieransambļa īpaši izcelts Lilitas Melderes (Anna Petrovna) sniegums.

Skats no VEF teātra izrādes: Antons Čehovs "Ivanovs" (rež. Agris Krūmiņš) // Publicitātes foto

Orientācija ārpus Rīgas?

Neskatoties uz pulcēšanās noteikumiem un ierobežotajām starptautiskās ceļošanas iespējām, atsākušies amatierteātru festivāli – “Soli pa solim” Rēzeknē, “Rīga spēlē teātri” un Studentu teātra dienas Rīgā, “Te un nekur citur” Liepājā. Festivāla “Soli pa solim” direktore Māra Zaļaiskalns atzīst, ka pasākuma sākotnējās ieceres, aicinot ierasties kolektīvus no visas pasaules, nav bijis iespējams īstenot, tādēļ pieņemts lēmums paplašināt festivāla programmu, apvienojot to ar “Gada izrādes 2019” finālu.

Ierasti LNCK skates “Gada izrāde” fināls noticis Rīgā – Dailes teātrī vai “Zirgu pasta” telpās. Taujāti par iespējamību, ka fināls arī turpmāk varētu notikt ārpus galvaspilsētas – dažādās Latvijas vietās, aptaujātie režisori galvenokārt atbild dažādi. “Šis nav pirmais gadījums, fināls ir bijis Valmierā, arī Jelgavā. Galvenais, kādā formātā tas notiek, vai var ieinteresēt skatītājus no visas Latvijas apmeklēt izrādes, tikties, sarunāties, diskutēt bez robežām,” saka Māra Zaļaiskalns (RTT). “Man šķiet, ka interesanti ir gan Rīgā, gan kādā citā vietā ārpus galvaspilsētas. Galvenie kritēriji izvēlētajām vietām būtu augsta līmeņa tehniskais nodrošinājums izrāžu apgaismošanai un apskaņošanai,” viedokli pauž režisore Vija Draviņa (VT).

Tikmēr uz Rīgu kā nozīmīgu fināla norises faktoru norāda režisors Agris Krūmiņš (VEF): “Ja fināls notiek kādā no profesionālajiem teātriem Rīgā, amatierteātrim tas ir liels gods un notikums, svarīgas ir arī lielās iespējas tehniskā ziņā. Arī reklāmas un pieejamības ziņā Rīga ir vislabākais variants.” Režisors arī izceļ skatītāju loka nozīmi skates prestiža celšanā, norādot, ka skatītāju lokam būtu jāaptver ne tikai paši skates dalībnieki, bet arī plašāka sabiedrība. “Fināla organizēšana no Rīgas attālinātos reģionos, no vienas puses, ir apsveicama, jo tā piedāvā dažādību un teātra pieejamību arī tālākās Latvijas vietās,” viedokli pauž režisors Jānis Kaijaks (OT). “No otras puses, tas rada lielas papildu grūtības un izmaksas, lai izrādi varētu parādīt atbilstošā mākslinieciskā un tehniskā kvalitātē. Ja runā par priekšlikumu kā tādu, ir nepieciešams pārdomāt stratēģiju – vai “Gada izrādes” uzdevums ir iepazīstināt ar konkrētām izrādēm pēc iespējas plašāku skatītāju loku (kaut arī Rēzeknes festivālā šis loks, iespējams, Covid dēļ, bija stipri šaurs), vai arī piedāvāt fināla žūrijai izrādes tajā mākslinieciskajā līmenī, kādā tās tika izvirzītas uz finālu. Tas ietvertu piecu žūrijas locekļu pārvietošanos pa desmit lokācijām, kas finansiālā ziņā nepārsniegtu “Gada izrādes” pašreizējos organizatoriskos izdevumus.”

Covid-19 izraisītās pārmaiņas

Taujāti par to, vai un kā teātra ikdiena mainījusies, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas sākuma, teātru vadītāji atbild dažādi. Māra Zaļaiskalns (RTT) atzīst, ka teātra dalībnieki kļuvuši organizētāki laikā un telpā. Tikmēr gan Imants Jaunzems (JT), gan Agris Krūmiņš (VEF) atbild, ka teātra darbība būtiski nav mainījusies, mēģinājumu process atsācies tāpat kā iepriekš.

Līdz ar profesionālo teātru sezonas atsākšanos pirmizrādes piedzīvojuši arī pirmie amatierteātru iestudējumi – Rēzeknes Tautas teātra izrāde “Meklējiet sievieti” Māras Zaļaiskalns režijā, Jūrmalas Leļļu teātra studijas darbs – Ingunas Radziņas iestudētie Ģuļa Urbana “Divi mazi pingvīnēni”, Aivas Birbeles “Sapņu pludmale” Ventspils teātrī Vijas Draviņas režijā. Jau šomēnes, oktobrī, pie skatītājiem nokļūs Imanta Jaunzema Jūrmalas teātrī iestudētā Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīca”, kā arī Ogres teātra jauniestudējums – Žana Della un Žaralda Sibleirasa eirofarss “Lai dzīvo Bušona!” Jāņa Kaijaka režijā. Novembrī Ogrē arīdzan plānota iestudējuma “Puntila un Mati” (pēc Bertolta Brehta lugas “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”) pirmizrāde, savukārt jauniestudējumu pēc Brehta lugas “Trīsgrašu opera” motīviem sācis veidot Agris Krūmiņš VEF teātrī. Ventspils teātra plānos ir Robēra Tomā “Astoņu mīlošu sieviešu” skatuves versija, kuras pirmizrāde tiks piedzīvota 2021. gada 27. martā, noslēdzot teātra 75. jubilejas pasākumu ciklu. “Sākot no septembra līdz martam notiks tikšanās ar Ventspils teātra režisoriem, atmiņu vakari un šobrīd teātra repertuārā esošo iestudējumu izrādes,” par teātra jubilejas svinībām stāsta režisore Vija Draviņa.

Skats no Rēzeknes Tautas teātra jauniestudējuma: Anna Rancāne "Meklējiet sievieti' (rež. Māra Zaļaiskalns, 2020) // Publicitātes foto

Ārkārtas stāvoklis un amatierteātra nozare

2020. gada martā sākoties ārkārtas stāvoklim, apstājās ne tikai profesionālu, bet arī amtierteātru darbs. Jauniestudējumu mēģinājumi klātienē tika atcelti – daļa teātru devās dīkstāvē, kamēr citu vadītāji meklēja jaunas darba formas, lai iesāktais jauniestudējumu process neapstātos. Piemēram, virtuālajā vidē mēģinājumu procesu turpināja Ogres teātris Jāņa Kaijaka vadībā, tīmeklī aktīvs bijis Rēzeknes Tautas teātris, sociālajā tīklā Facebook publicējot monologus no izrādes, kuras mēģinājuma process klātienē tika pārtraukts. Ārkārtas stāvoklis rosinājis arī dažādu jaundarbu tapšanu, meklējot jaunas formas un veidus, kā sasniegt skatītājus. Rēzeknes aktieri radījuši savus individuālos stāstus, fiksējot sajūtas par laiku un darbu ārkārtas situācijā. “Aktieri, kuru profesija ir skolotāji, pilnībā izbaudīja šo nogurdinoši virtuālo pasauli savā tiešajā darbā. Mēs plānojām pastaigas sarunās par topošās izrādes tēla līniju, iekšējo pasauli, dzīvi, laiku, sajūtām, ko nes šis laiks,” stāsta režisore Māra Zaļaiskalns.

Līdzīgi kā profesionālie teātri, arī amatierteātri skatītājiem piedāvāja dažādu literāro darbu lasījumus virtuālajā vidē, tādējādi saglabājot dialogu ar skatītājiem laikā, kad klātienes tikšanās nebija iespējama. Ogres teātris 2020. gada maijā skatītājiem piedāvāja virtuālo jauniestudējumu – igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka darba “Seši monologi par naudu” lasījumu “Seši”, kas trīs dienas bija skatāms vietnē Youtube. Jūrmalas teātris īstenoja audiovizuālus pasaku lasījumus, sadarbojoties Jūrmalas teātrim un Leļļu teātra studijai – jau veiktie četri pasaku ieraksti skatāmi teātra Facebook lapā, bet montāžas procesā patlaban ir vēl 14 pasaules tautu pasaku audiovizuālie ieraksti, kas periodiski sezonas gaitā tiks ievietoti Facebook. Daļa teātru pievērsās poētikai – Imanta Ziedoņa epifāniju ciklu videoformātā sagatavojuši VEF teātra aktieri, tikmēr Ogres teātris īstenoja dažādu latviešu autoru tematisko dzejas lasījumu ciklu. Vienlaikus nozarē diskusijas raisījuši ar autortiesību problēmām saistīti jautājumi – sevišķi situācijā, kad pārtrūcis amatierteātru vienīgais ienākumu avots – ieņēmumi no no spēlētām izrādēm, bet par jebkuru virtuālajā vidē parādītu izrādes ierakstu vai jaundarbu jāmaksā autortiesības.

Covid-19 izraisītā pandēmija nav apturējusi amatierteātra nozares attīstību, gluži pretēji – aptaujāto teātru vadītāju pieredzē tā nesusi jaunas izpausmes iespējas un likusi kritiskāk paraudzīties uz izvēlēto repertuāru, meklējot tajā paralēles ar šodienas dzīves reālijām.

Skats no Ogres teātra virtuālā jauniestudējuma "Seši" filmēšanas procesa (2020, rež. Jānis Kaijaks) // Publicitātes foto

Par to, kāds ir 2020. gads, varēsim reflektēt jau nākamās – “Gada izrādes 2020” skates kontekstā. Tuvākais plašāka mēroga notikums amatierteātra nozarē – II Kamerizrāžu festivāls, kura norise iecerēta novembrī Ogres Teātra telpā, vienkopus izrādot pēdējo gadu veiksmīgākos kamerformāta iestudējumus.

Drukāt 

Atsauksmes

  • Inta Kalniņa 02.10.2020

    Paldies par uzmanību amatieriem. Gribējās rakstā vairāk uzzināt fināla skates ekspertu atziņas par izrādēm, jo saistošas bija vakara sarunas Molā. Dzirdētais likās svaigs un rosinošs, pat vairāk" no malas".

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt